Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.
[1][chlm][pts][ntbb][upal][than] Evaṃ me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthīyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||
“Bhikkhavo” ti.|| ||
“Bhadante” ti||
te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.|| ||
Bhagavā etad avoca:|| ||
2. “Na bhikkhave nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ:|| ||
‘Imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā paribhuñjantā dīghā-yukā vaṇṇa-vanto ciraṃ dīgham-addhānaṃ yāpentu’ ti.|| ||
Evañ ca kho bhikkhave nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ:|| ||
‘Imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjissanti,||
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajji-s-santi,||
mattā samānā pamādaṃ āpajji-s-santi,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā bhavissanti imasmiṃ nivāpe’ ti.|| ||
§
3. Tatra, bhikkhave, paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
§
4. Tatra, bhikkhave, dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā [152] yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma,||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihareyyāmā’ ti.|| ||
Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihariṃsu.|| ||
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti,||
tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi,||
balaviriye parihīne tam-eva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu.|| ||
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave dutiyā pi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
§
5. Tatra, bhikkhave, tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Ye pi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
“Ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma,||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihareyyāmā’ ti.|| ||
Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihariṃsu.|| ||
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti,||
tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi,||
balaviriye parihīne tam-eva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu.|| ||
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave dutiyā pi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa [153] upanissāya āsayaṃ kappeyyāma,||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa||
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma,||
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe” ti.|| ||
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu,||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpika-parisāya ca etad ahosi:|| ||
‘Saṭha’ssu nām’ime tatiyā migajātā keṭubhino,||
iddhimantas’su nām’ime tatiyā migajātā parajanā,||
imañ ca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti||
na ca n’esaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā;||
yan-nūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma,||
app’eva nāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ ti.|| ||
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ.|| ||
Addasāsuṃ kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpika-parisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ yattha te gāhaṃ agamaṃsu.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave tatiyā pi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
§
6. Tatra, bhikkhave, catutthā migajātā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
‘Yo kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Ye pi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma,||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihareyyāmā’ ti.|| ||
Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihariṃsu.|| ||
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti,||
tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi,||
balaviriye parihīne tam-eva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu.|| ||
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave dutiyā pi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Ye pi te tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
‘Ye kho te pa- [154] ṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Ye pi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
“Ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma,||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihareyyāmā’ ti.|| ||
Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihariṃsu.|| ||
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti,||
tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi,||
balaviriye parihīne tam-eva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu.|| ||
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave dutiyā pi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappeyyāma,||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa||
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma,||
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe” ti.|| ||
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu,||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpika-parisāya ca etad ahosi:|| ||
‘Saṭha’ssu nām’ime tatiyā migajātā keṭubhino,||
iddhimantas’su nām’ime tatiyā migajātā parajanā,||
imañ ca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti||
na ca n’esaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā;||
yan-nūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma,||
app’eva nāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ ti.|| ||
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ.|| ||
Addasāsuṃ kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpika-parisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ yattha te gāhaṃ agamaṃsu.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave tatiyā pi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ yattha āgati nevāpikassa ca nevāpika-parisāya ca,||
tatr’āsayaṃ kappeyyāma,||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma,||
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma,||
appamattā samānā na yathā- [155] kāma-karaṇīyā bhavissāma nevāpikassa amuṃ nivāpe” ti.|| ||
Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpika-parisāya ca tatrāyaṃ kappayiṃsu.|| ||
Tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.|| ||
Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ ājjiṃsu.|| ||
Amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.|| ||
Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpika-parisāya ca etad ahosi:|| ||
“Saṭha-ssu nām’ime catutthā migajātā keṭubhino.|| ||
Iddhi-mantas-su nām’ime catutthā migajātā parajanā.|| ||
Imañ ca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti.|| ||
Na ca n’esaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma app’eva nāma catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te gāhaṃ gaccheyyun” ti.|| ||
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ.|| ||
N’eva kho bhikkhave addasāsuṃ nevāpiko ca nevāpika-parisā ca catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ yattha te gāhaṃ gaccheyyuṃ.||
Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpika-parisāya ca etad ahosi: sace kho mayaṃ catutthe migajāte ghaṭṭessāma, te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭessanti.|| ||
Te pi ghaṭṭitā aññe ghaṭṭessanti.|| ||
Evaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ sabbaso migajātā riñcissanti.|| ||
Yan-nūna mayaṃ catutthe migajāte ajjh’upekkheyyāmā’ti ajjh’upekkhiṃsu kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpika-parisā ca catutthe migajāte.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave catutthā migajātā parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.|| ||
§
7. Upamā kho me ayaṃ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya,||
ayañ c’ev’ettha attho:|| ||
‘Nivāpo’ ti kho bhikkhave pañcann’etaṃ kāma-guṇānaṃ adhivacanaṃ.|| ||
‘Nevāpiko’ ti kho bhikkhave Mārass’etaṃ pāpimato adhivacanaṃ.|| ||
‘Nevāpikaparisā’ ti kho bhikkhave Māra-parisāy’etaṃ adhivacanaṃ.|| ||
‘Migajātā’ ti kho bhikkhave samaṇa-brāhmaṇān’etaṃ adhivacanaṃ.|| ||
8. Tatra, bhikkhave, paṭhamā samaṇa-brāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja [156] mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave paṭhamā samaṇa-brāhamaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Seyyathā pi te bhikkhave paṭhamā migajātā,||
tath’ūpame ahaṃ ime paṭhame samaṇa-brāhmaṇe vadāmi.|| ||
§
9. Tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇa-brāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
Ye kho te paṭhamā samaṇa-brāhamaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma,||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihareyyāmā” ti.|| ||
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihariṃsu,||
te tattha sākabhakkhā pi ahesuṃ,||
sāmāka-bhakkhā pi ahesuṃ,||
nīvara-bhakkhā pi ahesuṃ,||
daddula-bhakkhā pi ahesuṃ,||
haṭa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
kaṇa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
ācāma-bhakkhā pi ahesuṃ,||
piññākabhakkhāpi ahesuṃ,||
tiṇa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
gomayabhakkhā pi ahesuṃ,||
vana-mūla-phalāhārā yāpesuṃ pavatta-phala-bhojī.|| ||
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodaka-saṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti,||
tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi,||
balaviriye parihīne ceto-vimutti parihāyi.|| ||
Ceto-vimuttiyā parihīnāya tam-eva nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni.|| ||
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave dutiyā pi samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mā- [157] rassa iddhānubhāvā.|| ||
Seyyathā pi te bhikkhave dutiyā migajātā tath’ūpame ahaṃ ime dutiye samaṇa-brāhmaṇe vadāmi.|| ||
§
10. Tatra, bhikkhave, tatiyā samaṇa-brāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
‘Ye kho te paṭhamā samaṇa-brāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.’|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
9. Tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇa-brāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
Ye kho te paṭhamā samaṇa-brāhamaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma,||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihareyyāmā” ti.|| ||
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihariṃsu,||
te tattha sākabhakkhā pi ahesuṃ,||
sāmāka-bhakkhā pi ahesuṃ,||
nīvara-bhakkhā pi ahesuṃ,||
daddula-bhakkhā pi ahesuṃ,||
haṭa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
kaṇa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
ācāma-bhakkhā pi ahesuṃ,||
piññākabhakkhāpi ahesuṃ,||
tiṇa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
gomayabhakkhā pi ahesuṃ,||
vana-mūla-phalāhārā yāpesuṃ pavatta-phala-bhojī.|| ||
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodaka-saṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti,||
tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi,||
balaviriye parihīne ceto-vimutti parihāyi.|| ||
Ceto-vimuttiyā parihīnāya tam-eva nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni.|| ||
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te dutiyā samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma,||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma,||
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā bhavissāma Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise’ ti.|| ||
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu||
te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.|| ||
Api ca kho evaṃ diṭṭhikā ahesuṃ:|| ||
Sassato loko iti pi,||
asassato loko iti pi,||
antavā loko iti pi,||
anantavā loko iti pi,||
taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti pi,||
aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra iti pi,||
hoti Tathāgato param maraṇā iti pi,||
na hoti Tathāgato param maraṇā iti pi,||
n’eva bhoti na na hoti Tathāgato param maraṇā [158] iti pi.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave tatiyā pi samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Seyyathā pi te bhikkhave tatiyā migajātā tath’ūpame ahaṃ ime tatiye samaṇa-brāhmaṇe vadāmi.|| ||
§
11. Tatra, bhikkhave, catutthā samaṇa-brāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
‘Ye kho te paṭhamā samaṇa-brāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
9. Tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇa-brāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ:|| ||
Ye kho te paṭhamā samaṇa-brāhamaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te paṭhamā samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma,||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihareyyāmā” ti.|| ||
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu||
bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhoga-hetvā vihariṃsu,||
te tattha sākabhakkhā pi ahesuṃ,||
sāmāka-bhakkhā pi ahesuṃ,||
nīvara-bhakkhā pi ahesuṃ,||
daddula-bhakkhā pi ahesuṃ,||
haṭa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
kaṇa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
ācāma-bhakkhā pi ahesuṃ,||
piññākabhakkhāpi ahesuṃ,||
tiṇa-bhakkhā pi ahesuṃ,||
gomayabhakkhā pi ahesuṃ,||
vana-mūla-phalāhārā yāpesuṃ pavatta-phala-bhojī.|| ||
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodaka-saṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti,||
tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi,||
balaviriye parihīne ceto-vimutti parihāyi.|| ||
Ceto-vimuttiyā parihīnāya tam-eva nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni.|| ||
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,||
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,||
mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,||
pamattā samānā yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te dutiyā samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma,||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma,||
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā bhavissāma Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise’ ti.|| ||
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu||
te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.|| ||
Api ca kho evaṃ diṭṭhikā ahesuṃ:|| ||
Sassato loko iti pi,||
asassato loko iti pi,||
antavā loko iti pi,||
anantavā loko iti pi,||
taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti pi,||
aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra iti pi,||
hoti Tathāgato param maraṇā iti pi,||
na hoti Tathāgato param maraṇā iti pi,||
n’eva bhoti na na hoti Tathāgato param maraṇā iti pi.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave tatiyā pi samaṇa-brāhmaṇā na parimucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Yan-nūna mayaṃ yattha agati Mārassa ca Māra-parisāyā ca tatr’āsayaṃ kappeyyāma,||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāmā,||
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā bhavissāma Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise’ ti.|| ||
Te yattha agati Mārassa ca Māra-parisāya ca tatr’āsayaṃ kappayiṃsu;||
tatr’āsayaṃ kappetvā amuṃ nivā- [159] paṃ nivuttaṃ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu||
te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu,||
amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu,||
appamattā samānā na yathā-kāma-karaṇīyā ahesuṃ Mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñ ca lokāmise.|| ||
Evaṃ hi te bhikkhave catutthā samaṇa-brāhmaṇā pamucciṃsu Mārassa iddhānubhāvā.|| ||
Seyyathā pi te bhikkhave catutthā migajātā tath’ūpame ahaṃ ime catutthe samaṇa-brāhmaṇe vadāmi.|| ||
§
12. Kathañ ca bhikkhave agati Mārassa ca Māra-parisāya ca?|| ||
Idha, bhikkhave, bhikkhu||
vivicc’eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehī||
sa-vitakkaṃ||
sa-vicāraṃ||
viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ||
paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato.|| ||
13. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu||
vitakka-vicārānaṃ vūpasamā||
ajjhattaṃ sampasādanaṃ||
cetaso ekodi-bhāvaṃ||
avitakkaṃ||
avicāraṃ||
samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ||
dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato.|| ||
14. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu||
pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharati||
sato ca sampajāno,||
sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti||
yan taṃ ariyā ācikkhanti:||
‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti||
tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato.|| ||
15. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu||
sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubbe va somanassa-domanassānaṃ attha-gamā||
adukkha-ṃ-asukhaṃ||
upekkhā-sati-pārisuddhiṃ||
catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato.|| ||
16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu||
sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā||
paṭigha-saññānaṃ attha-gamā||
nānatta-saññānaṃ amanasikārā||
‘Ananto ākāso’ ti||
Ākāsanañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato.|| ||
17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu||
sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma||
‘Anantaṃ viññāṇan’ ti||
Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato.|| ||
18. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu||
sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ [160] samati-k-kamma||
‘N’atthi kiñcī’ ti||
Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato.|| ||
19. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu||
sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma||
N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato.|| ||
20. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu||
sabbaso N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samati-k-kamma||
saññā-vedayita-nirodhaṃ upasampajja viharati||
paññāya c’assa disvā||
āsavā parikkhīṇā honti.|| ||
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu:||
‘andham-akāsi Māraṃ’,||
apadaṃ vadhitvā Māra-cakkhuṃ||
adassanaṃ gato pāpimato,||
tiṇṇo loke visattikan” ti.|| ||
Idam avoca Bhagavā.|| ||
Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ “abhinandun” ti.|| ||
Nivāpa Suttaṃ
Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.
Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả Tâm học.
Hits: 11