Kinh Trường Bộ 09 Pali : Kinh Bố-sá-bà-lâu (Potthapāda sutta)

Kinh Trường Bộ 09 Pali : Kinh Bố-sá-bà-lâu (Potthapāda sutta)

Dīgha Nikāya

Sutta 9

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series


[178]

[1][pts][than] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena Poṭṭhapādo paribbājako samaya-p-pavādake tinduk-ā-cīre eka-sālake Mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ ti-mattehi paribbājaka-satehi.|| ||

2. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||

“Atippago kho tāva Sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ,|| yan nūn-ā-haṃ yena samaya-p-pavādako tinduk-ā-cīro eka-sālako Mallikāya ārāmo yena Poṭṭhapādo paribbājako,|| ten’upasaṅkameyyan” ti.|| ||

Atha kho Bhagavā yena samaya-p-pavādako tinduk-ā-cīro eka-sālako Mallikāya ārāmo ten’upasaṅkami.|| ||

3. Tena kho pana samayena Poṭṭhapādo paribbājako mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccā-sadda-mahā-saddāya aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ kathentiyā – seyyath’īdaṃ:|| ||

Rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| [179] jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ samudda-k-khāyikaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ,|| iti vā’ ti.|| ||

4. Addasā kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ dūrato’va āga-c-chantaṃ.|| ||

Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇḍhapesi:|| ||

“Appa-saddā bhonto hontu.|| ||

Mā bhonto sadda-makattha.|| ||

Ayaṃ Samaṇo Gotamo āgacchati.|| ||

Appa-sadda-kāmo kho so pan’āyasmā,|| appa-saddassa vaṇṇa-vādī.|| ||

App’eva nāma appa-saddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā” ti.|| ||

Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.|| ||

5. Atha kho Bhagavā yena Poṭṭhapādo paribbājako ten’upasaṅkami.|| ||

Atha kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Etu kho bhante Bhagavā.|| ||

Sā-gataṃ bhante Bhagavato.|| ||

Cirassaṃ kho bhante Bhagavā imaṃ pariyāyam akāsi yad idaṃ idh’āgamanāya.|| ||

Nisīdatu bhante Bhagavā.|| ||

Idam āsanaṃ paññattan” ti.|| ||

Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||

Poṭṭhapādo kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā,|| eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho Poṭṭhapādaṃ paribbājakaṃ Bhagavā etad avoca:|| ||

“Kāya nu’ttha Poṭṭhapāda etarahi kathāya sanni-sinnā?|| ||

Kā ca pana vo antarā kathā vippakatā” ti?

6. Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Tiṭṭhat’esā bhante kathā,|| yāya mayaṃ etarahi kathāya sanni-sinnā.|| ||

N’esā bhante kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchā pi savaṇāya.|| ||

Purimāni bhante divasāni|| purimatarāni nānā-titthiyānaṃ samaṇa-brahmaṇānaṃ kutūhala-sālāya|| sanni-sinnānaṃ|| sanni-patitānaṃ|| abhisaññā-nirodhe [180] kathā udapādi:|| ||

“Kathaṃ nu kho bho abhisaññā-nirodho hotī” ti?

(1) Tatr’ekacce evam āhaṃsu:|| ||

“Ahetu-a-p-paccayā purisassa saññā uppajjanti pi nirujjhanti pi.|| ||

Yasmiṃ samaye uppajjanti,|| saññi tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Yasmiṃ samaye nirujjhanti,|| asaññi tasmiṃ samaye hotī” ti.|| ||

Itth’eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti.|| ||

(2) Tam añño evam āha:|| ||

“Na kho nam etaṃ bho evaṃ bhavissati.|| ||

Saññā hi bho purisassa attā.|| ||

Sā ca kho upeti pi apeti pi.|| ||

Yasmiṃ samaye upeti,|| saññī tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Yasmiṃ samaye apeti,|| asaññī tasmiṃ samaye hotī” ti.|| ||

Itth’eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti.|| ||

(3) Tam añño evam āha:|| ||

“Na kho nam’etaṃ bho evaṃ bhavissati.|| ||

Santi hi bho samaṇa-brāhmaṇā mahiddhikā mah-ā-nubhāvā.|| ||

Te imassa purisassa saññaṃ upakaḍḍhanti pi apakaḍḍhanti pi.|| ||

Yasmiṃ samaye upakaḍḍhanti,|| saññī tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Yasmiṃ samaye apakaḍḍhanti,|| asaññi tasmiṃ samaye hotī” ti.|| ||

Itth’eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti.|| ||

(4) Tam añño evam āha:|| ||

“Na kho nam’etaṃ bho evaṃ bhavissati.|| ||

Santi hi bho devatā mahiddhikā mah-ā-nubhāvā.|| ||

Tā imassa purisassa saññaṃ upakaḍḍhanti pi apakaḍḍhanti pi.|| ||

Yasmiṃ samaye upakaḍḍhanti,|| saññiṃ tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Yasmiṃ samaye apakaḍḍhanti,|| asaññi tasmiṃ samaye hotī” ti.|| ||

Itth’eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti.|| ||

7. Tassa mayhaṃ bhante Bhagavantaṃ yeva ārabbha sati udapādi:|| ||

‘Aho nūna Bhagavā,|| aho nūna Sugato,|| yo imesaṃ dhammānaṃ sukusalo’ ti.|| ||

Bhagavā pakataññū abhisaññā-nirodhassa.|| ||

Kathaṃ nu kho bhante abhisaññā-nirodho hotī” ti?

8. Tatra Poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaṃsu:|| ||

Ahetū-a-p-paccayā purisassa saññā uppajjanti pi nirujhanti pī’ ti.|| ||

Ādiso va tesaṃ aparaddhaṃ.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Sa-hetū hi Poṭṭhapāda sa-p-paccayā purisassa [181] saññā uppajjanti pi nirujjhanti pi.|| ||

Sikkhā ekā saññā uppajjanti,|| sikkhā ekā saññā nirujjhanti”.|| ||

“Kā ca sikkhā” ti? Bhagavā avoca:

“Idha Poṭṭhapāda Tathāgato loke uppajjati,|| arahaṃ,|| Sammā Sambuddho,|| vijjā-caraṇa-sampanno,|| Sugato,|| loka-vidū anuttaro,|| purisa-damma-sārathī,|| Satthā deva-manussānaṃ,|| Buddho,|| Bhagavā.|| ||

So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||

So dhammaṃ deseti ādi-kalyāṇaṃ|| majjhe kalyāṇaṃ|| pariyosāna-kalyāṇaṃ|| sātthaṃ savyañ janaṃ,|| kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||

9. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto.|| ||

So taṃ dhammaṃ sutvā Tathāgate saddhaṃ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:|| ||

‘Sambādho gharāvaso rajo-patho,|| abbhokāso pabbajjā.|| ||

Na-y-idaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṃ ekanta-parisuddhaṃ saṅkha-likhitaṃ Brahma-cariyaṃ carituṃ.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni ac-chādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ ti.|| ||

10. So aparena samayena appaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya mahantaṃ vā|| bhoga-k-khandhaṃ pahāya appaṃ vā|| ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā|| ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni ac-chādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati|| ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena.|| ||

Parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.|| ||

11. Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||

Idha Poṭṭhapāda bhikkhu pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti,|| nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno.|| ||

Sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī viharati.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Adinn’ādānaṃ pahāya adinn’ādāna paṭivirato hoti|| dinn’ādāyī dinna-pāṭikaṅkhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Abrahma-cariyaṃ pahāya brahma-cārī hoti|| ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Musā-vādaṃ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti|| sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Pisuṇa-vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaṃ vā sandhātā,|| sahitānaṃ vā anuppadātā samagg’ārāmo samagga-rato samagga-nandiṃ samagga-karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Pharusaṃ-vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaṃ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,|| tathā-rūpaṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

Sampha-p-palāpaṃ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato hoti|| kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī.|| ||

Nidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyanta-vatiṃ attha-saṃhitaṃ.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

12. Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti ratt’ūparato,|| virato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-maṃsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthi-gavassa-vaḷavā-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyya-paheṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulā-kūṭa-kaṃsa-kūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

13. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| mūla-bījaṃ|| khandha-bījaṃ|| phalu-bījaṃ|| agga-bījaṃ|| bija-bījam eva pañcamaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

14. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ sannidhi-kāra-paribhogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| anna-sannidhiṃ,|| pāna-sannidhiṃ,|| vattha-sannidhiṃ,|| yāna-sannidhiṃ,|| sayana-sannidhiṃ,|| gandha-sannidhiṃ,|| āmisa-sannidhiṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

15. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ visūka-dassanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| naccaṃ,|| gītaṃ,|| vāditaṃ,|| pekkhaṃ,|| akkhātaṃ,|| pāṇissaraṃ,|| vetālaṃ,|| kumbha-thūnaṃ,|| Sobha-nagarakaṃ,|| caṇḍālaṃ,|| vaṃsaṃ,|| dhopanaṃ,|| hatthi-yuddhaṃ,|| assa-yuddhaṃ,|| mahisa-yuddhaṃ,|| usabha-yuddhaṃ,|| aja-yuddhaṃ,|| meṇḍa-yuddhaṃ,|| kukkuṭa-yuddhaṃ,|| vaṭṭaka-yuddhaṃ,|| daṇḍa-yuddhaṃ,|| muṭṭhi-yuddhaṃ,|| nibbuddhaṃ,|| uyyodhikaṃ,|| balaggaṃ,|| senā-byūhaṃ,|| aṇīka-dassanaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

16. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ jūtappamāda-ṭ-ṭhān-ā-nuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| aṭṭha-padaṃ,|| dasa-padaṃ,|| ākāsaṃ,|| parihāra-pathaṃ,|| santikaṃ,|| khalikaṃ,|| ghaṭikaṃ,|| salāka-hatthaṃ,|| akkhaṃ,|| paṅga-cīraṃ,|| vaṅkakaṃ,|| mokkha-cikaṃ,|| ciṅgulikaṃ,|| pattāḷhakaṃ,|| rathakaṃ,|| dhanukaṃ,|| akkharikaṃ,|| manesikaṃ,|| yathā-vajjaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā jūtappamāda-ṭ-ṭhān-ā-nuyoga paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

17. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ uccā-sayana-mahā-sayanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| āsandiṃ,|| pallaṅkaṃ,|| gonakaṃ,|| Cittakaṃ,|| paṭikaṃ,|| paṭalikaṃ,|| tūlikaṃ,|| vikatikaṃ,|| udda-lomiṃ,|| ekanta-lomiṃ,|| kaṭṭhissaṃ,|| koseyyaṃ,|| kuttakaṃ,|| hatth’attharaṃ,|| ass’attharaṃ,|| rath’attharaṃ,|| ajina-p-paveṇiṃ,|| kādali-miga-pavara-pacc’attharaṇaṃ,|| sa-uttara-c-chadaṃ,|| ubhato-lohita-kūpa-dhānaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

18. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān-ā-nuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ucchādanaṃ,|| parimaddanaṃ,|| nahāpanaṃ,|| sambāhanaṃ,|| ādāsaṃ,|| añjanaṃ,|| mālā-vilepanaṃ,|| mukkha-cuṇṇakaṃ,|| mukhale-panaṃ,|| hattha-bandhaṃ,|| sikhā-bandhaṃ,|| daṇḍakaṃ,|| nāḷikaṃ,|| khaggaṃ,|| chattaṃ,|| citrūpāhanaṃ,|| uṇhīsaṃ,|| maṇiṃ,|| vāla-vījaniṃ,|| odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān-ā-nuyoga paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

19. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| rāja-kathaṃ,|| cora-kathaṃ,|| mahāmatta-kathaṃ,|| senā-kathaṃ,|| bhaya-kathaṃ,|| yuddha-kathaṃ,|| anna-kathaṃ,|| pāna-kathaṃ,|| vattha-kathaṃ,|| sayana-kathaṃ,|| mālā-kathaṃ,|| gandha-kathaṃ,|| ñāti-kathaṃ,|| yāna-kathaṃ,|| gāma-kathaṃ,|| nigama-kathaṃ,|| nagara-kathaṃ,|| jana-pada-kathaṃ,|| itthi-kathaṃ,|| (purisa-kathaṃ,|| kumāra-kathaṃ,|| kumāri-kathaṃ),|| sūra-kathaṃ,|| visikhā-kathaṃ,|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ,|| pubba-peta-kathaṃ,|| nānatta-kathaṃ,|| lok’akkhāyikaṃ,|| samudda-k-khāyikaṃ,|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

20. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā viggāhika-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||

“Na tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāsi.|| ||

Ahaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāmi.|| ||

Kiṃ tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||

Aham asmi sammā-paṭipanno|| — sahitaṃ me, asahitaṃ te.|| ||

Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.|| ||

Pacchā vacanīyaṃ pure avaca.|| ||

Āviciṇṇan te viparāvattaṃ.|| ||

Āropito te vādo,|| niggahīto tvam asi.|| ||

Cara vāda-p-pamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī” ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

21. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogam anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| raññaṃ,|| rāja-mahāmattāṇaṃ,|| khattiyānaṃ,|| brāhmaṇānaṃ,|| gahapatikānaṃ,|| kumārānaṃ,|| — idha gaccha,|| amutr-ā-gaccha,|| idaṃ hara,|| amutra idaṃ āharā” ti.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

22. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti,|| lapakā ca,|| nemittikā ca,|| nippesikā ca,|| lābhena ca,|| lābhaṃ nijigiṃsitāro.|| ||

Iti vā iti eva-rūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

23. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| aṅgaṃ,|| nimittaṃ,|| uppādaṃ,|| supiṇaṃ,|| lakkhaṇaṃ,|| mūsika-c-chinnaṃ,|| aggi-homaṃ,|| dabbi-homaṃ,|| thusa-homaṃ,|| kaṇa-homaṃ,|| taṇḍula-homaṃ,|| sappi-homaṃ,|| tela-homaṃ,|| mukha-homaṃ,|| lohita-homaṃ,|| aṅga-vijjā,|| vatthu-vijjā,|| khatta-vijjā,|| siva-vijjā,|| bhūta-vijjā,|| bhuri-vijjā,|| ahi-vijjā,|| visa-vijjā,|| vicchika-vijjā,|| mūsika-vijjā,|| sakuṇa-vijjā,|| vāyasa-vijjā,|| pakkajjhānaṃ,|| sara-parittānaṃ,|| miga-cakkaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

24. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| maṇi-lakkhaṇaṃ,|| daṇḍa-lakkhaṇaṃ,|| vattha-lakkhaṇaṃ,|| asi-lakkhaṇaṃ,|| usu-lakkhaṇaṃ,|| dhanu-lakkhaṇaṃ,|| āyudha-lakkhaṇaṃ,|| itthi-lakkhaṇaṃ,|| purisa-lakkhaṇaṃ,|| kumāra-lakkhaṇaṃ,|| kumāri-lakkhaṇaṃ,|| dāsa-lakkhaṇaṃ,|| dāsi-lakkhaṇaṃ,|| hatthi-lakkhaṇaṃ,|| assa-lakkhaṇaṃ,|| mahisa-lakkhaṇaṃ,|| usabha-lakkhaṇaṃ,|| go-lakkhaṇaṃ,|| aja-lakkhaṇaṃ,|| meṇḍa-lakkhaṇaṃ,|| kukkuṭa-lakkhaṇaṃ,|| vaṭṭaka-lakkhaṇaṃ,|| godhā-lakkhaṇaṃ,|| kaṇṇikā-lakkhaṇaṃ,|| kacchapa-lakkhaṇaṃ,|| miga-lakkhaṇaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

25. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti seyyath’īdaṃ:|| raññaṃ niyyānaṃ bhavissati,|| raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati.|| bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati,|| iti imassa jayo bhavissati,|| imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

26. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Canda-g-gāho bhavissati.|| ||

Suriya-g-gāho bhavissati.|| ||

Nakkhatta-g-gāho bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Ukkā-pāto bhavissati.|| ||

Dīsā-ḍāho bhavissati.|| ||

Bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Deva-dundubhi bhavissati.|| ||

Candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko canda-g-gāho bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko suriya-g-gāho bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko nakkhatta-g-gāho bhavissati.|| ||

Evaṃ vipākaṃ candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Evaṃ vipākaṃ candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Evaṃ vipākaṃ nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Evaṃ vipākaṃ nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Evaṃ-vipāko candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

27. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| ||

Su-b-buṭṭhikā bhavissati.|| ||

Dubbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Subhikkhaṃ bhavissati.|| ||

Dubbhikkhaṃ bhavissati.|| ||

Khemaṃ bhavissati.|| ||

Bhayaṃ bhavissati.|| ||

Rogo bhavissati.|| ||

Ārogyaṃ bhavissati.|| ||

Muddā,|| gaṇanā,|| saṃkhānaṃ,|| kāveyyaṃ,|| lokāyataṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

28. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| Āvāhanaṃ,|| vivāhanaṃ,|| saṃvadanaṃ,|| vivadanaṃ,|| saṃkiraṇaṃ,|| vikiraṇaṃ,|| subhaga-karaṇaṃ,|| dubbhaga-karaṇaṃ,|| viruddha-gabbha-karaṇaṃ,|| jivhā-nittha-d-danaṃ,|| hanu-saṃhananaṃ,|| hatth’ābhijappanaṃ,|| [hanu-jappanaṃ,]|| kaṇṇa-jappanaṃ,|| ādāsa-pañhaṃ,|| kumāri-pañhaṃ,|| deva-pañhaṃ,|| ādicc’upa-ṭ-ṭhānaṃ,|| Mahat-upa-ṭ-ṭhānaṃ,|| abbhujjalanaṃ,|| Sir’avhāyanaṃ.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

29. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| santi-kammaṃ,|| paṇidhi-kammaṃ,|| bhūtakammaṃ,|| bhuri-kammaṃ,|| [bhūti-kammaṃ],|| vassa-kammaṃ,|| vossa-kammaṃ,|| vatthu-kammaṃ,|| vatthu-parikiraṇaṃ,|| ācamanaṃ,|| nahāpanaṃ,|| juhanaṃ,|| vamanaṃ,|| virecanaṃ,|| uddha-virecanaṃ,|| adho-virecanaṃ,|| sīsa-virecanaṃ,|| kaṇṇa-telaṃ,|| netta-tappanaṃ,|| natthu-kammaṃ,|| añjanaṃ,|| paccañjanaṃ,|| sālākiyaṃ,|| salla-kattiyaṃ,|| dāraka-tikicchā,|| mūla-bhesajjānaṃ,|| anuppadānaṃ,|| osadhīnaṃ,|| paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||

30. Sa kho so Poṭṭhapāda bhikkhu evaṃ sīla-sampanno na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ sīla-saṃvarato.|| ||

Seyyathā pi Poṭṭhapāda khattiyo muddhā-vasitto nihata-paccāmitto na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ pacca-t-thikato,|| evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu evaṃ sīla-sampanno na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ sīla-saṃvarato.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajja-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||

Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu sīla-sampanno hoti.|| ||

31. Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti?|| ||

Idha Poṭṭhapāda bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇam enaṃ cakkhu’ndriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati cakkhu’ndriyaṃ.|| ||

Cakkhundriye [182] saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Sotena saddaṃ sutvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaṃ sot’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati sot’indriyaṃ.|| ||

Sotindriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaṃ ghāṇ’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati ghāṇ’indriyaṃ.|| ||

Ghāṇ’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaṃ jivh’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati jivh’indriyaṃ.|| ||

Jivh’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaṃ kāy’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati kāy’indriyaṃ.|| ||

Kāy’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaṃ viññāya na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||

Yatvādhi-karaṇamenaṃ man’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati man’indriyaṃ.|| ||

Man’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāseka-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||

Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||

32. Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idha Poṭṭhapāda bhikkhu abhikkante paṭi-k-kante sampajāna-kārī hoti.|| ||

Ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Saṅghāṭi-patta-cīvara-dhāraṇe sampajāna-kārī hoti.|| ||

Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||

Uccāra-passā-vakamme sampajāna-kārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||

33. Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idha Poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen’eva pakkamati samādāy’eva pakkamati.|| ||

Seyyathā pi Poṭṭhapāda pakkhi sakuṇo yena yen’eva ḍeti sa-patta-bhāro va ḍeti,|| evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

So yena yen’eva pakkamati samādāy’eva pakkamati.|| ||

Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||

34. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato|| iminā ca ariyena indriya-saṃvarena samannāgato|| iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato|| imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||

So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭi-k-kanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||

35. So abhijjhaṃ loke pahāya vigat’ābhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya Cittaṃ parisodheti.|| ||

Vyāpāda-padosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī vyāpāda-padosā Cittaṃ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati,|| āloka-saññī sato sampajāno|| thīna-middhā Cittaṃ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanta-citto,|| uddhacca-kukkuccā Cittaṃ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathī kusalesu dhammesu|| vicikicchāya Cittaṃ parisodheti.|| ||

36. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya,|| tassa te kammantā samijjheyyuṃ,|| so yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyantī-kareyya,|| siyā c’assa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ.|| ||

Tassa me te kammantā samijjhiṃsu.|| ||

So’haṃ yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyantī-akāsiṃ.|| ||

Atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā” ti.|| ||

So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.

37. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ c’assa na c-chādeyya,|| na c’assa kāye balamattā.|| ||

So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,|| bhattañ c’assa chādeyya,|| siyā c’assa kāye balamattā.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ ca me na-c-chādesi|| na ca me āsi kāye balamattā.|| ||

So’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti,|| atthi ca me kāye balamattā” ti.|| ||

So tato nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.

38. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso bandhanāgāre baddho assa.|| ||

So aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā avyayena,|| na c’assa kiñ ci bhogānaṃ vayo.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ.|| ||

So’mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā avyayena,|| n’atthi ca me kiñ ci bhogānaṃ vayo” ti.|| ||

So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.

39. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso dāso assa anatt-ā-dhīno par-ā-dhīno na yena kāmaṃ gamo.|| ||

So aparena samayena tamhā dāsavyā mucceyya att-ā-dhīno apar-ā-dhīno bhujisso yena kāmaṃ gamo.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anatt-ā-dhīno par-ā-dhīno na yena kāmaṃ gamo,|| so’mhi etarahi tamhā dāsavyā mutto att-ā-dhīno apar-ā-dhīno bhujisso yena kāmaṃ gamo” ti.|| ||

So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigacche somanassaṃ-

40. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso sadhano sabhogo kantār’addhāna-maggaṃ paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||

So aparena samayena taṃ kantāraṃ nitthareyya,|| sotthinā gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭi-bhayaṃ.|| ||

Tassa evam assa:|| ||

“Ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantār’addhāna-maggaṃ paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||

So’mhi etarahi taṃ kantāraṃ nitthiṇṇo,|| sotthinā gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭi-bhayan” ti.|| ||

So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ adhigacche somanassaṃ.

41. Evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu|| yathā iṇaṃ,|| yathā rogaṃ,|| yathā bandhanāgāraṃ,|| yathā dāsavyaṃ,|| yathā kantār’addhāna-maggaṃ,|| ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi Poṭṭhapāda ānaṇyaṃ,|| yathā ārogyaṃ,|| yathā bandhanā mokkhaṃ,|| yathā bhujissaṃ,|| yathā khemanta-bhūmiṃ,|| evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.|| ||

42. Tass’ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino Cittaṃ samādhiyati.|| ||

So vivicc’eva kāmehi|| vivicca akusalehi dhammehi|| sa-vitakkaṃ|| sa-vicāraṃ|| viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ|| paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Tassa yā purimā kāma-saññā sā nirujjhati.|| ||

Vivekaja-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Vivekaja-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||

‘Ayaṃ sikkhā’ ti Bhagavā avoca.|| ||

43. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā|| ajjhattaṃ sampasādanaṃ|| cetaso ekodi-bhāvaṃ|| avitakkaṃ|| avicāraṃ|| samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ dutiya-j-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Tassa yā purimā viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||

Samādhi-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye [183] hoti.|| ||

Samādhija-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.|| ||

Sikkhā ekā saññā nirujjhanti.|| ||

“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||

44. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu pītiyā ca virāgā|| upekkhako ca viharati|| sato ca sampajāno,|| sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti|| yan taṃ ariyā ācikkhanti:|| ||

‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti|| ||

tatiya-j-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Tassa yā purimā samādhija-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||

Upekkhā-sukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Upekkhā-sukha-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||

“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||

45. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sukhassa ca pahānā|| dukkhassa ca pahānā,|| pubb’eva somanassa-domanassānaṃ attha-gamā|| adukkha-m-asukhaṃ|| upekkhā-sati-pārisuddhiṃ|| catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Tassa yā purimā upekkhā-sukha-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||

Adukkha-m-asukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Adukkha-m-asukha-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||

“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||

46. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā paṭigha-saññānaṃ attha-gamā nānatta-saññānaṃ amanasikārā|| ‘Ananto ākāso’ ti|| Ākāsanañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Tassa yā purimā rūpa-saññā sā nirujjhanti.|| ||

Ākāsanañ-c’āyatana-sukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Ākāsanañ-c’āyatana-sukha-sukhuma-sacca-saññi yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||

“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||

47. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ [184] samati-k-kamma,|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Tassa yā purimā Ākāsanañ-c’āyatana-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||

Viññāṇañ-c’āyatana-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Viññāṇañ-c’āyatana-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||

“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||

48. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti|| Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Tassa yā purimā Viññāṇañ-c’āyatana-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||

Ākiñ caññ’āyatana-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Ākiñ caññ’āyatana-sukhuma-sacca-saññi yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||

“Ayam pi sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||

49. “Yato kho Poṭṭhapāda bhikkhu idha saka-saññī hoti,|| so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṃ phusati.|| ||

Tassa saññagge ṭhitassa evaṃ hoti:|| ||

‘Cetaya-mānassa me pāpiyo acetaya-mānassa me seyyo.|| ||

Ahañ ce va kho pana ceteyyaṃ abhisaṅkhāreyyaṃ,|| imā ca me saññā nirujjheyyuṃ,|| aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṃ.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ na c’eva ceteyyaṃ|| na ābhisaṅkhāreyyanti.|| ||

So na c’eva ceteti na ābhisaṅkhāroti.|| ||

Tassa acetayato anabhisaṅkhāroto tā c’eva saññā nirujjhanti,|| aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti.|| ||

So nirodhaṃ phusati.|| ||

Evaṃ kho Poṭṭhapāda anupubb-ā-bhisaññā-nirodha-sampajāna-samāpatti hoti.|| ||

50. Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

Api nu te ito pubbe eva-rūpā anupubb-ā-bhisaññā-nirodha-sampajāna-samāpatti suta-pubbā” ti?

“No h’etaṃ bhante.|| ||

Evaṃ kho ahaṃ bhante Bhagavato bhāsitaṃ ājānāmi:|| ||

Yato kho Poṭṭhapāda bhikkhu idha saka-saññī hoti.|| ||

So tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṃ phusati.|| ||

Tassa saññagge ṭhitassa evaṃ hoti:|| ||

[185] ‘Cetaya-mānassa me pāpiyo,|| acetaya-mānassa me seyyo.|| ||

Ahañ ce va kho pana ceteyyaṃ abhisaṅkhāreyyaṃ.|| ||

Imā ca me saññā nirujjheyyuṃ,|| aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṃ.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ na ceteyyaṃ|| na abhisaṅkhāreyyan’ ti?|| ||

So na c’eva ceteti,|| na ca abhisaṅkhāroti.|| ||

Tassa acetayato anabhisaṅkhāroto tā c’eva saññā nirujjhanti|| aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti.|| ||

So nirodhaṃ phusati.|| ||

Evaṃ kho Poṭṭhapāda anupubb-ā-bhisaññā-nirodha-sampajāna-samāpatti hotī” ti.|| ||

“Evaṃ kho Poṭṭhapādā” ti.|| ||

51. “Ekaṃ yeva nu kho bhante Bhagavā saññaggaṃ paññapeti,|| udāhu puthū pi saññagge paññapetī” ti?

“Ekam pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda saññaggaṃ paññapemi,|| puthū pi saññagge paññapemī” ti.|| ||

“Yathā-kathaṃ pana bhante Bhagavā ekam pi saññaggaṃ paññapeti?|| ||

Puthū pi saññagge paññapetī” ti?

“Yathā yathā kho Poṭṭhapāda nirodhaṃ phusati,|| tathā tathā’haṃ saññaggaṃ paññapemi.|| ||

Evaṃ kho ahaṃ Poṭṭhapāda ekam pi saññaggaṃ paññapemi,|| puthū pi saññagge paññapemī” ti.|| ||

52. “Saññā nu kho bhante paṭhamaṃ uppajjati,|| pacchā ñāṇaṃ,|| udāhu paṭhamaṃ ñāṇaṃ uppajjati,|| pacchā saññā,|| udāhu saññā ca ñāṇañ ca apubbaṃ acarimaṃ uppajjantī” ti?

“Saññā kho Poṭṭhapāda paṭhamaṃ uppajjati,|| pacchā ñāṇaṃ,|| saññ’uppādā ca pana ñāṇ’uppādo hoti.|| ||

So evaṃ pajānāti:|| ||

‘Ida-p-paccayā kira me ñāṇaṃ udapādī’ ti.|| ||

“Iminā p’etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā saññā paṭhamaṃ uppajjati pacchā ñāṇaṃ,|| saññ’uppādo ca pana ñāṇ’uppādo hotī” ti.|| ||

53. “Saññā nu kho bhante purisassa attā;|| udāhu aññā saññā,|| añño attā” ti?

“Kiṃ pana tvaṃ Poṭṭhapāda attāṇaṃ paccesī” ti?

[186] “Oḷārikaṃ kho ahaṃ bhante attāṇaṃ paccemi rūpiṃ cātu-m-mahā-bhūtikaṃ kabalīṅkār’āhāra-bhakkhan” ti.|| ||

Oḷāriko ca hi te Poṭṭhapāda attā abhavissa rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīṅkār’āhāra-bhakkho,|| evaṃ santaṃ kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati,|| añño attā.|| ||

Tad iminā p’etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā.|| ||

Tiṭṭhat’evayaṃ Poṭṭhapāda oḷāriko attā rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīṅkār’āhāra-bhakkho.|| ||

Atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti,|| aññā va saññā nirujjhanti.|| ||

Iminā kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā” ti.|| ||

54. “Mano-mayaṃ kho ahaṃ bhante attāṇaṃ paccemi sabbaṅga-paccaṅgiṃ ahīn’indriyan” ti.|| ||

“Mano-mayo ca te Poṭṭhapāda attā abhavissa sabbaṅga-paccaṅgī ahīn’indriyo,|| evaṃ santam pi kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati,|| añño attā.|| ||

Tad iminā p’etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā”.|| ||

“Tiṭṭhat’evāyaṃ Poṭṭhapāda mano-mayo attā sabbaṅga-paccaṅgī ahīn’indriyo.|| ||

Atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti,|| aññā va saññā nirujjhanti.|| ||

Imnā pi kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā” ti.|| ||

[187] 46. “Arūpiṃ kho ahaṃ bhante attāṇaṃ paccemi saññā-mayan ti”

“Arūpī ca hi te Poṭṭhapāda attā abhavissa saññā-mayo,|| evaṃ santam pi kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati|| añño attā.|| ||

Tad iminā p’etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā.|| ||

Tiṭṭhat’evāyaṃ Poṭṭhapāda arūpī attā saññā-mayo.|| ||

Atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti,|| aññā va saññā nirujjhanti.|| ||

Iminā pi kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā” ti.|| ||

55. “Sakkā pan’etaṃ bhante mayā ñātuṃ:|| ||

‘Saññā purisassa attā’ ti vā,|| ‘aññā saññā,|| añño attā’ ti va”?|| ||

“Dujjānaṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda tayā añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena añña-trayogena añña-trācariyakena:|| ||

‘Saññā purisassa attā’ ti vā,|| ‘aññā saññā,|| añño attā’ ti vā” ti.|| ||

56. “Sace taṃ bhante mayā dujjānaṃ añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena añña-trācariyakena:|| ||

‘Saññā purisassa attā’ ti vā,|| ‘aññā saññā,|| añño attā’ ti vā.|| ||

“Kiṃ pana bhante, sassato loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan ti”?|| ||

“Avyākataṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda mayā:|| sassato loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

“Kiṃ pana bhante, asassato loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

“Etam pi kho Poṭṭhapāda avyākataṃ mayā:|| asassato loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

“Kiṃ pana bhante, antavā loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

“Avyākataṃ kho etam Poṭṭhapāda mayā:|| antavā loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

“Kiṃ pana bhante anantavā loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

[188] “Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| loko idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

57. “Kiṃ pana bhante taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

“Kiṃ pana bhante anantavā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

58. “Kiṃ pana bhante Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

“Kiṃ pana bhante na hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| na hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

“Kiṃ pana bhante hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

“Kiṃ pana bhante n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||

“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||

59. Kasmā bhante Bhagavatā avyākatan ti?

Na h’etaṃ Poṭṭhapāda attha-saṃhitaṃ na dhamma-saṃhitaṃ [189] n’ādiBrahma-cariyakaṃ,|| na nibbidāya|| na virāgāya|| na nirodhāya|| na upasamāya|| na abhiññāya|| na sambodhāya|| na Nibbānāya saṃvaṭṭati.|| ||

Tasmā taṃ mayā avyākatan ti.|| ||

‘Idaṃ dukkhan’ ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ.|| ||

“Kim pana bhante Bhagavatā vyākatan” ti?|| ||

‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākatan” ti.|| ||

60. “Kasmā pan’etaṃ bhante Bhagavatā vyākatan” ti?|| ||

“Etaṃ hi kho Poṭṭhapāda attha-saṃhitaṃ|| etaṃ dhamma-saṃhitaṃ,|| etaṃ ādiBrahma-cariyakaṃ,|| etaṃ nibbidāya,|| virāgāya,|| nirodhāya,|| upasamāya,|| abhiññāya,|| sambodhāya,|| Nibbānāya saṃvaṭṭati.|| ||

Tasmā etaṃ mayā vyākatan” ti.|| ||

“Evam etaṃ Bhagavā,|| evam etaṃ Sugata.|| ||

Yassa dāni bhante Bhagavā kālaṃ maññatī” ti.|| ||

Atha kho Bhagavā uṭṭhāy’āsanā pakkāmi.|| ||

61. Atha kho te paribbājakā acira-pakkantassa Bhagavato Poṭṭhapādaṃ paribbājakaṃ samantato vācāya sannito-dakena sañjambhariṃ akaṃsu:|| ||

“Evam eva panāyaṃ bhavaṃ Poṭṭhapādo yaṃ yad eva Samaṇo Gotamo bhāsati taṃ tad ev’assa abbhanumodati:|| ||

Evam etaṃ Bhagavā,|| evam etaṃ Sugatā ti.|| ||

Na kho pana mayaṃ kiñ ci samaṇassa Gotamassa ekaṃ-sikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma:|| ‘sassato loko’ ti vā,|| ‘asassato loko’ ti vā,|| ‘antavā loko’ ti vā,|| ‘anantavā loko’ ti vā,|| ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā,|| ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā,|| ‘hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘na hoti Tathāgato param maraṇā’ [190] ti vā,|| ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā” ti.|| ||

Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake etad avoca:|| ||

“Aham pi kho bho na kiñ ci samaṇassa Gotamassa ekaṃ-sikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma:|| ‘sassato loko’ ti vā,|| ‘asassato loko’ ti vā,|| ‘antavā loko’ ti vā,|| ‘anantavā loko’ ti vā,|| ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā,|| ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā,|| ‘hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā” ti.|| ||

Api ca samaṇo Gotamo bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññāpeti dhamma-ṭ-ṭhitaṃ dhamma-niyāmaka.|| ||

Bhūtaṃ kho pana tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññā-pentassa dhamma-ṭ-ṭhitaṃ dhamma-niyāmaka.|| ||

Kathaṃ hi nāma mādiso viññu samaṇassa Gotamassa su-bhāsitaṃ su-bhāsitato nābbhanumodeyyā’ ti?

62. Atha kho dvīha-tīhassa accayena Citto ca Hatthi-Sāri-putto Poṭṭhapādo ca paribbājako yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Citto Hatthi-Sāri-putto Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Poṭṭhapādo pana paribbājako Bhagavatā saddhiṃ sammodi.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ kathaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Tadā maṃ bhante te paribbājakā acira-pakkantassa Bhagavato samantato vācāya sannito-dakena sañjambhariṃ akaṃsu:|| evam eva panāyaṃ bhavaṃ Poṭṭhapādo yaṃ yad eva Samaṇo Gotamo bhāsati,|| taṃ tad ev’assa abbhanumodati:|| ‘Evam etaṃ Bhagavā,|| evam etaṃ Sugatā’ ti.|| ||

Na kho pana mayaṃ kiñ ci samaṇassa Gotamassa ekaṃ-sikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma:|| ‘sassato loko’ ti vā,|| ‘asassato loko’ ti vā,|| ‘antavā loko’ ti vā,|| ‘anantavā loko’ ti vā,|| ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā,|| ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā,|| ‘hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘hoti ca na ca hoti [191] Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā” ti.|| ||

Evaṃ vuttā’haṃ bhante te paribbājake etad avocaṃ:|| “Aham pi kho bho na kiñ ci samaṇassa Gotamassa ekaṃ-sikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma:|| ‘sassato loko’ ti vā,|| ‘asassato loko’ ti vā,|| ‘antavā loko’ ti vā,|| ‘anantavā loko’ ti vā,|| ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā,|| ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā,|| ‘hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā” ti.|| ||

Api ca Samaṇo Gotamo bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññāpeti dhamma-ṭ-ṭhitaṃ dhamma-niyāmaka.|| ||

Kathaṃ hi nāma mādiso viññu samaṇassa Gotamassa su-bhāsitaṃ su-bhāsitato nābbhanumodeyyā’ ti?|| ||

63. Sabbe va kho ete Poṭṭhapāda paribbājakā andhā acakkhukā.|| ||

Tvaṃ yeva n’esaṃ eko cakkhumā.|| ||

Ekaṃ-sikā pi hi Poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā.|| ||

Anekaṃ-sikā pi hi kho Poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā.|| ||

Katame ca te Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā?|| ||

‘Sassato loko’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Asassato loko’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Antavā loko’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Anantavā loko’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘N’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

Kasmā ca te Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā?|| ||

Na h’ete Poṭṭhapāda attha-saṃhitā,|| na dhamma-saṃhitā,|| na ādiBrahma-cariyakā,|| na nibbidāya,|| na virāgāya,|| na nirodhāya,|| na upasamāya,|| na abhiññāya,|| na sambodhāya,|| na Nibbānāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Tasmā te mayā anekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā.|| ||

Katame ca te Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā?|| ||

‘Idaṃ dukkhan’ ti kho Poṭṭhapāda mayā [192] ekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti kho Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti kho Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti kho Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||

Kasmā ca te Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā?|| ||

Ete Poṭṭhapāda attha-saṃhitā,|| ete dhamma-saṃhitā,|| ete ādiBrahma-cariyakā,|| ete nibbidāya virāgāya,|| nirodhāya,|| upasamāya,|| abhiññāya,|| sambodhāya,|| Nibbānāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Tasmā te mayā ekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā.|| ||

64. Santi kho Poṭṭhapāda eke samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||

‘Ekanta-sukhī attā hoti|| arogo param maraṇā’ ti.|| ||

Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||

‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ‘Ekanta-sukhī attā hoti,|| arogo param maraṇā’ ti?|| ||

Te ce me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ ti paṭijānanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathā’ ti?|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api ca pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ ekanta-sukhiṃ attāṇaṃ saṅjānāthā’ ti?|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto jānātha:|| ||

‘Ayaṃ Maggo ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāyā?’ ti.|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā,|| tāsaṃ bhāsa-mānānaṃ saddaṃ suṇātha:|| ||

‘Su-paṭipann’āttha mārisā,|| uju-paṭipann’āttha mārisā|| ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Mayam pi hi mārisā evam pi paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā’ [193] ti?|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

“Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?

65. [“Addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||] — missing in PTS.

“Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso evaṃ vadeyya:|| ||

‘Ahaṃ yā imasmiṃ jana-pade jana-pada-kalyāṇī,|| taṃ icchāmi,|| taṃ kāmemī’ ti.|| ||

Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||

‘Ambho purisaṃ yaṃ tvaṃ jana-pada-kalyāṇiṃ icchasi kāmesi,|| jānāsi taṃ jana-pada-kalyāṇiṃ Khatti vā,|| brāhmaṇī vā,|| Vessī vā,|| Suddī’ vā ti?|| ||

Iti puṭṭho ‘no’ ti vadeyya.|| ||

Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||

Ambho purisa yaṃ tvaṃ jana-pada-kalyāṇiṃ icchasi kāmesi,|| jānāsi taṃ jana-pada-kalyāṇiṃ evaṃ-nāmā evaṃ-gottā’ ti vā,|| dīghā vā,|| rassā vā,|| majjhimā vā,|| kaḷī vā,|| sāmā vā,|| maṅgura-c-chavī vā’ ti,|| ‘amukasmiṃ gāme vā,|| nigame vā,|| nagare vā’ ti?|| ||

Iti puṭṭho ‘no’ ti vadeyya.|| ||

Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||

‘Ambho purisa yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi,|| taṃ tvaṃ icchasi kāmesī?’ ti?|| ||

Iti puṭṭho ‘āmo’ ti vadeyya.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

Na nu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?

“Addhā kho bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||

66. “Evam eva kho Poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||

‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā’ ti,|| tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||

‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||

“Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā” ti?|| ||

Te ca me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ ti paṭijānanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:

‘Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathā” ti?|| ||

[194] Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā,|| rattiṃ,|| ekaṃ vā divasaṃ,|| upaḍḍhaṃ vā rattiṃ,|| upaḍḍhaṃ vā divasaṃ,|| ekanta-sukhiṃ attāṇaṃ sañjānāthā’ ti.|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto jānātha:|| ||

‘Ayaṃ Maggo ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāyā’ ti?|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā,|| tāsaṃ bhāsa-mānānaṃ saddaṃ suṇātha:|| ||

Su-paṭipann’āttha mārisā,|| uju-paṭipann’āttha mārisā,|| ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Mayam pi hi mārisā,|| evaṃ paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?

“Addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||

67. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso cātu-m-mahā-pathe nisseṇiṃ kareyya pāsādassa ārohaṇāya.|| ||

Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||

‘Ambho purisa yassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosi.

Jānāsi taṃ pāsādaṃ puratthimāya vā disāya,|| pacchimāya vā disāya|| uttārāya vā disāya,|| dakkhiṇāya vā disāya,|| ucco vā,|| nīco vā,|| majjhimo vā’ ti?|| ||

Iti puṭṭho ‘no’ ti vadeyya.|| ||

Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||

‘Ambho purisa yan tvaṃ na jānāsi na passasi,|| tassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosī” ti?|| ||

Iti puṭṭho ‘āmā’ ti vadeyya.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

‘Na nu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?

“Addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||

68. “Evam eva kho Poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||

‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā’ ti,|| tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||

‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||

‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param [195] maraṇā’ ti?”|| ||

Te ce me evaṃ puṭṭhā ‘āmā’ ti paṭijānanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathā” ti?|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ|| ekaṃ vā divasaṃ|| upaḍḍhaṃ vā rattiṃ|| upaḍḍhaṃ vā divasaṃ|| ekanta-sukhiṃ attāṇaṃ sañjānāthā’ ti?|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto jānātha:|| ||

‘Ayaṃ Maggo|| ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

Itipuṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||

‘Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā,|| tāsaṃ bhāsa-mānānaṃ saddaṃ suṇātha:|| ||

Su-paṭipann’āttha mārisā,|| uju-paṭipann’āttha mārisā,|| ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Mayam pi hi mārisā,|| evaṃ paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||

Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||

Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?

“Addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||

69. “Tayo kho’me Poṭṭhapāda atta-paṭilābhā: oḷāriko atta-paṭilābho,|| mano-mayo atta-paṭilābho,|| arūpo atta-paṭilābho’ ti.|| ||

Katamo ca poṭṭhāpāda oḷāriko atta-paṭilābho?|| ||

Rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīṅkār’āhāra-bhakkho,|| ayaṃ oḷāriko atta-paṭilābho.|| ||

Katamo mano-mayo atta-paṭilābho?|| ||

Rūpī mano-mayo sabbaṅga-paccaṅgī ahīn’indriyo,|| ayaṃ mano-mayo atta-paṭilābho.|| ||

Katamo ca arūpo atta-paṭilābho?|| ||

Arūpī saññā-mayo,|| ayaṃ arūpo atta-paṭilābho.|| ||

70. Oḷārikassa kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya Dhammaṃ desemi,|| yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’ [196] va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā ti.|| ||

Siyā kho pana te Poṭṭhapāda evam assa:|| ||

Saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati|| dukkho ca kho vihāro’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ.|| ||

Saṅkilesikā c’eva dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati|| pāmujjañ c’eva bhavissati pīti ca|| passaddhi ca|| sati ca|| sampajaññañ ca,|| sukho ca vihāro.|| ||

71. Mano-mayassa pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya Dhammaṃ desemi yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vīhari-s-sathā’ ti.|| ||

Siyā kho pana te Poṭṭhapāda evam assa:|| ||

Saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati|| dukkho ca kho vihāro cā’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ.|| ||

Saṅkilesikā c’eva dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati|| pāmujjañ c’eva bhavissati pīti ca|| passaddhi ca|| sati sampajaññañ ca|| sukho ca vihāro.|| ||

72. Arūpassa pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya Dhammaṃ desemi yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā [197] abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā ti.|| ||

Siyā kho pana te Poṭṭhapāda evam assa:|| ||

‘Saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati,|| Dukkho ca kho vihāro’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ.|| ||

Saṅkilesikā c’eva dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati,|| pāmujjañc’eva bhavissati pīti ca,|| passaddhi ca,|| sati ca,|| sampajaññañ ca,|| sukho ca vihāro.|| ||

73. Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

‘Katamo pana so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho yassa tumhe pahāṇāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti?|| ||

Tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākaryoma:|| ||

“Ayaṃ vā so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||

74. Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

‘Katamo pana so āvuso mano-mayo atta-paṭilābho,|| yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti?|| ||

Tesaṃ mayaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma:|| ||

“Ayaṃ vā so āvuso mano-mayo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā [198] abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||

75. Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

‘Katamo pana so āvuso arūpo atta-paṭilābho,|| yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti?|| ||

Tesaṃ mayaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma:|| ||

“Ayaṃ vā so āvuso arūpo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema,|| yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||

Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

‘Na nu evaṃ sante sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī’ ti?.|| ||

“Addhā kho bhante evaṃ sante sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||

76. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso nisseṇiṃ kareyya pāsādassa ārohaṇāya,|| tass’eva pāsādassa heṭṭhā.|| ||

Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||

‘Ambho purisa yassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosi,|| jānāsi taṃ pāsādaṃ puratthimāya vā disāya,|| dakkhiṇāya vā disāya,|| pacchimāya vā disāya,|| uttarāya vā disāya,|| ucco vā,|| nīco vā,|| majjhimo vā’ ti?|| ||

So ce evaṃ vadeyya:|| ||

‘Ayaṃ va so āvuso pāsādo,|| yassāhaṃ ārohaṇāya nisseṇiṃ karomi tass’eva pāsādassa heṭṭhā’ ti.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

Na nu evaṃ sante tassa purisassa sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī’ ti?|| ||

“Addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||

[199] 69. Evam eva kho Poṭṭhapāda pare ce amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

‘Katamo pana so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho?|| ||

Yassa tumhe pahāṇāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti.|| ||

Tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākaryoma:

Evam eva kho Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

‘Katamo pana so āvuso mano-mayo atta-paṭilābho?|| ||

Yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti.|| ||

Tesaṃ mayaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma:

Evam eva kho Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

‘Katamo pana so āvuso arūpo atta-paṭilābho?|| ||

Yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti.|| ||

Tesaṃ mayaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma:

“Ayaṃ vā so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||

“Ayaṃ vā so āvuso mano-mayo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||

“Ayaṃ vā so āvuso arūpo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||

Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda?|| ||

Na nu evaṃ sante sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?|| ||

“Addhā kho bhante evaṃ sante sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||

77. Evaṃ vutte Citto Hatthi-Sāri-putto Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Yasmiṃ bhante samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| mogh’assa tasmiṃ samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| mogho arūpo atta-paṭilābho hoti.|| ||

Oḷāriko āssa atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco hoti.|| ||

Yasmiṃ bhante samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| mogh’assa tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| mogho arūpo atta-paṭilābho hoti.|| ||

Mano-mayo assa atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco hoti.|| ||

Arūpo assa atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco hotī’ ti.|| ||

Yasmiṃ bhante samaye arūpo atta-paṭilābho hoti,|| mogh’assa tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| mogho mano-mayo atta-paṭilābho hoti.|| ||

78. “Yasmiṃ Citta samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ [200] gacchati,|| na ‘arūpo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Oḷāriko atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ Citta samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati,|| na arūpo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Mano-mayo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ Citta samaye arūpo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati,|| na mano-mayo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Arūpo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Sace taṃ Citta evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

Ahosi tvaṃ atītam addhānaṃ,|| na tvaṃ n-ā-hosi?|| ||

Bhavissasi tvaṃ anāgatam addhānaṃ,|| na tvaṃ na bhavissasi?|| ||

Atthi tvaṃ etarahi,|| na tvaṃ n’atthī ti?|| ||

Evaṃ puṭṭho tvaṃ Citta kin ti vyākareyyāsī” ti?

“Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

Ahosi tvaṃ atītam addhānaṃ na tvaṃ na ahosi?|| ||

Bhavissasi tvaṃ anāgatam addhānaṃ,|| na tvaṃ na bhavissasi?|| ||

Atthi tvaṃ etarahi,|| na tvaṃ n’atthī’ ti?|| ||

Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyaṃ:|| ||

Ahos’āhaṃ atītam addhānaṃ,|| n-ā-haṃ na ahosiṃ.|| ||

Bhavissām’ahaṃ anāgatam addhānaṃ,|| n-ā-haṃ na bhavissāmi.|| ||

Atthāhaṃ etarahi,|| n-ā-haṃ n’atthī’ ti.|| ||

Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyan” ti.|| ||

79. Sace pana taṃ Citta evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

Yo te ahosi atīto atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho anāgato,|| mogho pacc’uppanno?|| ||

Yo va te bhavissati anāgato atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho anāgato,|| mogho pacc’uppanno?|| ||

Yo vā te etarahi pacc’uppanno atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho atīto,|| mogho anāgato’ ti?|| ||

Evaṃ puṭṭho tvaṃ Citta kin ti vyākareyyāsī” ti?

Sace pana maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

Yo te [201] ahosi atīto atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho anāgato,|| mogho pacc’uppanno?|| ||

Yo vā te bhavissati anāgato atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho atīto,|| mogho pacc’uppanno?|| ||

Yo vā te etarahi pacc’uppanno atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho atīto,|| mogho anāgato” ti?|| ||

Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyaṃ:|| ||

Yo me ahosi atīto atta-paṭilābho,|| sveva me atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco ahosi,|| mogho anāgato,|| mogho pacc’uppanno.|| ||

Yo me bhavissati anāgato atta-paṭilābho,|| sveva me atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco bhavissati,|| mogho pacc’uppanno.|| ||

Yo me etarahi pacc’uppanno atta-paṭilābho,|| sveva me atta-paṭilābho sacco,|| mogho atīto,|| mogho anāgato’ ti.|| ||

Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyan ti.|| ||

80. “Evam eva kho Citta yasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na arūpo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Oḷāriko atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ Citta samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na arūpo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Mano-mayo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ Citta samaye arūpo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Arūpo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

81. Seyyathā pi Citta gavā khīraṃ,|| khīramhā dadhi,|| dadhimhā navanītaṃ,|| navanītamhā sappi,|| sappimhā sappi-maṇḍo,|| yasmiṃ samaye khīraṃ hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye dadhīti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na navanītan ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na sappī ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na sappi-maṇḍo ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Khīraṃ tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ samaye dadhi hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye navanītanti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na sappīti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na sappi-maṇḍoti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ samaye navanītaṃ hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye sappinti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na sappi-maṇḍoti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na khīranti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ samaye sappi hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye sappi-maṇḍoti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na khīranti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na dadhīti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ samaye sappi-maṇḍo hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye khīranti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na dadhīti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na navanītanti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

‘Sappi-maṇḍo tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

[202] 74. Evam eva kho Citta yasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na arūpo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

‘Oḷāriko atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ Citta samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye arūpo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

‘Mano-mayo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Yasmiṃ Citta samaye arūpo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Na mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||

‘Arūpo atta-paṭilābho’tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||

Imā kho Citta loka-samaññā loka-niruttiyo loka-vohārā loka-paññattiyo yāhi Tathāgato voharati aparāma-santi.|| ||

82. Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Abhi-k-kantaṃ bhante.|| ||

Abhi-k-kantaṃ bhante.|| ||

Seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,|| paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,|| mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya,|| andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya:|| ‘Cakkhu-manto rūpāni dakkhintī’ ti.|| ||

Evam eva bhante Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es’āhaṃ bhante Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi|| Dhammañ ca|| bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||

Upāsakaṃ maṃ bhante Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan” ti.|| ||

83. Citto pana Hatthi-Sāri-putto Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

Abhi-k-kantaṃ bhante,|| abhikkantaṃ bhante.|| ||

Seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,|| paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,|| mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya,|| andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya|| ‘Cakkhu-manto rūpāni dakkhintī’ ti.|| ||

Evam eva bhante Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es’āhaṃ bhante Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||

Labheyyāhaṃ bhante Bhagavato santike pabbajjaṃ,|| labheyyaṃ upasampadan” ti.|| ||

84. Alattha kho Citto Hatthi-Sāri-putto Bhagavato santike pabbajjaṃ,|| alattha upasampadaṃ.|| ||

Acir’ūpasampanno kho pan’āyasmā Citto Hatthi-Sāri-putto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitto viharanto|| na cirass’eva yass’atthāya kula-puttā samma-d-eva agārasmā anagāriyaṃ [203] pabbajanti tad anuttaraṃ Brahma-cariya-pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsi.|| ||

Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇīyaṃ,|| nāparaṃ itthattayā’ ti abbhaññāsi.|| ||

Aññataro ca kho pan’āyasmā Citto Hatthi-Sāri-putto arahataṃ ahosī ti.|| ||

Poṭṭhapāda Suttaṃ Niṭṭhitaṃ Navamaṃ

Nguồn : Source link https://obo.genaud.net/

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 2

Post Views: 184