Dīgha Nikāya
Sutta 25
Udumbarikā Sīhanāda Suttantaṃ
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[36]
[1][pts] Evaṃ me sutaṃ.|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate.|| ||
Tena kho pana samayena Nigrodho paribbājako Udumbarikāya paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ tiṃsa-mattehi paribbājaka-satehi.|| ||
Atha kho Sandhāno gahapati divā divass’eva Rājagahā ni-k-khami Bhagavantaṃ dassanāya.|| ||
Atha kho Sandhānassa gahapatissa etad ahosi:|| ||
Akālo kho tāva Bhagavantaṃ dassanāya,|| paṭisallīno Bhagavā,|| mano-bhāvaniyānam pi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya|| paṭisallīnā mano-bhāvanīyā bhikkhū.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ yena Udumbarikāya paribbajākārāmo yena Nigrodho paribbājako ten’upasaṅkameyyan ti?|| ||
2. Atha kho Sandhāno gahapati yena Udumbarikāya paribbājakārāmo yena Nigrodho paribbājako ten’upasaṅkami.|| ||
Tena kho pana samayena Nigrodho paribbājako mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādinīyā uccā-sadda-mahā-saddāya aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ kathentiyā – seyyath’īdaṃ:|| ||
rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| [37] mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ-kathaṃ|| samudda-k-khāyikaṃ-kathaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ iti vā.|| ||
3. Addasā kho Nigrodho paribbājako Sandhānaṃ gahapatiṃ dūrato va āga-c-chantaṃ|| disvā sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi:|| ||
“Appa-saddā bhonto hontu,|| mā bhonto saddam akattha|| ayaṃ Samaṇassa Gotamassa sāvako āgacchati Sandhāno gahapati.|| ||
Yāvatā kho pana Samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odāta-vasanā Rājagahe paṭivasanti,|| ayaṃ tesaṃ aññataro Sandhāno gahapati.|| ||
Appasadda-kāmā kho pan’ete āyasmanto,|| appa-sadda-vinītā appa-saddassa vaṇṇavādino,|| app’eva nāma appa-saddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā” ti.|| ||
Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.|| ||
4. Atha kho Sandhāno gahapati yena Nigrodho paribbājako ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā Nigrodhena paribbājakena saddhiṃ sammodi.|| ||
Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho Sandhāno gahapati Nigrodhaṃ paribbājakaṃ etad avoca:|| ||
“Aññathā kho ime bhonto añña-titthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccā-sadda-mahā-saddā [38] aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ kathentā viharanti – seyyath’īdaṃ:|| ||
rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ-kathaṃ|| samudda-k-khāyikaṃ-kathaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ kathaṃ iti vā.|| ||
Aññathā ca pana so Bhagavā araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti,|| appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallāna-sāruppānī” ti.|| ||
5. Evaṃ vutte Nigrodho paribbājako Sandhānaṃ gahapatiṃ etad avoca:|| ||
“Yagghe gahapati jāneyyāsi,|| kena Samaṇo Gotamo saddhiṃ sallapati?|| ||
Kena sākacchaṃ samāpajjati?|| ||
Kena paññā-veyyattiyaṃ āpajjati?|| ||
Suññāgāra-hatā Samaṇassa Gotamassa paññā,|| aparisā-vacaro Samaṇo Gotamo,|| nālaṃ sallāpāya,|| so antamantān’eva sevati.|| ||
Seyyathā pi nāma gokāṇā pariyanta-cārinī antamantān’eva sevati,|| evam eva suññāgāra-hatā Samaṇassa Gotamassa paññā,|| aparisā-vacaro Samaṇo Gotamo,|| nālaṃ sallāpāya,|| so antamantān’eva sevati.|| ||
Iṅgha gahapati,|| Samaṇo Gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya,|| eka-pañhen’eva naṃ saṃsādeyyāma,|| tuccha-kumbhi va naṃ maññe orodheyyāmā” ti.|| ||
6. Assosi kho Bhagavā dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusa-kāya Sandhānassa gahapatissa Nigrodhena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathā-sallāpaṃ.|| ||
Atha kho Bhagavā Gijjha-kuṭā pabbatā orohitvā yena [39] Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpo ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpe abhokāse caṅkami.|| ||
Addasā kho Nigrodho paribbājako Bhagavantaṃ Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpe abbhokāse caṅkamantaṃ,|| disvā sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi:|| ||
“Appa-saddā bhonto bhontu,|| mā bhonto saddam akattha.|| ||
Ayaṃ Samaṇo Gotamo Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpe abbhokāse caṅkamati.|| ||
Appasadda-kāmo kho pana so āyasmā,|| appa-saddassa vaṇṇa-vādī,|| app’eva nāma appa-saddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyya.|| ||
Sace Samaṇo Gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya,|| imaṃ taṃ pañhaṃ puccheyyāma —|| ‘ko nāma so bhante,|| Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvake vineti,|| yena Bhagavatā sāvakā vinītā assāsa-ppattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādiBrahma-cariyan'” ti?|| ||
Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.|| ||
7. Atha kho Bhagavā yena Nigrodho paribbājako ten’upasaṅkami.|| ||
Atha kho Nigrodho paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Etu kho bhante Bhagavā,|| sāgataṃ bhante Bhagavato,|| cirassaṃ kho bhante,|| Bhagavā imaṃ pariyāyam akāsi yad idaṃ idh’āgamanāya.|| ||
Nisīdatu bhante Bhagavā,|| idam āsanaṃ paññattan” ti.|| ||
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||
Nigrodho pi kho paribbājako aññataraṃ nicaṃ āsanaṃ gahetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho Nigrodhaṃ paribbājakaṃ Bhagavā etad avoca:|| ||
“Kāya nu’ttha Nigrodha etarahi kathāya sanni-sinnā?|| ||
Kā ca pana vo antarā-kathā vippakatā” ti?|| ||
Evaṃ vutte Nigrodho paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Idha mayaṃ bhante,|| addasāma Bhagavantaṃ Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpe abbhokāse caṅkamantaṃ,|| disvā [40] na evaṃ avocumhā:|| ||
Sace Samaṇo Gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya,|| imaṃ taṃ pañhaṃ puccheyyāma:|| ||
‘Ko nāma so bhante,|| Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvake vineti,|| yena Bhagavatā sāvakā vinītā assāsa-ppattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādi-Brahma-cariyan’ ti?|| ||
Ayaṃ kho no bhante,|| antarā kathā vippakatā,|| atha Bhagavā anuppatto” ti.|| ||
“Dujjānaṃ kho etaṃ Nigrodha,|| tayā añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena añña-tr’āyogena añña-tr’ācariyakena yenāhaṃ sāvake vinemi,|| yena mayā sāvakā vinītā assāsa-ppattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādi-Brahma-cariyaṃ.|| ||
Iṅgha, tvaṃ maṃ Nigrodha sake ācāriyake adhijegucche pañhaṃ puccha ‘kathaṃ santā nu kho bhante,|| tapo-jigucchā paripuṇṇā hoti,|| kathaṃ aparipuṇṇā” ti?|| ||
§
6. Evaṃ vutte te paribbājakā unnādino uccā-saddā mahā-saddā ahesuṃ:|| ||
“Acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho Samaṇassa Gotamassa mahiddhi-katā mah-ā-nubhāvatā,|| yatra hi nāma sakavādaṃ ṭhapessati,|| paravādena pavāressatī ” ti.|| ||
Atha kho Nigrodho paribbājako te paribbājake appasadde katvā,|| Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Mayaṃ kho bhante tapo-jigucchā-vādā tapo-jigucchāsārā tapo-jigucchaṃ allīnā viharāma.|| ||
Kathaṃ santā nu kho bhante,|| tapo-jigucchā paripuṇṇā hoti,|| kathaṃ aparipuṇṇā” ti?
§
“Idha Nigrodha tapassī acelako hoti,|| mutt’ācāro hatth-ā-palekhano,|| na-ehi-bhadantiko,|| na-tiṭṭha-bhadantiko,|| nābhihaṭaṃ [41]|| na uddissa-kaṭaṃ|| na nimantanaṃ sādiyati.|| ||
Na kumbhi-mukhā paṭigaṇhā ti,|| na kalopi-mukhā paṭigaṇhāti,|| na eḷakam-antaraṃ,|| na udukkhalam-antaraṃ,|| na daṇḍam-antaraṃ,|| na musalam-antaraṃ,|| na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ,|| na gabbhiniyā,|| na pāyamānāya,|| na purisantara-gatāya,|| na saṃkittīsu,|| na yattha sā uṭṭhito hoti,|| na yattha makkhikā saṇḍa-saṇḍa-cārinī,|| na macchaṃ,|| na maṃsaṃ,|| na suraṃ,|| na merayaṃ,|| na thusodakaṃ pivati.|| ||
So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,|| dvāgāriko vā hoti dvālopiko,|| tīhigāriko vā hoti dvālopiko,|| catūhigāriko vā hoti dvālopiko,|| pañcahigāriko vā hoti dvālopiko,|| chahigāriko vā hoti dvālopiko,|| sattāgāriko vā hoti sattālopiko.|| ||
Ekissā pi dattiyā yāpeti,|| dvihi pi dattīhi yāpeti,|| tīhi pi dattīhi yāpeti,|| catūhi pi dattīhi yāpeti,|| pañcahi pi dattīhi yāpeti,|| chahi pi dattīhi yāpeti,|| sattahi pi dattīhi yāpeti.|| ||
Ekāhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| dvāhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| tīhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| catūhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| pañcāhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| chāhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| sattāhikam pi āhāraṃ āhāreti —|| ||
iti eva-rūpaṃ addhamāsikam pi pariyāya-bhatta-bhojanānuyogamanuyutto viharati.|| ||
So sāka-bhakkho vā hoti,|| sāmāka-bhakkho vā hoti,|| nivāra-bhakkho vā hoti,|| daddula-bhakkho vā hoti,|| haṭa-bhakkho vā hoti,|| kaṇa-bhakkho vā hoti,|| ācāma-bhakkho vā hoti,|| piññāka-bhakkho vā hoti,|| tiṇa-bhakkho vā hoti,|| gomaya-bhakkho vā hoti,|| vana-mūla-phalāhāro yāpeti,|| pavatta-phala-bhojī.|| ||
So sāṇāni pi dhāreti,|| masāṇāni pi dhāreti,|| chava-dussāni pi dhāreti,|| paṃsu-kulāni pi dhāreti,|| tirīṭāni pi dhāreti,|| ajinā-ni pi dhāreti,|| ajina-kkhipam pi dhāreti,|| kusa-cīram pi dhāreti,|| vāka-cīram pi dhāreti,|| phalaka-cīram pi dhāreti,|| kesa-kambalam pi dhāreti,|| vāla-kambalam pi dhāreti,|| uluka-pakkhikam pi dhāreti.|| ||
Kesa-massu-locako pi hoti kesa-massu-locanānuyogam [42] anuyutto,|| ubbhaṭṭhako pi hoti āsana-paṭikkhitto,|| ukkuṭiko pi hoti ukkuṭika-ppadhānam anuyutto,|| kaṇṭakā-passayiko pi hoti,|| kaṇṭakā-passe seyyaṃ kappeti,|| phalaka-seyyam pi kappeti,|| thaṇḍila-seyyam pi kappeti,|| eka-passayiko pi hoti rajojalla-dharo,|| abbhokāsiko pi hoti yathā-satthatiko,|| vekaṭiko pi hoti vikaṭa-bhojanānuyogam anuyutto,|| āpānako pi hoti āpānakattam anuyutto,|| sāya-tatiyakam pi udakorohanānuyogam anuyutto viharati.|| ||
Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||
Yadi evaṃ sate tapo-jigucchā paripuṇṇā vā hoti aparipuṇṇā vā” ti?|| ||
“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā paripuṇṇā hoti no aparipuṇaṇā” ti.|| ||
8. Evaṃ paripuṇṇāya pi kho ahaṃ Nigrodha,|| tapo-jigucchāya aneka-vihite upakkilese vadāmī” ti.|| ||
“Yathā-kathaṃ pana bhante,|| Bhagavā evaṃ paripuṇṇāya tapo-jigucchāya aneka-vihite upakkilese vadatī” ti?|| ||
“Idha Nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā atta-mano hoti paripuṇṇa-saṃkappo.|| ||
Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā atta-mano hoti paripuṇṇa-saṃkappo,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso’ hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassi tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti,|| ayam pi Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā majjati mucchati pamādam āpajjati.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā [43] majjati mucchati pamādam āpajjati,|| ayam pi ko Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
10. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||
So tena lābha-sakkāra-silokena atta-mano hoti paripuṇṇa-saṃkappo.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,|| so tena lābha-sakkāra-silokena atta-mano hoti paripuṇṇa-saṃkappo,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||
So tena lābha-sakkāra-silokena attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,|| so tena lābha-sakkāra-silokena attān’ukkaṃseti,|| paraṃ vambheti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||
So tena lābha-sakkāra-silokena majjati mucchati pamādam āpajjati.|| ||
Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,|| so tena lābha-sakkāra-silokena majjati mucchati pamāda māpajjati,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| bhojanesu vodāsaṃ āpajjati:|| ||
‘Idaṃ me khamati,|| idaṃ me nakkhamatī’ ti.|| ||
So yañ hi kho’ssa na kkhamati taṃ sāpekkho pajahati,|| yaṃ pan’assa khamati taṃ gathito mucchito ajjhopanno anādīnava-dassāvi anissaraṇa-pañño paribhuñjati.|| ||
Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| bhojanesu vodāsaṃ āpajjati:|| ‘idaṃ me khamati,|| idaṃ me nakkhamatī’ ti|| so yañ hi kho’ssa na kkhamati taṃ sāpekkho pajahati,|| yaṃ pan’assa khamati taṃ gathito mucchito ajjhopanno anādīnava-dassāvi anissaraṇa-pañño paribhuñjati,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
[44] Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati lābha-sakkāra-siloka-nikanti-hetu:|| ||
‘Sakkarissanti maṃ rājāno rāja-mahāmatta khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā’ ti.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati lābha-sakkāra-siloka-nikanti-hetu:|| ‘Sakkarissanti maṃ rājāno rāja-mahāmattiyā khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā’ ti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
11. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā apasādetā hoti:|| ||
‘Kim panāyaṃ bahulājivo sabbaṃ sambhakkhe’ ti?|| ||
‘Seyyath’īdaṃ mūla-bījaṃ khandha-bījaṃ phalu-bījaṃ agga-bījaṃ bīja-bījam eva pañcamaṃ,|| asani-vicakkaṃ dantā-kuṭaṃ samaṇa-ppavādenā’ ti.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī aññataraṃ Samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā apasādetā hoti:|| ‘Kim panāyaṃ bahulājivo sabbaṃ sambhakkhe’ ti.|| ‘Seyyath’īdaṃ mūla-bījaṃ khandha-bījaṃ phalu-bījaṃ agga-bījaṃ bīja-bījam eva pañcamaṃ,|| asani-vicakkaṃ dantā-kūṭaṃ samaṇappavādenā’ ti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkarīyamānaṃ garukarīyamānaṃ mānīyamānaṃ pūjīyamānaṃ.|| ||
Disvā tassa evaṃ hoti:|| ||
‘Imañ hi nāma bahulājīvaṃ kulesu sakkaronti garu-karonti mānenti pūjenti,|| maṃ pana tapassiṃ lūkh-ā-jīviṃ kulesu na sakkaronti na garu-karonti na mānenti na pūjentī’ ti.|| ||
Iti so issā-macchariyaṃ kulesu uppādetā hoti.|| ||
Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkarīyamānaṃ garukarīyamānaṃ mānīyamānaṃ pūjīyamānaṃ|| disvā tassa evaṃ hoti|| ‘imañ hi nāma bahulājīvaṃ kulesu sakkaronti garu-karonti mānenti pūjenti,|| maṃ pana tapassiṃ lūkh-ā-jīviṃ kulesu na sakkaronti na garu-karonti na mānenti na pūjentī’ ti.|| ||
Iti so issā-macchariyaṃ kulesu uppādenā hoti.|| ||
Ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha tapassī āpātaka-nisādī hoti.|| ||
Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī āpātaka-nisādī hoti,|| ayam pī kho Nigrodha,|| tapassino no upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī attāṇaṃ ādassayamāno kulesu carati:|| ||
‘Idam pi me tapasmiṃ,|| idam pi me tapasmin’ ti.|| ||
Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī attāṇaṃ ādassayamāno kulesu carati:|| ‘idam pi me tapasmiṃ,|| idam pi me tapasmin’ ti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
[45] Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī kiñci’d’eva paṭi-c-channaṃ sevati.|| ||
So ‘khamati te idan’ ti?’|| puṭṭho samano,|| akkhamamānaṃ āha|| ‘khamatī’ ti,|| khamamānaṃ āha|| ‘na kkhamatī’ti.|| ||
Iti so sampajānamusā bhāsitā hoti.|| ||
Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī kiñci’d’eva paṭi-c-channaṃ sevati|| so ‘khamati te idan’ ti?|| puṭṭho samano|| akkhamamānaṃ āha|| ‘khamatī’ ti|| khamamānaṃ āha|| ‘na kkhamatī’ti.|| ||
Iti so sampajānamusā bhāsitā hoti|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
12. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃ yeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ nānujānāti.|| ||
Yam pi kho Nigrodha tapassī Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃ yeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ nānujānāti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī kodhano hoti upanāhī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī kodhano hoti upanāhī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī makkhi hoti palāsī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī makkhi hoti palāsī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| issukī hoti maccharī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| issukī hoti maccharī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| saṭho hoti māyāvī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| saṭho hoti māyāvī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| thaddho hoti ati-mānī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| thaddho hoti ati-mānī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| micchā-diṭṭhiko hoti anta-ggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| sandiṭṭhi-parāmāsi hoti ādhāna-gāhī du-p-paṭi-nissaggī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| sandiṭṭhi-parāmāsi hoti ādhāna-gāhī du-p-paṭi-nissaggī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||
Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||
Yadi’me tapo-jigucchā upakkilesā vā anupakkilesā vā” ti?|| ||
“Addhā kho ime bhante,|| tapo-jigucchā upakkilesā|| no anupakkilesā.|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ bhante vijjati,|| yaṃ idh’ekacco tapassī sabbeh’eva imehi upakkilesehi samannāgato assa,|| ko pana vādo aññatar-aññatarenā” ti?|| ||
§
13. Idha Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā na atta-mano hoti|| na paripuṇṇa-saṃkappo.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā na atta-mano [46] hoti|| na paripuṇṇa-saṃkappo,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā na attān’ukkaṃseti,|| na paraṃ vambheti.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā na attān’ukkaṃseti,|| na paraṃ vambheti,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā na majjati na mucchati na pamādam āpajjati.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā na majjati na mucchati na pamādam āpajjati,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||
So tena lābha-sakkāra-silokena na atta-mano hoti na paripuṇṇa-saṃkappo.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,|| so tena lābha-sakkāra-silokena na atta-mano hoti na paripuṇṇa-saṃkappo,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||
So tena lābha-sakkāra-silokena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti|| so tena lābha-sakkāra-silokena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||
So tena lābha-sakkāra-silokena na majjati na mucchati na pamādam āpajjati.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti|| so tena lābha-sakkārasalokena na majjati na mucchati na pamādam āpajjati,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| bhojanesu na vodāsaṃ āpajjati|| ||
‘Idaṃ me khamati,|| idaṃ me nakkhamatī’ ti.|| ||
So yañ hi kho’ssa na kkhamati taṃ anapekkho pajahati,|| yaṃ pan’assa khamati taṃ agathito amucchito anajjhāpanno ādīnava-dassāvī nissaraṇa-pañño paribhuñjati.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||
Na so lābha-sakkāra-siloka-nikanti-hetu sakkarissanti maṃ rājāno rāja-mahāmattā khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā ‘ti.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
14. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā nā apasādetā hoti:|| ||
‘Kim panāyaṃ [47] bahulājivo sabbaṃ sambhakkhe ti?|| ||
Seyyath’īdaṃ, mūla-bījaṃ khandha-bījaṃ phalu-bījaṃ agga-bījaṃ bīja-bījam eva pañcamaṃ,|| asani-vicakkaṃ danta-kūṭaṃ samaṇa-ppavādenā’ ti.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkarīyamānaṃ garukarīyamānaṃ mānīyamānaṃ pūjīyamānaṃ.|| ||
Tassa na evaṃ hoti:|| ||
‘Imañ hi nāma bahulājīviṃ kulesu sakkaronti garu-karonti mānenti pūjenti,|| maṃ pana tapassiṃ lukhājiviṃ kulesu na sakkaronti na garu-karonti na mānenti na pūjentī ti.|| ||
Iti so issā-macchariyaṃ kulesu anuppādetā hoti.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī na āpāthaka-nisādī hoti.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī na attāṇaṃ ādassayamāno kulesu carati|| ||
‘Idampi me tapasmiṃ,|| idam pi me tapasmin’ ti.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hotī.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī na kiñci’d’eva paṭi-c-channaṃ sevati.|| ||
So ‘khamati te idanti?’ puṭṭho samāno,|| akkhamamānaṃ|| ‘āha nakkhamatī’ ti,|| khamamānaṃ|| ‘āha khamatī’ ti.|| ||
Iti so sampajānamusā na bhāsitā hoti.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
15. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃ yeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ anujānāti.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī akkodhano hoti anupanāhī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| tapassī akkodhano hoti anupanāhī.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| anissukī hoti amaccharī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| anissukī hoti amaccharī.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| asaṭho hoti amāyāvī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| asaṭho hoti amāyāvī.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| atthaddho hoti [48] anati-mānī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| atthaddho hoti anati-mānī.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| na micchā-diṭṭhiko hoti ananta-ggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| na micchā-diṭṭhiko hoti ananta-ggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
Puna ca paraṃ Nigrodha,|| asandiṭṭhi-parāmāsi hoti anādhāna-ggāhī suppaṭi-nissaggī.|| ||
Yam pi Nigrodha,|| asandiṭṭhi-parāmāsi hoti anādhāna-ggāhī suppaṭi-nissaggī.|| ||
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||
“Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||
Yadi evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti apariSuddhāvā” ti?
“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti|| no a-parisuddhā,|| agga-ppattā ca sāra-ppattā cā ” ti.|| ||
“Na kho Nigrodha,|| ettāvatā tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti sāra-ppattā va|| api ca kho papaṭikap-pattā hotī ” ti.|| ||
§
16. “Kittāvatā pana bhante,|| tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti sāra-ppattā ca.|| ||
Sādhu me bhante,|| Bhagavā tapo-jigucchāya aggaṃ yeva pāpetu sāraṃ yeva pāpetū” ti.|| ||
“Idha Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||
Kathañ ca Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti?
Idha Nigrodha,|| tapassī na pāṇam-atipāteti,|| na pāṇam-atipātāpayati,|| na pāṇam-atipātayato samanuñño [49] hoti,|| na adinnaṃ ādiyati,|| na adinnaṃ ādiyāpeti,|| na adinnaṃ ādiyato samanuñño hoti,|| na musā bhaṇati,|| na musā bhaṇāpeti,|| na musā bhaṇato samanuñño hoti,|| na bhāvitam-āsiṃsati,|| na bhāvitam-āsiṃsāpeti,|| na bhāvitam-āsiṃsato samanuñño hoti.|| ||
Evaṃ kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||
Yato kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti,|| aduṃ c’assa hoti tapassitāya,|| so abhiharati no hīnāy’āvattati.|| ||
So vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||
So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā,|| ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya,|| parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||
So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti;|| vyāpādapa-dosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇabhūta-hit-ā-nukampī vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti;|| thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati,|| āloka-saññi sato sampajāno thīna-middhā cittaṃ parisodheti;|| uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanta-citto uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti;|| vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathi kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||
17. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe,|| mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena [50] mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||
Yadi evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti|| a-parisuddhā va” ti?
“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti|| no a-parisuddhā,|| agga-ppattā ca|| sāra-ppattā cā” ti.|| ||
“Na kho Nigrodha,|| ettāvatā tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti|| sāra-ppattā ca,|| api ca kho tacappattā hotī” ti.|| ||
§
18. “Kittāvatā pana bhante,|| tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti|| sāra-ppattā ca?|| ||
Sādhu me bhante,|| Bhagavā tapo-jigucchāya aggaṃ yeva pāpetu|| sāraṃ yeva pāpetū” ti.|| ||
“Idha Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||
Kathañ ca Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti?
Idha Nigrodha,|| tapassī na pāṇam-atipāteti,|| na pāṇam-atipātāpayati,|| na pāṇam-atipātayato samanuñño hoti,|| na adinnaṃ ādiyati,|| na adinnaṃ ādiyāpeti,|| na adinnaṃ ādiyato samanuñño hoti,|| na musā bhaṇati,|| na musā bhaṇāpeti,|| na musā bhaṇato samanuñño hoti,|| na bhāvitam-āsiṃsati,|| na bhāvitam-āsiṃsāpeti,|| na bhāvitam-āsiṃsato samanuñño hoti.|| ||
Evaṃ kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||
Yato kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti,|| aduṃ c’assa hoti tapassitāya,|| so abhiharati no hīnāy’āvattati.|| ||
So vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||
So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā,|| ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya,|| parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||
So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti;|| vyāpādapa-dosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇabhūta-hit-ā-nukampī vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti;|| thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati,|| āloka-saññi sato sampajāno thīna-middhā cittaṃ parisodheti;|| uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanta-citto uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti;|| vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathi kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||
17. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe,|| mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tiṃsam pi jātiyo,|| cattā’īsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| [51] jāti-sata-sahassam pi,|| anekāni pi jāti-satāni,|| anekāni pi jāti-sahassāni,|| anekāni pi jāti-sata-sahassāni,|| aneke pi saṃvaṭṭa-kappe,|| aneke pi vivaṭṭa-kappe,|| aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe:,|| amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutra udapādiṃ.|| ||
Tatrā p’āsiṃ|| evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idh’ūpapanno ti.|| ||
Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||
Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||
Yadi evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti|| a-parisuddhā vā” ti?|| ||
“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti|| no a-parisuddhā,|| agga-ppattā ca|| sāra-ppattā cā ” ti.|| ||
“Na kho Nigrodha,|| ettāvatā tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti|| sāra-ppattā ca,|| api ca kho pheggu-ppattā hotī” ti.|| ||
§
14. “Kittāvatā pana bhante,|| tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti sāra-ppattā ca?|| ||
Sādhu me bhante,|| Bhagavā tapo-jigucchāya aggaṃ yeva pāpetu|| sāraṃ yeva pāpetū ” ti.|| ||
“Idha Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||
Kathañ ca Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti?
Idha Nigrodha,|| tapassī na pāṇam-atipāteti,|| na pāṇam-atipātāpayati,|| na pāṇam-atipātayato samanuñño hoti,|| na adinnaṃ ādiyati,|| na adinnaṃ ādiyāpeti,|| na adinnaṃ ādiyato samanuñño hoti,|| na musā bhaṇati,|| na musā bhaṇāpeti,|| na musā bhaṇato samanuñño hoti,|| na bhāvitam-āsiṃsati,|| na bhāvitam-āsiṃsāpeti,|| na bhāvitam-āsiṃsato samanuñño hoti.|| ||
Evaṃ kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||
Yato kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti,|| aduṃ c’assa hoti tapassitāya,|| so abhiharati no hīnāy’āvattati.|| ||
So vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||
So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā,|| ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya,|| parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||
So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti;|| vyāpādapa-dosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇabhūta-hit-ā-nukampī vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti;|| thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati,|| āloka-saññi sato sampajāno thīna-middhā cittaṃ parisodheti;|| uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanta-citto uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti;|| vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathi kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||
17. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe,|| mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tiṃsam pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| anekāni pi jāti-satāni,|| anekāni pi jāti-sahassāni,|| anekāni pi jāti-sata-sahassāni,|| aneke pi saṃvaṭṭa-kappe,|| aneke pi vivaṭṭa-kappe,|| aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe:,|| amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutra udapādiṃ.|| ||
Tatrā p’āsiṃ|| evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idh’ūpapanno ti.|| ||
Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ [52] aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||
‘Ime vata bhonto sattā|| kāya-du-c-caritena samannāgatā,|| vacī-du-c-caritena samannāgatā,|| mano-du-c-caritena samannāgatā,|| ariyānaṃ upavādakā,|| micchā-diṭṭhikā,|| micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,|| te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā,|| kāya-sucaritena samannāgatā,|| vacī-sucaritena samannāgatā,|| mano-sucaritena samannāgatā,|| ariyānaṃ anupavādakā,|| sammā-diṭṭhikā,|| sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā,|| te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti|| ||
Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||
Yadi evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti,|| a-parisuddhā vā” ti?|| ||
“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti,|| no a-parisuddhā,|| agga-ppattā ca,|| sāra-ppattā cā ” ti.|| ||
“Ettavatā kho Nigrodha,|| tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti,|| sāra-ppattā ca.|| ||
Iti kho Nigrodha,|| yaṃ maṃ tvaṃ abacāsi ‘ko nāma so bhante,|| Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvake vineti,|| yena Bhagavatā sāvakā vinītā assāsa-p-pattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādiBrahma-cariyan’ ti?|| ||
Iti ko taṃ Nigrodha,|| ṭhānaṃ uttaritarañ ca|| paṇītatarañ ca|| yenāhaṃ sāvake vinemi,|| yena mayā sāvakā vinītā assāsa-p-pattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādiBrahma-cariyan ti.|| ||
Evaṃ vutte te paribbājakā unnādino uccā-sadda-mahā-saddā ahesuṃ ‘ettha mayaṃ anassāma sācariyakā,|| na mayaṃ ito bhīyyo uttaritaraṃ pajānāmā’ ti.|| ||
§
[53] 20. Yadā aññāsi Sandhāno gahapati ‘aññadatthu kho dān’ime añña-titthiyā paribbājakā Bhagavato bhāsitaṃ sussūsanti,|| sotaṃ odahanti,|| aññā-cittaṃ upaṭṭhapentī’ ti.|| ||
Atha Nigrodhaṃ paribbājakaṃ etad avoca:|| ||
“Iti kho bhante Nigrodha,|| yaṃ maṃ tvaṃ avacāsi,|| ‘yagghe gahapati,|| jāneyyāsi kena Samaṇo Gotamo saddhiṃ sallapati?|| ||
Kena sākacchaṃ samāpajjati?|| ||
Kena paññā-veyyattiyaṃ samāpajjati?|| ||
Suññāgāra-hatā Samaṇassa Gotamassa paññā,|| aparisā-vacaro Samaṇo Gotamo,|| nālaṃ sallāpāya,|| so antamantān’eva sevati.|| ||
Seyyathā pi nāma go-kāṇā pariyanta-cārinī antamantān’eva sevati,|| evam eva suññāgāra-hata Samaṇassa Gotamassa paññā,|| aparisā-vacaro Samaṇo Gotamo,|| nālaṃ sallāpāya,|| so antamantān’eva sevati.|| ||
Iṅgha ca gahapati,|| Samaṇo Gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya,|| eka-pañhen’eva naṃ saṃsādeyyāma,|| tucchakumbhī va naṃ maññe orodheyyāmā’ ti.|| ||
Ayaṃ kho so bhante,|| Bhagavā arahaṃ Sammā Sambuddho idhānuppatto,|| aparisā-vacaraṃ pana naṃ karotha,|| go-kāṇaṃ pariyanta-cāriniṃ karotha,|| eka-pañhen’eva naṃ saṃsādetha,|| tucchakumbhī va naṃ maññe orodhethā ” ti.|| ||
Evaṃ vutte Nigrodho paribbājako tunhī-bhūto maṅku-bhūto patta-k-khandho adhomuko pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.|| ||
Atha kho Bhagavā Nigrodhaṃ paribbājakaṃ tunhī-bhūtaṃ maṅku-bhūtaṃ patta-kkhavandhaṃ adho-mukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā Nigrodhaṃ paribbājakaṃ etad avoca:|| ||
“Saccaṃ Nigrodha, bhāsitā te esā vācā” ti?|| ||
[54] “Saccaṃ bhante, bhāsitā me esā vācā|| yathā bālena|| yathā mūḷhena|| yathā akusalenā” ti.|| ||
“Taṃ kim mañññasi Nigrodha?|| ||
Kin ti te sutaṃ paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ —|| ||
Ye te ahesuṃ atītam addhānaṃ Arahanto Sammā Sambuddhā,|| evaṃ su te Bhagavanto saṅgamma unnādino uccā-sadda-mahā-saddā aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā vihariṃsu,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ-kathaṃ|| samudda-k-khāyikaṃ-kathaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ kathaṃ iti vā,|| seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako?|| ||
Udāhu evaṃ su te Bhagavanto araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni seyyathā pāhaṃ etarahī” ti?|| ||
“Sutaṃ me taṃ bhante,|| paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ —|| ||
‘Ye te ahesuṃ atītam addhānaṃ Arahanto Sammā Sambuddhā,|| nāssu te Bhagavanto saṅgamma samāgamma unnādino uccā-sadda-mahā-saddā aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ-kathaṃ|| samudda-k-khāyikaṃ-kathaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ kathaṃ iti vā,|| seyyathā pāhaṃ etarahi sācariyako,|| evaṃ su te Bhagavanto araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni sen’āsanāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni seyyathā pi Bhagavā etarahī” ti.|| ||
“Tassa te Nigrodha,|| viññussa sato mahallakassa na etad ahosi:|| ||
‘Buddho so Bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti,|| danto so Bhagavā damathāya dhammaṃ deseti,|| santo so Bhagavā samathāya dhammaṃ deseti,|| tiṇṇo so Bhagavā [55] taraṇāya dhammaṃ deseti,|| parinibbuto so Bhagavā pariNibbānāya dhammaṃ deseti” ti?|| ||
§
22. Evaṃ vutte Nigrodho paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Accayo me bhante,|| accagamā,|| yathā bālaṃ,|| yathā mūḷhaṃ,|| yathā akusalaṃ,|| so’haṃ Bhagavantaṃ avacāsiṃ.|| ||
Tassa me bhante,|| Bhagavā accayaṃ accayato paṭigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā” ti.|| ||
“Taggha tvaṃ Nigrodha,|| accayo accagamā,|| yathā bālaṃ,|| yathā mūḷhaṃ,|| yathā akusalaṃ,|| yo maṃ tvaṃ evaṃ avacāsi,|| yato ca kho tvaṃ Nigrodha,|| accayaṃ accayato disvā yathā-kammaṃ paṭikarosi,|| tan te mayaṃ paṭigaṇhāma,|| vuddhi h’esā Nigrodha,|| Ariyassa vinaye,|| yo accayaṃ accayato disvā yathā-dhammaṃ paṭikaroti,|| āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
Ahaṃ kho pana Nigrodha,|| evaṃ vadāmi:|| ||
‘Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī uju-jātiko,|| aham anusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati satta vassāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, satta vassāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati cha vassāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha cha vassāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati pañca vassāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha pañca vassāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati cattāri vassāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha cattāri vassāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati tīṇi vassāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, tīṇi vassāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati dve vassāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, dve vassāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati ekaṃ vassaṃ.|| ||
Tiṭṭhatu Nigrodha, ekaṃ vassaṃ.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati satta māsāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, satta māsāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati cha māsāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, cha māsāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati pañca māsāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, pañca māsāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati [56] cattāri māsāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, cattāri māsāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati tīṇi māsāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, tīṇi māsāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati dve māsāni.|| ||
Tiṭṭhantu Nigrodha, dve māsāni.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati ekamāsaṃ.|| ||
Tiṭṭhatu Nigrodha, ekamāsaṃ.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati aḍḍhamāsaṃ.|| ||
Tiṭṭhatu Nigrodha, aḍḍhamāso.|| ||
Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||
Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati sattāhaṃ.|| ||
§
23. Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||
‘Antevāsikamyatā no Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||
Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ,|| yo eva vo ācariyo|| so eva vo ācariyo hotu.|| ||
Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||
‘Uddesā no cāvetu-kāmo Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||
Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ,|| yo eva vo uddeso,|| so eva vo uddeso hotu.|| ||
Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||
‘Ājīvā no cāvetu-kāmo Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||
Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ|| yo eva vo ājīvo|| so eva vo ājīvo hotu.|| ||
Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||
‘Ye no dhammā akusalā akusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ,|| tesu patiṭṭhāpetu-kāmo Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||
Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ,|| akusalā c’eva vo dhammā hontu|| akusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ.|| ||
Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||
‘Ye no dhammā kusal-ā-kusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ,|| tehi vivecetu-kāmo Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||
Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ,|| kusalā c’eva vo dhammā hontu|| kusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ.|| ||
Iti kho’haṃ Nigrodha,|| n’eva antevāsi-kamyatā evaṃ vadāmi,|| na pi uddesā cāvetu-kāmo [57] evaṃ vadāmi.|| ||
Na pi ājīvā cāvetu-kāmo evaṃ vadāmi,|| na pi ye vo dhammā akusalā akusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ tesu patiṭṭhāpetu-kāmo evaṃ vadāmi,|| na pi ye vo dhammā kusal-ā-kusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ tehi vivecetu-kāmo evaṃ vadāmi.|| ||
Santi ca kho Nigrodha,|| akusalā dhammā appahīṇā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇiyā,|| yes’āhaṃ pahānāya Dhammaṃ desemi,|| yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyissanti,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhassanti,|| paññāpāripūriṃ vepullattañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissathā” ti.|| ||
24. Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī-bhūtā maṅku-bhūtā patta-k-khandhā adho-mukhā pajjhāyantā appaṭibhāṇā nisidiṃsu,|| yathā taṃ Mārena pariyuṭṭhita-cittā.|| ||
Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||
‘Sabbe p’ime mogha-purisā phuṭṭhā Pāpimatā,|| yatra hi nāma ekassa pi na evaṃ bhavissati —|| “Handa mayaṃ aññāṇattham pi Samaṇe Gotame Brahma-cariyaṃ carāma,|| kiṃ karissati sattāho” ti?|| ||
Atha kho Bhagavā Udumbarikāya paribbājakārāme sīha-nādaṃ naditvā,|| vehāsaṃ ababhuggantvā,|| Gijjha-kūṭe pabbate paccuṭṭhāsi.|| ||
Sandhāno gahapati tāva-d-eva Rājagahaṃ pāvisī ti.|| ||
Udumbarika Suttaṃ