Kinh Trường Bộ 03 Pali : Kinh A Ma Trú (Ambattha sutta)

Kinh Trường Bộ 03 Pali : Kinh A Ma Trú (Ambattha sutta)

Dīgha Nikāya

Sutta 3

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series


[87]

[1][pts] Evaṃ me sutaṃ:

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena|| saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi|| yena Icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇa-gāmo tad avasari.|| ||

Tatra sudaṃ Bhagavā Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||

2. Tena kho pana samayena brāhmaṇo Pokkharasātī Ukkaṭṭhaṃ ajjhā-vasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rāja-bhoggaṃ raññā Pasenadinā kosalena dinnaṃ rāja-dāyaṃ brahmadeyyaṃ.|| ||

Assosi kho brāhmaṇo Pokkharasātī:|| ||

“Samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Icchānaṅgalaṃ anuppatto Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||

Taṃ kho pana Bhagavantaṃ Gotamaṃ|| evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||

“Iti pi so Bhagavā|| arahaṃ|| Sammā Sambuddho|| vijjā-caraṇa-sampanno|| Sugato|| loka-vidū|| anuttaro purisa-damma-sārathī|| Satthā deva-manussānaṃ|| Buddho|| Bhagavā.|| ||

So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ|| pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaṃ deseti ādi|| kalyāṇaṃ majjhe|| kalyāṇaṃ pariyosāna|| kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ [88] Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī” ti.|| ||

3. Tena kho pana samayena brāhmaṇassa Pokkharasātīssa Ambaṭṭho nāma māṇavo antevāsī hoti ajjhāyako manta-dharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkhara-p-pabhe-dānaṃ itihāsa-pañca-mānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo anuññātapaṭiññāto sake ācariyake tevijjake pāvacane yam ahaṃ jānāmi taṃ tvaṃ jānāsi,|| yaṃ tvaṃ jānāsi tam ahaṃ jānāmīti.|| ||

4. Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ āmantesi:|| ||

“Ayaṃ tāta Ambaṭṭha Samaṇo Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Icchānaṅgalaṃ anuppatto Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||

Taṃ kho pana bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||

“Iti pi so Bhagavā|| arahaṃ|| Sammā Sambuddho|| vijjā-caraṇa-sampanno|| Sugato|| loka-vidū|| anuttaro purisa-damma-sārathī|| Satthā deva-manussānaṃ|| Buddho|| Bhagavā.|| ||

So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaṃ deseti ādi kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī” ti.|| ||

Ehi tvaṃ tāta Ambaṭṭha yena Samaṇo Gotamo ten’upasaṅkama.|| ||

Upasaṅkamitvā samaṇaṃ Gotamaṃ jānāhi|| yadi vā taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathāsantaṃ|| yeva saddo abbhu-g-gato,|| yadi vā no tathā,|| yadi vā so bhavaṃ Gotamo tādiso,|| yadi vā na tādiso,|| tathā mayaṃ taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ vedissāmāti.|| ||

5. “Yathā kathaṃ panāhaṃ bho taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ jānissāmi|| yadi vā taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathāsantaṃ|| yeva saddo abbhu-g-gato,|| yadi vā no tathā,|| yadi vā so bhavaṃ Gotamo tādiso|| yadi vā na tādiso” ti.|| ||

6. “Āgatāni kho tāta Ambaṭṭha amhākaṃ mantesu dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā.|| ||

Sace agāraṃ ajjhā-vasati rājā hoti cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-padatthāvariya-p-patto satta-ratana-samannāgato.|| ||

[89] Tassi māni sattaratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ:|| cakka-ratanaṃ|| hatthi-ratanaṃ|| assa-ratanaṃ|| maṇi-ratanaṃ|| itthi-ratanaṃ|| gahapati-ratanaṃ|| parināyaka-ratanam’eva sattamaṃ.|| ||

Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasena-p-pamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyan taṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammā Sambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Ahaṃ kho pana tāta Ambaṭṭha mantānaṃ dātā tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetā” ti.|| ||

“Evaṃ bho” ti kho Ambaṭṭho māṇavo brāhmaṇassa Pokkharasātīssa paṭi-s-sutvā uṭṭhāy āsanā brāhmaṇaṃ Pokkharasātīṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vaḷavārathamāruyha sambahulehi māṇavehi saddhiṃ yena Icchānaṅgalavana-saṇḍo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko’va ārāmaṃ pāvisi.|| ||

7. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti.|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena te bhikkhū ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca:|| ||

“Kahannu kho bho etarahi so bhavaṃ Gotamo viharati?|| ||

Taṃ hi mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya idhūpasaṅkantā” ti.|| ||

8. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi:|| ||

“Ayaṃ kho Ambaṭṭho māṇavo abhiññāta-kolañño c’eva abhiññātassa ca brāhmaṇassa Pokkharasātīssa antevāsī.|| ||

Agaru kho pana Bhagavato eva-rūpehi kula-puttehi saddhiṃ kathā-sallāpo hotī” ti.|| ||

Te Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avocuṃ:|| ||

“Eso Ambaṭṭha vihāro saṃvutadvāro.|| ||

Tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṃ pavisitvā ukkāsitvā agga’aṃ ākoṭehi.|| ||

Vivarissati te Bhagavā dvāran” ti.|| ||

9. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena so vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṃ pavisitvā ukkāsitvā agga’aṃ ākoṭesi.|| ||

Vivari Bhagavā dvāraṃ.|| ||

Pāvisi Ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Māṇavakā pi pavisitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Ambaṭṭho pana māṇavo caṅkamanto pi nisinnena Bhagavatā [90] kañci kañci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāreti.|| ||

Ṭhito pi nisinnena Bhagavatā kañci kañci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāreti.|| ||

10. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||

“Evan nu kho te Ambaṭṭha brāhmaṇehi|| vuddhehi|| mahallakehi|| ācariya-pācariyehi|| saddhiṃ kathā-sallāpo hoti|| yatha-yidaṃ caraṃ tiṭṭhaṃ nisinnena mayā kañci kañci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāresī” ti?|| ||

“Noh’idaṃ bho Gotama.|| ||

Gacchanto vā hi bho Gotama gacchantena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati.|| ||

Ṭhito vā hi bho Gotama|| ṭhitena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati.|| ||

Nisinno vā hi bho Gotama|| nisinnena brāhmaṇo buhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati.|| ||

Sayāno vā hi bho Gotama|| sayānena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati.|| ||

Ye ca kho te bho Gotama|| muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhu-pād’āpaccā,|| tehi pi me saddhiṃ|| evaṃ kathā-sallāpo hoti|| yathariva bhotā Gotamenā” ti.|| ||

11. “Atthikavato kho pana te Ambaṭṭha idhāgamanaṃ ahosi.|| ||

Yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātho|| tam eva atthaṃ sādhukaṃ manasi kareyyātho.|| ||

Avusitavā yeva kho pana bho ayaṃ Ambaṭṭho māṇavo,|| vusitamānī kimaññatra avusitattā” ti.|| ||

12. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavatā avusitavādena vuccamāno kupito anatta-mano Bhagavantaṃ|| yeva khuṃsento Bhagavantaṃ|| yeva vambhento Bhagavantaṃ|| yeva upavadamāno samaṇo ca me bho Gotamo pāpito bhavissatīti Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Caṇḍā bho Gotama Sakyajāti,|| pharusā bho Gotama Sakyajāti,|| lahusā [91] bho Gotama Sakyajāti,|| rabhasā bho Gotama Sakkājāti.|| ||

Ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti|| na brāhmaṇe garu-karonti|| na brāhmaṇe mānenti|| na brāhmaṇe pūjenti|| na brāhmaṇe apacāyanti.|| ||

Ta-y-idaṃ bho Gotama nacchannaṃ tayidaṃ nappaṭirūpaṃ yadime Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā|| na brāhmaṇe sakkaronti|| na brāhmaṇe garu karonti|| na brāhmaṇe mānenti|| na brāhmaṇe pūjenti|| na brāhmaṇe apacāyantī” ti.|| ||

Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaṃ paṭhamaṃ Sakkesu ibbhavādaṃ nipātesi.|| ||

13. “Kim pana te Ambaṭṭha Sakkā aparaddhun” ti?|| ||

“Eka midāhaṃ bho Gotama samayaṃ ācariyassa brāhmaṇassa Pokkharasātīssa kenavideva karaṇīyena Kapilavatthuṃ agamāsiṃ.|| ||

Yena Sakkānaṃ santhāgāraṃ ten’upasaṅkamiṃ.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā Sakkā c’eva Sakyakumārā ca santhāgāre uccesu āsanesu nisinnā honti añña-maññaṃ aṅgulipatodakehi sañjagghantā saṃkīḷantā aññadatthu mamañ ñeva maññe anujagghantā.|| ||

Na maṃ koci āsanena pi nimantesi.|| ||

Ta-y-idaṃ bho Gotama nacchannaṃ,|| tayidaṃ nappaṭirūpaṃ,|| yadime Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā|| na brāhmaṇe sakkaronti|| na brāhmaṇe garu-karonti|| na brāhmaṇe mānenti|| na brāhmaṇe pūjenti|| na brāhmaṇe apacāyantī” ti.|| ||

Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaṃ dutiyaṃ Sakkesu ibbhavādaṃ nipātesi.|| ||

14. “Laṭukikā pi kho Ambaṭṭha sakuṇikā sake kulāvake kāmalāpinī hoti.|| ||

Sakaṃ kho pan’etaṃ Ambaṭṭha Sakkānaṃ|| yad idaṃ Kapilavatthu.|| ||

Na arahatāyasmā Ambaṭṭho imāya appamattāya abhisajjituntī.”|| ||

15. “Cattāro’me bho Gotama vaṇṇā:|| khattiyā|| brāhmaṇā|| vessā|| suddā.|| ||

Imesaṃ hi bho Gotama catunnaṃ vaṇṇānaṃ|| tayo vaṇṇā|| khattiyā ca|| vessā ca|| suddā ca|| aññadatthu brāhmaṇasseva paricārikā sampajjanti.|| ||

Ta-y-idaṃ bho [92] Gotama nacchannaṃ tayidaṃ nappaṭirūpaṃ yadi me Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā|| na brāhmaṇe sakkaronti|| na brāhmaṇe karukaronti|| na brāhmaṇe mānenti|| na brāhmaṇe pūjenti|| na brāhmaṇe apacāyantī” ti.|| ||

Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaṃ tatiyaṃ Sakkesu ibbhavādaṃ nipātesi.|| ||

16. Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||

“Atibāḷhaṃ kho ayaṃ Ambaṭṭho māṇavo Sakkesu ibbhavādena nimmāneti.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ gottaṃ puccheyyn” ti.|| ||

Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||

“Kathaṃ gottosi ambaṭṭhā?” ti’|| ||

“Kaṇhāyano’hamasmi bho gotamā” ti.|| ||

17. “Porāṇaṃ kho pana te Ambaṭṭha mātāpettikaṃ nāmagottaṃ anussarato ayyaputtā Sakkā bhavanti,|| dāsiputto tvam asi Sakkānaṃ.|| ||

Sakyā kho pana Ambaṭṭha rājānaṃ okkākaṃ pitāmahaṃ dahanti.|| ||

Bhūta-pubbaṃ Ambaṭṭha rājā Okkāko yā sā mahesī piyā manāpā tassā puttassa rajjaṃ pariṇāmetukāmo jeṭṭha-kumāre raṭṭhasmā pabbājesi ukkā-mukhaṃ karakaṇḍaṃ hatthinikaṃ nipuraṃ.|| ||

Te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo tattha vāsaṃ kappesuṃ.|| ||

Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesuṃ.|| ||

Atha kho Ambaṭṭha rājā Okkāko amacce pārisajje āmantesi:

“Kahannu kho bho etarahi kumārā sammantī” ti?|| ||

“Atthi deva himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo tatthetarahi kumārā sammanti.|| ||

Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ kappenti” ti.|| ||

Atha kho Ambaṭṭha rājā Okkāko udānaṃ udānesi: [93]|| ||

“Sakkā vata bho kumārā paramasakkā vata bho kumārā” ti.|| ||

“Tadagge kho pana Ambaṭṭha Sakkā paññāyanti.|| ||

So’va n’esaṃ pubba-puriso.|| ||

Rañño ca kho pana Ambaṭṭha okkākassa disā nāma dāsī ahosi.|| ||

Sā kaṇhaṃ nāma janesi.|| ||

Jāto kaṇho pabyāhāsi:|| ||

“Dhovatha maṃ amma,|| nahāpetha maṃ amma,|| imasmā maṃ amma asucismā parimocetha,|| atthāya vo bhavissāmī” ti.|| ||

Yathā kho pana Ambaṭṭha etarahi manussā pisāce disvā “pisācā” ti sañjānanti.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha tena samayena manussā pisāce “kaṇhā” ti sañjānanti.|| ||

Te evam āhaṃsu: ayaṃ jāto pabyāhāsi:|| ||

“Kaṇho jāto pisāco jāto” ti.|| ||

“Tadagge kho pana Ambaṭṭha Kaṇhāyanā paññāyanti.|| ||

So ca Kaṇhāyanānaṃ pubba-puriso.|| ||

Iti kho te Ambaṭṭha porāṇaṃ mātāpettikaṃ nāmagottaṃ anussarato ayyaputtā Sakkā bhavanti.|| ||

Dāsiputto tvam asi Sakkānanti.|| ||

18. Evaṃ vutte te māṇavakā Bhagavantaṃ etad avocuṃ:|| ||

“Mā bhavaṃ Gotamo Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ atibāḷhaṃ dāsi-putta-vādena nimmānesi.|| ||

Sujāto ca bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo kula-putto ca|| Ambaṭṭho māṇavo bahu-s-suto ca|| Ambaṭṭho māṇavo kalyāṇa-vākkaraṇo ca|| Ambaṭṭho māṇavo paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun” ti.|| ||

19. Atha kho Bhagavā te māṇavake etad avoca:|| ||

“Sace kho tumhākaṃ māṇavakā evaṃ hoti|| ‘dujjāto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| akula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| appassuto [94] ca Ambaṭṭho māṇavo,|| akalyāṇa-vākkaraṇo ca Ambaṭṭho māṇavo,|| duppañño ca Ambaṭṭho māṇavo,|| na ca pahoti Ambaṭṭho māṇavo|| samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti,|| tiṭṭhatu Ambaṭṭho māṇavo,|| tumhe mayā saddiṃ mantayavho asmiṃ vacane.|| ||

Sace pana tumhākaṃ māṇavakā evaṃ hoti:|| ||

Sujāto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| kula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| bahu-s-suto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| kalyāṇa-vākkaraṇo va Ambaṭṭho māṇavo,|| paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo,|| pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo|| samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti,|| tiṭṭhatha tumhe,|| Ambaṭṭho māṇavo mayā saddhiṃ paṭimantetu” ti.|| ||

20. “Sujāto ca bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo,|| kula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| bahu-s-suto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| kalyāṇa-vākkaraṇo va Ambaṭṭho māṇavo,|| paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo,|| pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetuṃ.|| ||

Tuṇhī mayaṃ bhavissāma.|| ||

Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetū” ti.|| ||

21. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||

“Ayaṃ kho pana te Ambaṭṭha saha-dhammiko pañho āgacchati.|| ||

Akāmā pi vyākātabbo.|| ||

Sace tvaṃ na vyākarissasi aññena vā aññaṃ paṭicarissasi,|| tuṇhī vā bhavissasi,|| pakkamissasi vā,|| ettheva te sattadhā muddhā phalissati.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ kutopabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca Kaṇhāyanānaṃ pubba-puriso” ti?|| ||

Evaṃ vutte Ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi.|| ||

Dutiyam pi kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||

“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ kukopabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca Kaṇhāyanānaṃ [95] pubba-puriso” ti?|| ||

Dutiyam pi kho Ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi.|| ||

Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||

“Vyākarohi ‘dāni Ambaṭṭha,|| na ‘dāni te tuṇhī-bhāvassa kālo.|| ||

Yo kho Ambaṭṭha Tathāgatena yāvatatiyakaṃ saha-dhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho|| na vyākaroti etthev’assa sattadhā muddhā phalissati.|| ||

22. Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho mahantaṃ ayokūṭaṃ ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ sa-joti-bhūtaṃ Ambaṭṭhassa māṇavassa upari-vehāsaṃ ṭhito hoti:|| ||

Sac’āyaṃ Ambaṭṭho māṇavo Bhagavatā yāvatatiyakaṃ saha-dhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na vyākarissati etthev’assa sattadhā muddhaṃ phālessāmīti.|| ||

Taṃ kho pana vajirapāṇiṃ yakkhaṃ Bhagavā c’eva passati Ambaṭṭho ca māṇavo.|| ||

23. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo bhīto saṃviggo loma-haṭṭha-jāto Bhagavantaṃ yeva tāṇagavesī Bhagavantaṃ yeva leṇagavesī Bhagavantaṃ yeva saraṇagavesi upanisīditvā Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Kiṃ me taṃ bhavaṃ Gotamo āha?|| ||

Puna bhavaṃ Gotamo bravītū” ti.|| ||

“Taṃ kim maññasī Ambaṭṭha?|| ||

Kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallākānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ,|| kuto-p-pabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||

Ko ca Kaṇhāyanānaṃ pubba-puriso” ti?|| ||

“Evam eva me bho Gotama sutaṃ,|| yath’eva bhavaṃ Gotamo āha.|| ||

Tato-p-pabhūtikā Kaṇhāyanā.|| ||

So ca Kaṇhāyanānaṃ pubba-puriso” ti.|| ||

24. Evaṃ vutte te māṇavakā unnādino uccā-saddamahā-saddā ahesuṃ:|| ||

“Dujjāto kira bho Ambaṭṭho māṇavo,|| akula-putto kira bho Ambaṭṭho māṇavo,|| dāsiputto kira bho Ambaṭṭho māṇavo Sakkānaṃ,|| ayyaputtā kira bho Ambaṭṭhassa māṇavassa Sakkā bhavanti.|| ||

Dhammavādiṃ yeva kira mayaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ apasādetabbaṃ amaññimhā” ti.|| ||

25. Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||

“Atibāḷhaṃ kho [96] ime māṇavakā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ dāsi-putta-vādena nimmānenti.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ parimoceyyan” ti.|| ||

Atha kho Bhagavā te māṇavake etad avoca:|| ||

“Mā kho tumhe māṇavakā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ atibāḷhaṃ dāsi-putta-vādena nimmānetha.|| ||

Uḷāro so kaṇho isi ahosi.|| ||

So dakkhiṇaṃ jana-padaṃ gantvā brahme mante adhīyitvā rājānaṃ Okkānaṃ upasaṅkamitvā maṭṭha-rūpiṃ dhītaraṃ yāci.|| ||

Tassa rājā Okkāko:|| ||

‘Ko n’eva re ayaṃ mayhaṃ dāsiputto samāno maṭṭha-rūpiṃ dhītaraṃ yā catī’ ti

Kupito anatta-mano khurappaṃ sannayhi.|| ||

So taṃ khurappaṃ n’eva asakkhi muñcituṃ,|| no paṭisaṃharituṃ.|| ||

Atha kho māṇavakā amaccā pārisajjā kaṇhaṃ isiṃ upasaṅkamitvā etad avocuṃ:|| ||

“Sotthi bhadante hotu rañño,|| sotthi bhadante hotu rañño” ti.|| ||

“Sotthi bhavissati rañño,|| api ca rājā yadi adho khurappaṃ muñcissati yāvatā rañño vijitaṃ ettāvatā paṭhavī udrīyissatī” ti.|| ||

“Sotthi bhadante hotu rañño,|| sotthi jana-padassā” ti.|| ||

“Sotthi bhavissati rañño,|| sotthi jana-padassa.|| ||

Api ca rājā yadi uddhaṃ khurappaṃ muñcissati yāvatā rañño vijitaṃ ettāvatā satta-vassāni devo na vassissatī” ti.|| ||

“Sotthi bhadante hotu rañño,|| sotthi jana-padassa,|| devo ca vassatū” ti.|| ||

“Sotthi bhavissati rañño,|| sotthi jana-padassa,|| devo ca vassissati.|| ||

Api ca rājā jeṭṭha-kumāre khurappaṃ patiṭṭhāpetu,|| sotthi kumāro,|| pallomo bhavissatī” ti.|| ||

Atha kho māṇavakā,|| amaccā okkākassa ārocesuṃ:|| ||

“Devo jeṭṭha-kumāre khurappaṃ patiṭṭhāpetu,|| sotthi kumāro pallomo bhavissatī” ti.|| ||

Atha kho rājā Okkāko jeṭṭha-kumāre khurappaṃ pati-ṭ-ṭhāpesi.|| ||

Sotthi kumāro pallomo bhavi.|| ||

Atha kho tassa rājā Okkāko bhīto saṃviggo loma-haṭṭha-jāto brahma-daṇḍena [97] tajjito maṭṭha-rūpiṃ dhītaraṃ adāsi.|| ||

Mā kho tumhe māṇavakā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ atibāḷhaṃ dāsi-putta-vādena nimmānetha.|| ||

Uḷāro so kaṇho isi ahosi.|| ||

26. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ āmantesi:|| ||

“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Idha khattiya-kumāro brāhmaṇa-kaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya,|| tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha,|| yo so khattiya-kumārena brāhmaṇa-kaññāya putto uppanno,|| api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā’ ti?|| ||

“Labhetha bho Gotama”.|| ||

“Api nu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā|| thālipāke vā|| yaññe vā|| pāhune vā” ti?|| ||

“Bhojeyyuṃ bho Gotama.”|| ||

“Api nu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā” ti?|| ||

“Vāceyyuṃ bho Gotama.”|| ||

“Apinu’ssa itthisu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā” ti?|| ||

“Anāvaṭaṃ hi’ssa bho Gotama”.|| ||

“Api nu naṃ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyunti?”|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Taṃ kissa hetu?”|| ||

“Mātito hi bho Gotama anuppanno” ti.|| ||

27. “Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Idha brāhmaṇa-kumāro khattiya-kaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya,|| tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha,|| yo so brāhmaṇa-kumārena khattiya-kaññāya putto uppanno,|| api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā” ti?|| ||

“Labhetha bho Gotama.”|| ||

“Api nu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā” ti?|| ||

“Bhojeyyuṃ bho Gotama.”|| ||

“Api nu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā” ti?|| ||

“Vāceyyuṃ bho Gotama.”|| ||

[98] “apinu’ssa itthisu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā” ti?|| ||

“Anāvaṭaṃ hi’ssa bho Gotama.”|| ||

“Api nu naṃ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyunti?”|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Taṃ kissa hetu?”|| ||

“Pitito hi bho Gotama anuppanno” ti.|| ||

28. “Iti kho Ambaṭṭha itthiyā vā itthiṃ karitvā purisena vā purisaṃ karitvā khattiyā ‘va seṭṭhā,|| hīnā brāhmaṇā.|| ||

Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Idha brāhmaṇā brāhmaṇaṃ kismicideva pakaraṇe khura-muṇḍaṃ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuṃ,|| api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Api nu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Api nu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Api nu’ssa itthīsu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā” ti?|| ||

“Āvaṭaṃ hi’ssa bho Gotama.”|| ||

29. “Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Idha khattiyā khattiyaṃ kismicideva pakaraṇe khura-muṇḍaṃ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuṃ,|| api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā” ti?|| ||

“Labhetha bho Gotama”|| ||

“Api nu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā” ti?|| ||

“Bhojeyyuṃ bho Gotama.”|| ||

“Api nu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā” ti?|| ||

“Vāceyyuṃ bho Gotama.”|| ||

“Api nu’ssa ithīsu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā” ti?|| ||

“Anāvaṭaṃ hi’ssa bho Gotama.”|| ||

“Ettāvatā kho Ambaṭṭha khattiyo paramanihīnataṃ [99] patto hoti,|| yad eva naṃ khattiyā khura-muṇḍaṃ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbā-jenti.|| ||

Iti kho Ambaṭṭha yadā khattiyo paramanihīnataṃ patto hoti,|| tadāpi khattiyā’va seṭṭhā hīnā brāhmaṇā.|| ||

30. Brahmunā’pi Ambaṭṭha sanaṅkumārena gāthā bhāsitā:|| ||

‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ|| Ye gottapaṭisārino,|| vijjā-caraṇa-sampanno|| So seṭṭho devamānuse’ ti|| ||

Sā kho pan’esā Ambaṭṭha brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā,|| subhā-sitā no dubbhā-sitā,|| attha-saṃhitā no anattha-saṃhitā,|| anumatā mayā.|| ||

Aham pi Ambaṭṭha evaṃ vadāmi:|| ||

‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ|| Ye gottapaṭisārino,|| vijjā-caraṇa-sampanno|| So seṭṭho devamānuse’ ti.|| ||

Bhāṇāvāro paṭhamo.|| ||

31. “Katamaṃ pana taṃ bho Gotama caraṇaṃ,|| katamā ca pana sā vijjā” ti?|| ||

“Na kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya jātivādo vā vuccati gottavādo vā vuccati mānavādo vā vuccati: ‘arahasi vā maṃ tvaṃ na vā maṃ tvaṃ arahasī’ti.|| ||

Yattha kho Ambaṭṭha āvāho vā hoti,|| vivāho vā hoti,|| āvāhavivāho vā hoti,|| etth’etaṃ vuccati jātivādo vā iti pi,|| gottavādo vā iti pi,|| mānavādo vā iti pi:|| ||

‘Arahasi vā maṃ tvaṃ na vā maṃ tvaṃ arahasī’ ti.|| ||

Ye hi keci Ambaṭṭha jātivādavinibaddhā vā gottavādavinibaddhā vā mānavādavinibaddhā vā āvāhavivāhavinibaddhā vā,|| ārakā te anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya.|| ||

Pahāya kho Ambaṭṭha jātivāda-vinibaddhañ ca|| gotta-vāda-vinibaddhañ ca|| māna-vāda-vinibaddhañ ca|| āvāha-vivāda-vinibaddhañ ca|| [100] anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sacchi-kiriyā hotī” ti.|| ||

32. “Katamaṃ pana taṃ bho Gotama caraṇaṃ?|| ||

Katamā ca sā vijjā” ti?|| ||

“Idha Ambaṭṭha Tathāgato loke uppajjati arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaṃ deseti ādi kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||

33. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto.|| ||

So taṃ dhammaṃ sutvā Tathāgate saddhaṃ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:|| ||

‘Sambādho gharāvāso rajopatho abbhokāso pabbajjā.|| ||

Na-y-idaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṃ ekanta-parisuddhaṃ saṅkha-likhitaṃ Brahma-cariyaṃ carituṃ.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ ti.|| ||

So aparena samayena appaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya,|| appaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya,|| kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena.|| ||

Parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro bhojane matt’aññū sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.|| ||

34. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||

Idha Ambaṭṭha bhikkhu pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī viharati.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Adinn’ādānaṃ pahāya adinn’ādānā paṭivirato hoti.|| ||

Dinnādāyī dinna-pāṭikaṅkhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Abrahma-cariyaṃ pahāya brahma-cārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Musā-vādaṃ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti,|| ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaṃ vā sandhātā,|| sahitānaṃ vā anuppadātā samagg’ārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaṃ-gamā porī bahu-jana-kantā bahujāna-manāpā,|| tathā-rūpaṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Sampha-p-palāpaṃ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī,|| nidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyanta-vatiṃ attha-sañhitaṃ.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

35. Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti ratt’ūparato paṭivirato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsana-ṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-maṃsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthi-gavāssa-vaḷava-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulā-kūṭa-kaṃsa-kūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||


[46.] Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ bījagāma-bhūta-gāma-samārambhaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Mūla-bījaṃ,|| khandha-bījaṃ,|| phalu-bījaṃ,|| agga-bījaṃ,|| bija-bījam eva pañcamaṃ.|| ||

Iti eva-rūpā bījagāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

37. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ sannidhi-kāra-paribhogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Anna-sannidhiṃ,|| pāna-sannidhiṃ,|| vattha-sannidhiṃ,|| yāna-sannidhiṃ,|| sayana-sannidhiṃ,|| gandha-sannidhiṃ,|| āmisa-sannidhiṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

38. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ visukadassanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Naccaṃ,|| gītaṃ,|| vāditaṃ,|| pekkhaṃ,|| akkhātaṃ,|| pāṇissaraṃ,|| vetālaṃ,|| kumbha-thūnaṃ,|| Sobha-nagarakaṃ,|| caṇḍālaṃ,|| vaṃsaṃ,|| dhopanaṃ,|| hatthi-yuddhaṃ,|| assa-yuddhaṃ,|| mahisa-yuddhaṃ,|| usabha-yuddhaṃ,|| aja-yuddhaṃ,|| meṇḍa-yuddhaṃ,|| kukkuṭa-yuddhaṃ,|| vaṭṭaka-yuddhaṃ,|| daṇḍa-yuddhaṃ,|| muṭṭhi-yuddhaṃ,|| nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senā-byūhaṃ aṇīka-dassanaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

39. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān’ānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Aṭṭha-padaṃ|| dasa-padaṃ|| ākāsaṃ parihāra-pathaṃ|| sannikaṃ|| khalikaṃ|| ghaṭikaṃ|| salāka-hatthaṃ|| akkhaṃ|| paṅgacīraṃ|| vaṅkakaṃ|| mokkha-cikaṃ|| ciṅgulikaṃ|| pattāḷhakaṃ|| rathakaṃ|| dhanukaṃ|| akkharikaṃ|| manesikaṃ|| yathā-vajjaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān’ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

40. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ uccā-sayana-mahā-sayanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Āsandiṃ pallaṅkaṃ|| gonakaṃ|| cittakaṃ|| paṭikaṃ|| paṭalikaṃ|| tūlikaṃ|| vikatikaṃ|| udda-lomiṃ|| ekanta-lomiṃ|| kaṭṭhissaṃ|| koseyyaṃ|| kuttakaṃ|| hatth’attharaṃ|| ass’attharaṃ|| rath’attharaṃ|| ajina-p-paveṇiṃ|| kādali-miga-pavara-paccattharaṇaṃ|| sa-uttara-c-chadaṃ ubhato-lohita-kūpadhānaṃ.|| ||

iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

41. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān’ānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Ucchādanaṃ|| parimaddanaṃ|| nahāpanaṃ|| sambāhanaṃ|| ādāsaṃ|| añjanaṃ|| mālā-vilepanaṃ|| mukkha-cuṇṇakaṃ|| mukhale-panaṃ|| hattha-bandhaṃ|| sikhā-bandhaṃ|| daṇḍakaṃ|| nāḷikaṃ|| khaggaṃ|| chattaṃ|| citrūpāhanaṃ|| uṇahīsaṃ|| maṇiṃ|| vāla-vījaniṃ|| odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān’ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

42. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| kumāra-kathaṃ|| kumāri-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ samudda-khāyikaṃ iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

43. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā viggāhika-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

“Na tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāsi.|| ||

Ahaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāmi.|| ||

Kiṃ tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||

Aham asmi sammā-paṭipanno|| — Sahitaṃ me, asahitaṃ te —|| pure vacanīyaṃ pacchā avaca.|| ||

Aviciṇṇan te viparāvattaṃ — āropito te vādo.|| ||

Niggahīto tvam asi —|| cara vāda-p-pamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī” ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

44. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Raññaṃ rāja-mahāmantānaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ gahapatikānaṃ kumārānaṃ|| ||

“Idha gaccha.|| Amutrāgaccha.|| Idaṃ hara.|| Amutra idaṃ āharā” ti.|| ||

Iti vā eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

45. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca|| honti lapakā ca|| nemittikā ca|| nippesikā ca|| lābhena ca lābhaṃ nijigiṃsitāro.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

§

46. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Aṅgaṃ|| nimittaṃ|| uppātaṃ|| supiṇaṃ|| lakkhaṇaṃ|| mūsikacchinnaṃ|| aggi-homaṃ|| dabbi-homaṃ|| thusa-homaṃ|| kaṇa-homaṃ|| taṇḍula-homaṃ|| sappi-homaṃ|| tela-homaṃ|| mukha-homaṃ|| lohita-homaṃ|| aṅga-vijjā|| vatthu-vijjā|| khatta-vijjā|| siva-vijjā|| bhūta-vijjā|| bhuri-vijjā|| ahi-vijjā|| visa-vijjā|| vicchika-vijjā|| mūsika-vijjā|| sakuṇa-vijjā|| vāyasa-vijjā|| pakkajjhānaṃ|| sara-parittānaṃ|| miga-cakkaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

47. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Maṇi-lakkhaṇaṃ|| vattha-lakkhaṇaṃ|| daṇḍa-lakkhaṇaṃ|| asi-lakkhaṇaṃ|| usu-lakkhaṇaṃ|| dhanu-lakkhaṇaṃ|| āvudha-lakkhaṇaṃ|| itthi-lakkhaṇaṃ|| purisa-lakkhaṇaṃ|| kumāra-lakkhaṇaṃ|| kumāri-lakkhaṇaṃ|| dāsa-lakkhaṇaṃ|| dāsi-lakkhaṇaṃ|| hatthi-lakkhaṇaṃ|| assa-lakkhaṇaṃ|| mahisa-lakkhaṇaṃ|| usabha-lakkhaṇaṃ|| go-lakkhaṇaṃ|| aja-lakkhaṇaṃ|| meṇḍa-lakkhaṇaṃ|| kukkuṭa-lakkhaṇaṃ|| vaṭṭaka-lakkhaṇaṃ|| godhā-lakkhaṇaṃ|| kaṇṇikā-lakkhaṇaṃ|| kacchapa-lakkhaṇaṃ|| miga-lakkhaṇaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

48. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti seyyath’īdaṃ:|| ||

Raññaṃ niyyānaṃ bhavissati,|| raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati —|| abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati —|| bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati—|| abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati—|| bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

49. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Raññaṃ niyyānaṃ bhavissati,|| raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati —|| abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati —|| bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati—|| abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati—|| bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati.|| ||

Iti imassa jayo bhavissati|| imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

[59.] Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||

Seyyath’īdaṃ:|| ||

Canda-g-gāho bhavissati,|| suriya-g-gāho bhavissati,|| nakkhatta-g-gāho bhavissati,|| candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Ukkā-pāto bhavissati,|| dīsā-ḍāho bhavissati,|| bhūmi-cālo bhavissati,|| deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko canda-g-gāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko suriya-g -gāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko nakkhatta-g-gāho bhavissati.,|| evaṃ-vipākaṃ candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipāko ukkā-pāto bhavissati,|| evaṃ-vipāko disā-ḍāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko bhumivālo bhavissati,|| evaṃ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati,|| evaṃ-vipāko candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

50. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti seyyath’īdaṃ:|| ||

Su-b-buṭṭhikā bhavissati,|| du-b-buṭṭhikā bhavissati,|| subhikkhaṃ bhavissati,|| dubbhikkhaṃ bhavissati,|| khemaṃ bhavissati,|| bhayaṃ bhavissati,|| rogo bhavissati,|| ārogyaṃ bhavissati,|| muddā, gaṇanā, saṃkhānaṃ, kāveyyaṃ, lokāyataṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

51. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti seyyath’īdaṃ:|| ||

Āvāhanaṃ vivāhanaṃ|| saṃvadanaṃ vivadanaṃ|| saṃkiraṇaṃ vikiraṇaṃ|| subhaga-karaṇaṃ|| dubbhaga-karaṇaṃ|| viruddha-gabbha-karaṇaṃ|| jivhā-nittha-d-danaṃ|| hanusaṃ|| hatanaṃ|| hatth-ā-bhijappanaṃ|| kaṇṇa-jappanaṃ|| ādāsa-pañhaṃ|| kumāri-pañhaṃ|| deva-pañhaṃ|| ādicc’upaṭṭhānaṃ mahat’upaṭṭhānaṃ abbhujjalanaṃ sir’avhāyanaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

52. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti – seyyath’īdaṃ:|| ||

Santi-kammaṃ|| paṇidhi-kammaṃ|| bhūta-kammaṃ|| bhuri-kammaṃ|| vassa-kammaṃ|| vossa-kammaṃ|| vatthu-kammaṃ|| vatthu-parikiraṇaṃ|| ācamanaṃ nahāpanaṃ|| juhanaṃ vamanaṃ|| virecanaṃ|| uddha-virecanaṃ|| adho-virecanaṃ|| sīsa-virecanaṃ|| kaṇṇa-telaṃ|| netta-tappanaṃ|| natthu-kammaṃ|| añjanaṃ|| paccañjanaṃ|| sālākiyaṃ|| salla-kattiyaṃ|| dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaṃ anuppadānaṃ osadhīnaṃ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

53. Atha kho so Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ sīla-sampanno|| na kuto ci bhayaṃ samanupassati|| yad idaṃ sīla-saṃvarato.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha khattiyo muddhā-vasitto nihata-paccāmitto|| na kuto ci bhayaṃ samanupassati|| yad idaṃ pacca-t-thikato,|| evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu|| evaṃ sīla-sampanno|| na kuto ci bhayaṃ samanupassati|| yad idaṃ sīlasaṃvarato.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajja-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||

Evaṃ kho Ambaṭṭha bhikkhu sīla-sampanno hoti.|| ||

54. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu indirayesu gutta-dvāro hoti?|| ||

Idha Ambaṭṭha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ cakkhu’ndriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati cakkhu’ndriyaṃ,|| cakkhu’ndriya saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Sotena saddaṃ sutvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ sot’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati sot’indriyaṃ,|| sotendriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ ghān’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati ghāṇindriyaṃ,|| ghāṇindriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaṃ sāyitvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ jivh’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati jivh’indriyaṃ,|| jivh’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ kāy’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati kāy’indriyaṃ,|| kāy’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaṃ viññāya|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ man’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati man’indriyaṃ,|| man’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||

Evaṃ kho Ambaṭṭha bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||

55. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idha Ambaṭṭha bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti,|| ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Alokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Saṅghāṭi-patta-cīvara-dhāraṇe sampajāna-kārī hoti.|| ||

Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Uccāra-passāva-kamme sampajāna-kārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

Evaṃ kho Ambaṭṭha bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||

56. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idha Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen’eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathāpī Ambaṭṭha pakkhi sakuṇo yena yen’eva ḍeti sapattabhāro’va ḍeti,|| evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti|| kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen’eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaṃ kho Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||

57. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato,|| iminā ca ariyena indriya-saṃvarena samannāgato,|| iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato,|| imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,|| vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||

So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||

58. So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti.|| ||

Vyāpāda-padosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampi,|| vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati āloka-saññī sato sampajāno,|| thīna-middhā cittaṃ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasanta-citto,|| uddhacca-kukkuccaṃ cittaṃ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati akathaṃ-kathī kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||

59. seyyathā pi Ambaṭṭha puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya,|| tassa te kammantā samijjheyyuṃ,|| so yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyantī-kareyya,|| siyā c’assa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ.|| ||

[72] Tassa me te kammantā samijjhiṃsu.|| ||

So’haṃ yāni ca poraṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyanti akāsiṃ,|| atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā” ti.|| ||

So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigacche somanassaṃ.|| ||

60. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ c’assa na c-chādeyya,|| na c’assa kāye balamattā.|| ||

So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya bhattañ c’assa chādeyya siyā c’assa kāye balamattā.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ bo pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷha-gilāno bhattaṃ me nacchādesi na c’assa me āsi kāye balamattā.|| ||

So’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti atthi ca me kāye balamattā’ ti,|| so tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

61. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso bandhanāgāre baddho assa,|| so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā avyayena,|| na c’assa kiñci bhogānaṃ vayo.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosi.|| ||

So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā avyayena.|| ||

N’atthi ca me kiñci bhogānaṃ vayo” ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

62. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakām’aṅgamo.|| ||

So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām’aṅgamo.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anattādhīno parādhīno na yenakām’aṅgamo.|| ||

So’mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām’aṅgamo” ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

63. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||

So aparena samayena taṃ kantāraṃ nitthareyya sotthinā gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭibhayaṃ.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||

So’mhi etarahi taṃ kantāraṃ tiṇṇo sotthinā gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭibhayan” ti.|| ||

So tato nidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu yathā iṇaṃ yathā rogaṃ yathā bandhanāgāraṃ yathā dāsabyaṃ yathā kantāraddhāna-maggaṃ evaṃ ime pañca-nīvaraṇe a-p-pahīne attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha ānaṇyaṃ yathā ārogyaṃ yathā bandhanā mokkhaṃ yathā bhujissaṃ yathā khemantabhūmiṃ evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu ime pañca-nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.|| ||

64. Tass’ime pañca-nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||

65. So vivicc’eva kāmehi|| vivicca akusalehi dhammehi|| sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ|| viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ|| paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

66. Seyyathā pi Ambaṭṭha dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaṃsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya,|| sāyaṃ nahānīyapiṇḍī snehānugatā snehaparetā sāntarabāhirā phuṭā snehena,|| na ca pagghariṇī,|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti caraṇasmiṃ.|| ||

67. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaṃ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

68. seyyathā pi Ambaṭṭha udaka-rahado gambhīro ubbhidodako,|| tassa nev’assa puratthimāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na dakkhiṇāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na pacchi-māya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na uttarāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya,|| atha kho tamhā ca udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udaka-rahadaṃ sītena vārinā abhisanneyya1 parisanneyya2 paripūreyya paripphareyya,|| nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa,|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti caraṇasmiṃ.|| ||

69. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha bhikkhu|| pītiyā ca virāgā|| upekkhako ca viharati|| sato sampajāno,|| sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti,|| yan taṃ ariyā ācikkhanti:|| ‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti|| taṃ tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha uppaliniyaṃ vā|| paduminiyaṃ vā|| puṇḍarīkiniyaṃ vā|| appekaccāni uppalāni vā|| padumāni vā|| puṇḍarīkāni vā|| udake jātāni|| udake saṃvaddhāni|| udak’ānuggatāni antonimuggaposīni tāni|| yāva caggā yāva ca mūlā sītena cārinā|| abhisannāni|| parisannāni|| paripūrāni|| paripphuṭāni|| nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā|| padumānaṃ vā|| puṇḍarīkānaṃ vā|| sītena vārinā apphuṭaṃ assa.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti|| parisanneti|| paripūreti|| parippharati|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti caraṇasmiṃ.|| ||

70. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha bhikkhu|| sukhassa ca pahānā|| dukkhassa ca pahānā|| pubb’eva somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā|| adukkha-m-asukhaṃ|| upekkhā-sati-pārisuddhiṃ|| catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imam eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa.|| ||

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu imam’eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.

Idam pi’ssa hoti caraṇasmiṃ.|| ||

Idaṃ kho taṃ Ambaṭṭha caraṇaṃ.|| ||

71. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigatupakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte|| ñāṇa-dassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaṃ pajānāti:|| ||

“Ayaṃ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc’ucchādana-parimaddanabhedanaviddhaṃsana-dhammo.|| ||

Idaṃ ca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan” ti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikamma-kato,|| accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,|| tatra suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍu-suttaṃ vā.|| ||

Tam eva cakkhumā puriso hatthe karitvā pacc’avekkheyya:|| ||

“Ayaṃ kho maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikamma-kato,|| accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,|| tatr’idaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā,|| pītaṃ vā,|| lohitaṃ vā,|| odātaṃ vā,|| paṇḍu-suttaṃ vā” ti.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaṃ pajānāti:|| ||

“Ayaṃ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc’ucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaṃsana-dhammo.|| ||

Idaṃ ca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan” ti.|| ||

Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||

72. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imambhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso muñjamhā īsikaṃ pabbāheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ayaṃ muñjo,|| ayaṃ īsikā,|| añño muñjo,|| aññā īsikā,|| muñjamhātv’eva īsikā pabbāḷhā” ti.|| ||

Seyyathā vā pana Ambaṭṭha puriso asiṃ kosiyā pabbāheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ayaṃ asi|| ayaṃ kosi,|| añño asi|| aññā kosi,|| kosiyā tv’eva asi pabbāḷho” ti.|| ||

Seyyathā pi vā pana mahā-rāja puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ayaṃ ahi|| ayaṃ karaṇḍo,|| añño ahi|| añño karaṇḍo,|| karaṇḍā tv’eva ahi ubbhato” ti.|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃsamāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā|| aññaṃ kāyaṃ|| abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅga-paccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.|| ||

Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||

73. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati,|| abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti:|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hoti,|| bahudhā pi hutvā eko hoti,|| āvībhāvaṃ tiro-bhāvaṃ,|| tiro-kuḍḍaṃ,|| tiro-pākāraṃ,|| tiro-pabbataṃ asajja-māno gacchati,|| seyyathā pi ākāse,|| paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti,|| seyyathā pi udake,|| udake pi abhijja-māne gacchati,|| seyyathā pi paṭhaviyaṃ,|| ākāse pi pallaṅkena kamati,|| seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaṃmahiddhike evaṃmah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati,|| yāva Brahma-lokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā supari-kamma-katāya mattikāya|| yaṃ yad eva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.|| ||

Seyyathā vā pana Ambaṭṭha dakkho dantakārovā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ yad eva dantavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.|| ||

Seyyathā vā pana Ambaṭṭha dakkho danta-kāro vā|| danta-kārantevāsī vā|| suparikamma-katasmiṃ dantasmiṃ|| yaṃ yad eva danta-vikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.

Seyyathā pi vā pana Ambaṭṭha dakkho suvaṇṇa-kāro vā|| suvaṇṇa-kārantevāsī vā|| supari-kamma-katasmiṃ suvaṇṇasmiṃ|| yaṃ yad eva suvaṇṇa-vikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vīgatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti:|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hoti|| bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||

Āvī-bhāvaṃ|| tiro-bhāvaṃ|| tiro-kuḍḍaṃ|| tiro-pākāraṃ|| tiro-pabbataṃ|| asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti|| seyyathā pi udake.|| ||

Udake pi abhijja-māne gacchati|| seyyathā pi paṭhaviyaṃ.|| ||

Ākāse pi pallaṅkena kamati,|| seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaṃmahiddhike evaṃmah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati,|| yāva Brahmalokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||

Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||

74. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre sannike ca.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso addhāna-Magga-paṭipanno so suṇeyya bheri-saddam pi mudiṅga-saddam pi saṅkha-paṇava-deṇḍima-saddam pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Bheri-saddo iti pi,|| mudiṅga-saddo iti pi,|| saṅkha-paṇava-deṇḍima-saddo iti pi.|| ||

Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusi-kāya ubho sadde suṇāti,|| dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||

75. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.|| ||

Sa-rāgaṃ vā cittaṃ ‘sa-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-rāgaṃ vā cittaṃ ‘vīta-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| [80] sa-dosaṃ vā cittaṃ ‘sa-dosaṃ cittatan’ ti pajānāti,|| Vīta-dosaṃ vā cittaṃ ‘vīta-dosaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-mohaṃ vā cittaṃ ‘sa-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-mohaṃ vā cittaṃ ‘vīta-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ ti pajānāti.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha itthi vā,|| puriso vā,|| daharo vā,|| yuvā maṇḍan-jātiko ādāse vā,|| parisuddhe pariyodāte acche vā,|| udaka-patte sakaṃ mukha-nimittaṃ pacc’avekkha-māno sakaṇikaṃ vā sakaṇikan ti jāneyya,|| akaṇikaṃ vā akaṇikanti jāneyya-

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.

So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||

Sa-rāgaṃ vā cittaṃ ‘sa-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-rāgaṃ vā cittaṃ ‘vīta-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| sa-dosaṃ vā cittaṃ ‘sa-dosaṃ cittatan’ ti pajānāti,|| Vīta-dosaṃ vā cittaṃ ‘vīta-dosaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-mohaṃ vā cittaṃ ‘sa-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-mohaṃ vā cittaṃ ‘vīta-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| [81] Anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ ti pajānāti.|| ||

Idam pissa hoti vijjāya.|| ||

76. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjeppatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tīsaṃm pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi,|| saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,|| vivaṭṭa-kappe aneke pi,|| saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||

Amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutrrra upapādiṃ.|| ||

Tatrāpāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno” ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,|| tamhā pi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,|| tamhā pi gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgaccheyya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

Ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ,|| tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ,|| evaṃ nisīdiṃ,|| evaṃ abhāsiṃ,|| evaṃ tuṇhī ahosi.|| ||

So’mhi tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgato” ti,|| ||

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudrabhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tīsaṃm pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi,|| saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,|| vivaṭṭa-kappe aneke pi,|| saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||

Amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||

Tatrāpāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno ti,|| iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.

Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||

77. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapāta-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā|| vacī-du-c-caritena samannāgatā|| mano-du-c-caritena samannāgatā|| ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā|| micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā|| vacī-sucaritena samannāgatā|| mano-sucaritena samannāgatā|| ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā” ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā vīsuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.

Seyyathā pi Ambaṭṭha majjhe siṃghāṭake pasādo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisante pi|| rathiyā vīthiṃ sañcarante pi|| majjhe siṃghāṭake nisinne pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

‘Ete manussā gehaṃ pavisanti,|| ete ni-k-khamanti,|| ete rathiyā vīthiṃ sañcarante,|| ete majjhe siṃghāṭake nisinnā’ ti.

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,|| vacī-du-c-caritena samannāgatā,|| mano-du-c-caritena samannāgatā,|| ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,|| vacī-sucaritena samannāgatā,|| mano-sucaritena samannāgatā,|| ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākapammūpage satte pajānāti.|| ||

Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||

78. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So ‘idaṃ dukkhan’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāmini-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

Tassa evaṃ jānato,|| evaṃ passato,|| kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| avijj’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiṃ vimuttam,|| iti ñāṇaṃ hoti.|| ||

‘Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇiyaṃ,|| nāparaṃ,|| itthattāyā’ ti pajānāti.

Syethāpi Ambaṭṭha pabbata-saṅkhepe udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippi-sambūkam pi,|| sakkhara-kaṭhalam pi,|| maccha-gumbam pi,|| carantam pi,|| tiṭṭhantam pi.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

‘Ayaṃ kho udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||

Tatr’ime sippi-sambūkā pi|| sakkhara-kaṭhalā pi|| maccha-gumbā pi|| caranti pi|| tiṭṭhanti pī ti.

Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So ‘Idaṃ dukkhan’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

Tassa evaṃ jānato,|| evaṃ passato,|| kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| avijj’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiṃ vimuttam,|| iti ñāṇaṃ hoti.|| ||

‘Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇiyaṃ,|| nāparaṃ,|| itthattāyā’ ti pajānāti.

Ayaṃ kho sā Ambaṭṭha vijjā.|| ||

79. Ayaṃ vuccati Ambaṭṭha bhikkhu vijjāsampanno iti pi,|| caraṇa sampanno iti pi,|| vijjā-caraṇa-sampanno iti pi.|| ||

Imāya ca Ambaṭṭha vijjā-caraṇa-sampadāya caraṇa-sampadāya ca aññā vijjāsampadā ca caraṇa-sampadā ca uttaritarā vā paṇītatarā vā n’atthi.|| ||

80. Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya [101] cattāri apāya-mukhāni bhavanti.|| ||

Katamāni cattāri?|| ||

Idha Ambaṭṭha ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañveva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno khārivivadhamādāya araññāyatanaṃ ajjho-gāhati pavatta-phalabhojano bhavissāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaṃ paṭhamaṃ apāya-mukhaṃ bhavati.|| ||

81. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha idh’ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kuddāla-piṭakaṃ ādāya araññāyatanamajjho-gāhati kandamūlaphalabhojano bhavissāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya ca kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaṃ dutiyaṃ apāya-mukhaṃ bhavati.|| ||

82. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha idh’ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaṃ vā nigamasāmantaṃ vā agy-ā-gāraṃ karitvā aggiṃ paricaranto acchati.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricāriko sampajjati.|| ||

Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaṃ tatiyaṃ apāya-mukhaṃ bhavati.|| ||

83. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha idh’ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojananañca anabhisambhuṇamāno aggiparicariyañ ca anabhisambhuṇamāno [102] cātu-m-mahā-pathe catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchati: yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā tam ahaṃ yathā-satti yathā-balaṃ paṭipūjessāmīti.|| ||

So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||

Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaṃ catutthaṃ apāya-mukhaṃ bhavati.|| ||

Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya imāni cattāri apāya-mukhāni bhavanti.|| ||

84. Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaṃ imāya anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sandissasi sācariyako” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.|| ||

Ko c’āhaṃ bho Gotama sācariyako?|| ||

Kā ca anuttarā vijjā-caraṇa-sampadā?|| ||

Ārakā’haṃ bho Gotama anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sācariyako” ti.|| ||

“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaṃ imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno khārivivadhamādāya araññavanamajjho-gāhasi sācariyako pavatta-phalabhojano bhavissāmiti?”|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaṃ imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kuddāla-piṭakaṃ ādāya araññavanamajjho-gāhasi sācariyako kandamūlaphalabhojano bhavissāmīti?”|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Api nu tvaṃ imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojananañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaṃ vā nigamasāmantaṃ vā agy-ā-gāraṃ karitvā aggiṃ paricaranto acchasi sācariyako?|| ||

“Ti|| ||

[103] “No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha api nu tvaṃ imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno aggiparicariyañ ca anabhisambhuṇamāno cātu-m-mahā-pathe catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchasi sācariyako,|| yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā taṃ mayaṃ yathā-satti yathā-balaṃ paṭipūjessāmāti?”|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

85. Iti kho Ambaṭṭha imāya c’eva tvaṃ anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya parihīno sācariyako.|| ||

Ye cime anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya cattāri apāya-mukhāni bhavanti,|| tato ca tvaṃ parihīno sācariyako.|| ||

Bhāsitā kho pana te esā Ambaṭṭha ācariyena brāhmaṇena pokkharasādinā vācā “ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādapaccā,|| kā ca tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ sākacchā” ti.|| ||

attanā āpāyiko pi aparipūrayamāno.|| ||

Passa Ambaṭṭha yāva aparaddhañca te idaṃ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasādissa.|| ||

86. Brāhmaṇo kho pana Ambaṭṭha pokkharasādī rañño Pasenadissa Kosalassa dattikaṃ bhuñjati.|| ||

Tassa rājā Pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadāti.|| ||

Yadāpi tena manteti tirodussena manteti.|| ||

Yassa kho pana Ambaṭṭha dhammikaṃ payataṃ bhikkhaṃ patigaṇheyya,|| kathaṃ tassa rājā Pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadeyya?|| ||

Passa Ambaṭṭha yāvaaparaddhañca te idaṃ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasādissa.|| ||

Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||

Rājā Pasenadi kosalo hatthigīvāya vā nisinno assapiṭṭhe vā nisinno rathūpatthare vā ṭhito uggehi vā rājaññehi vā kiñci’d’eva [104] mantaṇaṃ manteyya,|| so tamhā padesā apakkamma eka-m-antaṃ tiṭṭheyya.|| ||

Atha āgaccheyya suddo vā suddadāso vā,|| so tasmiṃ padese ṭhito tad eva mantaṇaṃ manteyya: evam pi rājā Pasenadi kosalo āha evam pi rājā Pasenadi kosalo āhāti.|| ||

Api nu so rājabhaṇitaṃ vā bhaṇati rājamantaṃ vā manteti,|| ettāvatā so assa rājā vā rāja-mahā-matto vāti?”|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

87. Evam eva kho tvaṃ Ambaṭṭha,|| ye te ahesuṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro,|| yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ manta-padaṃ gītaṃ pavuttaṃ samūhitaṃ tadanuggāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti,|| seyyath’īdaṃ: aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aṅgiraso Bhāradvājo vāseṭṭho Kassapo bhagu,|| tyāhaṃ mante adhiyāmi sācariyako’ti tāvatā tvaṃ bhavissasi isi vā isittāya vā paṭinno’ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||

88. Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ: “ye te ahesuṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro,|| yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ manta-padaṃ gītaṃ pavuttaṃ samūhitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyath’īdaṃ: aṭṭako,|| vāmako,|| vāmadevo,|| vessāmitto,|| yamataggi,|| aṅgiraso,|| Bhāradvājo,|| vāseṭṭho,|| Kassapo,|| bhagu – evaṃ su te sunhātā suvilittā kappita-kesamassū āmuttamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavattha-vasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaṅgi-bhūtā paricārenti,|| seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||

[105] “no h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

89. “Evaṃ su te sālīnaṃ odanaṃ sucimaṃsūpasecanaṃ vicitakāḷakaṃ aneka-sūpaṃ aneka-vyañjanaṃ paribhuñjanti,|| seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Evaṃ su te veṭhanakapassāhi nārīhi paricārenti seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Evaṃ su te kuttavālehi vaḷavārathehi dīghāhi patodalaṭṭhihi vāhane vitudentā vipariyāyanti seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||

” No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

“Evaṃ su te ukkiṇṇaparikhāsu okkhittapalighāsu nagarūpakārikāsu dīghāsibaddhehi purisehi rakkhāpeti seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||

” No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||

Iti kho Ambaṭṭha n’eva tvaṃ isi,|| na isittāya paṭipanno sācariyako.|| ||

Yassa kho pana Ambaṭṭha mayi kaṅkhā vā vimati vā,|| so maṃ pañhena,|| ahaṃ veyyakaraṇena sodhissāmī” ti.|| ||

90. Atha kho Bhagavā vihārā ni-k-khamma caṅkamaṃ abbhuṭṭhāsi.|| ||

Ambaṭṭho pi māṇavo vihārā ni-k-khamma caṅkamaṃ abbhuṭṭhāsi.|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavantaṃ caṅkamantaṃ anucaṅkamamāno kāye dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni samannesi.|| ||

Addasa kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavato kāye dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā [106] dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe1 pahūtajivhatāya ca.|| ||

91. Atha kho Bhagavato etad ahosi: passati kho me ayaṃ Ambaṭṭho māṇavo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā ti.|| ||

Atha kho Bhagavā tathā-rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṃkāsi yathā addasa Ambaṭṭho māṇavo Bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ.|| ||

Atha kho Bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi parimasi.|| ||

Ubho pi nāsikāsotāni anumasi parimasi.|| ||

Kevalampi na’āṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi.|| ||

Atha kho Ambaṭṭhassa māṇavassa etad ahosi: samannāgato kho samaṇo gotavo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehīti Bhagavantaṃ etad avoca: “handa ca’dāni mayaṃ bho Gotama gacchāma.|| ||

Bahukiccā mayaṃ bahu-karaṇīyā” ti.|| ||

“Yassa’dāni tvaṃ Ambaṭṭha kālaṃ maññasīti”.|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo vaḷavārathamāruyha pakkāmi.|| ||

92. Tena kho pana samayena brahmaṇo pokkharasādi ukkaṭṭhāya ni-k-khamitvā mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ sake ārāme nisinno hoti Ambaṭṭhaṃ yeva māṇavaṃ pati-mānento.|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena sako ārāmo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko’va yena brāhmaṇo pokkharasādī ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā brāhmaṇaṃ pokkharasādiṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

93. Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ brāhmaṇo pokkharasādī etad avoca: kacci tāta Ambaṭṭha addasa taṃ bhavantaṃ Gotamanti?.|| ||

“Addasāma kho bho taṃ bhavantaṃ Gotamanti.”|| ||

“Kacci tāta Ambaṭṭha taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathā [107] santo yeva saddo abbhu-g-gato no aññathā?|| ||

Kacci pana bho so bhavaṃ Gotamo tādiso no aññādiso” ti?|| ||

“Tathā santo yeva bho taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saddo abbhu-g-gato no aññathā.|| ||

Tādiso’va bho so bhavaṃ Gotamo no aññādiso.|| ||

Samannāgato ca bho so bhavaṃ Gotamo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī” ti.|| ||

“Ahu pana te tāta Ambaṭṭha samaṇena Gotamena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||

“Ahu kho yeva bho samaṇena Gotamena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||

“Yathā-kathaṃ pana te tāta Ambaṭṭha ahu samaṇena Gotamena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||

Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yāvatako ahosi Bhagavatā saddhiṃ kathā-sallāpo taṃ sabbaṃ brāhmaṇassa pokkharasādissa ārocesi.|| ||

94. Evaṃ vutte brāhmaṇo pokkharasādī Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca: “aho vata re,|| amhākaṃ paṇḍitaka! Aho vata re amhākaṃ bahu-s-sutaka! Aho vata re,|| amhākaṃ tevijjaka! Eva-rūpena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapa-j-jeyya.|| ||

Yad eva kho tvaṃ Ambaṭṭha taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ āsajja āsajja avacāsi.|| ||

Atha kho bhavaṃ Gotamo amhe’pi evaṃ upaneyya upaneyya avaca.|| ||

Abho vata re,|| amhākaṃ paṇḍitaka! Aho vata re,|| amhākaṃ bahu-s-sutaka! Aho vata re,|| amhākaṃ tevijjaka! Eva-rūpena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapajjeyyā” ti.kupito anatta-mano Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ padasā yeva pavattesi.|| ||

Icchati ca tāva-d-eva Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

95. [108] atha kho te brāhmaṇā brāhmaṇaṃ pokkharasādiṃ etad avocuṃ: ativikālo kho bho ajja samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Svedāni bhavaṃ Pokkharasātī samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī” ti.|| ||

Atha kho brāhmaṇo sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā yānesu āropetvā ukkāsu dhāriyamānāsu ukkaṭṭhāya niyyāsi.|| ||

Yena Icchānaṅgalavana-saṇḍo tena pāyāsi.|| ||

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko’va yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavantaṃ etad avoca: “āgamānukhavidha bho Gotama amhākaṃ antevāsī Ambaṭṭho māṇavo” ti?|| ||

“Āgamā kho te antevāsī Ambaṭṭho māṇavo” ti.|| ||

“Ahu pana te bho Gotama ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||

“Ahu kho me brāhmaṇa ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti.|| ||

“Yathā-kathaṃ pana te bho Gotama ahu ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||

Atha kho Bhagavā yāvatiko ahosi ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ kathā-sallāpo,|| taṃ sabbaṃ brāhmaṇassa pokkharasādissa ārocesi.|| ||

“Evaṃ vutte brāhmaṇo pokkharasādi Bhagavantaṃ etad avoca: bālo bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo.|| ||

Khamatu bhavaṃ Gotamo Ambaṭṭhassa māṇavassā” ti.|| ||

“Sukhī hotu brāhmaṇa Ambaṭṭho māṇavo” ti.|| ||

96. [109] atha kho brāhmaṇo pokkharasādi Bhagavato kāye dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni samannesi.|| ||

Addasā kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato kāye dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.|| ||

97. Atha kho Bhagavato etad ahosi: passati kho me ayaṃ brāhmaṇo pokkharasādī dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||

Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā ti.|| ||

Atha kho Bhagavā tathā-rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsī yathā addasa brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ.|| ||

Atha kho Bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi,|| paṭimasi,|| ubho pi nāsikāsotāni anumasi,|| paṭimasi.|| ||

Kevalampi na’āṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi.|| ||

98. Atha kho brāhmaṇassa pokkharasādissa etad ahosi: “samannāgato kho Samaṇo Gotamo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī” ti.Bhagavantaṃ etad avoca: adhivāsetu me bhavaṃ Gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhu-saṅghenā” ti.|| ||

Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||

99. Atha kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato,|| adhivāsanaṃ viditvā Bhagavato kālaṃ ārocesi: kālo bho Gotama,|| niṭṭhitaṃ bhattanti.’|| ||

Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya saddhiṃ bhikkhu-saṅghena yena buhmaṇassa pokkharasādissa parivesanā ten’upasaṅkhami.|| ||

Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.|| ||

Māṇavakā’pi bhikkhu-saṅghaṃ.|| ||

Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Bhagavantaṃ bhuttāviṃ onīta-patta-pāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

100. Eka-m-antaṃ nisinnassa kho brāhmaṇassa pokkharasādissa [110] Bhagavā ānupubbī-kathaṃ kathesi,|| seyyath’īdaṃ: dāna-kathaṃ sīla-kathaṃ sagga-kathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi.|| ||

Yadā Bhagavā aññāsi brāhmaṇaṃ Pokkharasātīṃ kalla-cittaṃ mudu-cittaṃ vinīvaraṇa-cittaṃ udagga-cittaṃ pasanna-cittaṃ,|| atha yā Buddhānaṃ sāmukkaṃ-sikā Dhamma-desanā taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ Maggaṃ.|| ||

Seyyathā pi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakā’akaṃ samma-d-eva rajanaṃ paṭiggaṇheyya,|| evam eva brāhmaṇassa pokkharasādissa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vīta-malaṃ Dhamma-cakkhuṃ udapādi yaṃ kiñci samudaya-dhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodha-dhammanti.|| ||

101. Atha kho brāhmaṇo pokkharasādī diṭṭha-dhammo patta-dhammo vidita-dhammo pariyogāḷha-dhammo tiṇṇa-vici-kiccho vigata-kathaṃ-katho vesārajja-p-patto apara-p-paccayo satthu sāsane Bhagavantaṃ etad avoca: “abhikkantaṃ bho Gotama abhikkantaṃ bho Gotama.|| ||

Seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭi-c-channaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintīti,|| evam eva bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es’āhaṃ bho Gotama saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ.|| ||

Yathā ca bhavaṃ Gotamo ukkaṭṭhāya aññāni upāsakakulāni upasaṅkamati evam eva bhavaṃ Gotamo pokkharasādikulaṃ upasaṅkamatu.|| ||

Tattha ye te māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṃ Gotamaṃ abhivādessanti vā paccu-ṭ-ṭhi’ssanti vā āsanaṃ vā udakaṃ vā dassanti cittaṃ vā pasādessanti,|| tesaṃ taṃ bhavissanti dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||

“Kalyāṇaṃ vuccati brāhmaṇā” ti.|| ||

Nguồn : Source link vuonhoaphatgiao.com

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 22

Post Views: 254