Kinh Trường Bộ 05 Pali : Kinh Cứu-la-đàn-đầu (Kūtadanta sutta)

Kinh Trường Bộ 05 Pali : Kinh Cứu-la-đàn-đầu (Kūtadanta sutta)

Dīgha Nikāya

Sutta 5

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series


[127]

[1][pts] Evaṃ me sutaṃ.|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi,|| yena khāṇumataṃ nāma magadhānaṃ brāhmaṇa-gāmo tad avasari.|| ||

Tatra sudaṃ Bhagavā khāṇumate viharati Ambalaṭṭhikāyaṃ.|| ||

Tena kho pana samayena kūṭa-danto brāhmaṇo khāṇumataṃ ajjhā-vasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rāja-bhoggaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.|| ||

Tena kho pana samayena kūṭa-dantassa brāhmaṇassa mahāyañño upakkhaṭo hoti.|| ||

Satta ca usabha-satāni satta ca vacchatara-satāni satta ca vacchatarī-satāni satta ca aja-satāni satta ca urabbha-satāni thūnūpanītāni honti yaññ’atthāya.|| ||

Assosuṃ kho khāṇumatakā brāhmaṇa-gahapatikā: “samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi khāṇumataṃ anuppatto khāṇumate viharati Ambalaṭṭhikāyaṃ.|| ||

‘Taṃ kho pana bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato’:|| ||

Iti pi so Bhagavā arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā’ ti.|| ||

[128] So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaṃ deseti ādi kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathā-rūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī” ti.|| ||

Atha kho khāṇumatakā brāhmaṇa-gahapatikā khāṇumataṃ ni-k-khamitvā Saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena Ambalaṭṭhikā ten’upasaṅkamanti.|| ||

3. Tena kho pana samayena kūṭa-danto brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṃ upagato hoti.|| ||

Addasā kho kūṭa-danto brāhmaṇo khāṇumatake brāhmaṇa-gahapatike khāṇumatā ni-k-khamitvā Saṅghasaṅghī gaṇībhūte yena Ambalaṭṭhikā ten’upasaṅkamante.|| ||

Disvā khattaṃ āmantesi:|| ||

“Kin nu kho bho khatte khāṇumatakā brāhmaṇa-gahapatikā khāṇumatā ni-k-khamitvā Saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena Ambalaṭṭhikā ten’upasaṅkhamantī” ti?|| ||

“Atthi kho bho Samaṇo Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi khāṇumataṃ anuppatto khāṇumate viharati Ambalaṭṭhikāyaṃ.|| ||

Taṃ kho pana bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||

Iti pi so Bhagavā arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā” ti.|| ||

4. Atha kho kūṭa-dantassa brāhmaṇassa etad ahosi:|| ||

“Sutaṃ kho pana me taṃ:|| ||

Samaṇo Gotamo tividhaṃ yañña-sampadaṃ soḷasa-parikkhāraṃ jānātī ti.|| ||

Na kho panāhaṃ jānāmi tividhaṃ yañña-sampadaṃ soḷasa-parikkhāraṃ.|| ||

Icchāmi c’āhaṃ mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ [129] samaṇaṃ Gotamaṃ upasaṅkamitvā tividhaṃ yañña-sampadaṃ soḷasa-parikkhāraṃ puccheyyan” ti.|| ||

Atha kho kūṭa-danto brāhmaṇo khattaṃ āmantesi “tena hi bho khatte yena khāṇumatakā brāhmaṇa-gahapatikā ten’upasaṅkama.|| ||

Upasaṅkamitvā khāṇumatake brāhmaṇa-gahapatike evaṃ vadehi:|| ||

“Kūṭadanto bho brāhmaṇo evam āha:|| āgamentu kira bhavanto.|| ||

Kūṭadanto pi brāhmaṇo samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī” ti.|| ||

‘Evaṃ bho’ ti kho so khattā kūṭa-dantassa brāhmaṇassa paṭi-s-sutvā yena khāṇumatakā brāhmaṇa-gahapatikā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā khāṇumatake brāhmaṇa-gahapatike etad avoca “kūṭa-danto bho brāhmaṇo evam āha:|| āgamentu kira bhonto.|| ||

Kūṭadanto pi brāhmaṇo samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’ ti.|| ||

5. Tena kho pana samayena anekāni brāhmaṇasatāni khāṇumate paṭivasanti:|| ||

‘Kūṭadantassa brāhmaṇassa mahāyaññaṃ anubhavissāmā’ ti.|| ||

Assosuṃ kho te brāhmaṇā ‘kūṭa-danto kira brāhmaṇo samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’ ti.|| ||

Atha kho te brāhmaṇā yena kūṭa-danto brāhmaṇo ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||

Upasaṅkamitvā kūṭa-dantaṃ brāhmaṇaṃ etad avocuṃ ‘saccaṃ kira bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī?’ ti.|| ||

“Evaṃ kho me bho hoti: aham pi samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmī” ti.|| ||

6. “Mā bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkami na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Sace bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissati bhoto kūṭa-dantassa yaso hāyissati.|| ||

Samaṇassa Gotamassa yaso abhivaḍḍhi’ssati.|| ||

Yampi bhoto kūṭa-dantassa yaso hāyissati samaṇassasa Gotamassa yaso abhivaḍḍhi’ssati,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ,|| samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

[130] Bhavaṃ hi kūṭa-danto ubhato mātito ca pītito ca,|| saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā,|| akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā,|| akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo.|| ||

Imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto ajjhāyako manta-dharo tinnaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkhara-p-pabhe-dānaṃ itihāsa pañca-mānaṃ,|| padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto ajjhāyako manta-dharo tinnaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkhara-p-pabhe-dānaṃ iti hāsa-pañca-mānaṃ,|| padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo.|| ||

Imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa-pokkha-ratāya samannāgato,|| brahmavaṇṇi brahmavaccasī akkhuddāvakāso dassanāya.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa-pokkha-ratāya samannāgato,|| brahmavaṇṇī brahmavaccasī akkhuddāvakāso dassanāya,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto sīlavā hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto sīlavā hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto kalyāṇa-vāco kalyāṇa-vākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpatiyā.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto kalyāṇa-vāco kalyāṇa-vākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto bahunnaṃ ācariya-pācariyo.|| ||

Tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti.|| ||

Bahū kho pana nānādisā nānājanapadā māṇavakā āga-c-chanti bhoto kūṭa-dantassa santike mantatthikā mante adhiyitukāmā.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto bahunnaṃ ācariya-pācariyo.|| ||

Tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti.|| ||

Bahū kho pana nānādisā nānājanapadā māṇavakā āga-c-chanti bhoto kūṭa-dantassa santike mantatthikā mante adhiyitukāmā,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto.|| ||

Samaṇo Gotamo taruṇo c’eva taruṇapabba-jito ca.|| ||

Yampi bhavaṃ kuṭadanto jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto.|| ||

Samaṇo Gotamo taruṇo c’eva taruṇapabba-jito ca,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto rañño Māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto rañño Māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Bhavaṃ hi kūṭa-danto brāhmaṇassa pokkhara-sātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto brāhmaṇassa pokkhara-sātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

[131] Bhavaṃ hi kūṭa-danto khāṇumataṃ ajjhā-vasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rāja-bhoggaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.|| ||

Yampi bhavaṃ kūṭa-danto khāṇumataṃ ajjhā-vasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rāja-bhoggaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.|| ||

Imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo tv’eva Gotamo arahati bhavantaṃ kūṭa-dantaṃ dassanāya upasaṅkamitunti.|| ||

7. Evaṃ vutte kūṭa-danto brāhmaṇo te brāhmaṇe etad avoca:|| ||

“Tena hi bho mamaṃ pi suṇātha yathā mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ,|| natv’eva arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

“Samaṇo khalu bho Gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca,|| saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā,|| akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Yampi kho Samaṇo Gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca,|| saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā,|| akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo mahantaṃ ñāti-Saṅghaṃ ohāya pabba-jito.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo mahantaṃ ñāti-Saṅghaṃ ohāya pabba-jito.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo pahūtaṃ hirañña-suvaṇṇaṃ ohāya pabba-jito bhūmigatañ ca vehāsaṭṭhañca.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo pahūtaṃ hirañña-suvaṇṇaṃ ohāya pabba-jito bhūmigatañ ca vehāsaṭṭhañca.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo daharo’va samāno yuvā susukā’akeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo daharo’va samāno yuvā susukā’akeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo akāmakānaṃ mātā-pitunnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo akāmakānaṃ mātā-pitunnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa-pokkha-ratāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavaccasī akkhuddāvakāso [132] dassanāya.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa-pokkha-ratāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavaccasī akkhuddāvakāso dassanāya.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho Mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalasīlena samannāgato.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo sīlavā ariyasīli kusalasīlena samannāgato.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo kalyāṇa-vāco kalyāṇa-vākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo kalyāṇa-vāco kalyāṇa-vākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā,|| imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭa-danto samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo bahunnaṃ ācariya-pācariyo.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo bahunnaṃ ācariya-pācariyo.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo uccākulā pabba-jito asambhinnakhattiyakulā.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo uccākulā pabba-jito asambhinnakhattiyakulā.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo aḍḍhā kulā pabba-jito maha-d-dhanā mahā-bhogā.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo aḍḍhā kulā pabba-jito maha-d-dhanā mahā-bhogā.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇaṃ khalu bho Gotamaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā sampucchituṃ āga-c-chanti.|| ||

Yampi bho samaṇaṃ Gotamaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā sampucchituṃ āga-c-chanti.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇaṃ khalu bho Gotamaṃ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṃ gatāni.|| ||

Yampi bho samaṇaṃ Gotamaṃ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṃ gatāni.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇaṃ khalu bho Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato ‘Iti pi so Bhagavā arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā’ ti.|| ||

Yampi bho samaṇaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato ‘Iti pi so Bhagavā arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā’ ti.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇehi samannāgato.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇehi samannāgato.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo ehisāgatavādī sakhilo sammodako abbhākuṭiko uttānamukho pubbabhāsī.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo ehisāgatavādi sakhilo sammodako abbhākuṭiko uttānamukho pubbabhāsī.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo catunnaṃ parisānaṃ sakkato garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo catunnaṃ parisānaṃ sakkato garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇe khalu bho gotame bahū devā ca manussā ca abhi-p-pasannā.|| ||

Yampi bho samaṇe gotame bahū devā ca manussā ca abhi-p-pasannā.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasatī,|| na tasmiṃ gāme vā nigame vā amanussā manusse viheṭhenti.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasati,|| na tasmiṃ gāme vā nigame vā amanussā manusse viheṭhenti.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo saṅghī gaṇī gaṇācariyo puthutitthakarānaṃ aggam akkhāyati.|| ||

Yathā kho pana bho ekesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ yathā vā tathā vā yaso samudāgacchati,|| na hevaṃ samaṇassa Gotamassa yaso samudāgato.|| ||

Atha kho anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya samaṇassa Gotamassa yaso samudāgato.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo saṅghī gaṇi gaṇācariyo puthutitthakarānaṃ aggam akkhāyati.|| ||

Yathā kho pana bho ekesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ yathā vā tathā vā yaso samudāgacchati,|| na hevaṃ samaṇassa Gotamassa yaso samudāgato.|| ||

Atha kho anuttarāya vijjā-caraṇasampadāya samaṇassa Gotamassa yaso samudāgato.|| ||

Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Samaṇaṃ khalu bho Gotamaṃ rājā Māgadho seniyo Bimbisāro saputto sabhariyo [133] sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato.|| ||

Samaṇaṃ khalu bho Gotamaṃ rājā Pasenadi kosalo saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato.|| ||

Samaṇaṃ khalu bho Gotamaṃ brāhmaṇo pokkharasātī saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo rañño Māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo rañño Pasenadissa Kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo brāhmaṇassa pokkhara-sātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Samaṇo khalu bho Gotamo khāṇumataṃ anuppatto,|| khāṇumate viharati Ambalaṭṭhikāyaṃ.|| ||

Ye kho pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṃ gāmakkhettaṃ āga-c-chanti,|| atithī no te honti.|| ||

Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā apacetabbā.|| ||

Yampi bho Samaṇo Gotamo khāṇumataṃ anuppatto khāṇumate viharati Ambalaṭṭhikāyaṃ.|| ||

Atithamhākaṃ Samaṇo Gotamo,|| atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo apacetabbo.|| ||

Imināpaṅgena nārahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Atha kho mayam’eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||

Ettake kho ahaṃ bho tassa bhoto Gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi.|| ||

No ca kho so bhavaṃ Gotamo ettakavaṇṇo.|| ||

Aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṃ Gotamo’ ti.|| ||

8. Evaṃ vutte te brāhmaṇā kūṭa-dantaṃ brāhmaṇaṃ etad avocuṃ: “yathā kho bhavaṃ kūṭa-danto samaṇassa Gotamassa vaṇṇo bhāsati ito ce pi so bhavaṃ Gotamo yojanasate viharati,|| alam eva saddhena kula-puttena dassanāya upasaṅkamituṃ api puṭaṃsenāpi1.|| ||

Tena hi bho sabb’eva mayaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissamā” ti.|| ||

9. Atha kho kūṭa-danto brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena Ambalaṭṭhikā yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi.|| ||

[134] Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Khāṇumatikā pi kho brāhmaṇa-gahapatikā appekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu,|| appekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Appekacce yena Bhagavā ten’añjaliṃ paṇāmetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Appekacce nāmagottaṃ sāvetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Appekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

10. Eka-m-antaṃ nisinno kho kūṭa-danto brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca: “sutaṃ me taṃ bho Gotamo tividhaṃ yañña-sampadaṃ soḷasa-parikkhāraṃ jānātī ti.|| ||

Na kho panāhaṃ jānāmi tividhaṃ yañña-sampadaṃ soḷasa-parikkhāraṃ.|| ||

Icchāmi c’āhaṃ mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Sādhu me bhavaṃ Gotamo tividhaṃ yañña-sampadaṃ soḷasa-parikkhāraṃ desetū” ti.|| ||

“Tena hi brāhmaṇa suṇohi sādhukaṃ mana-sikarohi bhāsissāmī” ti.|| ||

‘Evaṃ bho’ ti kho kūṭa-danto brāhmaṇo Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:

11. “Bhūta-pubbaṃ brāhmaṇa rājā mahāvijito nāma ahosi,|| aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo pahūta-jāta-rūpa-rajato pahūtavittūpakaraṇo pahūta-dhana-dhañño paripuṇṇa-kosa-koṭṭh’āgāro.|| ||

Atha kho brāhmaṇa rañño mahāvijitassa raho-gatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “adhigatā kho me vipulā mānusakā bhogā.|| ||

Mahantaṃ paṭhavimaṇḍalaṃ abhivijiya ajjhā-vasāmi.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ mahāyaññaṃ yajeyyaṃ,|| yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||

Atha kho brāhmaṇa rājā mahāvijite purohitaṃ brāhmaṇaṃ āmantetvā etad avoca: ‘idha mayhaṃ brāhmaṇa raho-gatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “adhigatā kho me vipulā mānusakā [135] bhogā.|| ||

Mahantaṃ paṭhavimaṇḍalaṃ abhivijiya ajjhā-vasāmi.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ mahāyaññaṃ yajeyyaṃ,|| yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā’ ti.|| ||

Icchām’ahaṃ brāhmaṇa mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anusāsatu maṃ bhavaṃ,|| yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||

12. Evaṃ vutte brāhmaṇa purohito brāhmaṇo rājānaṃ mahāvijitaṃ etad avoca: ‘bhoto kho rañño janapado sakaṇṭako sauppī’o.|| ||

Gāmaghātā pi dissanti,|| nigamaghātā pi dissanti,|| panthadūhanā pi dissanti.|| ||

Bhavaṃ ce kho pana rājā evaṃ sakaṇṭake jana-pade sauppī’e balimuddhareyya,|| akiccakārī assa tena bhavaṃ rājā.|| ||

Siyā kho pana bhoto rañño evam assa: ‘ahame taṃ dassukhīlaṃ vadhena vā bandhena vā jātiyā vā garahāya vā pabbājanāya vā samūhanissāmī’ ti.|| ||

Na kho panetassa dassukhīlassa evaṃ sammā samugghāto hoti.|| ||

Ye te hatāvasesakā bhavissanti,|| te pacchā rañño jana-padaṃ viheṭhessanti.|| ||

Api ca kho idaṃ saṃvidhānaṃ āgamma evam etassa dassukhīlassa sammā samugghāto hoti.|| ||

Tena hi bhavaṃ rājā ye bhoto rañño jana-pade ussahanti kasigo-rakkhe,|| tesaṃ bhavaṃ rājā bījabhattaṃ anuppadetu.|| ||

Ye bhoto rañño jana-pade ussahanti vaṇijjāya,|| tesaṃ bhavaṃ rājā pābhataṃ anuppadetu.|| ||

Ye bhoto rañño jana-pade ussahanti rāja-porise,|| tesaṃ bhavaṃ rājā bhattavetanaṃ pakappatu.|| ||

Te ca manussā sakammapasutā rañño jana-padaṃ na viheṭhessanti.|| ||

Mahā ca rañño rāsiko bhavissati,|| khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppī’ā.|| ||

Manussā ca mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe viharissantī” ti.|| ||

13. ‘Evaṃ bho’ ti kho brāhmaṇa rājā mahāvijito purohitassa brāhmaṇassa paṭi-s-sutvā ye rañño jana-pade ussahiṃsu [136] kasigo-rakkhe,|| tesaṃ rājā mahāvijito bījabhattaṃ anuppādāsī.|| ||

Ye rañño jana-pade ussahiṃsu vaṇijjāya,|| tesaṃ rājā mahāvijito pābhataṃ anuppādāsi.|| ||

Ye rañño jana-pade ussahiṃsu rāja-porise,|| tesaṃ rājā mahāvijito bhattavetanaṃ pakappesi.|| ||

Te ca manussā sakammapasutā rañño jana-padaṃ na viheṭhesuṃ.|| ||

Mahā ca rañño rāsiko ahosi,|| khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppī’ā.|| ||

Manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe vihariṃsu.|| ||

14. Atha kho brāhmaṇa rājā mahāvijito purohitaṃ brāhmaṇaṃ āmantetvā etad avoca: “samūhato kho me bho so dassukhīlo bhoto saṃvidhānaṃ āgamma.|| ||

Mahā ca me rāsiko.|| ||

Khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppī’ā.|| ||

Manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe viharanti.|| ||

Icchām’ahaṃ brāhmaṇa mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anusāsatu maṃ bhavaṃ,|| yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||

“Tena hi bhavaṃ rājā ye bhoto rañño jana-pade khattiyā anuyuttā negamā c’eva jāna-padā ca,|| te bhavaṃ rājā āmantayataṃ,|| ‘icchām’ahaṃ bho mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anujānantu me bhonto yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā’ ti.|| ||

Ye bhoto rañño jana-pade amaccā pārisajjā negamā c’eva jāna-padā ca,|| te bhavaṃ rājā āmantayataṃ,|| ‘icchām’ahaṃ bho mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anujānantu me bhonto yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā’ ti.|| ||

Ye bhoto rañño jana-pade brāhmaṇa-mahā-sālā negamā c’eva jāna-padā ca,|| te bhavaṃ rājā āmantayataṃ,|| ‘icchām’ahaṃ bho mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anujānantu me bhonto yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā’ ti.|| ||

‘Evaṃ bho’ ti kho brāhmaṇa rājā mahāvijito purohitassa brāhmaṇassa paṭi-s-sutvā ye rañño jana-pade khattiyā anuyuttā negamā c’eva jāna-padā ca,|| te rājā mahāvijito [137] āmantesi:|| ||

“Icchām’ahaṃ bho mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anujānantu me bhonto,|| yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||

“Yajataṃ bhavaṃ rājā yaññaṃ.|| ||

Yaññakālo Mahārājā” ti.|| ||

Ye rañño jana-pade amaccā pārisajjā negamā c’eva jāna-padā ca,|| te rājā mahāvijito āmantesi: “icchām’ahaṃ bho mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anujānantu me bhavanto,|| yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||

Ye rañño jana-pade brāhmaṇa-mahā-sālā negamā c’eva jāna-padā ca,|| te rājā mahāvijito āmantesi: “icchām’ahaṃ bho mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anujānantu me bhavanto,|| yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||

Ye rañño jana-pade gahapatinecayikā negamā c’eva jāna-padā ca,|| te rājā mahāvijito āmantesi: “icchām’ahaṃ bho mahāyaññaṃ yajituṃ.|| ||

Anujānantu me bhavanto,|| yaṃ mama’ssa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||

“Yajataṃ bhavaṃ rājā yaññaṃ.|| ||

Yaññakālo Mahārājā” ti.|| ||

Itīme cattāro anumatipakkhā tass’eva yaññassa parikkhārā bhavanti.|| ||

15. Rājā mahāvijito aṭṭhahi aṅgehi samannāgato.|| ||

Ubhato sujāto mātito ca pitito ca,|| saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā,

Akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena,

Abhirūpo dassanīyo pāsādiko,|| paramāya vaṇṇa-pokkha-ratāya samannāgato,|| brahmavaṇṇī brahmavaccasī akkhuddāvakāso dassanāya.|| ||

Aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo pahūta-jāta-rūpa-rajato pahūtavittūpakaraṇo pahūta-dhana-dhañño paripuṇṇa-kosa-koṭṭh’āgāro.|| ||

Balavā catur’aṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovāda-paṭikarāya,|| patapati maññe paccatthike yasasā.|| ||

Saddho dāyako dāna-pati anāvaṭadvāro,|| samaṇa-brāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayā cakānaṃ opānabhūto,|| puññāni karoti.|| ||

Bahu-s-suto tassa tassa sutajātassa.|| ||

Tassa tass’eva kho pana bhāsitassa atthaṃ jānāti: ‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho ayaṃ imassa bhāsitassa attho’ ti.|| ||

Paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atīt-ā-nāgatapacc’uppanne atthe cintetuṃ.|| ||

Rājā mahāvijito imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgato.|| ||

Iti imāni pi aṭṭhaṅgāni tass’eva yaññassa parikkhārā bhavanti.|| ||

[138] 16. Purohito pi brāhmaṇo catūhaṅgehi samannāgato:

Ubhato sujāto mātito ca pitito ca.|| ||

Saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā.|| ||

Akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Ajjhāyako manta-dharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkhara-p-pabhe-dānaṃ iti hāsa-pañca-mānaṃ.|| ||

Padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo.|| ||

Sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato.|| ||

Paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ.|| ||

Purohito brāhmaṇo imehi catuhaṅgehi samannāgato.|| ||

Iti imāni pi cattāri aṅgāni tass’eva yaññassa parikkhārā bhavanti.|| ||

17. Atha kho brāhmaṇa,|| purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubb’eva yaññā tisso vidhā desesi:

“Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yiṭṭhukāmassa koci-d-eva vippaṭisāro ‘mahā vata me bhoga-k-khandho vigacchi’ssatī’ ti,|| so bhoto rañño vippaṭisāro na karaṇīyo.|| ||

Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa koci-d-eva vippaṭisāro ‘mahā vata me bhoga-k-khandho vigacchatī’ ti,|| so bhoto rañño vippaṭisāro na karaṇīyo siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yiṭṭhassa koci-d-eva vippaṭisāro ‘mahā vata me bhoga-k-khandho vigato’ ti,|| so bhoto rañño vippaṭisāro na karaṇīyo” ti.|| ||

Imā kho pana brāhmaṇa purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubb’eva yaññā tisso vidhā desesi.|| ||

18. Atha kho brāhmaṇa,|| purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubb’eva yaññā dasahākārehi paṭiggāhakesu vippaṭisāraṃ paṭivinodesi: “āgamissanti kho bhoto yaññaṃ pāṇ-ā-tipātino pi pāṇ-ā-tipātā paṭiviratā pi.|| ||

Ye tattha pāṇ-ā-tipātino tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha pāṇ-ā-tipātā paṭiviratā te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ adinn’ādāyino pi adinn’ādānā paṭiviratā pi.|| ||

Ye tattha adinn’ādāyino tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha adinn’ādānā paṭiviratā te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ kāmesu micchā-cārino pi kāmesu micchā-cārā paṭiviratā pi.|| ||

Ye tattha kāmesu micchā-cārino tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha kāmesu micchā-cārā paṭiviratā te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ musā-vādino pi musā-vādā paṭiviratā pi.|| ||

Ye tattha musā-vādino tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha musā-vādā paṭiviratā te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ pisuṇa-vācino pi pisuṇāya vācāya paṭiviratā pi.|| ||

Ye tattha pisuṇa-vācino tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha pisuṇāya vācāya paṭiviratā te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ pharusavācino pi pharusāya vācāya paṭiviratā pi.|| ||

Ye tattha pharusavācino tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha pharusāya vācāya paṭiviratā te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ sampha-p-palāpino pi sampha-p-palāpā [139] paṭiviratā pi.|| ||

Ye tattha sampha-p-palāpino tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha sampha-p-palāpā paṭiviratā te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ abhijjhāluno pi anabhijjhāluno pi ye tattha abhijjhāluno tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha anabhijjhāluno te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ vyāpanna-cittā pi avyāpanna-cittā pi ye tattha vyāpanna-cittā tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha avyāpanna-cittā te ārabbha yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ micchā-diṭṭhikā pi sammā-diṭṭhikā pi.|| ||

Ye tattha micchā-diṭṭhikā tesaṃ yeva tena.|| ||

Ye tattha sammā-diṭṭhikā te yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetū” ti.|| ||

Imehi kho brāhmaṇa purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubb’eva yaññā dasahākārehi paṭiggāhakesu vippaṭisāraṃ paṭivinodesi.|| ||

19. Atha kho brāhmaṇa,|| purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa mahāyaññaṃ yajamānassa soḷasahākārehi cittaṃ sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi: siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa koci-d-eva vattā: “rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati.|| ||

No ca kho tassa āmantitā khattiyā anuyuttā negamāc’eva jāna-padā ca.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī” ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhotā kho pana raññā āmantitā khattiyā anuyuttā negamā c’eva jāna-padā ca.|| ||

Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu.|| ||

Yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

20. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa koci-d-eva vattā ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati,|| no ca kho tassa āmantitā amaccā pārisajjā negamā c’eva jāna-padā ca,|| no ca brāhmaṇasālā negamā c’eva jāna-padā ca,|| no ca gahapatinecayikā negamā c’eva jāna-padā ca.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhotā kho pana raññā āmantitā gahapatinecayikā negamā c’eva jāna-padā ca.|| ||

Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu.|| ||

Yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

21. Siyā kho pana bhoto rañño mayāyaññaṃ yajamānassa koci-d-eva vattā ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati.|| ||

No ca kho ubhato sujāto mātito ca pitito ca,|| saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā,|| [140] akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhavaṃ kho pana rājā ubhato sujāto mātito ca pitito ca,|| saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā,|| akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu.|| ||

Yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

22. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa koci-d-eva vattā ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati.|| ||

No ca kho abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa-pokkha-ratāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavaccasī akkhuddāvakāso dassanāya atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhavaṃ kho pana rājā abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa-pokkha-ratāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavaccasī akkhuddāvakāso dassanāya.|| ||

No ca kho aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo pahūta-jāta-rūpa-rajato pahūtavittūpakaraṇo pahūta-dhana-dhañño paripuṇṇa-kosa-koṭṭh’āgāro.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhavaṃ kho pana rājā aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo pahūta-jāta-rūpa-rajato pahūtavittūpakaraṇo pahūta-dhana-dhañño paripuṇṇa-kosa-koṭṭh’āgāro.|| ||

No ca kho balavā catur’aṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovāda-paṭikarāya patapati maññe paccatthike yasasā.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhavaṃ kho pana rājā balavā catur’aṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovāda-paṭikarāya patapati maññe paccatthike yasasā.|| ||

No ca kho saddho dāyako dāna-pati anāvaṭadvāro samaṇa-brāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayā cakānaṃ opānabhūto puññāni karoti.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vtatā dhammato n’atthi.|| ||

Bhavaṃ kho pana rājā saddho dāyako dāna-pati anāvaṭadvāro samaṇa-brāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayā cakānaṃ opānabhūto puññāni karoti.|| ||

No ca kho bahu-s-suto tassa tassa sutajātassa.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhavaṃ kho pana rājā bahu-s-suto tassa tassa sutajātassa.|| ||

No ca kho tassa tass’eva kho pana bhāsitassa atthaṃ jānāti:

‘Ayaṃ imassa bhāsitassa attho ayaṃ imassa bhāsitassa attho’ ti.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhavaṃ kho pana rājā tassa tass’eva kho pana bhāsitassa atthaṃ jānāti.|| ||

Ayaṃ imassa bhāsitassa attho ayaṃ imassa bhāsitassa attho’ ti.|| ||

No ca kho paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atīt-ā-nāgatapacc’uppanne atthe cintetuṃ.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhavaṃ kho pana rājā paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atīt-ā-nāgatapacc’uppanne atthe cintetuṃ.|| ||

Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu.|| ||

Yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

23. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa koci-d-eva vattā: ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati.|| ||

No ca khvassa purohito brāhmaṇo ubhato sujāto mātito ca pitito ca.|| ||

Saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā.|| ||

Akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

[141] evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhoto kho pana rañño purohito brāhmaṇo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitā-mah’ayugā,|| akkhitto anupakkuṭṭho jāti-vādena.|| ||

Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu.|| ||

Yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ.|| ||

Cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.|| ||

24. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa koci-d-eva vattā ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati.|| ||

No ca khavassa purohito brāhmaṇo ajjhāyako manta-dharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkhara-p-pabhe-dānaṃ iti hāsa-pañca-mānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhoto kho pana rañño purohito brāhmaṇo ajjhāyako manta-dharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkhara-p-pabhe-dānaṃ iti hāsa-pañca-mānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo.|| ||

No ca khvassa purohito brāhmaṇo sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhoto kho pana rañño purohito brāhmaṇo sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato.|| ||

No ca khvassa purohito brāhmaṇo paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ.|| ||

Atha ca pana bhavaṃ rājā eva-rūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ ti.|| ||

Evam pi bhoto rañño vattā dhammato n’atthi.|| ||

Bhoto kho pana rañño purohito brāhmaṇo paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujampaggaṇhantānaṃ.|| ||

Iminā petaṃ bhavaṃ rājā jānātu.|| ||

Yajataṃ bhavaṃ,|| sajjataṃ bhavaṃ,|| modataṃ bhavaṃ,|| cittam eva bhavaṃ antaraṃ pasādetū’ ti.|| ||

Imehi kho brāhmaṇa,|| purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa mahāyaññaṃ yajamānassa soḷasahi ākārehi cittaṃ sandassesi,|| samādapesi,|| samuttejesi,|| sampahaṃsesi.|| ||

25. Tasmiṃ kho brāhmaṇa yaññe n’eva gāvo haññiṃsu,|| na ajeḷakā haññiṃsu,|| na kukkuṭasūkarā haññiṃsu,|| na vividhā pāṇā saṃghātaṃ āpajjiṃsu,|| na rukkhā chijjiṃsu1 yūpatthāya,|| na dabbā lūyiṃsu barihiSatthāya.|| ||

2 Ye pi’ssa ahesuṃ dāsā’ ti vā pessā’ ti vā kamma-karā’ ti vā,|| te pi na daṇḍatajjitā na bhayatajjitā na assumukhā rudamānā parikammāni akaṃsu.|| ||

Atha kho ye icchiṃsu te akaṃsu.|| ||

Ye na icchiṃsu na te akaṃsu.|| ||

Yaṃ icchiṃsu taṃ akaṃsu.|| ||

Yaṃ na icchiṃsu na taṃ akaṃsu.|| ||

Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitenac’eva so yañño niṭṭhānamagamāsi.|| ||

26. [142] atha kho brāhmaṇa khattiyā anuyuttā negamā c’eva jāna-padā ca amaccā pārisajjā negamā c’eva jāna-padā ca,|| brāhmaṇa-mahā-sālā negamācave jāna-padā ca,|| gahapatinecayikā negamā c’eva jāna-padā ca pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya rājānaṃ mahāvijitaṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: “idaṃ deva pahūtaṃ sāpateyyaṃ devaṃ yeva uddissa ābhataṃ.|| ||

Taṃ devo patigaṇhātū” ti.|| ||

“Alaṃ bho Mamapi idaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ dhammikena balinā abhisaṃkataṃ.|| ||

Tañ ca vo hotu ito ca bhiyyo harathā” ti.|| ||

27. Te raññā paṭikkhittā eka-m-antaṃ apakkamma evaṃ sammantesuṃ: “na kho etaṃ amhākaṃ paṭirūpaṃ yaṃ mayaṃ imāni sāpateyyāni puna-d-eva sakāni gharāni paṭihareyyāma.|| ||

Rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati.|| ||

Handassa mayaṃ anuyāgino homā” ti.|| ||

Atha kho brāhmaṇa puratthimena yaññāvāṭassa khattiyā anuyuttā negamā c’eva jāna-padā ca dānāni paṭṭhapesuṃ.|| ||

Dakkhiṇena yaññāvāṭassa amaccā pārisajjā negamā c’eva jāna-padā ca dānāni paṭṭhapesuṃ.|| ||

Pacchimena yaññāvāṭassa brāhmaṇa-mahā-sālā negamā c’eva jāna-padā ca dānāni paṭṭhapesuṃ.|| ||

Uttarena yaññāvāṭassa gahapatinecayikā negamā c’eva jāna-padā ca dānāni paṭṭhapesuṃ.|| ||

Tesu pi kho brāhmaṇa yaññesu n’eva gāvo haññiṃsu,|| na ajeḷakā haññiṃsu,|| na kukkuṭasūkarā haññiṃsu,|| na vividhā pāṇā saṃghātaṃ āpajjiṃsu,|| na rukkhā chijjiṃsu yūpatthāya,|| na dabbā lūyiṃsu barihiSatthāya.|| ||

Ye pi n’esaṃ ahesuṃ dāsā’ ti vā pessā’ ti vā kamma-karā’ ti vā te pi na daṇḍatajjitā na bhayatajjitā na assumukhā rudamānā parikammāni akaṃsu.|| ||

Atha kho ye icchiṃsu te akaṃsu.|| ||

Ye na icchiṃsu na te akaṃsu.|| ||

Yaṃ icchiṃsu,|| taṃ akaṃsu.|| ||

Yaṃ na icchiṃsu,|| na taṃ akaṃsu.|| ||

Sappītelanavanītadadhimadhuphāṇitena c’eva te yaññā niṭṭhānamagamaṃsu.|| ||

28. [143] iti cattāro ca anumatipakkhā,|| rājā mahāvijito aṭṭhahaṅgehi samannāgato,|| purohito brāhmaṇo catūhaṅgehi samannāgato,|| tisso ca vidhā.|| ||

Ayaṃ vuccati brāhmaṇa tividhā yañña-sampadā soḷasa-parikkhārā’ ti.|| ||

29. Evaṃ vutte te brāhmaṇā unnādino uccā-saddamahā-saddā ahesuṃ: “aho yañño aho yañña-sampadā” ti.|| ||

Kūṭadanto pana brāhmaṇo tuṇhī-bhūto’va nisinno hoti.|| ||

Atha kho te brāhmaṇā kūṭa-dantaṃ brāhmaṇaṃ etad avocuṃ: kasmā pana bhavaṃ kūṭa-danto samaṇassa Gotamassa su-bhāsitaṃ su-bhāsitato nābbhanumodatī” ti?|| ||

“Nāhaṃ bho samaṇassa Gotamassa su-bhāsitaṃ su-bhāsitato nābbhanumodāmi.|| ||

Muddhāpi tassa vipateyya yo samaṇassa Gotamassa su-bhāsitaṃ su-bhāsitato nābbhanumodeyya.|| ||

Api ca me bho evaṃ hoti: na Samaṇo Gotamo evam āha:|| ||

‘Evaṃ me sutanti vā evaṃ arahati bhavitun’ ti.|| ||

Api ca Samaṇo Gotamo:|| ||

‘Evaṃ tadā āsi itthaṃ tadā āsi’tv’eva bhāsati.|| ||

Tassa mayhaṃ bho evaṃ hoti:|| ||

“Addhā Samaṇo Gotamo tena samayena rājā vā ahosi mahāvijito yaññasāmi,|| purohito vā brāhmaṇo tassa yaññassa yājetā’ ti.|| ||

Abhijānāti pana bhavaṃ Gotamo eva-rūpaṃ yaññaṃ yajitvā vā yāchetvā vā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjitā” ti?|| ||

“Abhijānāmahaṃ brāhmaṇa eva-rūpaṃ yaññaṃ yajitvā vā yāchetvā vā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjitā.|| ||

Ahaṃ tena samayena purohito brāhmaṇo ahosiṃ tassa yaññassa yājetā” ti.|| ||

30. “Atthi pana bho Gotama añño yañño imāya tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

[144] “Atthi kho brāhmaṇa añño yañño imāya tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro vā” ti.|| ||

31. Katamo pana so bho Gotama yañño imāya tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā ” ti?|| ||

“Yāni kho pana tāni brāhmaṇa niccadānāni anukūla-yaññāni sīlavanne pabba-jite uddissa dīyanti,|| ayaṃ kho brāhmaṇa yañño imāya tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti.|| ||

32. Ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo yena taṃ niccadānaṃ anukūla-yaññaṃ imāya tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya appaṭṭatarañ ca appa-samārambha-tarañca maha-p-phalatarañ ca mahanisaṃsatarañ cā” ti?|| ||

Na kho brāhmaṇa eva-rūpaṃ yaññaṃ upasaṅkamanti Arahanto vā Arahatta Maggaṃ vā samāpannā.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Dissanti h’ettha brāhmaṇa daṇḍappahārā pi galaggāhā pi.|| ||

Tasmā eva-rūpaṃ yaññaṃ na upasaṅkamanti Arahanto vā Arahatta Maggaṃ vā samāpannā.|| ||

Yāni kho pana tāni brāhmaṇa niccadānāni anukūla-yaññāni sīlavante pabba-jite uddissa dīyanti,|| eva-rūpaṃ kho brāhmaṇa yaññaṃ upasaṅkamanti Arahanto vā ArahantaMaggaṃ vā samāpannā.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Na h’ettha brāhmaṇa dissanti daṇḍappahārāpi galaggāhāpi.|| ||

Tasmā eva-rūpaṃ yaññaṃ upasaṅkamanti Arahanto vā Arahatta Maggaṃ vā samāpannā.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa hetu ayaṃ paccayo yena taṃ niccadānaṃ anukūla-yaññaṃ imāya tividhāya yañña-sampadāya soḷasa parikkhārāya appaṭṭatarañca appa-samārambha-tarañca maha-p-phalatarañca mahā-nisaṃsa-tarañcā” ti.|| ||

33. “Atthi pana bho Gotama añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro [145] ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Atthi kho brāhmaṇa añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Katamo pana bho Gotama añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Yo kho brāhmaṇa cātud-disaṃ Saṅghaṃ uddissa vihāraṃ karoti,|| ayaṃ kho brāhmaṇa yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

34. “Atthi pana bho Gotama añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Atthi kho brāhmaṇa añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Katamo pana so bho Gotama añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Yo kho brāhmaṇa pasanna-citto Buddhaṃ saraṇaṃ gacchati,|| dhammaṃ saraṇaṃ gacchati,|| Saṅghaṃ saraṇaṃ gacchati,|| ayaṃ kho brāhmaṇa yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena appaṭṭataro [146] ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

35. “Atthi pana bho Gotama añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Atthi kho brāhmaṇa añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

Katamo pana so bho Gotama añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Yo kho brāhmaṇa pasanna-citto sikkhā-padāni samādiyati pāṇ-ā-tipātā veramaṇiṃ adinn’ādānā veramaṇiṃ kāmesu micchā-cārā veramaṇiṃ musā-vādā veramaṇiṃ surā-mera-yamajja-pamā-daṭṭhānā veramaṇiṃ,|| ayaṃ kho brāhmaṇa yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

36. “Atthi pana bho Gotama añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhā-padehi appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

“Atthi kho brāhmaṇa añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhā-padehi appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

[147] Katamo pana so bho Gotama añño yañño imāya ca tividhāya yañña-sampadāya soḷasa-parikkhārāya iminā ca niccadānena anukūla-yaññena iminā ca vihāra-dānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhā-padehi appaṭṭataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro cā” ti?|| ||

37. “Idha brāhmaṇa Tathāgato loke uppajjati arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaṃ deseti ādi kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||

38. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto.|| ||

So taṃ dhammaṃ sutvā Tathāgate saddhaṃ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajopatho abbhokāso pabbjā.|| ||

Na-y-idaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekanta-parisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ Brahma-cariyaṃ carituṃ.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti.|| ||

So aparena samayena appaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya appaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno Pātimokkha-saṃvarasavuto viharati ācāra-gocara-sampanno,|| aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena,|| parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro bhojane matt’aññū sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.|| ||

39. Kathañ ca brāhmaṇa bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||

Idha brāhmaṇa bhikkhu pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno sabba-pāṇabhūtahitānukampi viharati.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Adinn’ādānaṃ pahāya adinn’ādānā paṭivirato hoti dinn’ādāyī dinna-pāṭikaṅkhī.|| ||

Athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

A-Brahma-cariyaṃ pahāya brahma-cārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Musā-vādaṃ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaṃ vā sandhātā saṃhitānaṃ vā anuppadātā samagg’ārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemaniyā hadayaṃ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,|| tathā-rūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Sampha-p-palāpaṃ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato hoti.|| ||

Kālavādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī.|| ||

Nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyanta-vatiṃ attha-saṃhitaṃ.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

40. Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti ratt’ūparato virato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍaṇavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-maṃsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthigavāssavaḷavāpaṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulā-kūṭa-kaṃsa-kūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedanavadha-bandhanaviparāmosaālopasahakārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

41. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ bījagāma-bhūta-gāma-samārambhaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ: mūla-bījaṃ khandha-bījaṃ phaebījaṃ agga-bījaṃ bīja-bījam eva pañcamaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā bījagāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

42. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ sannidhi-kāra-paribhogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ anna-sannidhiṃ pāna-sannidhiṃ vattha-sannidhiṃ yāna-sannidhiṃ sayana-sannidhiṃ gandha-sannidhiṃ āmisa-sannidhiṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

43. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ: naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetālaṃ kumbhathūnaṃ Sobha-nagarakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhopanaṃ hatthi-yuddhaṃ assa-yuddhaṃ mahisa-yuddhaṃ usabha-yuddhaṃ aja-yuddhaṃ meṇḍakayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍa-yuddhaṃ muṭṭhi-yuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senā-byuhaṃ aṇīkadassanaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

44. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān’ānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ: aṭṭha-padaṃ dasa-padaṃ ākāsaṃ parihāra-pathaṃ santikaṃ khalikaṃ ghaṭikaṃ salāka-hatthaṃ akkhaṃ paṅgacīraṃ vaṅkakaṃ mokkha-cikaṃ ciṅgulakaṃ pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ akkharikaṃ manesikaṃ yathā-vajjaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān’ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

45. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ uccā-sayana-mahā-sayanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ: āsandiṃ pallaṅkaṃ gonakaṃ cittakaṃ paṭikaṃ paṭalikaṃ tūlikaṃ vikatikaṃ udda-lomiṃ ekanta-lomiṃ kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatth’attharaṃ ass’attharaṃ rath’attharaṃ ajina-p-paveṇiṃ kādali-miga-pavara-pacc’attharaṇaṃ sa-uttara-c-chadaṃ ubhato-lohita-kūpadhānaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

46. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān’ānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ: ucchādanaṃ parimaddanaṃ nahāpanaṃ sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ mālā-vilepanaṃ mukkha-cuṇṇakaṃ mukhālepanaṃ hattha-bandhaṃ sikhā-bandhaṃ daṇḍakaṃ nāḷikaṃ khaggaṃ chattaṃ citrūpāhanaṃ uṇhīsaṃ maṇiṃ vāḷavījaniṃ odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā maṇḍanavibhūsanaṭ-ṭhān’ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

47. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ: rāja-kathaṃ cora-kathaṃ mahāmatta-kathaṃ senā-kathaṃ bhaya-kathaṃ yuddha-kathaṃ anna-kathaṃ pāna-kathaṃ vattha-kathaṃ sayana-kathaṃ mālā-kathaṃ gandha-kathaṃ ñāti-kathaṃ yāna-kathaṃ gāma-kathaṃ nigama-kathaṃ nagara-kathaṃ jana-pada-kathaṃ itthi-kathaṃ purisa-kathaṃ (kumārakathaṃ kumārikathaṃ) sūra-kathaṃ visikhā-kathaṃ kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ pubba-peta-kathaṃ nānatta-kathaṃ lok’akkhāyikaṃ samudda-k-khāyikaṃ iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

48. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ viggāhika-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ: ‘na tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāsi,|| ahaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāmi.|| ||

Kiṃ tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tvam asi,|| aham asmi sammā-paṭipanno.|| ||

Sahitamme asahitante.|| ||

Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.|| ||

Pacchā vacanīyaṃ pure avaca.|| ||

Aviciṇṇaṃ te viparāvattaṃ.|| ||

Āropito te vādo.|| ||

Niggahīto’si.|| ||

Cara vāda-p-pamokkhāya,|| nibbeṭhehi vā sace pahosī’ ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

49. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ: raññaṃ rāja-mahāmattāṇaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ gahapatikānaṃ kumārānaṃ: idha gaccha,|| amutrāgaccha,|| idaṃ hara,|| amutra idaṃ āharāti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

50. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena lābhaṃ nijigiṃsitāro ca.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Majjhima-sīlaṃ niṭṭhitaṃ

51. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: aṅgaṃ nimittaṃ uppādaṃ supiṇaṃ lakkhaṇaṃ mūsikacchinnaṃ aggi-homaṃ dabbi-homaṃ thusa-homaṃ kaṇa-homaṃ taṇḍula-homaṃ sappi-homaṃ tela-homaṃ mukha-homaṃ lohita-homaṃ aṅga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā siva-vijjā bhūta-vijjā bhūrivijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaṃ sara-parittānaṃ miga-cakkaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

52. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: maṇi-lakkhaṇaṃ vattha-lakkhaṇaṃ daṇḍa-lakkhaṇaṃ asi-lakkhaṇaṃ usu-lakkhaṇaṃ dhanu-lakkhaṇaṃ āvudha-lakkhaṇaṃ itthi-lakkhaṇaṃ purisa-lakkhaṇaṃ kumāra-lakkhaṇaṃ kumārilakkhaṇaṃ dāsa-lakkhaṇaṃ dāsilakkhaṇaṃ hatthi-lakkhaṇaṃ assa-lakkhaṇaṃ mahisa-lakkhaṇaṃ usabha-lakkhaṇaṃ go-lakkhaṇaṃ aja-lakkhaṇaṃ meṇḍa-lakkhaṇaṃ kukkuṭa-lakkhaṇaṃ vaṭṭakalakkhaṇaṃ godhā-lakkhaṇaṃ kaṇṇikā-lakkhaṇaṃ kacchapa-lakkhaṇaṃ miga-lakkhaṇaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

53. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: raññaṃ niyyānaṃ bhavissati,|| raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati,|| iti imassa jayo bhavissati,|| imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

54. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: canda-ggāho bhavissati.|| ||

Suriyaggāho bhavissati,|| nakkhatta-ggāho bhavissati,|| candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| ukkā-pāto bhavissati,|| disā-ḍāho bhavissati,|| bhūmi-cālo bhavissati,|| deva-dundūbhi bhavissati,|| candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipāko canda-ggāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko suriya-ggāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipāko ukkā-pāto bhavissati,|| evaṃ-vipāko disā-ḍāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati,|| evaṃ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati,|| iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

55. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: subbuṭṭhikā bhavissati,|| du-b-buṭṭhikā bhavissati,|| subhikkhaṃ bhavissati,|| dubbhikkhaṃ bhavissati,|| khemaṃ bhavissati,|| bhayaṃ bhavissati,|| rogo bhavissati,|| ārogyaṃ bhavissati.|| ||

Muddā gaṇanā saṃkhānaṃ kāveyyaṃ lokāyataṃ,|| iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

56. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: āvāhanaṃ vivāhanaṃ saṃvadanaṃ vivadanaṃ saṃkiraṇaṃ vikiraṇaṃ subhaga-karaṇaṃ dubbhaga-karaṇaṃ viruddha-gabbha-karaṇaṃ jivhā-nittha-d-danaṃ hanu-saṃhananaṃ hatth-ā-bhijappanaṃ kaṇṇa-jappanaṃ ādāsa-pañhaṃ kumāripañhaṃ deva-pañhaṃ ādicc’upaṭṭhānaṃ mahat’upaṭṭhānaṃ abbhujjalanaṃ sirivhāyanaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

57. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: santi-kammaṃ paṇidhi-kammaṃ (bhūtakammaṃ) bhūri-kammaṃ vassa-kammaṃ vossa-kammaṃ vatthu-kammaṃ vatthu-parikiraṇaṃ ācamanaṃ nahāpanaṃ juhanaṃ vamanaṃ virecanaṃ uddha-virecanaṃ adho-virecanaṃ sīsa-virecanaṃ kaṇṇa-telaṃ netta-tappanaṃ natthu-kammaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ sālākiyaṃ salla-kattiyaṃ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaṃ anuppadānaṃ osadhīnaṃ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

58. Atha kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ sīla-sampanno na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ sīlasaṃvarato.|| ||

Seyyathā pi brāhmaṇa,|| khattiyo muddhā-vasitto1 nihatapaccāmitto na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ pacca-t-thikato.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ sīla-sampanno na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ sīlasaṃvarato.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajja-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||

Evaṃ kho brāhmaṇa bhikkhu sīla-sampanno hoti.|| ||

Mahā-sīlaṃ niṭṭhitaṃ

59. Kathañ ca brāhmaṇa,|| bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti?|| ||

Idha brāhmaṇa,|| bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhi hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ cakkhu’ndriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,|| tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati cakkhu’ndriyaṃ,|| cakkhu’ndriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhi hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ sot’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,|| tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati sot’indriyaṃ,|| sot’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhi hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ ghān’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,|| tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati ghān’indriyaṃ,|| ghān’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhi hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ jivh’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,|| tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati jivh’indriyaṃ,|| jivh’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhi hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ kāy’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,|| tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati kāy’indriyaṃ,|| kāy’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhi hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ man’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,|| tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati man’indriyaṃ,|| man’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||

Evaṃ kho brāhmaṇa bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||

60. Kathañ ca brāhmaṇa,|| bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idha brāhmaṇa,|| bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti,|| ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti,|| sammiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti,|| saṅghāṭipatta-cīvaradhāraṇe sampajāna-kārī hoti,|| asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Uccāra-passā-vakamme sampajāna-kārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

Evaṃ kho brāhmaṇa bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||

61. Kathañ ca brāhmaṇa bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idha brāhmaṇa bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen’eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathā pi brāhmaṇa pakkhi sakuṇo yena yen’eva ḍeti sapattabhārova ḍeti,|| evam eva kho brāhmaṇa bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen’eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaṃ kho brāhmaṇa bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||

62. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato,|| iminā ca ariyena indriya-saṃvarena samannāgato,|| iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato,|| imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,|| vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.|| ||

So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||

63. So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati abhijdhāya cittaṃ parisodheti.|| ||

Vyāpāda-padosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī.|| ||

Vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati āloka-saññī sato sampajāno.|| ||

Thinamiddhā cittaṃ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasanta-citto uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati.|| ||

Akathaṃkathī kusalesu dhammesu.|| ||

Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||

64. Seyyathā pi brāhmaṇa puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya,|| tassa te kammantā samijjheyyuṃ,|| so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya.|| ||

Siyā c’assa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

‘Ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ.|| ||

Tassa me te kammantā samijjhiṃsu.|| ||

So’haṃ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīakāsiṃ.|| ||

Atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā’ ti.|| ||

So tato nidānaṃ labhetha pāmojjaṃ.|| ||

Adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

65. seyyathā pi brāhmaṇa puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ c’assa na c-chādeyya,|| na c’assa kāye balamattā.|| ||

So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,|| bhattañ c’assa chādeyya,|| siyā c’assa kāye balamattā.|| ||

Tassa evam assa: ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ,|| dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ ca me nacchādesī.|| ||

Na c’assa me āsi kāye balamattā.|| ||

So’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti,|| atthi ca me kāye balamattā’ ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

66. seyyathā pi brāhmaṇa puriso bandhanāgāre baddho assa.|| ||

So aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā avyayena.|| ||

Na casasa kiñci bhogānaṃ vayo.|| ||

Tassa evam assa: ‘ahaṃ kho pubbe bandhanāgāraṃ baddho ahosiṃ.|| ||

Somhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā avyayena.|| ||

N’atthi ca me kiñci bhogānaṃ vayo’ ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

67. Seyyathā pi brāhmaṇa puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakām’aṅgamo.|| ||

So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya,|| attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām’aṅgamo.|| ||

Tassa evam assa: ‘ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anattādhīno parādhīno na yenakām’aṅgamo.|| ||

So’mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām’aṅgamo’ ti.|| ||

So tato nidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

68. seyyathā pi brāhmaṇa puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||

So aparena samayena taṃ kantāraṃ nitthareyya,|| sotthinā gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭibhayaṃ.|| ||

Tassa evam assa: ‘ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||

So’mbhi etarahi taṃ kantāraṃ nitthiṇṇo sotthinā gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭibhayanti.|| ||

So tato nidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

69. Evam eva kho brāhmaṇa bhikkhu yathā iṇaṃ yathā rogaṃ yathā bandhanāgāraṃ yathā dāsabyaṃ yathā kantāraddhāna-maggaṃ.|| ||

Evaṃ ime pañca-nīvaraṇe a-p-pahīne attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi brāhmaṇa ānaṇyaṃ yathā ārogyaṃ yathā bandhanā mokkhaṃ yathā bhujissaṃ yathā khemantabhūmiṃ,|| evam eva kho brāhmaṇa bhikkhu ime pañca-nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.|| ||

70. Tass’ime pañca-nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṃ1 jāyati.|| ||

Pamuditassa pīti jāyati.|| ||

Pīti-manassa kāyo passambhati.|| ||

Pa-s-saddhakāyo sukhaṃ vedeti.|| ||

Sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||

71. So vivicc’eva kāmehi,|| vivicca akusalehi dhammehi,|| sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

72. seyyathā pi brāhmaṇa dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaṃsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya,|| sāyaṃ nahānīyapiṇḍī snehānugatā snehaparetā santara-bāhirā phuṭā snehena,|| na ca paggharaṇi.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa bhikkhu imameva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

73. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaṃ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

74. seyyathā pi brāhmaṇa udaka-rahado gambhīro ubbhidodako,|| tassa nev’assa puratthimāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na dakkhiṇāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na pacchi-māya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na uttarāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya,|| atha kho tamhā ca udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udaka-rahadaṃ sītena vārinā abhisanneyya parisanneyya paripūreyya.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appsamārambhataro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

75. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sampajāno,|| sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti.|| ||

Yantaṃ ariyā ācikkhanti ‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti.|| ||

Taṃ tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

76. seyyathā pi brāhmaṇa uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni1 udakānuggatāni antonimuggaposīni,|| tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni2 parisannāni paripūrāni paripphuṭāni.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

77. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb’eva somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā adukkha-m-asukhaṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.|| ||

78. seyyathā pi brāhmaṇa puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa odātena vatthena appuṭaṃ assa.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

79. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte1 ñāṇa-dassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaṃ pajānāti: ‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc’ucchādana-parimaddanabhedanaviddhaṃsana-dhammo,|| idaṃ ca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan’ ti.|| ||

80. seyyathā pi brāhmaṇa,|| maṇi veeriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākārasampanno,|| tatr’assa suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ2 vā.|| ||

Tam enaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā pacc’avekkheyya,|| ‘ayaṃ kho maṇi veeriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākārasampanno.|| ||

Tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā’ ti.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaṃ pajānāti: ‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo,|| odana-kummās-ūpacayo,|| anicc’ucchādana-parimaddanabhedanaviddhaṃsana-dhammo.|| ||

Idaṃ ca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhanti.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa,|| yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

81. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.|| ||

Seyyathā pi brāhmaṇa,|| puriso muñjamhā īsikaṃ1 pabbāheyya,|| tassa evam assa “ayaṃ muñjo,|| ayaṃ īsikā.|| ||

Añño muñjo,|| aññā īsikā.|| ||

Muñjamhā tv’eva īsikā pabbāḷhā” ti.|| ||

Seyyathā vā pana brāhmaṇa,|| puriso asi kosiyā pabbāheyya,|| tassa evam assa “ayaṃ asi,|| ayaṃ kosi,|| añño asi,|| aññā kosi,|| kosiyātv’eva asi pabbā’ho” ti.|| ||

Seyyathā vā pana brāhmaṇa,|| puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya,|| tassa evam assa “ayaṃ ahi,|| ayaṃ karaṇḍo,|| añño ahi,|| añño karaṇḍo,|| karaṇḍā tv’eva ahi ubbhato” ti.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte.|| ||

Kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa,|| yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

82. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So anekavibhitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti eko pi hutvā bahudhā hoti,|| bahudhā pi hutvā eko hoti,|| āvībhāvaṃ tiro-bhāvaṃ tiro-kuḍḍaṃ tiro-pākāraṃ tiro-pabbataṃ asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā pi ummujjani-mujjaṃ karoti seyyathā pi udake.|| ||

Udake pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaṃ.|| ||

Ākāse pi pallaṅkena kamati seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaṃ mahiddhike evaṃ mah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati yāva Brahma-lokā pi kāyena vasaṃ vatteti.|| ||

Seyyathā pi brāhmaṇa,|| dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā supari-kamma-katāya mattikāya yaṃ yad eva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya:

Seyyathā vā pana brāhmaṇa,|| dakkho dantakāro dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ yad eva dantavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya:

Seyyathā vā pana brāhmaṇa,|| dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaṃ yad eva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya,|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya:

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti eko pi hutvā bahudhā hoti bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||

Āvībhāvaṃ tiro-bhāvaṃ tiro-kuḍḍaṃ tiro-pākāraṃ tiro-pabbataṃ asajja-māno gacchati seyyathā pi udake.|| ||

Udake pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaṃ.|| ||

Ākāse pi pallaṅkena kamati seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaṃmahiddhike evaṃmah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati.|| ||

Yāva Brahma-lokā pi kāyena vasaṃ vatteti.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

83. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaṃ abhinīharati,|| abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.|| ||

84. Seyyathā pi brāhmaṇa,|| puriso addhāna-magga-paṭipanno,|| so suṇeyya bheri-saddampi mudiṅgasaddampi saṅkhapaṇavadeṇḍimasaddampi.|| ||

Tassa evam assa ‘bheri-saddo i’ ti pi mudiṅgasaddo i’ ti pi saṅkhapaṇavadeṇḍimasaddo i’ ti.i.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjapatte dibbāya sota-dhātuyā cittaṃ abhinīharati,|| abhininnāmeti.|| ||

So dībbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa,|| yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

85. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti.|| ||

Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-rāgaṃ vā cittaṃ vīta-rāgaṃ cittanti pajānāti,|| sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-dosaṃ vā cittaṃ vīta-dosaṃ cittanti pajānāti,|| samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-mohaṃ vā cittaṃ vīta-mohaṃ cittanti pajānāti,|| saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti,|| vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti,|| mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti,|| amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti,|| sa-uttaraṃ vā cittaṃ sa-uttaraṃ cittanti pajānāti,|| anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti,|| samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti,|| asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti,|| vimuttaṃ vaṃ cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti,|| avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti.|| ||

86. Seyyathā pi brāhmaṇa,|| itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maṇḍanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukha-nimittaṃ pacc’avekkhamāno sakaṇikaṃ vā sakaṇikanti jāneyya akaṇikaṃ vā akaṇikanti jāneyya.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti.|| ||

Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-rāgaṃ vā cittaṃ vīta-rāgaṃ cittanti pajānāti,|| sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-dosaṃ vā cittaṃ vīta-dosaṃ cittanti pajānāti,|| samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-mohaṃ vā cittaṃ vīta-mohaṃ cittanti pajānāti,|| saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti,|| vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti,|| mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti,|| amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti,|| sa-uttaraṃ vā cittaṃ sa-uttaraṃ cittanti pajānāti,|| anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti,|| samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti,|| asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti,|| vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti,|| avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa,|| yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

87. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhute kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ: ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke pi saṃvaṭṭa-kappe aneke pi vivaṭṭa-kappe aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe: “amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo evam-āhāro evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||

Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo evam-āhāro evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno” ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

88. Seyyathā pi brāhmaṇa,|| puriso sakambhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,|| tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya.|| ||

So tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgaccheyya,|| tassa evam assa: “ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ,|| tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ.|| ||

Tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ.|| ||

Tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ.|| ||

So’mhi tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgato” ti.|| ||

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhute kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ: ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke pi saṃvaṭṭa-kappe aneke pi vivaṭṭa-kappe aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe: “amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo evam-āhāro evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||

Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo evam-āhāro evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno” ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa,|| yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

89. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti: ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhīkamma-samā-dānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||

90. seyyathā pi brāhmaṇa,|| majjhe siṃghāṭake1 pāsādo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso ṭhīto passeyya manusse gehaṃ pavisante pi ni-k-khamante pi rathiyā vītisañcarante pi majjhe siṃghāṭake1 nisinne pi.|| ||

Tassa evam assa,|| ete manussā gehaṃ pavisanti,|| ete ni-k-khamanti,|| ete rathiyā vītisañcaranti,|| ete majjhe siṃghāṭake1 nisinnā’ ti:

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti: ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ

Vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhīkamma-samā-dānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||

Ayaṃ kho brāhmaṇa,|| yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca maha-p-phalataro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

91. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So idaṃ dukkhan ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||

Bhavāsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||

Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.|| ||

Khīṇā jāti vusitaṃ Brahma-cariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattayā’ ti pajānāti.|| ||

92. seyyathā pi brāhmaṇa,|| pabbatasaṅkhepe udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo,|| tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippi-sambukampi sakkhara-kaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi.|| ||

Tassa evam assa: ayaṃ kho udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||

Tatrime sippi-sambukā pi sakkhara-kaṭhalā pi macchagumbā pi caran’ ti pi tiṭṭhanti pī’ ti:

Evam eva kho brāhmaṇa,|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So idaṃ dukkhan ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||

Bhavāsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||

Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.|| ||

Khīṇā jāti vusitaṃ Brahma-cariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattayā’ ti pajānāti.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa,|| yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appa-samārambha-taro ca mahā-nisaṃsa-taro ca.|| ||

Imāya ca brāhmaṇa yañña-sampadāya aññā yañña-sampadā uttaritarā vā paṇītatarā vā n’atthi” ti.|| ||

93. Evaṃ vutte kūṭa-danto brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca: abhikkantaṃ bho Gotama,|| abhikkantaṃ bho Gotama.|| ||

Seyyathā pi bo Gotama nikkujjītaṃ vā ukkujjeyya paṭi-c-channaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya: cakkhu-manto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evam eva bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito es’āhaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-saṅghaṃ ca.|| ||

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ.|| ||

Es’āhaṃ bho [148] Gotama satta ca usabha-satāni satta ca vacchatara-satāni,|| satta ca vacchatarī-satāni,|| satta ca aja-satāni satta ca urabbha-satāni muñcāmi,|| jīvitaṃ demi.|| ||

Haritāni c’eva tiṇāni khādantu sītāni ca pānīyāni pivantu sīto ca n’esaṃ vāto upavāyatūti.|| ||

94. Atha kho Bhagavā kūṭa-dantassa brāhmaṇassa ānupubbī-kathaṃ kathesi seyyath’īdaṃ?|| ||

Dāna-kathaṃ sīla-kathaṃ sagga-kathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi.|| ||

Yadā Bhagavā aññāsi kūṭa-dantaṃ brāhmaṇaṃ kalla-cittaṃ mudu-cittaṃ vinīvaraṇa-cittaṃ udagga-cittaṃ pasanna-cittaṃ.|| ||

Atha yā Buddhānaṃ sāmukkaṃ-sikā Dhamma-desanā,|| taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ Maggaṃ.|| ||

Seyyathā pi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakā’akaṃ rajanaṃ paṭiggaṇheyya,|| evam eva kūṭa-dantassa brāhmaṇassa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vīta-malaṃ Dhamma-cakkhuṃ udapādi: yaṃ kiñci samudaya-dhammaṃ sabbantaṃ nirodha-dhammanti.|| ||

95. Atha kho kūṭa-danto brāhmaṇo diṭṭha-dhammo patta-dhammo vidita-dhammo pariyogāḷha-dhammo tiṇṇa-vici-kiccho vigata-kathaṃ-katho vesārajja-p-patto apara-p-paccayo satthu sāsane Bhagavantaṃ etad avoca: adhivāsetu me bhavaṃ Gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhu-saṅghenāti.|| ||

Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||

97. Atha kho kūṭa-danto brāhmaṇo Bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāy āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.|| ||

Atha kho kūṭa-danto brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake yaññāvāṭe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā Bhagavato kālaṃ ārocāpesi: kālo bho Gotama,|| niṭṭhitaṃ bhattanti.|| ||

98. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya saddhiṃ bhikkhu-saṅghena yena kūṭa-dantassa brāhmaṇassa yaññāvāṭo ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Atha kho kūṭa-danto brāhmaṇo [149] Buddhapamukhaṃ bhikkhu-saṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.|| ||

Atha kho kūṭa-danto brāhmaṇo Bhagavantaṃ bhuttāviṃ onīta-patta-pāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho kūṭa-dantaṃ brāhmaṇaṃ Bhagavā dhammiyā kathāya sanda-s-setvā samāda-petvā samutte-chetvā sampahaṃ-setvā uṭṭhāy āsanā pakkāmīti.|| ||

Kūṭadanta Suttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ

Nguồn : Source link https://obo.genaud.net/

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 6

Post Views: 177