MN 43: Mahā Vedalla Suttaṃ

Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
5. Cūḷa Yamaka Vagga

Sutta 43

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


 

[1][pts][than][than][olds] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā Koṭṭhito sāyaṇha-samayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito yen’āyasmā Sāriputto ten’upasaṅkami,||
upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṃ sammodi,||
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho āyasmā Mahā Koṭṭhito āyasmantaṃ Sāriputtaṃ etad-avoca:|| ||

2. “‘Duppañño duppañño’ ti āvuso vuccati.|| ||

Kittāvatā nu kho āvuso ‘duppañño’ ti vuccatī” ti?|| ||

“‘Nappajānā’ ti ‘na-p-pajānātī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘duppañño’ ti vuccati.|| ||

Kiñ ca na-p-pajānāti?|| ||

‘Idaṃ dukkhan’ ti na-p-pajānāti,||
‘ayaṃ dukkha-samudayo’ ti na-p-pajānāti,||
‘ayaṃ dukkha-nirodho’ ti na-p-pajānāti,||
‘ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā’ ti na-p-pajānāti.|| ||

‘Nappajānā’ ti,||
‘na-p-pajānātī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘duppañño’ ti vuccati” ti.|| ||

3. “Sādh’āvuso” ti kho āyasmā Mahā Koṭṭhito āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ abhinan’ditvā anumo-ditvā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi:|| ||

“‘Paññavā paññavā’ ti āvuso vuccati.|| ||

Kittāvatā nu kho āvuso ‘paññavā’ ti vuccatī” ti?|| ||

“‘Pajānā’ ti ‘pajānātī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘paññavā’ ti vuccati.|| ||

Kiñ ca ‘pajānā’ ti?|| ||

‘Idaṃ dukkhan’ ti pajānāti,||
‘ayaṃ dukkha-samudayo’ ti pajānāti,||
‘ayaṃ dukkha-nirodho’ ti pajānāti,||
‘ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā’ ti pajānāti.|| ||

‘Pajānā’ ti ‘pajānātī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘paññavā’ ti vuccatī” ti.|| ||

4. “‘Viññāṇaṃ viññāṇan’ ti āvuso vuccati.|| ||

Kittāvatā nu kho āvuso ‘viññāṇan’ ti vuccatī” ti?|| ||

“‘Vijānāti vijānātī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘viññāṇan’ ti vuccati.|| ||

Kiñ ca ‘vijānā’ ti?

‘Sukhan’ ti pi vijānāti,||
‘dukkhan’ ti pi vijānāti,||
‘adukkha-m-asukhan’ ti pi vijānāti.|| ||

‘Vijānāti vijānātī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘viññāṇan’ ti vuccatī” ti.|| ||

5. “Yā c’āvuso paññā,||
yañ ca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā,||
labbhā ca pan’imesaṃ dhammānaṃ||
vinibbhujitvā||
vinibbhujitvā||
nānā-karaṇaṃ paññāpetun” ti?|| ||

“Yā c’āvuso paññā yañ ca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā,||
na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ||
vinibbhujitvā||
vinibbhujitvā||
nānā-karaṇaṃ paññāpetuṃ.|| ||

Yañ c’āvuso pajānāti taṃ vijānāti,||
yaṃ ‘vijānā’ ti taṃ pajānāti.|| ||

[293] Tasmā ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā,||
na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ||
vinibbhujitvā||
vinibbhujitvā||
nānā-karaṇaṃ||
paññāpetun” ti.|| ||

6. “Yā c’āvuso paññā,||
yañ ca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ||
no visaṃsaṭṭhānaṃ kiṃ nānā-karaṇan” ti?|| ||

Yā c’āvuso paññā,||
yañ ca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ||
no visaṃsaṭṭhānaṃ paññā bhāvetabbā,||
viññāṇaṃ pariññeyyaṃ,||
idaṃ n’esaṃ nānā-karaṇan” ti.|| ||

7. “‘Vedanā vedanā’ ti āvuso vuccati.|| ||

Kittāvatā nu kho āvuso ‘vedanā’ ti vuccatī” ti?|| ||

“‘Vedeti vedetī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘vedanā’ ti vuccati.|| ||

Kiñ ca vedeti?|| ||

Sukham pi vedeti,||
dukkham pi vedeti,||
adukkha-m-asukham pi vedeti.|| ||

‘Vedeti vedetī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘vedanā’ ti vuccatī” ti.|| ||

8. “‘Saññā saññā’ ti āvuso vuccati.|| ||

Kittāvatā nu kho āvuso ‘saññā’ ti vuccatī” ti?|| ||

“‘Sañjānāti sañjānātī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘saññā’ ti vuccati.|| ||

Kiñ ca sañjānāti?|| ||

Nīlakam pi sañjānāti,||
pītakam pi sañjānāti,||
lohitakam pi sañjānāti,||
odātam pi sañjānāti.|| ||

‘Sañjānāti sañjānātī’ ti kho āvuso,||
tasmā ‘saññā’ ti vuccati” ti.|| ||

9. “Yā c’āvuso vedanā||
yā ca saññā||
yañ ca viññāṇaṃ||
ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā,||
labbhā ca pan’imesaṃ dhammānaṃ||
vinibbhujitvā||
vinibbhujitvā||
nānā-karaṇaṃ paññāpetun” ti?|| ||

“Yā c’āvuso vedanā||
yā ca saññā||
yañ ca viññāṇaṃ||
ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā,||
na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ||
vinibbhujitvā||
vinibbhujitvā||
nānā-karaṇaṃ paññāpetuṃ.|| ||

Yañ c’āvuso vedeti taṃ sañjānāti,||
yaṃ sañjānāti taṃ vijānāti,||
tasmā ime dhammā sasaṃṭṭhā no visaṃsaṭṭhā,||
na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ||
vinibbhujitvā||
vinibbhujitvā||
nānā-karaṇaṃ paññāpetun” ti.|| ||

10. “Nissaṭṭhena h’āvuso pañcahi indriyehi parisuddhena mano-viññāṇena kiṃ neyyan” ti?|| ||

“Nissaṭṭhena h’āvuso pañcahi indriyehi parisuddhena mano-viññāṇena||
‘Ananto ākāso’ ti Ākāsanañ-c’āyatanaṃ neyyaṃ,||
‘Anantaṃ viññāṇan’ ti Viññāṇañ-c’āyatanaṃ neyyaṃ,||
‘N’atthi kiñcī’ ti Ākiñcaññ’āyatanaṃ neyyan” ti.|| ||

11. “Neyyaṃ pan’āvuso dhammaṃ kena pajānātī” ti.|| ||

“Neyyaṃ kho āvuso dhammaṃ paññā-cakkhunā pajānātī” ti.|| ||

12. “Paññā pan’āvuso kimatthiyā” ti.|| ||

“Paññā kho āvuso abhiññatthā pariññatthā pahānatthā” ti.|| ||

[294]13. “Kati pan’āvuso paccayā sammā-diṭṭhiyā uppādāyā” ti?|| ||

“Dve kho āvuso paccayā sammā-diṭṭhiyā uppādāya: parato ca ghoso,||
yoniso ca mana-sikāro.|| ||

Ime kho āvuso dve paccayā sammā-diṭṭhiyā uppādāyā” ti.|| ||

14. “Katīhi pan’āvuso aṅgehi anuggahītā sammā-diṭṭhi ceto-vimuttiphalā ca hoti ceto-vimuttiphalānisaṃsā ca,||
paññā-vimuttiphalā ca hoti||
paññā-vimutti-phalānisaṃsā cā” ti?|| ||

“Pañcahi kho āvuso aṅgehi anuggahītā sammā-diṭṭhi ceto-vimuttiphalā ca hoti||
ceto-vimutti-phalānisaṃsā ca,||
paññā-vimuttiphalā ca hoti||
paññā-vimutti-phalānisaṃsā ca:|| ||

Idh’āvuso sammā-diṭṭhi sīlānuggahītā ca hoti,||
sutānuggahitā ca hoti,||
sākacchānuggahītā ca hoti,||
samathānuggahītā ca hoti,||
vipassanānuggahītā ca hoti.|| ||

Imehi kho āvuso pañcahi aṅgehi anuggahītā sammā-diṭṭhi ceto-vimuttiphalā ca hoti||
ceto-vimutti-phalānisaṃsā ca||
paññā-vimuttiphalā ca hoti||
paññā-vimuttiphalānisaṃsā cā” ti.|| ||

15. “Kati pan’āvuso bhavā” ti?|| ||

“Tayo me āvuso bhavā:||
kāma-bhavo||
rūpa-bhavo||
arūpa-bhavo” ti.|| ||

16. “Kathaṃ pan’āvuso āyatiṃ puna-b-bhav-ā-bhinibbatti hotī” ti?|| ||

“Avijjā-nīvaraṇānaṃ kho āvuso sattāṇaṃ taṇhā-saṃyojanānaṃ tatra tatr-ā-bhinandanā evaṃ āyatiṃ puna-b-bhav-ā-bhinibbatti hotī” ti.|| ||

17. “Kathaṃ pan’āvuso āyatiṃ puna-b-bhav-ā-bhinibbatti na hotī” ti?|| ||

“Avijjā virāgā kho āvuso vijjuppādā taṇhā-nirodhā evaṃ āyatiṃ puna-b-bhav-ā-bhinibbatti na hotī” ti.|| ||

18. “Katamaṃ pan’āvuso paṭhamaṃ jhānan” ti?|| ||

“Idh’āvuso bhikkhu vivicc’eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṃ||
sa-vicāraṃ||
viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ||
paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Idaṃ vuccat’āvuso paṭhamaṃ jhānan” ti.|| ||

19. “Paṭhamaṃ pan’āvuso jhānaṃ kataṅgikan” ti?|| ||

“Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ pañc’aṅgikaṃ:||
idh’āvuso paṭhamaṃ-jhānaṃ samāpannassa bhikkhuno||
vitakko ca||
vattati vicāro ca,||
pīti ca||
sukhañ ca||
cittek’aggatā ca.|| ||

Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ evaṃ pañc’aṅgikan” ti.|| ||

20. “Paṭhamaṃ pan’āvuso jhānaṃ kataṅgavi-p-pahīnaṃ kataṅgasamannāgatan” ti?|| ||

“Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ pañc’aṅga-vi-p-pahīnaṃ pañc’aṅga-samannāgataṃ:||
idh’āvuso paṭhamaṃ-jhānaṃ samāpannassa bhikkhuno||
kāma-c-chando pahīno hoti,||
vyāpādo pahīno hoti,||
thīna-middhaṃ pahīnaṃ hoti,||
uddhacca-kukkuccaṃ [295] pahīnaṃ hoti,||
vicikicchā pahīnā hoti.|| ||

Vitakko ca||
vattati vicāro ca||
pīti ca||
sukhañ ca||
cittek’aggatā ca.|| ||

Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ evaṃ pañc’aṅga-vi-p-pahīnaṃ pañc’aṅga-samannāgatan” ti.|| ||

21. “Pañc’imānī āvuso indriyāni nānā-visayāni nānā-gocarāni,||
na añña-maññassa gocaravisayaṃ pacc’anubhonti,||
seyyath’īdaṃ cakkhu’ndriyaṃ||
sot’indriyaṃ||
ghān’indriyaṃ||
jivh’indriyaṃ||
kāy’indriyaṃ.|| ||

Imesaṃ kho āvuso pañcannaṃ indriyānaṃ nānā-visayānaṃ nānā-gocarānaṃ na añña-maññassa gocaravisayaṃ pacc’anubhontānaṃ kiṃ paṭisaraṇaṃ,||
ko ca n’esaṃ gocaravisayaṃ pacc’anubhotī” ti?|| ||

“Pañc’imānī āvuso indriyāni nānā-visayāni nānā-gocarāni,||
na añña-maññassa gocaravisayaṃ pacc’anubhonti,||
seyyath’īdaṃ||
cakkhu’ndriyaṃ||
sot’indriyaṃ||
ghān’indriyaṃ||
jivh’indriyaṃ||
kāy’indriyaṃ.|| ||

Imesaṃ kho āvuso pañcannaṃ indriyānaṃ nānā-visayānaṃ nānā-gocarānaṃ na añña-maññassa gocaravisayaṃ pacc’anubhontānaṃ||
mano paṭisaraṇaṃ||
mano ca n’esaṃ gocaravisayaṃ pacc’anubhotī” ti.|| ||

22. “Pañc’imānī āvuso indriyāni seyyath’īdaṃ:||
cakkhu’ndriyaṃ||
sot’indriyaṃ||
ghān’indriyaṃ||
jivh’indriyaṃ||
kāy’indriyaṃ.|| ||

Imāni kho āvuso pañc’indriyāni kiṃ paṭicca tiṭṭhantī” ti?|| ||

“Pañc’imāni āvuso indriyāni,||
seyyath’īdaṃ:||
cakkhu’ndriyaṃ||
sot’indriyaṃ||
ghān’indriyaṃ||
jivh’indriyaṃ||
kāy’indriyaṃ.|| ||

Imāni kho āvuso pañc’indriyāni āyuṃ paṭicca tiṭṭhantī” ti?|| ||

23. “Āyu pan’āvuso kiṃ paṭicca tiṭṭhatī” ti.|| ||

“Āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhatī” ti.|| ||

24. “Usmā pan’āvuso kiṃ paṭicca tiṭṭhatī” ti?|| ||

“Usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatī” ti.|| ||

25. “Idān’eva kho mayaṃ āvuso āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma:||
‘āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhatī’ ti,||
idān’eva kho mayaṃ āvuso āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma:||
‘usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatī’ ti.|| ||

Yathā-kathaṃ pan’āvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo” ti?|| ||

“Tena h’āvuso upamaṃ te karissāmi,||
upamāyap’idh ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.|| ||

Seyyathā pi āvuso tela-p-padīpassa jhāyato acciṃ paṭicca ābhā paññāyati,||
ābhaṃ paṭicca acci paññāyati,||
evam eva kho āvuso āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhati,||
usmā ca āyuṃ paṭicca tiṭṭhatī” ti.|| ||

26. “Te va nu kho āvuso āyusaṅkhārā te vedanīyā dhammā,||
udāhu aññe āyusaṅkhārā aññe vedanīyā dhammā” ti?|| ||

“Na [296] kho āvuso te va āyusaṅkhārā teva vedanīyā dhammā.|| ||

Te ca āvuso āyusaṅkhārā abhaviṃsu te va vedanīyā dhammā,||
na y’idaṃ saññā-vedayita-nirodhaṃ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṃ paññāyetha.|| ||

Yasmā ca kho āvuso aññe āyusaṅkhārā,||
aññe vedanīyā dhammā,||
tasmā saññā-vedayita-nirodhaṃ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṃ paññāyatī” ti.|| ||

27. “Yadā nu kho āvuso imaṃ kāyaṃ kati dhammā jahanti,||
athāyaṃ kāyo ujjhito avakkhitto seti yathā kaṭṭhaṃ acetanan” ti?|| ||

“Yadā kho āvuso imaṃ kāyaṃ tayo dhammā jahanti,||
āyu usmā ca viññāṇaṃ,||
athāyaṃ kāyo ujjhito avakkhitto seti yathā kaṭṭhaṃ acetanan” ti?|| ||

28. “Yvāyaṃ āvuso mato kāla-kato yo c’āyaṃ bhikkhu saññā-vedayita-nirodhaṃ samāpanno,||
imesaṃ kiṃ nānā-karaṇan” ti?|| ||

“Yvāyaṃ āvuso mato kāla-kato tassa kāya-saṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā,||
vacī-saṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā,||
citta-saṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā,||
āyu parikkhīṇo,||
usmā vūpasantā,||
indriyāni viparibhinnāni; yo c’āyaṃ bhikkhu saññā-vedayita-nirodhaṃ samāpanno,||
tassapi kāya-saṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā,||
vacī-saṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā,||
citta-saṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā,||
āyu aparikkhīṇo,||
usmā avūpasantā,||
indriyāni vi-p-pasannāni.|| ||

Yvāyaṃ āvuso mato kāla-kato yo c’āyaṃ bhikkhu saññā-vedayita-nirodhaṃ samāpanno,||
idaṃ tesaṃ nānā-karaṇan” ti.|| ||

29. “Kati pan’āvuso paccayā adukkha-m-asukhāya ceto-vimuttiyā samāpattiyā” ti?|| ||

“Cattāro kho āvuso paccayā adukkha-m-asukhāya ceto-vimuttiyā samāpatatiyā:||
idh’āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubbe va somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā||
adukkha-ṃ-asukhaṃ||
upekkhā-sati-pārisuddhiṃ||
catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ime kho āvuso cattāro paccayā adukkha-m-asukhāya ceto-vimuttiyā samāpattiyā” ti.|| ||

30. “Kati pan’āvuso paccayā animittāya ceto-vimuttiyā samāpattiyā” ti?|| ||

“Dve kho āvuso paccayā animittāya ceto-vimuttiyā samāpattiyā:||
sabba-nimittānañ ca amana-sikāro,||
animittāya ca dhātuyā mana-sikāro.|| ||

Ime kho āvuso dve paccayā animittāya ceto-vimuttiyā samāpattiyā” ti.|| ||

31. “Kati pan’āvuso paccayā animittāya ceto-vimuttiyā ṭhitiyā” ti?|| ||

“Tayo kho āvuso paccayā animittāya ceto-vimuttiyā [297] ṭhitiyā: sabba-nimittānañ ca amana-sikāro,||
animittāya ca dhātuyā mana-sikāro,||
pubbe ca abhisaṅkhāro.|| ||

Ime kho āvuso tayo paccayā animittāya ceto-vimuttiyā ṭhitiyā” ti.|| ||

32. “Kati pan’āvuso paccayā animittāya ceto-vimuttiyā vuṭṭhānāyā” ti?|| ||

“Dve kho āvuso paccayā animittāya ceto-vimuttiyā vuṭṭhānāya: sabba-nimittānañ ca mana-sikāro,||
animittāya ca dhātuyā amana-sikāro.|| ||

Ime kho āvuso dve paccayā animittāya ceto-vimuttiyā vuṭṭhānāyā” ti.|| ||

33. “Yā c’āyaṃ āvuso appamāṇā ceto-vimutti,||
yā ca ākiñcaññā ceto-vimutti,||
yā ca suññatā ceto-vimutti,||
yā ca animittā ceto vimutti,||
ime dhammā nānaṭṭhā c’eva nānābyañjanā ca,||
udāhu ekaṭṭhā byañjanam’eva nānan” ti?|| ||

“Yā c’āyaṃ āvuso appamāṇā ceto-vimutti yā ca ākiñcaññā ceto-vimutti yā ca suññatā ceto-vimutti,||
yā ca animittā ceto-vimutti,||
atthi kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyā’yaṃ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā c’eva nānābyañjanā ca,||
atthi ca kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyā’yaṃ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā byañjanameva nānaṃ.|| ||

34. Katamo c’āvuso pariyāyo yaṃ pariyā’yaṃ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā c’eva nānābyañjanā ca?|| ||

Idh’āvuso bhikkhu mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ,||
iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.|| ||

Karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ,||
iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.|| ||

Muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ,||
iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.|| ||

Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ,||
iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.|| ||

Ayaṃ vuccat’āvuso appamāṇā ceto-vimut” ti.|| ||

“Katamā c’āvuso ākiñcaññā ceto-vimut” ti?|| ||

“Idh’āvuso bhikkhu sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma||
‘N’atthi kiñcī’ ti Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayaṃ vuccat’āvuso ākiñcaññā ceto-vimut” ti.|| ||

“Katamā c’āvuso suññatāceto-vimut” ti?|| ||

“Idh’āvuso bhikkhu arañña-gato vā rukkha-mūla-gato vā suññ-ā-gāra-gato vā iti paṭisañcikkhati:||
suññam’idaṃ attena vā attaniyena va” ti.|| ||

[298] “Ayaṃ vuccat’āvuso suññatā ceto-vimut” ti.|| ||

“Katamā c’āvuso animittā ceto-vimut” ti?|| ||

“Idh’āvuso bhikkhu sabba-nimittānaṃ amanasikārā a-nimittaṃ ceto samādhiṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayaṃ vuccat’āvuso animittā ceto-vimut” ti.|| ||

“Ayaṃ kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyā’yaṃ āgamma ime dhammā nānāṭṭhā c’eva nānābyañjanā ca.|| ||

35. Katamo c’āvuso pariyāyo yaṃ pariyā’yaṃ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā byañjanam’eva nānaṃ?|| ||

Rāgo kho āvuso pamāṇakaraṇo,||
doso pamāṇakaraṇo,||
moho pamāṇakaraṇo,||
te khīṇ’āsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Yāvatā kho āvuso appamāṇā ceto-vimuttiyo,||
akuppā tāsaṃ ceto-vimutti aggam akkhāyati,||
sā kho panākuppā ceto-vimutti suññā rāgena suññā dosena suññā mohena.|| ||

Rāgo kho āvuso kiñ cano,||
doso kiñ cano,||
moho kiñ cano,||
te khīṇ’āsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Yāvatā kho āvuso ākiñcaññā ceto-vimuttiyo,||
akuppā tāsaṃ ceto-vimutti aggam akkhāyati,||
sā kho panākuppā ceto-vimutti suññā rāgena,||
suññā dosena,||
suññā mohena.|| ||

Rāgo kho āvuso nimittakaraṇo,||
doso nimittakaraṇo,||
moho nimittakaraṇo,||
te khīṇ’āsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Yāvatā kho āvuso animittā ceto-vimuttiyo akuppā tāsaṃ ceto-vimutti aggam akkhāyati,||
sā kho panākuppā ceto-vimutti suññā rāgena,||
suññā dosena suññā mohena.|| ||

Ayaṃ kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyā’yaṃ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā,||
byañjanam’eva nānan” ti.|| ||

Idam’avoc’āyasmā Sāriputto.|| ||

Attamano āyasmā Mahā Koṭṭhito āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandīti.|| ||

Mahā Vedalla Suttaṃ



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 1

Post Views: 99