Kinh Trường Bộ 25 Pali : Kinh Ưu-đàm-bà-la sư tử hống (Udumbarikà-Sìhanàda sutta)

Kinh Trường Bộ 25 Pali : Kinh Ưu-đàm-bà-la sư tử hống (Udumbarikà-Sìhanàda sutta)

Dīgha Nikāya

Sutta 25

Udumbarikā Sīhanāda Suttantaṃ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series


[36]

[1][pts] Evaṃ me sutaṃ.|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate.|| ||

Tena kho pana samayena Nigrodho paribbājako Udumbarikāya paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ tiṃsa-mattehi paribbājaka-satehi.|| ||

Atha kho Sandhāno gahapati divā divass’eva Rājagahā ni-k-khami Bhagavantaṃ dassanāya.|| ||

Atha kho Sandhānassa gahapatissa etad ahosi:|| ||

Akālo kho tāva Bhagavantaṃ dassanāya,|| paṭisallīno Bhagavā,|| mano-bhāvaniyānam pi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya|| paṭisallīnā mano-bhāvanīyā bhikkhū.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ yena Udumbarikāya paribbajākārāmo yena Nigrodho paribbājako ten’upasaṅkameyyan ti?|| ||

2. Atha kho Sandhāno gahapati yena Udumbarikāya paribbājakārāmo yena Nigrodho paribbājako ten’upasaṅkami.|| ||

Tena kho pana samayena Nigrodho paribbājako mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādinīyā uccā-sadda-mahā-saddāya aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ kathentiyā – seyyath’īdaṃ:|| ||

rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| [37] mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ-kathaṃ|| samudda-k-khāyikaṃ-kathaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ iti vā.|| ||

3. Addasā kho Nigrodho paribbājako Sandhānaṃ gahapatiṃ dūrato va āga-c-chantaṃ|| disvā sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi:|| ||

“Appa-saddā bhonto hontu,|| mā bhonto saddam akattha|| ayaṃ Samaṇassa Gotamassa sāvako āgacchati Sandhāno gahapati.|| ||

Yāvatā kho pana Samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odāta-vasanā Rājagahe paṭivasanti,|| ayaṃ tesaṃ aññataro Sandhāno gahapati.|| ||

Appasadda-kāmā kho pan’ete āyasmanto,|| appa-sadda-vinītā appa-saddassa vaṇṇavādino,|| app’eva nāma appa-saddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā” ti.|| ||

Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.|| ||

4. Atha kho Sandhāno gahapati yena Nigrodho paribbājako ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā Nigrodhena paribbājakena saddhiṃ sammodi.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho Sandhāno gahapati Nigrodhaṃ paribbājakaṃ etad avoca:|| ||

“Aññathā kho ime bhonto añña-titthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccā-sadda-mahā-saddā [38] aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ kathentā viharanti – seyyath’īdaṃ:|| ||

rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ-kathaṃ|| samudda-k-khāyikaṃ-kathaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ kathaṃ iti vā.|| ||

Aññathā ca pana so Bhagavā araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti,|| appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallāna-sāruppānī” ti.|| ||

5. Evaṃ vutte Nigrodho paribbājako Sandhānaṃ gahapatiṃ etad avoca:|| ||

“Yagghe gahapati jāneyyāsi,|| kena Samaṇo Gotamo saddhiṃ sallapati?|| ||

Kena sākacchaṃ samāpajjati?|| ||

Kena paññā-veyyattiyaṃ āpajjati?|| ||

Suññāgāra-hatā Samaṇassa Gotamassa paññā,|| aparisā-vacaro Samaṇo Gotamo,|| nālaṃ sallāpāya,|| so antamantān’eva sevati.|| ||

Seyyathā pi nāma gokāṇā pariyanta-cārinī antamantān’eva sevati,|| evam eva suññāgāra-hatā Samaṇassa Gotamassa paññā,|| aparisā-vacaro Samaṇo Gotamo,|| nālaṃ sallāpāya,|| so antamantān’eva sevati.|| ||

Iṅgha gahapati,|| Samaṇo Gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya,|| eka-pañhen’eva naṃ saṃsādeyyāma,|| tuccha-kumbhi va naṃ maññe orodheyyāmā” ti.|| ||

6. Assosi kho Bhagavā dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusa-kāya Sandhānassa gahapatissa Nigrodhena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathā-sallāpaṃ.|| ||

Atha kho Bhagavā Gijjha-kuṭā pabbatā orohitvā yena [39] Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpo ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpe abhokāse caṅkami.|| ||

Addasā kho Nigrodho paribbājako Bhagavantaṃ Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpe abbhokāse caṅkamantaṃ,|| disvā sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi:|| ||

“Appa-saddā bhonto bhontu,|| mā bhonto saddam akattha.|| ||

Ayaṃ Samaṇo Gotamo Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpe abbhokāse caṅkamati.|| ||

Appasadda-kāmo kho pana so āyasmā,|| appa-saddassa vaṇṇa-vādī,|| app’eva nāma appa-saddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyya.|| ||

Sace Samaṇo Gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya,|| imaṃ taṃ pañhaṃ puccheyyāma —|| ‘ko nāma so bhante,|| Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvake vineti,|| yena Bhagavatā sāvakā vinītā assāsa-ppattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādiBrahma-cariyan'” ti?|| ||

Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.|| ||

7. Atha kho Bhagavā yena Nigrodho paribbājako ten’upasaṅkami.|| ||

Atha kho Nigrodho paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Etu kho bhante Bhagavā,|| sāgataṃ bhante Bhagavato,|| cirassaṃ kho bhante,|| Bhagavā imaṃ pariyāyam akāsi yad idaṃ idh’āgamanāya.|| ||

Nisīdatu bhante Bhagavā,|| idam āsanaṃ paññattan” ti.|| ||

Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||

Nigrodho pi kho paribbājako aññataraṃ nicaṃ āsanaṃ gahetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho Nigrodhaṃ paribbājakaṃ Bhagavā etad avoca:|| ||

“Kāya nu’ttha Nigrodha etarahi kathāya sanni-sinnā?|| ||

Kā ca pana vo antarā-kathā vippakatā” ti?|| ||

Evaṃ vutte Nigrodho paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Idha mayaṃ bhante,|| addasāma Bhagavantaṃ Sumāgadhāya tīre Mora-nivāpe abbhokāse caṅkamantaṃ,|| disvā [40] na evaṃ avocumhā:|| ||

Sace Samaṇo Gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya,|| imaṃ taṃ pañhaṃ puccheyyāma:|| ||

‘Ko nāma so bhante,|| Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvake vineti,|| yena Bhagavatā sāvakā vinītā assāsa-ppattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādi-Brahma-cariyan’ ti?|| ||

Ayaṃ kho no bhante,|| antarā kathā vippakatā,|| atha Bhagavā anuppatto” ti.|| ||

“Dujjānaṃ kho etaṃ Nigrodha,|| tayā añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena añña-tr’āyogena añña-tr’ācariyakena yenāhaṃ sāvake vinemi,|| yena mayā sāvakā vinītā assāsa-ppattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādi-Brahma-cariyaṃ.|| ||

Iṅgha, tvaṃ maṃ Nigrodha sake ācāriyake adhijegucche pañhaṃ puccha ‘kathaṃ santā nu kho bhante,|| tapo-jigucchā paripuṇṇā hoti,|| kathaṃ aparipuṇṇā” ti?|| ||

§

6. Evaṃ vutte te paribbājakā unnādino uccā-saddā mahā-saddā ahesuṃ:|| ||

“Acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho Samaṇassa Gotamassa mahiddhi-katā mah-ā-nubhāvatā,|| yatra hi nāma sakavādaṃ ṭhapessati,|| paravādena pavāressatī ” ti.|| ||

Atha kho Nigrodho paribbājako te paribbājake appasadde katvā,|| Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Mayaṃ kho bhante tapo-jigucchā-vādā tapo-jigucchāsārā tapo-jigucchaṃ allīnā viharāma.|| ||

Kathaṃ santā nu kho bhante,|| tapo-jigucchā paripuṇṇā hoti,|| kathaṃ aparipuṇṇā” ti?

§

“Idha Nigrodha tapassī acelako hoti,|| mutt’ācāro hatth-ā-palekhano,|| na-ehi-bhadantiko,|| na-tiṭṭha-bhadantiko,|| nābhihaṭaṃ [41]|| na uddissa-kaṭaṃ|| na nimantanaṃ sādiyati.|| ||

Na kumbhi-mukhā paṭigaṇhā ti,|| na kalopi-mukhā paṭigaṇhāti,|| na eḷakam-antaraṃ,|| na udukkhalam-antaraṃ,|| na daṇḍam-antaraṃ,|| na musalam-antaraṃ,|| na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ,|| na gabbhiniyā,|| na pāyamānāya,|| na purisantara-gatāya,|| na saṃkittīsu,|| na yattha sā uṭṭhito hoti,|| na yattha makkhikā saṇḍa-saṇḍa-cārinī,|| na macchaṃ,|| na maṃsaṃ,|| na suraṃ,|| na merayaṃ,|| na thusodakaṃ pivati.|| ||

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,|| dvāgāriko vā hoti dvālopiko,|| tīhigāriko vā hoti dvālopiko,|| catūhigāriko vā hoti dvālopiko,|| pañcahigāriko vā hoti dvālopiko,|| chahigāriko vā hoti dvālopiko,|| sattāgāriko vā hoti sattālopiko.|| ||

Ekissā pi dattiyā yāpeti,|| dvihi pi dattīhi yāpeti,|| tīhi pi dattīhi yāpeti,|| catūhi pi dattīhi yāpeti,|| pañcahi pi dattīhi yāpeti,|| chahi pi dattīhi yāpeti,|| sattahi pi dattīhi yāpeti.|| ||

Ekāhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| dvāhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| tīhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| catūhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| pañcāhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| chāhikam pi āhāraṃ āhāreti,|| sattāhikam pi āhāraṃ āhāreti —|| ||

iti eva-rūpaṃ addhamāsikam pi pariyāya-bhatta-bhojanānuyogamanuyutto viharati.|| ||

So sāka-bhakkho vā hoti,|| sāmāka-bhakkho vā hoti,|| nivāra-bhakkho vā hoti,|| daddula-bhakkho vā hoti,|| haṭa-bhakkho vā hoti,|| kaṇa-bhakkho vā hoti,|| ācāma-bhakkho vā hoti,|| piññāka-bhakkho vā hoti,|| tiṇa-bhakkho vā hoti,|| gomaya-bhakkho vā hoti,|| vana-mūla-phalāhāro yāpeti,|| pavatta-phala-bhojī.|| ||

So sāṇāni pi dhāreti,|| masāṇāni pi dhāreti,|| chava-dussāni pi dhāreti,|| paṃsu-kulāni pi dhāreti,|| tirīṭāni pi dhāreti,|| ajinā-ni pi dhāreti,|| ajina-kkhipam pi dhāreti,|| kusa-cīram pi dhāreti,|| vāka-cīram pi dhāreti,|| phalaka-cīram pi dhāreti,|| kesa-kambalam pi dhāreti,|| vāla-kambalam pi dhāreti,|| uluka-pakkhikam pi dhāreti.|| ||

Kesa-massu-locako pi hoti kesa-massu-locanānuyogam [42] anuyutto,|| ubbhaṭṭhako pi hoti āsana-paṭikkhitto,|| ukkuṭiko pi hoti ukkuṭika-ppadhānam anuyutto,|| kaṇṭakā-passayiko pi hoti,|| kaṇṭakā-passe seyyaṃ kappeti,|| phalaka-seyyam pi kappeti,|| thaṇḍila-seyyam pi kappeti,|| eka-passayiko pi hoti rajojalla-dharo,|| abbhokāsiko pi hoti yathā-satthatiko,|| vekaṭiko pi hoti vikaṭa-bhojanānuyogam anuyutto,|| āpānako pi hoti āpānakattam anuyutto,|| sāya-tatiyakam pi udakorohanānuyogam anuyutto viharati.|| ||

Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||

Yadi evaṃ sate tapo-jigucchā paripuṇṇā vā hoti aparipuṇṇā vā” ti?|| ||

“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā paripuṇṇā hoti no aparipuṇaṇā” ti.|| ||

8. Evaṃ paripuṇṇāya pi kho ahaṃ Nigrodha,|| tapo-jigucchāya aneka-vihite upakkilese vadāmī” ti.|| ||

“Yathā-kathaṃ pana bhante,|| Bhagavā evaṃ paripuṇṇāya tapo-jigucchāya aneka-vihite upakkilese vadatī” ti?|| ||

“Idha Nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā atta-mano hoti paripuṇṇa-saṃkappo.|| ||

Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā atta-mano hoti paripuṇṇa-saṃkappo,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso’ hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassi tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti,|| ayam pi Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā majjati mucchati pamādam āpajjati.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā [43] majjati mucchati pamādam āpajjati,|| ayam pi ko Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

10. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||

So tena lābha-sakkāra-silokena atta-mano hoti paripuṇṇa-saṃkappo.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,|| so tena lābha-sakkāra-silokena atta-mano hoti paripuṇṇa-saṃkappo,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||

So tena lābha-sakkāra-silokena attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,|| so tena lābha-sakkāra-silokena attān’ukkaṃseti,|| paraṃ vambheti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||

So tena lābha-sakkāra-silokena majjati mucchati pamādam āpajjati.|| ||

Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,|| so tena lābha-sakkāra-silokena majjati mucchati pamāda māpajjati,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| bhojanesu vodāsaṃ āpajjati:|| ||

‘Idaṃ me khamati,|| idaṃ me nakkhamatī’ ti.|| ||

So yañ hi kho’ssa na kkhamati taṃ sāpekkho pajahati,|| yaṃ pan’assa khamati taṃ gathito mucchito ajjhopanno anādīnava-dassāvi anissaraṇa-pañño paribhuñjati.|| ||

Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| bhojanesu vodāsaṃ āpajjati:|| ‘idaṃ me khamati,|| idaṃ me nakkhamatī’ ti|| so yañ hi kho’ssa na kkhamati taṃ sāpekkho pajahati,|| yaṃ pan’assa khamati taṃ gathito mucchito ajjhopanno anādīnava-dassāvi anissaraṇa-pañño paribhuñjati,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

[44] Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati lābha-sakkāra-siloka-nikanti-hetu:|| ||

‘Sakkarissanti maṃ rājāno rāja-mahāmatta khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā’ ti.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati lābha-sakkāra-siloka-nikanti-hetu:|| ‘Sakkarissanti maṃ rājāno rāja-mahāmattiyā khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā’ ti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

11. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā apasādetā hoti:|| ||

‘Kim panāyaṃ bahulājivo sabbaṃ sambhakkhe’ ti?|| ||

‘Seyyath’īdaṃ mūla-bījaṃ khandha-bījaṃ phalu-bījaṃ agga-bījaṃ bīja-bījam eva pañcamaṃ,|| asani-vicakkaṃ dantā-kuṭaṃ samaṇa-ppavādenā’ ti.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī aññataraṃ Samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā apasādetā hoti:|| ‘Kim panāyaṃ bahulājivo sabbaṃ sambhakkhe’ ti.|| ‘Seyyath’īdaṃ mūla-bījaṃ khandha-bījaṃ phalu-bījaṃ agga-bījaṃ bīja-bījam eva pañcamaṃ,|| asani-vicakkaṃ dantā-kūṭaṃ samaṇappavādenā’ ti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkarīyamānaṃ garukarīyamānaṃ mānīyamānaṃ pūjīyamānaṃ.|| ||

Disvā tassa evaṃ hoti:|| ||

‘Imañ hi nāma bahulājīvaṃ kulesu sakkaronti garu-karonti mānenti pūjenti,|| maṃ pana tapassiṃ lūkh-ā-jīviṃ kulesu na sakkaronti na garu-karonti na mānenti na pūjentī’ ti.|| ||

Iti so issā-macchariyaṃ kulesu uppādetā hoti.|| ||

Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkarīyamānaṃ garukarīyamānaṃ mānīyamānaṃ pūjīyamānaṃ|| disvā tassa evaṃ hoti|| ‘imañ hi nāma bahulājīvaṃ kulesu sakkaronti garu-karonti mānenti pūjenti,|| maṃ pana tapassiṃ lūkh-ā-jīviṃ kulesu na sakkaronti na garu-karonti na mānenti na pūjentī’ ti.|| ||

Iti so issā-macchariyaṃ kulesu uppādenā hoti.|| ||

Ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha tapassī āpātaka-nisādī hoti.|| ||

Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī āpātaka-nisādī hoti,|| ayam pī kho Nigrodha,|| tapassino no upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī attāṇaṃ ādassayamāno kulesu carati:|| ||

‘Idam pi me tapasmiṃ,|| idam pi me tapasmin’ ti.|| ||

Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī attāṇaṃ ādassayamāno kulesu carati:|| ‘idam pi me tapasmiṃ,|| idam pi me tapasmin’ ti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

[45] Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī kiñci’d’eva paṭi-c-channaṃ sevati.|| ||

So ‘khamati te idan’ ti?’|| puṭṭho samano,|| akkhamamānaṃ āha|| ‘khamatī’ ti,|| khamamānaṃ āha|| ‘na kkhamatī’ti.|| ||

Iti so sampajānamusā bhāsitā hoti.|| ||

Yam pi kho Nigrodha,|| tapassī kiñci’d’eva paṭi-c-channaṃ sevati|| so ‘khamati te idan’ ti?|| puṭṭho samano|| akkhamamānaṃ āha|| ‘khamatī’ ti|| khamamānaṃ āha|| ‘na kkhamatī’ti.|| ||

Iti so sampajānamusā bhāsitā hoti|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

12. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃ yeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ nānujānāti.|| ||

Yam pi kho Nigrodha tapassī Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃ yeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ nānujānāti,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī kodhano hoti upanāhī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī kodhano hoti upanāhī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī makkhi hoti palāsī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī makkhi hoti palāsī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| issukī hoti maccharī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| issukī hoti maccharī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| saṭho hoti māyāvī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| saṭho hoti māyāvī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| thaddho hoti ati-mānī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| thaddho hoti ati-mānī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| micchā-diṭṭhiko hoti anta-ggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| sandiṭṭhi-parāmāsi hoti ādhāna-gāhī du-p-paṭi-nissaggī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| sandiṭṭhi-parāmāsi hoti ādhāna-gāhī du-p-paṭi-nissaggī,|| ayam pi kho Nigrodha,|| tapassino upakkileso hoti.|| ||

Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||

Yadi’me tapo-jigucchā upakkilesā vā anupakkilesā vā” ti?|| ||

“Addhā kho ime bhante,|| tapo-jigucchā upakkilesā|| no anupakkilesā.|| ||

Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ bhante vijjati,|| yaṃ idh’ekacco tapassī sabbeh’eva imehi upakkilesehi samannāgato assa,|| ko pana vādo aññatar-aññatarenā” ti?|| ||

§

13. Idha Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā na atta-mano hoti|| na paripuṇṇa-saṃkappo.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā na atta-mano [46] hoti|| na paripuṇṇa-saṃkappo,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā na attān’ukkaṃseti,|| na paraṃ vambheti.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā na attān’ukkaṃseti,|| na paraṃ vambheti,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā na majjati na mucchati na pamādam āpajjati.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| so tena tapasā na majjati na mucchati na pamādam āpajjati,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||

So tena lābha-sakkāra-silokena na atta-mano hoti na paripuṇṇa-saṃkappo.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,|| so tena lābha-sakkāra-silokena na atta-mano hoti na paripuṇṇa-saṃkappo,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||

So tena lābha-sakkāra-silokena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti|| so tena lābha-sakkāra-silokena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti.|| ||

So tena lābha-sakkāra-silokena na majjati na mucchati na pamādam āpajjati.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati|| so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti|| so tena lābha-sakkārasalokena na majjati na mucchati na pamādam āpajjati,|| evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati,|| bhojanesu na vodāsaṃ āpajjati|| ||

‘Idaṃ me khamati,|| idaṃ me nakkhamatī’ ti.|| ||

So yañ hi kho’ssa na kkhamati taṃ anapekkho pajahati,|| yaṃ pan’assa khamati taṃ agathito amucchito anajjhāpanno ādīnava-dassāvī nissaraṇa-pañño paribhuñjati.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī tapaṃ samādiyati.|| ||

Na so lābha-sakkāra-siloka-nikanti-hetu sakkarissanti maṃ rājāno rāja-mahāmattā khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā ‘ti.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

14. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā nā apasādetā hoti:|| ||

‘Kim panāyaṃ [47] bahulājivo sabbaṃ sambhakkhe ti?|| ||

Seyyath’īdaṃ, mūla-bījaṃ khandha-bījaṃ phalu-bījaṃ agga-bījaṃ bīja-bījam eva pañcamaṃ,|| asani-vicakkaṃ danta-kūṭaṃ samaṇa-ppavādenā’ ti.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkarīyamānaṃ garukarīyamānaṃ mānīyamānaṃ pūjīyamānaṃ.|| ||

Tassa na evaṃ hoti:|| ||

‘Imañ hi nāma bahulājīviṃ kulesu sakkaronti garu-karonti mānenti pūjenti,|| maṃ pana tapassiṃ lukhājiviṃ kulesu na sakkaronti na garu-karonti na mānenti na pūjentī ti.|| ||

Iti so issā-macchariyaṃ kulesu anuppādetā hoti.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī na āpāthaka-nisādī hoti.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī na attāṇaṃ ādassayamāno kulesu carati|| ||

‘Idampi me tapasmiṃ,|| idam pi me tapasmin’ ti.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hotī.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī na kiñci’d’eva paṭi-c-channaṃ sevati.|| ||

So ‘khamati te idanti?’ puṭṭho samāno,|| akkhamamānaṃ|| ‘āha nakkhamatī’ ti,|| khamamānaṃ|| ‘āha khamatī’ ti.|| ||

Iti so sampajānamusā na bhāsitā hoti.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

15. Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃ yeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ anujānāti.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| tapassī akkodhano hoti anupanāhī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| tapassī akkodhano hoti anupanāhī.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| anissukī hoti amaccharī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| anissukī hoti amaccharī.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| asaṭho hoti amāyāvī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| asaṭho hoti amāyāvī.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| atthaddho hoti [48] anati-mānī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| atthaddho hoti anati-mānī.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| na micchā-diṭṭhiko hoti ananta-ggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| na micchā-diṭṭhiko hoti ananta-ggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

Puna ca paraṃ Nigrodha,|| asandiṭṭhi-parāmāsi hoti anādhāna-ggāhī suppaṭi-nissaggī.|| ||

Yam pi Nigrodha,|| asandiṭṭhi-parāmāsi hoti anādhāna-ggāhī suppaṭi-nissaggī.|| ||

Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.|| ||

“Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||

Yadi evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti apariSuddhāvā” ti?

“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti|| no a-parisuddhā,|| agga-ppattā ca sāra-ppattā cā ” ti.|| ||

“Na kho Nigrodha,|| ettāvatā tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti sāra-ppattā va|| api ca kho papaṭikap-pattā hotī ” ti.|| ||

§

16. “Kittāvatā pana bhante,|| tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti sāra-ppattā ca.|| ||

Sādhu me bhante,|| Bhagavā tapo-jigucchāya aggaṃ yeva pāpetu sāraṃ yeva pāpetū” ti.|| ||

“Idha Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||

Kathañ ca Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti?

Idha Nigrodha,|| tapassī na pāṇam-atipāteti,|| na pāṇam-atipātāpayati,|| na pāṇam-atipātayato samanuñño [49] hoti,|| na adinnaṃ ādiyati,|| na adinnaṃ ādiyāpeti,|| na adinnaṃ ādiyato samanuñño hoti,|| na musā bhaṇati,|| na musā bhaṇāpeti,|| na musā bhaṇato samanuñño hoti,|| na bhāvitam-āsiṃsati,|| na bhāvitam-āsiṃsāpeti,|| na bhāvitam-āsiṃsato samanuñño hoti.|| ||

Evaṃ kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||

Yato kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti,|| aduṃ c’assa hoti tapassitāya,|| so abhiharati no hīnāy’āvattati.|| ||

So vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||

So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā,|| ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya,|| parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||

So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti;|| vyāpādapa-dosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇabhūta-hit-ā-nukampī vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti;|| thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati,|| āloka-saññi sato sampajāno thīna-middhā cittaṃ parisodheti;|| uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanta-citto uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti;|| vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathi kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||

17. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe,|| mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena [50] mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||

Yadi evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti|| a-parisuddhā va” ti?

“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti|| no a-parisuddhā,|| agga-ppattā ca|| sāra-ppattā cā” ti.|| ||

“Na kho Nigrodha,|| ettāvatā tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti|| sāra-ppattā ca,|| api ca kho tacappattā hotī” ti.|| ||

§

18. “Kittāvatā pana bhante,|| tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti|| sāra-ppattā ca?|| ||

Sādhu me bhante,|| Bhagavā tapo-jigucchāya aggaṃ yeva pāpetu|| sāraṃ yeva pāpetū” ti.|| ||

“Idha Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||

Kathañ ca Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti?

Idha Nigrodha,|| tapassī na pāṇam-atipāteti,|| na pāṇam-atipātāpayati,|| na pāṇam-atipātayato samanuñño hoti,|| na adinnaṃ ādiyati,|| na adinnaṃ ādiyāpeti,|| na adinnaṃ ādiyato samanuñño hoti,|| na musā bhaṇati,|| na musā bhaṇāpeti,|| na musā bhaṇato samanuñño hoti,|| na bhāvitam-āsiṃsati,|| na bhāvitam-āsiṃsāpeti,|| na bhāvitam-āsiṃsato samanuñño hoti.|| ||

Evaṃ kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||

Yato kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti,|| aduṃ c’assa hoti tapassitāya,|| so abhiharati no hīnāy’āvattati.|| ||

So vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||

So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā,|| ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya,|| parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||

So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti;|| vyāpādapa-dosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇabhūta-hit-ā-nukampī vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti;|| thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati,|| āloka-saññi sato sampajāno thīna-middhā cittaṃ parisodheti;|| uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanta-citto uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti;|| vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathi kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||

17. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe,|| mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tiṃsam pi jātiyo,|| cattā’īsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| [51] jāti-sata-sahassam pi,|| anekāni pi jāti-satāni,|| anekāni pi jāti-sahassāni,|| anekāni pi jāti-sata-sahassāni,|| aneke pi saṃvaṭṭa-kappe,|| aneke pi vivaṭṭa-kappe,|| aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe:,|| amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra udapādiṃ.|| ||

Tatrā p’āsiṃ|| evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||

Yadi evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti|| a-parisuddhā vā” ti?|| ||

“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti|| no a-parisuddhā,|| agga-ppattā ca|| sāra-ppattā cā ” ti.|| ||

“Na kho Nigrodha,|| ettāvatā tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti|| sāra-ppattā ca,|| api ca kho pheggu-ppattā hotī” ti.|| ||

§

14. “Kittāvatā pana bhante,|| tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti sāra-ppattā ca?|| ||

Sādhu me bhante,|| Bhagavā tapo-jigucchāya aggaṃ yeva pāpetu|| sāraṃ yeva pāpetū ” ti.|| ||

“Idha Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||

Kathañ ca Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti?

Idha Nigrodha,|| tapassī na pāṇam-atipāteti,|| na pāṇam-atipātāpayati,|| na pāṇam-atipātayato samanuñño hoti,|| na adinnaṃ ādiyati,|| na adinnaṃ ādiyāpeti,|| na adinnaṃ ādiyato samanuñño hoti,|| na musā bhaṇati,|| na musā bhaṇāpeti,|| na musā bhaṇato samanuñño hoti,|| na bhāvitam-āsiṃsati,|| na bhāvitam-āsiṃsāpeti,|| na bhāvitam-āsiṃsato samanuñño hoti.|| ||

Evaṃ kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti.|| ||

Yato kho Nigrodha,|| tapassī cātu-yāma-saṃvara-saṃvuto hoti,|| aduṃ c’assa hoti tapassitāya,|| so abhiharati no hīnāy’āvattati.|| ||

So vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||

So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā,|| ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya,|| parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||

So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti;|| vyāpādapa-dosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇabhūta-hit-ā-nukampī vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti;|| thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati,|| āloka-saññi sato sampajāno thīna-middhā cittaṃ parisodheti;|| uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanta-citto uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti;|| vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathi kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||

17. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe,|| mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tiṃsam pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| anekāni pi jāti-satāni,|| anekāni pi jāti-sahassāni,|| anekāni pi jāti-sata-sahassāni,|| aneke pi saṃvaṭṭa-kappe,|| aneke pi vivaṭṭa-kappe,|| aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe:,|| amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra udapādiṃ.|| ||

Tatrā p’āsiṃ|| evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ [52] aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||

‘Ime vata bhonto sattā|| kāya-du-c-caritena samannāgatā,|| vacī-du-c-caritena samannāgatā,|| mano-du-c-caritena samannāgatā,|| ariyānaṃ upavādakā,|| micchā-diṭṭhikā,|| micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,|| te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā,|| kāya-sucaritena samannāgatā,|| vacī-sucaritena samannāgatā,|| mano-sucaritena samannāgatā,|| ariyānaṃ anupavādakā,|| sammā-diṭṭhikā,|| sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā,|| te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti|| ||

Taṃ kim maññasi Nigrodha?|| ||

Yadi evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti,|| a-parisuddhā vā” ti?|| ||

“Addhā kho bhante,|| evaṃ sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti,|| no a-parisuddhā,|| agga-ppattā ca,|| sāra-ppattā cā ” ti.|| ||

“Ettavatā kho Nigrodha,|| tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti,|| sāra-ppattā ca.|| ||

Iti kho Nigrodha,|| yaṃ maṃ tvaṃ abacāsi ‘ko nāma so bhante,|| Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvake vineti,|| yena Bhagavatā sāvakā vinītā assāsa-p-pattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādiBrahma-cariyan’ ti?|| ||

Iti ko taṃ Nigrodha,|| ṭhānaṃ uttaritarañ ca|| paṇītatarañ ca|| yenāhaṃ sāvake vinemi,|| yena mayā sāvakā vinītā assāsa-p-pattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādiBrahma-cariyan ti.|| ||

Evaṃ vutte te paribbājakā unnādino uccā-sadda-mahā-saddā ahesuṃ ‘ettha mayaṃ anassāma sācariyakā,|| na mayaṃ ito bhīyyo uttaritaraṃ pajānāmā’ ti.|| ||

§

[53] 20. Yadā aññāsi Sandhāno gahapati ‘aññadatthu kho dān’ime añña-titthiyā paribbājakā Bhagavato bhāsitaṃ sussūsanti,|| sotaṃ odahanti,|| aññā-cittaṃ upaṭṭhapentī’ ti.|| ||

Atha Nigrodhaṃ paribbājakaṃ etad avoca:|| ||

“Iti kho bhante Nigrodha,|| yaṃ maṃ tvaṃ avacāsi,|| ‘yagghe gahapati,|| jāneyyāsi kena Samaṇo Gotamo saddhiṃ sallapati?|| ||

Kena sākacchaṃ samāpajjati?|| ||

Kena paññā-veyyattiyaṃ samāpajjati?|| ||

Suññāgāra-hatā Samaṇassa Gotamassa paññā,|| aparisā-vacaro Samaṇo Gotamo,|| nālaṃ sallāpāya,|| so antamantān’eva sevati.|| ||

Seyyathā pi nāma go-kāṇā pariyanta-cārinī antamantān’eva sevati,|| evam eva suññāgāra-hata Samaṇassa Gotamassa paññā,|| aparisā-vacaro Samaṇo Gotamo,|| nālaṃ sallāpāya,|| so antamantān’eva sevati.|| ||

Iṅgha ca gahapati,|| Samaṇo Gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya,|| eka-pañhen’eva naṃ saṃsādeyyāma,|| tucchakumbhī va naṃ maññe orodheyyāmā’ ti.|| ||

Ayaṃ kho so bhante,|| Bhagavā arahaṃ Sammā Sambuddho idhānuppatto,|| aparisā-vacaraṃ pana naṃ karotha,|| go-kāṇaṃ pariyanta-cāriniṃ karotha,|| eka-pañhen’eva naṃ saṃsādetha,|| tucchakumbhī va naṃ maññe orodhethā ” ti.|| ||

Evaṃ vutte Nigrodho paribbājako tunhī-bhūto maṅku-bhūto patta-k-khandho adhomuko pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.|| ||

Atha kho Bhagavā Nigrodhaṃ paribbājakaṃ tunhī-bhūtaṃ maṅku-bhūtaṃ patta-kkhavandhaṃ adho-mukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā Nigrodhaṃ paribbājakaṃ etad avoca:|| ||

“Saccaṃ Nigrodha, bhāsitā te esā vācā” ti?|| ||

[54] “Saccaṃ bhante, bhāsitā me esā vācā|| yathā bālena|| yathā mūḷhena|| yathā akusalenā” ti.|| ||

“Taṃ kim mañññasi Nigrodha?|| ||

Kin ti te sutaṃ paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ —|| ||

Ye te ahesuṃ atītam addhānaṃ Arahanto Sammā Sambuddhā,|| evaṃ su te Bhagavanto saṅgamma unnādino uccā-sadda-mahā-saddā aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā vihariṃsu,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ-kathaṃ|| samudda-k-khāyikaṃ-kathaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ kathaṃ iti vā,|| seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako?|| ||

Udāhu evaṃ su te Bhagavanto araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni seyyathā pāhaṃ etarahī” ti?|| ||

“Sutaṃ me taṃ bhante,|| paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ —|| ||

‘Ye te ahesuṃ atītam addhānaṃ Arahanto Sammā Sambuddhā,|| nāssu te Bhagavanto saṅgamma samāgamma unnādino uccā-sadda-mahā-saddā aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ-kathaṃ|| samudda-k-khāyikaṃ-kathaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ kathaṃ iti vā,|| seyyathā pāhaṃ etarahi sācariyako,|| evaṃ su te Bhagavanto araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni sen’āsanāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni seyyathā pi Bhagavā etarahī” ti.|| ||

“Tassa te Nigrodha,|| viññussa sato mahallakassa na etad ahosi:|| ||

‘Buddho so Bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti,|| danto so Bhagavā damathāya dhammaṃ deseti,|| santo so Bhagavā samathāya dhammaṃ deseti,|| tiṇṇo so Bhagavā [55] taraṇāya dhammaṃ deseti,|| parinibbuto so Bhagavā pariNibbānāya dhammaṃ deseti” ti?|| ||

§

22. Evaṃ vutte Nigrodho paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Accayo me bhante,|| accagamā,|| yathā bālaṃ,|| yathā mūḷhaṃ,|| yathā akusalaṃ,|| so’haṃ Bhagavantaṃ avacāsiṃ.|| ||

Tassa me bhante,|| Bhagavā accayaṃ accayato paṭigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā” ti.|| ||

“Taggha tvaṃ Nigrodha,|| accayo accagamā,|| yathā bālaṃ,|| yathā mūḷhaṃ,|| yathā akusalaṃ,|| yo maṃ tvaṃ evaṃ avacāsi,|| yato ca kho tvaṃ Nigrodha,|| accayaṃ accayato disvā yathā-kammaṃ paṭikarosi,|| tan te mayaṃ paṭigaṇhāma,|| vuddhi h’esā Nigrodha,|| Ariyassa vinaye,|| yo accayaṃ accayato disvā yathā-dhammaṃ paṭikaroti,|| āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Ahaṃ kho pana Nigrodha,|| evaṃ vadāmi:|| ||

‘Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī uju-jātiko,|| aham anusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati satta vassāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, satta vassāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati cha vassāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha cha vassāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati pañca vassāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha pañca vassāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati cattāri vassāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha cattāri vassāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati tīṇi vassāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, tīṇi vassāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati dve vassāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, dve vassāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati ekaṃ vassaṃ.|| ||

Tiṭṭhatu Nigrodha, ekaṃ vassaṃ.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati satta māsāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, satta māsāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati cha māsāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, cha māsāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati pañca māsāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, pañca māsāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati [56] cattāri māsāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, cattāri māsāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati tīṇi māsāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, tīṇi māsāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati dve māsāni.|| ||

Tiṭṭhantu Nigrodha, dve māsāni.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati ekamāsaṃ.|| ||

Tiṭṭhatu Nigrodha, ekamāsaṃ.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati aḍḍhamāsaṃ.|| ||

Tiṭṭhatu Nigrodha, aḍḍhamāso.|| ||

Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko,|| ahamanusāsāmi,|| ahaṃ Dhammaṃ desemi.|| ||

Yath’ānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno yass’atthāya kula-puttā samma-d eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,|| tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati sattāhaṃ.|| ||

§

23. Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||

‘Antevāsikamyatā no Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ,|| yo eva vo ācariyo|| so eva vo ācariyo hotu.|| ||

Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||

‘Uddesā no cāvetu-kāmo Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ,|| yo eva vo uddeso,|| so eva vo uddeso hotu.|| ||

Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||

‘Ājīvā no cāvetu-kāmo Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ|| yo eva vo ājīvo|| so eva vo ājīvo hotu.|| ||

Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||

‘Ye no dhammā akusalā akusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ,|| tesu patiṭṭhāpetu-kāmo Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ,|| akusalā c’eva vo dhammā hontu|| akusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ.|| ||

Siyā kho pana te Nigrodha,|| evam assa:|| ||

‘Ye no dhammā kusal-ā-kusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ,|| tehi vivecetu-kāmo Samaṇo Gotamo evam āhā’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Nigrodha,|| evaṃ daṭṭhabbaṃ,|| kusalā c’eva vo dhammā hontu|| kusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ.|| ||

Iti kho’haṃ Nigrodha,|| n’eva antevāsi-kamyatā evaṃ vadāmi,|| na pi uddesā cāvetu-kāmo [57] evaṃ vadāmi.|| ||

Na pi ājīvā cāvetu-kāmo evaṃ vadāmi,|| na pi ye vo dhammā akusalā akusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ tesu patiṭṭhāpetu-kāmo evaṃ vadāmi,|| na pi ye vo dhammā kusal-ā-kusala-saṅkhātā sācariyakānaṃ tehi vivecetu-kāmo evaṃ vadāmi.|| ||

Santi ca kho Nigrodha,|| akusalā dhammā appahīṇā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇiyā,|| yes’āhaṃ pahānāya Dhammaṃ desemi,|| yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyissanti,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhassanti,|| paññāpāripūriṃ vepullattañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissathā” ti.|| ||

24. Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī-bhūtā maṅku-bhūtā patta-k-khandhā adho-mukhā pajjhāyantā appaṭibhāṇā nisidiṃsu,|| yathā taṃ Mārena pariyuṭṭhita-cittā.|| ||

Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||

‘Sabbe p’ime mogha-purisā phuṭṭhā Pāpimatā,|| yatra hi nāma ekassa pi na evaṃ bhavissati —|| “Handa mayaṃ aññāṇattham pi Samaṇe Gotame Brahma-cariyaṃ carāma,|| kiṃ karissati sattāho” ti?|| ||

Atha kho Bhagavā Udumbarikāya paribbājakārāme sīha-nādaṃ naditvā,|| vehāsaṃ ababhuggantvā,|| Gijjha-kūṭe pabbate paccuṭṭhāsi.|| ||

Sandhāno gahapati tāva-d-eva Rājagahaṃ pāvisī ti.|| ||

Udumbarika Suttaṃ

Nguồn : Source link https://obo.genaud.net/

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 15

Post Views: 245