MN 150: Nagara-Vindeyya Suttaṃ

Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
III. Upari Paṇṇāsa
5. Saḷāyatana Vagga

Sutta 150

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[290]

[1][chlm][pts][upal] Evaṃ me sutaṃ:

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ yena nagaravindaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇa-gāmo, tad avasari. Assosuṃ kho nagaravindeyyakā brāhmaṇa-gahapatikā: ‘samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena [291] saddhiṃ nagaravindaṃ anuppatto. Taṃ kho pana Bhagavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato: ‘Iti pi so Bhagavā arahaṃ Sammā-sambuddo vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā’ ti. So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādi kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañchanaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathā-rūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’ ti.|| ||

Atha kho nagaravindeyyakā brāhmaṇa-gahapatikā yena Bhagavā, ten’upasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā app’ekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu, app’ekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu. App’ekacce yena Bhagavā, ten’añjaliṃ paṇāmetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu. App’ekacce Bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu. App’ekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu. Eka-m-antaṃ nisinne kho nagaravindeyyake brāhmaṇa-gahapatike Bhagavā etad avoca:|| ||

Sace vo gahapatayo, añña-titthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃ-rūpā gahapatayo, samaṇa-brāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo, tesaṃ añña-titthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha: ye te samaṇa-brāhmaṇā cakkhu-viññeyyesu rūpesu avīta-rāgā avitadosā avitamohā ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ caranti kāyena vācāya manasā, eva-rūpā samaṇa-brāhmaṇā na sakkātabbā, na garukātabbā, na mānetabbā, na pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? mayam pihi cakkhu-viññeyyesu rūpesu avīta-rāgā avitadosā avitamohā ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ carāma kāyena vācāya manasā. Tesaṃ no sama-cariyampi h’etaṃ uttariṃ apassataṃ. Tasmā te bhonto samaṇa-brāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā. Ye te samaṇa-brāhmaṇā || ||

Sota-viññeyyesu saddesu, avīta-rāgā avīta-dosā avīta-mohā ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Ghāna-viññeyyesu gandhesu, avīta-rāgā avīta-dosā avīta-mohā ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Jivhā-viññeyyesu rasesu, avīta-rāgā avīta-dosā avīta-mohā ajjhattaṃ

Avupasantacittā sama-visamaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Kāya-viññeyyesu poṭṭhabbesu, avīta-rāgā avīta-dosā avīta-mohā ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Manoviññeyyesu dhammesu, avīta-rāgā avīta-dosā avīta-mohā ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Eva-rūpā samaṇa-brāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā. Na pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? mayam pi hi mano-viññeyyesu dhammesu avīta-rāgā avīta-dosā avīta-mohā [292] ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ carāma kāyena vācāya manasā. Tesaṃ no sama-cariyampi h’etaṃ uttariṃ apassataṃ. Tasmā te bhonto samaṇa-brāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na manetabbā na pūjetabbāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo, tesaṃ añña-titthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha.|| ||

Sace pana vo gahapatayo añña-titthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃ-rūpā1 gahapatayo samaṇa-brāhmaṇā sakkātabbā, garukātabbā, mānetabbā, pūjetabbā’ ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo tesaṃ añña-titthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyayātha: ye te samaṇa-brāhmaṇā cakkhu-viññeyyesu rūpesu vīta-rāgā vīta-dosā vīta-mohā ajjhattaṃ vūpasanta-cittā sama-cariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Eva-rūpā samaṇa-brāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? mayam pi hi cakkhu-viññeyyesu rūpesu avīta-rāgā avīta-dosā avīta-mohā ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ carāma kāyena vācāya manasā. Tesaṃ no sama-cariyampi h’etaṃ uttariṃ passataṃ. Tasmā te bhonto samaṇa-brāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Ye te samaṇa-brāhmaṇā sota-viññeyyesu saddesu vīta-rāgā vīta-dosā vīta-mohā ajjhattaṃ vupasantacittā sama-cariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Ghāna-viññeyyesu gandhesu vīta-rāgā vīta-dosā vīta-mohā ajjhattaṃ vupasantacittā sama-cariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Jivhā-viññeyyesu rasesu vīta-rāgā vīta-dosā vīta-mohā ajjhattaṃ vupasantacittā sama-cariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Kāya-viññeyyesu poṭṭhabbesu vīta-rāgā vīta-dosā vīta-mohā ajjhattaṃ vupasantacittā sama-cariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Manoviññeyyesu dhammesu vīta-rāgā vīta-dosā vīta-mohā ajjhattaṃ vupasantacittā sama-cariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Eva-rūpā samaṇa-brāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṃ kissa hetu? mayam pi hi mano viññeyyesu dhammesu avīta-rāgā avīta-dosā avīta-mohā ajjhattaṃ avūpasantacittā sama-visamaṃ carāma kāyena vācāya manasā. Tesaṃ no sama-cariyampi h’etaṃ uttariṃ passataṃ. Tasmā te bhonto samaṇa-brāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā’ ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo, tesaṃ añña-titthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha.|| ||

Sace pana vo gahapatayo, añña-titthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: ke pan’āyasmantānaṃ ākārā ke anvayā, yena tumhe āyasmanto evaṃ vadetha: addhā te āyasmanto [293] vīta-rāgā rāga-vinayāya vā paṭipannā, vīta-dosā vā dosa-vinayāya vā paṭipannā vīta-mohā vā moha-vinayāya vā paṭipannā’ ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo, tesaṃ añña-titthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha: tathā hi te āyasmanto araññe vana-pa-t-thāni1 pantāni sen’āsanāni paṭisevanti. N’atthi kho pana tattha tathā rūpā cakkhu-viññeyyā rūpā, ye disvā disvā abhirameyyuṃ. N’atthi kho pana tattha tathā-rūpā sota-viññeyyā saddā, ye sutvā sutvā abhirameyyuṃ. N’atthi kho pana tattha tathā-rūpā ghāna-viññeyyā gandhā, ye ghāyitvā ghāyitvā abhirameyyuṃ. N’atthi kho pana tattha tathā rūpā jivhā-viññeyyā rasā, ye sāyitvā sāyitvā abhirameyyuṃ. N’atthi kho pana tattha tathā-rūpā kāya-viññeyyā poṭṭhabbā, ye phusitvā phusitvā abhirameyyuṃ. Ime kho no āvuso, ākārā ime anvayā, yena mayaṃ āyasmanto evaṃ vadema. Addhā te āyasmanto vīta-rāgā vā rāga-vinayāya vā paṭipannā, vīta-dosā vā dosa-vinayāya vā paṭipannā, vīta-mohā vā moha-vinayāya vā paṭipannāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo, tesaṃ añña-titthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyāthā’ ti.|| ||

Evaṃ vutte nagaravindeyyakā brāhmaṇa-gahapatikā Bhagavantaṃ etad avocuṃ: ‘abhikkantaṃ bho Gotama, abhikkantaṃ bho Gotama, seyyathā pi bho Gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭi-c-channaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya, andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintī’ ti. Evam evaṃ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ Bhagavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma Dhammañ ca bhikkhu-saṅghañ ca. Upāsake no bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupete saraṇaṃ gate’ ti.|| ||

Nagara-Vindeyya Suttaṃ



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 46

Post Views: 806