Kinh Trường Bộ 34 Pali : Kinh Thập Thượng (Dasuttara sutta)

Kinh Trường Bộ 34 Pali : Kinh Thập Thượng (Dasuttara sutta)

[272]

[1][rhyt][olds][than] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Campāyaṃ viharati Gaggarāya pokkharaṇīyā tīre mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi.|| ||

Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:|| ||

‘Āvuso bhikkhavo’ ti.|| ||

‘Āvuso’ ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṃ.|| ||

Āyasmā Sāriputto etad avoca:|| ||

Dasuttaraṃ pavakkhāmi dhammaṃ Nibbāna-pattiyā,|| Dukkhass’antakiriyāya sabba-gantha-p-pamocanaṃ.|| ||


Eko Dhammo

[2][rhyt] Eko āvuso dhammo bahu-kāro,|| eko dhammo bhāvetabbo,|| eko dhammo pariññeyyo,|| eko dhammo pahātabbo,|| eko dhammo hāna-bhāgiyo,|| eko dhammo visesa-bhāgiyo,|| eko dhammo du-p-paṭivijjho,|| eko dhammo uppādetabbo,|| eko dhammo abhiññeyyo,|| eko dhammo sacchi-kātabbo.|| ||

i. Katamo eko dhammo bahu-kāro?|| ||

Appamādo kusalesu dhammesu.|| ||

Ayaṃ eko dhammo bahu-kāro.|| ||

ii. Katamo eko dhammo bhāvetabbo?|| ||

Kāya-gatā sati sāta-sahagatā.|| ||

Ayaṃ eko dhammo bhāvetabbo.|| ||

iii. Katamo eko dhammo pariññeyyo?|| ||

Phasso sāsavo upādāniyo.|| ||

Ayaṃ eko dhammo pariññeyyo.|| ||

[273] iv. Katamo eko dhammo pahātabbo?|| ||

Asmi-māno.|| ||

Ayaṃ eko dhammo pahātabbo.|| ||

v. Katamo eko dhammo hāna-bhāgiyo?|| ||

A-yoniso-mana-sikāro.|| ||

Ayaṃ eko dhammo hāna-bhāgiyo.|| ||

vi. Katamo eko dhammo visesa-bhāgiyo?|| ||

Yoniso-mana-sikāro.|| ||

Ayaṃ eko dhammo visesa-bhāgiyo.|| ||

vii. Katamo eko dhammo du-p-paṭivijjho?|| ||

Ān-antar’iko ceto-samādhi.|| ||

Ayaṃ eko dhammo du-p-paṭivijjho.|| ||

viii. Katamo eko dhammo uppādetabbo?|| ||

Akuppaṃ ñāṇaṃ.|| ||

Ayaṃ eko dhammo uppādetabbo.|| ||

ix. Katamo eko dhammo abhiññeyyo?|| ||

Sabbe sattā āhāra-ṭ-ṭhitikā.|| ||

Ayaṃ eko dhammo abhiññeyyo.|| ||

x. Katamo eko dhammo sacchi-kātabbo?|| ||

Akuppā ceto-vimutti.|| ||

Ayaṃ eko dhammo sacchi-kātabbo.|| ||

Iti ime dasa dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||


Dve Dhammā

[3][rhyt] Dve dhammā bahu-kārā,|| dve dhammā bhāvetabbā,|| Dve dhammā pariññeyyā,|| dve dhammā pahātabbā,|| dve dhammā hāna-bhāgiyā,|| dve dhammā visesa-bhāgiyā,|| Dve dhammā duppaṭi-vijjhā,|| dve dhammā uppādetabbā,|| dve dhammā abhiññeyyā,|| dve dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame dve dhammā bahu-kārā?|| ||

Sati ca sampajaññaṃ ca.|| ||

Ime dve dhammā bahu-kārā.|| ||

ii. Katame dve dhammā bhāvatabbā?|| ||

Samatho ca vipassanā ca.|| ||

Ime dve dhammā bhāvetabbā.|| ||

iii. Katame dve dhammā pariññeyyā?|| ||

Nāmañ ca rūpañ ca.|| ||

Ime dve dhammā pariññeyyā.|| ||

[274] iv. Katame dve dhammā pahātabbā?|| ||

Avijjā ca bhava-taṇhā ca.|| ||

Ime dve dhammā pahātabbā.|| ||

v. Katame dve dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Dovacassatā ca,|| pāpa-mittatā ca.|| ||

Ime dve dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

vi. Katame dve dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Sovacassatā ca kalyāṇa-mittatā ca.|| ||

Ime dve dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

vii. Katame dve dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Yo ca hetu yo ca paccayo sattāṇaṃ saṅkilesāya,|| yo ca hetu yo ca paccayo sattāṇaṃ visuddhiyā.|| ||

Ime dve dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

viii. Katame dve dhammā uppādetabbā?|| ||

Dve ñāṇāni:|| Khaye ñāṇaṃ|| anuppāde ñāṇaṃ.|| ||

Ime dve dhammā uppādetabbā.|| ||

ix. Katame dve dhammā abhiññeyyā?|| ||

Dve dhātuyo:|| saṅkhatā ca dhātu,|| asaṅkhatā ca dhātu.|| ||

Ime dve dhammā abhiññeyyā.|| ||

x. Katame dve dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Vijjā ca|| vimutti ca.|| ||

Ime dve dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

Iti ime vīsati dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||


Tayo Dhammā

[4][rhyt] Tayo dhammā bahu-kārā,|| tayo dhammā bhāvetabbā,|| tayo dhammā bahu-kārā,|| tayo dhammā bhāvetabbā,|| tayo dhammā pariññayyā,|| tayo dhammā pahātabbā,|| tayo dhammā hāna-bhāgiyā,|| tayo dhammā visesa-bhāgiyā,|| tayo dhammā duppaṭivijdhā,|| tayo dhammā uppādetabbā,|| tayo dhammā abhiññeyyā,|| tayo dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame tayo dhammā bahu-kārā?|| ||

Sappurisa-saṃ-sevo,|| Sad’Dhamma-savanaṃ,|| Dhamm-ā-nu-Dhammappaṭipatti.|| ||

Ime tayo dhammā bahu-kārā.|| ||

ii. Katame tayo dhammā bhāvetabbā?|| ||

Tayo samādhī:|| sa-vitakko sa-vicāro samādhi,|| avitakko vicāramatto samādhi,|| avitakko avicāro samādhi.|| ||

Ime tayo dhammā bhāvetabbā.|| ||

[275] iii. Katame tayo dhammā pariññeyyā?|| ||

Tisso vedanā:|| sukhā vedanā,|| dukkhā vedanā,|| adukkha-m-asukhā vedānā.|| ||

Ime tayo dhammā pariññeyyā.|| ||

iv. Katame tayo dhammā pahātabbā?|| ||

Tisso taṇhā:|| kāma-taṇhā,|| bhava-taṇhā,|| vibhava-taṇhā.|| ||

Ime tayo dhammā pahātabbā.|| ||

v. Katame tayo dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Tīṇi akusala-mūlāni:|| lobho akusala-mūlaṃ,|| doso akusala-mūlaṃ,|| moho akusala-mūlaṃ.|| ||

Ime tayo dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

vi. Katame tayo dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Tīṇi kusala-mūlāni:|| alobho kusala-mūlaṃ,|| adoso kusala-mūlaṃ,|| amoho kusala-mūlaṃ.|| ||

Ime tayo dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

vii. Katame tayo dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Tisso nissaraṇiyā dhātuyo:|| kāmānam etaṃ nissaraṇaṃ|| yad idaṃ nekkhammaṃ,|| rūpānam etaṃ nissaraṇaṃ|| yad idaṃ āruppaṃ,|| yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭicca-samuppannaṃ nirodho tassa nissaraṇaṃ.|| ||

Ime tayo dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

viii. Katame tayo dhammā uppādetabbā?|| ||

Tīṇi ñāṇāni:|| atītaṃse ñāṇaṃ,|| anāgataṃse ñāṇaṃ,|| pacc’uppannaṃse ñāṇaṃ.|| ||

Ime tayo dhammā uppādetabbā.|| ||

ix. Katame tayo dhammā abhiññeyyā?|| ||

Tisso dhātuyo:|| kāma-dhātu,|| rūpa-dhātu,|| arūpa-dhātu.|| ||

Ime tayo dhammā abhiññeyyā.|| ||

x. Katame tayo dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Tisso vijjā:|| pubbe-nivāsānu-s-sati ñāṇaṃ vijjā,|| sattāṇaṃ cut’ūpapāte ñāṇaṃ vijjā,|| āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ vijjā.|| ||

Ime tayo dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

[276] Iti ime tiṃsa dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||


Cattāro Dhammā

[5][rhyt]Cattāro dhammā bahu-kārā,|| cattāro dhammā bhāvetabbā,|| cattāro dhammā pariññeyyā,|| cattāro dhammā pahātabbā,|| cattāro dhammā hāna-bhāgiyā,|| cattāro dhammā visesa-bhāgiyā,|| cattāro dhammā duppaṭi-vijjhā,|| cattāro dhammā uppādetabbā,|| cattāro dhammā abhiññeyyā,|| cattāro dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame cattāro dhammā bahu-kārā?|| ||

Cattāri cakkāni:|| paṭirūpa-desa-vāso,|| sappuris’ūpanissayo,|| atta-sammā-paṇidhi,|| pubbe ca kata-puññatā.|| ||

Ime cattāro dhammā bahu-kārā.|| ||

ii. Katame cattāro dhammā bhāvetabbā?|| ||

Cattāro sati-paṭṭhānā:|| Idh’āvuso bhikkhu kāye kāy’ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,|| vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ,|| Idh’āvuso bhikkhu vedanā vedanāsupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,|| vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ,|| Idh’āvuso bhikkhu citte citt’ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,|| vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ,|| Idh’āvuso bhikkhu dhammesu Dhamm’ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,|| vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Ime cattāro dhammā bhāvetabbā.|| ||

iii. Katame cattāro dhammā pariññeyyā?|| ||

Cattāro āhārā:|| kabalīkāro āhāro; oḷāriko vā sukhumo vā,|| phasso dutiyo,|| mano-sañcetanā tatiyā,|| viññāṇaṃ catutthaṃ.|| ||

Ime cattāro dhammā pariññeyyā.|| ||

iv. Katame cattāro dhammā pahātabbā?|| ||

Cattāro oghā:|| kāmogho,|| bhavogho,|| diṭṭhogho,|| avijjogho.|| ||

Ime cattāro dhammā pahātabbā.|| ||

v. Katame cattāro dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Cattāro yogā:|| kāma-yogo,|| bhava-yogo,|| diṭṭhi-yogo,|| avijjā-yogo.|| ||

Ime cattāro dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

vi. Katame cattāro dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Cattāro visaṃyogā:|| kāmayoga-visaṃyogo,|| bhavayoga-visaṃyogo,|| diṭṭhiyoga-visaṃyogo,|| avijjāyoga-visaṃyogo.|| ||

Ime cattāro dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

[277] vii. Katame cattāro dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Cattāro samādhī:|| hāna-bhāgiyo samādhi,|| ṭhiti-bhāgiyo samādhi,|| visesa-bhāgiyo samādhi,|| nibbedha-bhāgiyo samādhi.|| ||

Ime cattaro dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

viii. Katame cattāro dhammā uppādetabbā?|| ||

Cattāri ñāṇāni,|| Dhamme ñāṇaṃ,|| anavaye ñāṇaṃ,|| paricce ñāṇaṃ,|| sammuti-ñāṇaṃ.|| ||

Ime cattāro dhammā uppādetabbā.|| ||

ix. Katame cattāro dhammā abhiññeyyā?|| ||

Cattāri ariya-saccāni:|| dukkhaṃ ariya-saccaṃ,|| dukkha-samudayaṃ ariya-saccaṃ,|| dukkha-nirodho ariya-saccaṃ,|| dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ariya-saccaṃ.|| ||

Ime cattāro dhammā abhiññeyyā.|| ||

x. Katame cattāro dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Cattāri sāmañña-phalāni:|| sot’āpatti-phalaṃ,|| Sakad-āgāmi-phalaṃ,|| Anāgāmi-phalaṃ,|| Arahatta-phalaṃ.|| ||

Ime cattāro dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

Iti ime cattārīsaṃ dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||


Pañca Dhammā

[6][rhyt] Pañca dhammā bahu-kārā,|| pañca dhammā bhāvetabbā,|| pañca dhammā pariññeyyā,|| pañca dhammā pahātabbā,|| pañca dhammā hāna-bhāgiyā,|| pañca dhammā visesa-bhāgiyā,|| Pañca dhammā duppaṭi-vijjhā,|| pañca dhammā uppādetabbā,|| pañca dhammā abhiññeyyā,|| pañca dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame pañca dhammā bahu-kārā?|| ||

Pañca padhāniy-aṅgāni:|| idh’āvuso bhikkhu saddho hoti,|| sadda-hati Tathāgatassa bodhiṃ;|| iti pi so Bhagavā|| arahaṃ|| Sammā Sambuddho|| vijjā-caraṇa-sampanno|| Sugato|| loka-vidū|| anuttaro purisa-damma-sārathī|| Satthā deva-manussānaṃ|| Buddho|| Bhagavā’ ti.|| ||

Appābādho hoti|| appātaṅko sama-vepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhāna-kkhamāya.|| ||

Asaṭho hoti|| amāyāvī yathā-bhūtaṃ attāṇaṃ āvikattā satthari vā|| viññūsu vā sabrahma-cārīsu.|| ||

Āraddha-viriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,|| kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷha-parakkamo anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||

Paññavā hoti uday’attha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā-dukkha-kkhaya-gāminiyā.|| ||

Ime pañca dhammā bahu-kārā.|| ||

ii. Katame pañca dhammā bhāvetabbā?|| ||

Pañcaṅgiko sammā-samādhi;|| pīti-pharaṇatā,|| sukha-pharaṇatā,|| ceto- [278] pharaṇatā,|| āloka-pharaṇatā,|| pacc’avekkhaṇa-nimittaṃ.|| ||

Ime pañca dhammā bhāvetabbā.|| ||

iii. Katame pañca dhammā pariññeyyā?|| ||

Pañc’upādāna-k-khandhā,|| seyyath’īdaṃ:|| rūp’ūpādāna-k-khandho,|| vedan’ūpādana-k-khandho,|| saññ’ūpādāna-k-khandho,|| saṅkhār’ūpādāna-k-khandho,|| viññāṇ’ūpādāna-k-khandho.|| ||

Ime pañca dhammā pariññeyyā.|| ||

iv. Katame pañca dhammā pahātabbā?|| ||

Pañca nīvaraṇāni:|| kāma-c-chanda-nīvaraṇaṃ,|| vyāpāda-nīvaraṇaṃ,|| thīna-middha-nīvaraṇaṃ,|| uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṃ,|| viciki-c-chā-nīvaraṇaṃ.|| ||

Ime pañca dhammā pahātabbā.|| ||

v. Katame pañca dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Pañca ceto-khīlā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhu satthari kaṅkhati|| vicikicchati|| nādhi-muccati|| na sampasīdati.|| ||

Yo so āvuso bhikkhu satthari kaṅkhati|| vicikicchati|| nādhi-muccati|| na sampasīdati|| tassa cittaṃ na namati|| ātappāya|| anuyogāya|| sātaccayā|| padhānāya.|| ||

Yassa cittaṃ na namati|| ātappāya|| anuyogāya|| sāta-c-cāya|| padhānāya.|| ||

Ayaṃ paṭhamo ceto-khīlo.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||

Yo so āvuso bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||

Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||

Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||

Ayaṃ dutiyo ceto-khīlo.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||

Yo so āvuso bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||

Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||

Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||

Ayaṃ tatiyo ceto-khīlo.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati.|| ||

Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||

Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||

Ayaṃ catuttho ceto-khīlo.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabuhmacārīsu kupito hoti anatta-mano āhata-citto khīla-jāto.|| ||

Yo so āvuso bhikkhu sabrahma-cārīsu kupito hoti anatta-mano āhata-citto khīlajāto|| ||

Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||

Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāta-c-cāya padhānāya.|| ||

Ayaṃ pañcamo ceto-khīlo.|| ||

Ime pañca dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

vi. Katame pañca dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Pañc’indriyāni:|| saddh’indriyaṃ,|| viriy’indriyaṃ,|| sat’indriyaṃ,|| samādh’indriyaṃ,|| paññ’indriyaṃ.|| ||

Ime pañca dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

vii. Katame pañca dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Pañca nissāraṇīyā dhātuyo:|| ||

(1) Idh’āvuso, bhikkhuno kāme mana-sikaroto|| kāmesu cittaṃ na pakkhandati|| na pasīdati|| na santiṭṭhati|| na vimuccati.|| ||

Nekkhammaṃ kho pan’assa mana-sikaroto nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati|| ||

Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ kāmehi.|| ||

Ye ca kāma-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||

Idam akkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso,|| bhikkhuno vyāpādaṃ mana-sikaroto vyāpāde cittaṃ na pakkhandati,|| na ppasīdati na sanniṭṭhati na vimuccati.|| ||

Avyāpādaṃ kho pan’assa mana-sikāroto avyāpāde cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||

Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ vyāpādena.|| ||

Ye ca vyāpāda-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||

Idam akkhātaṃ vyāpādassa nissaraṇaṃ.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso,|| bhikkhuno vihesaṃ mana-sikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||

Avihesaṃ kho panassa mana-sikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||

Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya.|| ||

Ye ca vihesa-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||

Idam akkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno rūpaṃ mana-sikāroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||

Arūpaṃ kho pan’assa mana-sikaroto arūpesu cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||

Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi.|| ||

Ye ca rūpa-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||

Idam akkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno sakkāyaṃ mana-sikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||

Sakkāya-nirodhaṃ kho pan’assa mana-sikaroto sakkāya-nirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||

Tassa taṃ cittaṃ Sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ su-vimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena.|| ||

Ye ca sakkāya-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā,|| mutto so tehi,|| na so taṃ vedanaṃ vedeti.|| ||

Idam akkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇaṃ.|| ||

Ime pañca dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

viii. Katame pañca dhammā uppādetabbā?|| ||

Pañca ñāṇiko sammā-samādhi.|| ||

‘Ayaṃ samādhi pacc’uppannasuko c’eva āyatiñ ca sukha-vipāko’ ti|| paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||

‘Ayaṃ samādhi ariyo nirāmiso’ ti|| [279] paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||

‘Ayaṃ samādhi akā-purisa-sevito’ ti|| paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||

‘Ayaṃ samādhi santo paṇīto paṭi-p-pa-s-saddha-laddho ekodi-bhāvādhi-gato na ca sa-saṅkhāra-niggayha-vāritāvato’ ti|| paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||

‘So kho panāhaṃ imaṃ samādhiṃ sato va samāpajjāmi,|| sato vuṭṭhahāmī’ ti|| paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.|| ||

Ime pañca dhammā uppādetabbā.|| ||

ix. Katame pañca dhammā abhiññeyyā?|| ||

Pañca vimutt’āyatanāni:|| ||

(1) Idh’āvuso bhikkhuno Satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī.|| ||

Yathā yathā āvuso bhikkhano Satthā Dhammaṃ deseti|| aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| tathā tathā so tasmiṃ Dhamme|| attha-paṭisaṃvedī ca hoti|| Dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||

Tassa attha-paṭisaṃvedino|| Dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||

Idaṃ paṭhamaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na h’eva kho Satthā dhammaṃ deseti,|| aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| api ca kho yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti.|| ||

Yathā yathā āvuso bhikkhu yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti,|| tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||

Tassa attha-paṭisaṃvedino dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||

Idaṃ dutiyaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na h’eva kho Satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti,|| api ca kho yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti.|| ||

Yathā yathā’vuso bhikkhu yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti,|| tathā tathā so tasmiṃ dhamme attha-paṭisaṃvedi ca hoti dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||

Tassa attha-paṭisaṃvedino dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||

Idaṃ tatiyaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na h’eva kho Satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti,|| api ca kho yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā’nupekkhati.|| ||

Yathā yathā āvuso bhikkhu yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā’nupekkhati,|| tathā tathā so tasmiṃ dhamme attha-paṭisaṃvedī ca hoti dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||

Tassa attha-paṭisaṃvedino dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||

Idaṃ catutthaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na h’eva kho Satthā dhammaṃ desetī,|| aññataro vā garu-ṭ-ṭhāniko sabrahma-cārī,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karotī,|| nā pi yathā-sutaṃ yathā-pariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā’nupekkhati|| api ca kho assa aññataraṃ samādhi-nimittaṃ suggahitaṃ hoti|| sumana-sikataṃ sūpadhāritaṃ su-p-paṭividdhaṃ paññāya.|| ||

Yathā yathā āvuso bhikkhuno aññataraṃ samādhi-nimittaṃ suggahitaṃ hoti sumana-sikataṃ sūpadhāritaṃ su-p-paṭividdhaṃ paññāya,|| tathā tathā so tasmiṃ dhamme attha-paṭisaṃvedī ca hoti dhamma-paṭisaṃvedī ca.|| ||

Tassa attha-paṭisaṃvedino dhamma-paṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||

Idaṃ pañcamaṃ vimutt’āyatanaṃ.|| ||

Ime pañca Dhammā abhiññeyyā.|| ||

x. Katame pañca Dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Pañca Dhamma-k-khandhā:|| sīla-k-khandho,|| samādhi-k-khandho,|| paññā-k-khandho,|| vimutti-k-khandho,|| vimutti-ñāṇa-dassana-k-khandho.|| ||

Ime pañca dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

Iti ime paññāsa dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||

§

6

[7][rhyt] Cha dhammā bahu-kārā,|| cha dhammā bhāvetabbā,|| cha dhammā pariññeyyā,|| cha dhammā pahātabbā,|| cha dhammā hāna-bhāgiyā,|| cha dhammā visesa-bhāgiyā,|| cha dhammā duppaṭi-vijjhā,|| cha dhammā uppādetabbā,|| cha dhammā abhiññeyyā,|| cha dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame cha dhammā bahu-kārā?|| ||

Cha sārāṇīyā dhammā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhuno mettaṃ kāya-kammaṃ [280] pacc’upatthikaṃ hoti sabrahma-cārīsu āvi c’eva raho ca.|| ||

Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno mettaṃ vacī-kammaṃ pacc’upatthikaṃ hoti sabrahma-cārīsu āvi c’eva raho ca.|| ||

Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno mettaṃ mano-kammaṃ pacc’upatthikaṃ hoti sabrahma-cārīsu āvi c’eva raho ca.|| ||

Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhamma-laddhā antamaso patta-pariyāpanna-mattam pi,|| tathā-rūpehi lābhehi appaṭivibhatta-bhogī hoti sīlavantehi sabrahma-cārīhi sādhāraṇa-bhogī.|| ||

Ayam pi dhammo sārāniyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asa-balāni akammā-sāni bhujissāni viññūppasatthāni aparām-aṭṭhāni samādhi-saṃvaṭṭanikāni,|| tathā-rūpesu sīlesu sīla-sāmañña-gato viharati sabrahma-cārīhi āvi c’eva raho ca.|| ||

Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karaṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||

(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yā’yaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā-dukkha-k-khayāya,|| tathā-rūpāya diṭṭhiyā diṭṭhi-sāmañña-gato viharati sabrahma-cārīhi āvi c’eva raho ca.|| ||

Ayam pi dhammo sārāṇīyo piya-karaṇo garu-karano saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saṃvaṭṭati.|| ||

Ime cha dhammā bahu-kārā,

ii. Katame cha dhammā bhāvetabbā?|| ||

Cha anussati-ṭ-ṭhānini:|| Buddh’ānu-s-sati,|| Dhamm’ānu-s-sati,|| Saṅgh’ānu-s-sati,|| sīl’ānu-s-sati,|| cāg’ānu-s-sati,|| devat’ānu-s-sati.|| ||

Ime cha dhammā bhāvetabbā.|| ||

iii. Katame cha dhammā pariññeyyā?|| ||

Cha ajjhattikāni āyatanāni:|| cakkh’āyatanaṃ,|| sot’āyatanaṃ,|| ghān’āyatanaṃ,|| jivh-ā-yatanaṃ,|| kāy’āyatanaṃ,|| man’āyatanaṃ.|| ||

Ime cha dhammā pariññeyyā.|| ||

iv. Katame cha dhammā pahātabbā?|| ||

Cha taṇhā-kāyā,|| rūpa-taṇhā,|| sadda-taṇhā,|| gandha-taṇhā,|| rasa-taṇhā,|| phoṭṭhabba-taṇhā,|| Dhamma-taṇhā.|| ||

Ima cha dhammā pahātabbā.|| ||

v. Katame cha dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Cha agāravā:|| idh’āvuso bhikkhu satthari agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| dhamme agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| saṅghe agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| sikkhāya agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| appamāde agāravo viharati a-p-paṭissavo,|| paṭisanthāre agāravo viharati a-p-paṭisso.|| ||

Ime cha dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

vi. Katame cha dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Cha gāravā:|| idh’āvuso bhikkhu satthari sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| dhamme sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| saṅghe sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| sikkhāya sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| appamāde sagāravo viharati sa-p-paṭissavo,|| paṭisanthāre sagāravo viharati sa-p-paṭissavo.|| ||

Ime cha dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

vii. Katame cha dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Cha nissaraṇiyā dhātuyo:|| (1) Idh’āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| ‘Mettā hi kho me āvuso,|| ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||

Atha ca pana me vyāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti.|| ||

So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||

Aṭṭhānam etaṃ āvuso anavakāso.|| ||

Yaṃ mettāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya.|| ||

Atha ca pan’assa vyāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||

Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso,|| vyāpādassa yad idaṃ mettā ceto-vimutti.|| ||

(2) Idha pan’āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| ‘Karuṇā hi kho me āvuso,|| ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||

Atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti.|| ||

So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||

Aṭṭhāname taṃ āvuso anavakāso.|| ||

Yaṃ karuṇāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya.|| ||

Atha ca pan’assa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||

Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso,|| vihesāya yad idaṃ karuṇā ceto-vimutti.|| ||

(3) Idh’āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| ‘Muditā hi kho me āvuso,|| ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||

Atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti.|| ||

So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||

Aṭṭhāname taṃ āvuso anavakāso.|| ||

Yaṃ muditāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,|| atha ca pan’assa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||

Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso,|| aratiyā yad idaṃ muditā ceto-vimutti.|| ||

(4) Idha pana āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| upekkhā hi kho me āvuso ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||

Atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti|| ||

So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||

Aṭṭhāname taṃ āvuso anavakāso.|| ||

Yaṃ upekhāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,|| atha ca pan’assa rāgo cittaṃ pariyādāya.|| ||

ṭhassatī’ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||

Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso rāgassa yad idaṃ upekkhā ceto-vimutti.|| ||

(5) Idha pan’āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya:|| animittā hi kho me āvuso ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||

Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ ti|| ||

So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||

Aṭṭhānam etaṃ āvuso anavakāso,|| yaṃ animmitāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya|| ||

Atha ca pan’assa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissatī ti, n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||

Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso sabba-nimittānaṃ,|| yad idaṃ animittā ceto-vimutti.|| ||

(6) Idha pan’aāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya:|| ‘asmī ti kho me vigataṃ,|| ayam aham asmī ti na samanupassāmi.|| ||

Atha ca pana me viciki-c-chā-kathaṃ-kathā-sallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ ti.|| ||

So ‘mā h’evan’ ti ‘ssa vacanīyo,|| mā ‘yasmā evaṃ avaca,|| mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,|| na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ,|| na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||

Aṭṭhānam etaṃ āvuso anavakāso,|| yaṃ asmī ti vigate ayam aham asmī ti asamanupassato,|| atha ca pan’assa viciki-c-chā-kathaṃ-kathā-sallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ ti,|| n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||

Nissaraṇaṃ h’etaṃ āvuso viciki-c-chā-kathaṃ-kathā-sallassa,|| yad idaṃ asmī’ ti māna-samugghāto.|| ||

Ime cha dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

[281] viii. Katame cha dhammā uppādetabbā?|| ||

Cha satata-vihārā:|| idh’āvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||

Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||

Sotena saddaṃ sutvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||

Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||

Ghānena gadhaṃ ghāyitvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||

Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||

Jivhāya rasaṃ sāyitvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||

Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā n’eva sumano hoti na dummano.|| ||

Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||

Manasā dhammaṃ viññāya n’eva sumano hoti na dummano.|| ||

Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||

Ime cha dhammā uppādetabbā.|| ||

ix. Katame cha dhammā abhiññeyyā?|| ||

Cha anuttariyāni:|| dass’ānānuttariyaṃ,|| savaṇ’ānuttariyaṃ,|| lābh’ānuttariyaṃ,|| sikkh’ānuttariyaṃ,|| pāricariy’ānuttariyaṃ,|| anu-s-sat’ānuttariyaṃ.|| ||

Ime dhammā abhiññeyyā.|| ||

x. Katame cha dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Cha abhiññā:|| idh’āvuso, bhikkhu aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti —|| eko pi hutvā bahudhā hoti,|| bahudhā pi hutvā eko hoti,|| āvī-bhāvaṃ tiro-bhāvaṃ tiro-kuḍḍhaṃ tiro-pākāraṃ tiro-pabbataṃ asajja-māno gacchati,|| seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti,|| seyyathā pi udake.|| ||

Udake pi abhijja-māne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaṃ,|| ākāse pi pallaṅkena khamati seyyathā pi pakkhī sakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaṃ mahiddhike evaṃ mah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati.|| ||

Yāva Brahmalokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||

So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti|| dibbe ca mānuse ca,|| ye dūre santike ca.|| ||

So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti.|| ||

Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-rāgaṃ vā cittaṃ vīta-rāgaṃ cittanti pajānāti,|| sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti,|| vīta-dosaṃ vā cittaṃ vīta-dosaṃ cittanti pajānāti,|| samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ vā cittanti pajānāti,|| vīta-mohaṃ vā cittaṃ vīta-mohaṃ cittanti pajānāti,|| saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti,|| vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ vā cittanti pajānāti,|| amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ vā cittanti pajānāti,|| mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti,|| savuttaraṃ vā cittaṃ savuttaraṃ cittanti pajānāti,|| anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti,|| asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti,|| samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti,|| avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti,|| vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati,|| seyyath’īdaṃ ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi pi jātiyo,|| dasa pi pi jātiyo,|| vīsatim pi jātiyo,|| tiṃsam pi jātiyo,|| cattā’īsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi saṃvaṭṭa-kappe,|| aneke pi vivaṭṭa-kappe,|| aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe:|| amutrāsiṃ evaṃ-nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evam-āhāro evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra udapādiṃ.|| ||

Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evam-āhāro evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno” ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ‘ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,|| vacī-du-c-caritena samannāgatā,|| mano-du-c-caritena samannāgatā,|| ariyānaṃ upavādakā,|| micchā-diṭṭhikā,|| micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinīpātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,|| vacī-sucaritena samannāgatā,|| mano-sucaritena samannāgatā,|| ariyānaṃ anupavādakā,|| sammā-diṭṭhikā,|| sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇīte suvanṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||

Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttiṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||

Ime cha dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

Iti ime cha dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||


[282]

7

[8][rhyt] Satta dhammā bahu-kārā,|| satta dhammā bhāvetabbā,|| satta dhammā pariññeyyā,|| satta dhammā pahātabbā,|| satta dhammā hāna-bhāgiyā,|| satta dhammā visesa-bhāgiyā,|| satta dhammā duppaṭi-vijjhā,|| satta dhammā uppādetabbā,|| satta dhammā abhiññeyyā,|| satta dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame satta dhammā bahu-kārā?|| ||

Satta ariya-dhanāni:|| saddhā-dhanaṃ,|| sīla-dhanaṃ,|| hiri-dhanaṃ,|| ottappa-dhanaṃ,|| suta-dhanaṃ,|| cāga-dhanaṃ,|| paññā-dhanaṃ.|| ||

Ime satta dhammā bahu-kārā.|| ||

ii. Katame satta dhammā bhāvetabbā?|| ||

Satta sambojjh’aṅgā:|| sati-sambojjh’aṅgo,|| dhamma-vicaya-sambojjh’aṅgo,|| viriya-sambojjh’aṅgo,|| pīti-sambojjh’aṅgo,|| passaddhi-sambojjh’aṅgo,|| samādhi-sambojjh’aṅgo,|| upekkhā-sambojjh’aṅgo.|| ||

Ime satta dhammā bhāvetabbā.|| ||

iii. Katame satta dhammā pariññeyyā?|| ||

Satta viññāṇa-ṭ-ṭhitiyo:|| (1) sant’āvuso sattā nānatta-kāyā nānātta-saññino,|| seyyathā pi manussā ekacco ca devā ekacco ca vinipātikā.|| ||

Ayaṃ paṭhamā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||

(2) Sant’āvuso sattā nānatta-kāyā ekatta-saññino,|| seyyathā pi devā Brahma-kāyikā paṭham-ā-bhini-b-battā.|| ||

Ayaṃ dutiyā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||

(3) Sant’āvuso sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino,|| seyyathā pi devā Ābhassarā.|| ||

Ayaṃ tatiyā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||

(4) Sant’āvuso sattā ekatta-kāyā ekatta-saññino,|| seyyathā pi devā Subhakiṇṇā.|| ||

Ayaṃ catutthā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||

(5) Sant’āvuso sattā sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamma,|| paṭigha-saññānaṃ attha-gamā,|| nānatta-saññānaṃ amana-sikārā,|| ‘Ananto ākāso’ ti|| Ākāsānañ-c’āyatanūpagā.|| ||

Ayaṃ pañcamī viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||

(6) Sant’āvuso sattā sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanūpagā.|| ||

Ayaṃ chaṭṭhā viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||

(7) Sant’āvuso sattā sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti|| Ākiñ caññ’āyatanūpagā.|| ||

Ayaṃ sattamī viññāṇa-ṭ-ṭhiti.|| ||

Ime satta dhammā pariññeyyā.|| ||

iv. Katame satta dhammā pahātabbā?|| ||

Satt’ānusayā:|| kāmarāg-ā-nusayo,|| paṭigh-ā-nusayo,|| diṭṭh’ānusayo,|| viciki-c-chā’nusayo,|| mān-ā-nusayo,|| bhava-rāg-ā-nusayo,|| avijj-ā-nusayo.|| ||

Ime satta dhammā pahātabbā.|| ||

v. Katame satta dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Satta asad’dhammā:|| idh’āvuso bhikkhu assaddho hoti,|| ahiriko hoti,|| anottapī hoti,|| appa-ssuto hoti,|| kusīto hoti,|| muṭṭha-ssati hoti,|| duppañño hoti.|| ||

Ime satta dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

vi. Katame satta dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Satta Sad’Dhammā:|| idh’āvuso bhikkhu saddho hoti,|| hirimā hoti,|| ottapī hoti,|| bahu-s-suto hoti,|| āraddha-viriyo hoti,|| upatthika-sati hoti,|| paññavā hoti.|| ||

Ime satta dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

[283] vii. Katame satta dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Satta sappurisa-dhammā:|| idh’āvuso bhikkhu Dhamm’aññū ca hoti,|| atth’aññū ca,|| attaññū ca,|| matt’aññū ca,|| kāl’aññū ca,|| paris’aññū ca,|| puggalaññū ca.|| ||

Ime satta dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

viii. Katame satta dhammā uppādetabbā?|| ||

Satta saññā:|| anicca-saññā,|| anatta-saññā,|| asubha-saññā,|| ādīnava-saññā,|| pahāṇa-saññā,|| virāga-saññā,|| nirodha-saññā.|| ||

Ime satta dhammā uppādetabbā.

ix. Katame satta dhammā abhiññeyayā?|| ||

Satta niddasa-vatthūni:|| idh’āvuso bhikkhu sikkhā-samādāne tibba-chando hoti āyatiñ ca sikkhā-samādāne avigata-pemo.|| ||

Dhamma-nisantiyā tibba-chando hoti āyatiñ ca dhamma-nisantiyā avigata-pemo|| ||

Icchāvinaye tibba-chando hoti āyatiñ ca icchā-vinaye avigata-pemo|| ||

Paṭisallāne tibba-chando hoti āyatiñ ca paṭisallāne avigata-pemo.|| ||

Viriy’ārambhe tibba-chando hoti āyatiñ ca viriy’ārambhe avigata-pemo.|| ||

Sati-nepakke tibba-chando hoti āyatiñ ca sati-nepakke avigata-pemo|| ||

Diṭṭhi-paṭivedhe tibba-chando hoti āyatiñ ca diṭṭhi-paṭivedhe avigata-pemo.|| ||

Ime satta dhammā abhiññeyyā.|| ||

x. Katame satta dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Satta khīṇ’āsava-balāni:|| (1) idh’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti.|| ||

Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aṅgāra-kās-ū-pamā kāmā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti.|| ||

Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno|| viveka-ninnaṃ cittaṃ hoti|| viveka-poṇaṃ|| viveka-pabbhāraṃ|| viveka-ṭ-ṭhaṃ nekkhamm-ā-bhirataṃ|| vyanti-bhūtaṃ|| sabbaso āsava-ṭ-ṭhāniyehi dhammehi.|| ||

Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno cattāro sati-paṭṭhānā bhāvitā honti [284] subhāvitā.|| ||

Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno pañc’indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni.|| ||

Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||

(6) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno satta bojjh’aṅgā bhāvitā honti subhāvitā.|| ||

Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya su-diṭṭhā honti,|| idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||

(7) Puna ca paraṃ āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno Ariyo Aṭṭhaṅgiko Maggo bhāvito hoti subhāvito.|| ||

Yam p’āvuso khīṇ’āsavassa bhikkhuno Ariyo Aṭṭhaṅgiko Maggo bhāvito hoti subhāvito.|| ||

Idam pi khīṇ’āsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,|| yaṃ balaṃ āgamma khīṇ’āsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti,|| ‘khīṇā me āsavā’ ti.|| ||

Ime satta dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

Iti me sattati dhammā|| bhūtā|| tacchā|| tathā|| avitathā|| anaññathā|| sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||


Aṭṭha dhammā

[9][rhyt] Aṭṭha dhammā bahu-kārā,|| aṭṭha dhammā bhāvetabbā,|| aṭṭha dhammā pariññeyyā,|| aṭṭha dhammā pahātabbā,|| aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā,|| aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā,|| aṭṭha dhammā duppaṭi-vijjhā,|| aṭṭha dhammā uppādetabbā,|| aṭṭha dhammā abhiññeyyā,|| aṭṭha dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame aṭṭha dhammā bahu-kārā?|| ||

Aṭṭha hetu|| aṭṭha paccayā|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya|| paṭilābhāya|| paṭiladdhāya|| bhiyyo-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvaṭṭanti.|| ||

Katame aṭṭha?

(1) Idh’āvuso bhikkhu Satthāraṃ vā upanissāya viharati aññataraṃ vā garu-ṭ-ṭhāniyaṃ sabrahma-cāraṃ,|| yatth’assa tibbaṃ hir’ottappaṃ pacc’upatthikaṃ hoti,|| pemañ ca gāravo ca.|| ||

Ayaṃ paṭhamo hetu,|| paṭhamo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya [285] paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||

(2) Taṃ kho pana Satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garu-ṭ-ṭhāniyaṃ sabrahma-cāriṃ yatth’assa tibbaṃ hir’ottappaṃ pacc’upatthikaṃ hoti pemaṃ ca gāravo ca,|| te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati:|| ||

‘Idaṃ bhante kathaṃ?|| ||

Imassa ko attho’ ti?|| ||

Tassa te āyasmanto avivaṭaṃ c’eva vivaranti,|| an-uttāni-katañ ca uttānī-karonti,|| aneka-vihitesu ca kaṅkha-ṭ-ṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti.|| ||

Ayaṃ dutiyo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||

(3) Taṃ kho pana dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti,|| kāya-vūpakāsena ca citta-vūpakāsena ca.|| ||

Ayaṃ tatiyo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sīlavā hoti,|| Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno,|| anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,|| samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Ayaṃ catuttho hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu bahu-s-suto hoti|| suta-dharo|| suta-sannicayo.|| ||

Ye te dhammā ādi-kalyāṇā|| majjhe-kalyāṇā|| pariyosāna-kalyāṇā|| sātthā sa-vyañjanā kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahma-cariyā abhivadanti,|| tathā-rūpāssa dhammā bahu-s-sutā honti-dhatā|| vacasā paricitā manas-ā-nupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-viddhā.|| ||

Ayaṃ pañcamo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||

(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu āraddha-viriyo viharati|| akusalānaṃ dhammānaṃ pahāṇāya,|| kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya,|| thāmava daḷha-parakkamo|| anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||

Ayaṃ [286] chaṭṭho hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||

(7) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi saritā anussaritā.|| ||

Ayaṃ sattamo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||

(8) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pañcasu upādāna-k-khadhesu udaya-b-bay-ā-nupassī virahati —|| ||

‘Iti rūpaṃ,|| iti rūpassa samudayo,|| iti rūpassa atthaṅ-gamo.|| ||

Iti vedanā,|| iti vedanāya samudayo,|| iti vedanāya atthaṅ-gamo.|| ||

Iti saññā,|| iti saññāya samudayo,|| iti saññāya atthaṅ-gamo.|| ||

Iti saṅkhārā,|| iti saṅkhārānaṃ samudayo,|| iti saṅkhārānaṃ atthaṅ-gamo.|| ||

Iti viññāṇaṃ,|| iti viññāṇassa samudayo,|| iti viññāṇassa atthaṅ-gamo’ ti.|| ||

Ayaṃ aṭṭhamo hetu|| dutiyo paccayo|| ādibrahma-cariyikāya paññāya|| a-p-paṭiladdhāya paṭilābhāya|| paṭiladdhāya bhiyyo|| bhāvāya|| vepullāya|| bhāvanāya|| pāripūriyā saṃvaṭṭati.|| ||

Ime aṭṭha dhammā bahū-kārā.|| ||

ii. Katame aṭṭha dhammā bhāvetabbā?|| ||

Ariyo aṭṭhaṅgiko Maggo|| ||

Seyyath’īdaṃ:|| sammā-diṭṭhi,|| sammā-saṃkappo,|| sammā-vācā,|| sammā-kammanto,|| sammā-ājīvo,|| sammā-vāyāmo,|| sammā-sati,|| sammā-samādhi.|| ||

Ime aṭṭhadhammā bhāvetabbā.|| ||

iii. Katame aṭṭha dhammā pariññeyyā?|| ||

Aṭṭha loka-dhammā:|| lābho ca,|| alābho ca,|| ayaso ca,|| yaso ca,|| nindā ca,|| pasaṃsā ca,|| sukhaṃ ca,|| dukkhaṃ ca.|| ||

Ime aṭṭha dhammā pariññeyyā.|| ||

iv. Katame aṭṭha dhammā pahātabbā?|| ||

Aṭṭha mic- [287] chattā:|| micchā-diṭṭhi,|| micchā-saṃkappo,|| micchā-vācā,|| micchā-kammanto,|| micchā-ājīvo,|| micchā-vāyāmo,|| micchā-sati,|| micchā-samādhi.|| ||

Ime aṭṭha dhammā pabātabbā.|| ||

v. Katame aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Aṭṭha kusīta-vatthūni:|| (1) Idh’āvuso bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati,|| kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati,|| hadāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||

So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ paṭhamaṃ kusīta-vatthu.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ,|| kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||

So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ dutiyaṃ kusīta-vatthu.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā Maggo gantabbo hoti.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Maggo kho me gantabbo bhavissati,|| Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||

So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ tatiyaṃ kusīta-vatthu.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā Maggo gato hoti.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho Maggaṃ agamāsiṃ,|| Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||

So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ catutthaṃ kusīta-vatthu.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ,|| tassa me kāyo kilanto akammañño,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||

So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ pañcamaṃ kusīta-vatthu.|| ||

(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ,|| tassa me kāyo garuko akammañño māsācitaṃ maññe,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||

So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ chaṭṭhaṃ kusīta-vatthu.|| ||

(7) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho,|| atthi kappo nipajjituṃ,|| hadāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||

So nipajjati,|| na viriyaṃ āhabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ sattamaṃ kusīta-vatthu.|| ||

(8) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti,|| acira-vuṭṭhito gelaññā.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito,|| acira-vuṭṭhito gelaññā,|| tassa me kāyo dubbalo akammañño,|| handāhaṃ nipajjāmī’ ti.|| ||

So nipajjati,|| na viriyaṃ ārabhati,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ aṭṭhamaṃ kusīta-vatthu.|| ||

Ime aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

vi. Katame aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Aṭṭha ārambha-vatthūni:|| (1) Idh’āvuso bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati,|| kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ Buddhānaṃ sāsanaṃ mana-sikātuṃ,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ paṭhamaṃ ārambha-vatthu.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho kammaṃ ākāsiṃ,|| kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ Buddhānaṃ sāsanaṃ mana-sikātuṃ,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ dutiyaṃ ārambha-vatthu.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā Maggo gantabbo hoti.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Maggo kho me gantabbo bhavissati,|| Maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ Buddhānaṃ sāsanaṃ mana-sikātuṃ,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ tatiyaṃ ārambha-vatthu.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā Maggo gato hoti.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho Maggaṃ agamāsiṃ,|| Maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ Buddhānaṃ sāsanaṃ mana-sikātuṃ,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ catutthaṃ ārambha-vatthu.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ,|| tassa me kāyo lahuko kammañño|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ pañcamaṃ ārambha-vatthu.|| ||

(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāva-datthaṃ pāripūriṃ,|| tassa me kāyo balavā kammañño,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ chaṭṭhaṃ ārambha-vatthu.|| ||

(7) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho,|| ṭhānaṃ kho pan’etaṃ vijjati|| yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ sattamaṃ ārambha-vatthu.|| ||

(8) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti acira-vuṭṭhito gelaññā.|| ||

Tassa evaṃ hoti:|| ‘Ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito acira-vuṭṭhito gelaññā,|| ṭhānaṃ kho pan’etaṃ vijjati,|| yaṃ me ābādho paccudāvatteyya,|| handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi,|| appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||

So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā,|| anadhi-gatassa adhigamāya,|| asacchi-katassa sacchi-kiriyāya.|| ||

Idaṃ aṭṭhamaṃ ārambha-vatthu.|| ||

Ime aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

vii. Katame aṭṭha dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Aṭṭh’akkhaṇā asamayā Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

(1) Idh’āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sabbodha-gāmī Sugata-p-pavedito.|| ||

Ayañ ca puggalo Nirayaṃ upapanno hoti.|| ||

Ayaṃ paṭhamo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo tiracchāna-yoniṃ upapanno hoti.|| ||

Ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo petti-visayaṃ upapanno hoti.|| ||

Ayaṃ tatiyo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo dīghāyukaṃ deva-nikāyaṃ upapanno hoti.|| ||

Ayaṃ catuttho akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo paccantimesu jana-padesu paccājāto hoti.|| ||

Milakkhesu aviññātāresu yattha n’atthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ.|| ||

Ayaṃ pañcamo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

(6) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo majjhimesu jana-padesu paccājāto hoti,|| so ca hoti micchā-diṭṭhiko viparīta-dassano|| ‘n’atthi dinnaṃ,|| n’atthi yiṭṭhaṃ,|| n’atthi hutaṃ,|| n’atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko,|| n’atthi ayaṃ loko,|| n’atthi paro loko,|| n’atthi mātā,|| n’atthi pitā,|| n’atthi sattā opapātikā,|| n’atthi loke samaṇa-brāhmaṇā samm’aggatā sammā-paṭipannā ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedentī’ ti.|| ||

Ayaṃ chaṭṭho akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

(7) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo majjhimesu jana-padadesu paccājāto hoti,|| so ca hoti duppañño jaḷo e’amūgo na paṭibalo su-bhāsita-dubbhā-sitānaṃ attham aññātuṃ.|| ||

Ayaṃ sattamo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

(8) Puna ca paraṃ āvuso Tathāgato ca loke anuppanno hoti arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dhammo ca na desīyati opasamiko pariNibbāniko sambodha-gāmī Sugata-p-pavedito,|| ayañ ca puggalo majjhimesu jana-padesu paccājāto hoti,|| so ca hoti paññāvā ajaḷo ane’amūgo paṭibalo su-bhāsita-dubbhā-sitānaṃ attham aññātuṃ.|| ||

Ayaṃ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo Brahma-cariya-vāsāya.|| ||

Ime aṭṭha dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

viii. Katame aṭṭha dhammā uppādetabbā?|| ||

Aṭṭha-mahā-purisa-vitakkā:|| ||

Appicchassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo mahicchassa.|| ||

Santuṭṭhassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo a-santuṭṭhassa.|| ||

Pavivittassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo saṅgaṇ’ik-ā-rāmassa.|| ||

Āraddha-viriyassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo kusitassa.|| ||

Upatthikasatissa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo muṭṭha-s-satissa.|| ||

Samāhitassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo asamāhitassa.|| ||

Paññavato ayaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo duppaññassa.|| ||

Nippapañcassa āyaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo papañc’ārāmassa,|| ni-p-papañca-ratino ayaṃ dhammo,|| nāyaṃ dhammo papañca-ratino’ti.|| ||

Ime aṭṭha dhammā uppādetabbā.|| ||

ix. Katame aṭṭha dhammā abhiññeyyā?|| ||

Aṭṭha abhibh’āyatanāni:|| (1) Ajjhattaṃ rūpa-saññi eko bahiddhā rupāni passati parittāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ ti evaṃ-saññi hoti.|| ||

Idaṃ paṭhamaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||

(2) Ajjhattaṃ rupa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ saññī hoti.|| ||

Idaṃ dutiyaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||

(3) Ajjhattaṃ arupa-saññī eko bahiddhā rupāni passati parittāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ saññī hoti.|| ||

Idaṃ tatiyaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||

(4) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ saññī hoti.|| ||

Idaṃ catutthaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||

(5) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nila-vaṇṇāni nīla-nidassanāni nīla-nibhāsāni,|| seyyathā pi nāma ummā-pupphaṃ nīlaṃ nīla-vaṇṇaṃ nila-nidassanaṃ nīla-nibhāsaṃ,|| seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhato bhāga-vimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīla-vaṇṇaṃ nīla-nidassanaṃ nīla-nibhāsaṃ,|| evam evaṃ ajjhattaṃ arūpa-saññi eko bahiddhā rūpāni passati|| nīlāni nīla-vaṇṇāni nīla-nidassanāni nīla-nibhāsāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ ti evaṃ saññī hoti.|| ||

Idaṃ pañcamaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||

(6) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pīta-vaṇṇāni pītani-dassanāni pītani-bhāsāni.|| ||

Seyyathā pi nāma kkaṇikāra-pupphaṃ pītaṃ pīta-vaṇṇaṃ pīta-nidassanaṃ pīta-nibhāsaṃ,|| seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhato bhāga-vimaṭṭhaṃ pītaṃ pīta-vaṇṇaṃ pīta-nidassanaṃ pīta-nibhāsaṃ,|| evam evaṃ ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahddhā rūpāni passati|| pītāni pīta-vaṇṇāni pīta-nidassanānā pīta-nibhāsāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ-saññi hoti.|| ||

Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||

(7) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati lohita-kāni lohita-kavaṇṇāni lohita-kanidassanāni lohita-kanibhāsāni,|| seyyathā pi nāma badhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitaka-vaṇṇaṃ lohita-kanidassanaṃ lohati-kanibhāsaṃ seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhato bhāga-vimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitaka-vaṇṇaṃ lohitaka-nidassanaṃ lohitaka-nibhāsaṃ,|| evam evaṃ ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati lohita-kāni lohita-kavaṇṇāni lohita-kanidassanāni lohita-kanibhāsāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ ti evaṃ saññī hoti.|| ||

Idaṃ sattamaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||

(8) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odāta-vaṇṇāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni.|| ||

Seyyathā pi nāma osadhītārakā odātā odāta-vaṇṇā odāta-nidassanā odāta-nibhāsā,|| seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhato bhāga-vimaṭṭhaṃ odātaṃ odāta-vaṇṇaṃ odāta-nidassanaṃ odāta-nibhāsaṃ,|| evam evaṃ ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati|| odātāni odāta-vaṇṇāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni,|| tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃ saññī hoti.|| ||

Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibh’āyatanaṃ.|| ||

Ime aṭṭha dhammā abhiññeyyā.|| ||

[288] x. Katame aṭṭha dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Aṭṭha vimokkhā:|| (1) Rūpī rūpāni passati.|| ||

Ayaṃ paṭhamo vimokkho.|| ||

(2) Ajjhattaṃ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati.|| ||

Ayaṃ dutiyo vimokkho.|| ||

(3) Subhan t’eva adimutto hoti.|| ||

Ayaṃ tatiyo vimokkho.|| ||

(4) Sabbaso rūpa-sañññānaṃ samati-k-kamā,|| paṭigha-saññānaṃ attha-gamā,|| nānatta-saññānaṃ amanasikārā|| ‘Ananto ākāso’ ti|| Ākāsanañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayaṃ catuttho vimokkho.|| ||

(5) Sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayaṃ pañcamo vimokkho.|| ||

(6) Sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti|| Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayaṃ chaṭṭho vimokkho.|| ||

(7) Sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayaṃ sattamo vimokkho.|| ||

(8) Sabbaso N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| saññā-vedayita-nirodhaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho.|| ||

Ime aṭṭha dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

Iti ime asīti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||


Nava dhammā

[10][rhyt] Nava dhammā bahu-kārā,|| nava dhammā bhāvetabbā,|| nava dhammā pariññeyyā,|| nava dhammā pahātabbā,|| nava dhammā hāna-bhāgiyā,|| nava dhammā visesa-bhāgiyā,|| nava dhammā duppaṭi-vijjhā,|| nava dhammā uppādetabbā,|| nava dhammā abhiññeyyā,|| nava dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame nava dhammā bahu-kārā?|| ||

Nava yoniso-manasi-kāra-mūlakā dhammā:|| ||

Yoniso mana-sikaroto pāmojjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati,|| samāhite citte yathā-bhūtaṃ jānāti,|| yathā-bhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati,|| nibbindaṃ virajjati,|| virāgā vimuccati.|| ||

Ime nava dhammā bahu-kārā.|| ||

ii. Katame nava dhammā bhāvetabbā?|| ||

Nava pārisuddhi-padhāniy-aṅgāni.|| ||

Sīla-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| citta-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| diṭṭhi-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| kaṅkhā-vitaraṇa-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| Magg-ā-magga-ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| paṭipadā-ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padāniyaṅgaṃ,|| ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ,|| paññā-visuddhi pārisuddhi-padāniyaṅgaṃ,|| vimutti-visuddhi pārisuddhi-padhāniy-aṅgaṃ.|| ||

Ime nava dhammā bhāvetabbā.|| ||

iii. Katame nava dhammā pariññeyyā?|| ||

Nava sattāvāsā:|| ||

(1) Sant’āvuso sattā nānatta-kāyā nānatta-saññino,|| seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātā.|| ||

Ayaṃ paṭhamo sattāvāso.|| ||

(2) Sant’āvuso sattā nānatta-kāyā ekatta-saññino,|| seyyathā pi devā Brahma-kāyikā paṭham-ā-bhini-b-battā.|| ||

Ayaṃ dutiyo sattāvāso.|| ||

(3) Sant’āvuso sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino,|| seyyathā pi devā Ābhassarā.|| ||

Ayaṃ tatiyo sattāvāso.|| ||

(4) Sant’āvuso sattā ekatta-kāyā ekatta-saññino,|| seyyathā pi devā Subha-kiṇṇā.|| ||

Ayaṃ catuttho sattāvāso.|| ||

(5) Sant’āvuso sattā asaññino appaṭisaṃvedino,|| seyyathā pi devā Asañña-sattā.|| ||

Ayaṃ pañcamo sattāvāso.|| ||

(6) Sant’āvuso sattā sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā,|| paṭigha-saññānaṃ atthāgamā,|| nānatta-saññānaṃ amana-sikārā,|| ‘Ananto ākāso’ ti|| akāsānañcāyatanūpagā.|| ||

Ayaṃ chaṭṭho sattāvāso.|| ||

(7) Sant’āvuso sattā sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanūpagā.|| ||

Ayaṃ sattamo sattāvāso.|| ||

(8) Sant’āvuso sattā sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti Ākiñ caññ’āyatanūpagā.|| ||

Ayaṃ aṭṭhamo sattāvāso.|| ||

(9) Sant’āvuso sattā sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| N’eva-saññā-nāsaññāyatanūpagā.|| ||

Ayaṃ navamo sattāvāso.|| ||

Ime nava dhammā pariññeyyā.|| ||

iv. Katame nava dhammā pahātabbā?|| ||

Nava taṇhā- [289] mūlakā dhammā:|| taṇhaṃ paṭicca pariyesanā,|| pariyesanaṃ paṭicca lābho,|| lābhaṃ paṭicca vinicchayo,|| vinicchayaṃ paṭicca chanda-rāgo,|| chanda-rāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ,|| ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho,|| pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ,|| macchariyaṃ paṭicca ārakkho,|| ārakkh-ā-dhikaraṇaṃ paṭicca daṇḍ’ādāna-satth’ādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvantuvaṃ-pesuñña-musā-vādā,|| aneke pāpakā akusalā dhammā saṃvaṭṭanti.|| ||

Ime nava dhammā pahātabbā.|| ||

v. Katame nava dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Nava āghāta-vatthūni:|| ‘Anatthaṃ me acarī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Anatthaṃ me caratī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Anatthaṃ me carissatī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ acarī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ caratī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ carissatī’ ti āghātaṃ bandhatī,|| ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ caratī’ ti āghātaṃ bandhati,|| ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ carissatī’ti āghātaṃ khandhati.|| ||

Ime nava dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

vi. Katame nava dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Nava āghāta-paṭivinayā.|| ||

(1) ‘Anatthaṃ me acarī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (2) ‘Anatthaṃ me caratī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (3) ‘Anatthaṃ me carissatī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (4) ‘Piyssa me manāpassa anatthaṃ acarī,|| taṃ tutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (5) ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ caratī,|| taṃ tutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (6) ‘Piyassa me manāpassa anatthaṃ carissatī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (7) ‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (8) ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ caratī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti,|| (9) ‘Appiyassa me amanāpassa atthaṃ carassatī,|| taṃ kutettha labbhā’ ti,|| āghātaṃ paṭivineti.|| ||

Ime nava dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

vii. Katame nava dhammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Nava nānāttā:|| dhātu-nānattaṃ paṭicca uppajjati phassa-nānattaṃ,|| phassa-nānattaṃ paṭicca uppajjati vedanā-nānattaṃ,|| vedanā-nānattaṃ paṭicca uppajjati saññā-nānattaṃ,|| saññā-nānattaṃ paṭicca uppajjati saṅkappa-nānattaṃ,|| saṅkappa-nānattaṃ paṭicca uppajjati chanda-nānattaṃ,|| chanda-nānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāha-nānattaṃ,|| pariḷāha-nānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanā-nānattaṃ,|| pariyesanā-nānattaṃ paṭicca uppajjati lābha-nānattaṃ,|| lābha-nānattaṃ paṭicca uppajjati maññanā-nānattaṃ.|| ||

Ime nava dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

viii. Katame nava dhammā uppādetabbā?|| ||

Nava saññā:|| asubha-saññā,|| maraṇa-saññā,|| āhāre paṭikkūla-saññā,|| sabba-loke anabhirati-saññā,|| anicca-saññā,|| anicce dukkha-saññā,|| [290] dukkhe anatta-saññā,|| pahāṇa-saññā,|| virāga-saññā.|| ||

Ime nava dhammā uppādetabbā.|| ||

ix. Katame nava dhammā abhiññeyyā?|| ||

Nava anupubba-vihārā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhu vivicc’eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ|| paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

(2) Vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ|| dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

(3) Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyane paṭisaṃvedeti.|| ||

Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti|| ‘upekkhako satimā sukha-vihārī’ti|| taṃ|| tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

(4) Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubb’eva somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā adukkha-ṃ-asukhaṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ|| catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

(5) Sabbāso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā paṭigha-saññānaṃ attha-gamā nānatta-saññānaṃ amanasikārā|| ‘Aananto Ākāso’ ti|| Ākāsanañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

(6) Sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

(7) Sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti|| Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati,|| ||

(8) Sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ upasampajja viharati|| ||

(9) Sabbaso N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samati-k-kamma|| saññā-vedayita-nirodhaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ime nava dhammā abhiññeyyā.|| ||

x. Katame nava dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Nava anupubba-nirodhā:|| paṭhamaṃ-jhānaṃ samāpannassa kāma-saññā niruddhā hoti,|| dutiyaṃ-jhānaṃ samāpannassa vitakka-vicārā niruddhā honti,|| tatiyaṃ-jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti,|| catutthaṃ-jhānaṃ samāpannassa assāsa-passāsā niruddhā honti,|| Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samāpannassa rūpa-saññā niruddhā hoti,|| Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samāpannassa Ākāsanañ-c’āyatanasaññā niruddhā hoti,|| Ākiñcaññ’āyatanaṃ samāpannassa Viññāṇañ-c’āyatanasaññā niruddhā hoti,|| N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samāpannassa Ākiñ caññ’āyatanasaññā niruddhā hoti,|| saññā-vedayita-nirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.|| ||

Ime nava dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

Iti ime navutī dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||


Dasa dhammā

[11][rhyt] Dasa dhammā bahu-kārā,|| Dasa dhammā bhāvetabbā,|| dasa dhammā pariññeyyā,|| dasa dhammā pabhātabbā,|| Dasa dhammā hāna-bhāgiyā,|| Dasa dhammā visesa-bhāgiyā,|| Dasa dhammā duppaṭi-vijjhā,|| Dasa dhammā uppādetabbā,|| Dasa dhammā abhiññeyyā,|| Dasa dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

i. Katame dasa dhammā bahu-kārā?|| ||

Dasa nātha-karaṇā dhammā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhu sīlavā hoti Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati,|| ācāra-gocara-sappanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,|| samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Yaṃ p’āvuso bhikkhu sīlavā hoti,|| Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,|| samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(2) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu bahu-s-suto hoti suta-dharo suta-sannicayo.|| ||

Ye te dhammā ādi-kalyāṇā,|| majjhe-kalyāṇā,|| pariyosāna-kalyāṇā|| sātthāṃ sa-vyañjanā kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ abhivadanti,|| tathā-rūpāssa dhammā bahu-s-sutā honti dhatā vacasā paricitā manas-ā-nupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-viddhā.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu bahu-s-suto hoti suta-dharo suta-sannivayo.|| ||

Ye te dhammā ādi-kalyāṇā,|| majjhe-kalyāṇā,|| pariyosāna-kalyāṇā|| sātthāṃ sa-vyañjanā kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ abhivadanti,|| tathā-rūpāssa dhammā bahu-s-sutā honti dhatā vacasā paricitā manas-ā-nupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-viddhā.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(3) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kalyāṇa-mitto hoti kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaṅko.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu kalyāṇa-mitto hoti kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaṅko.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(4) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu subbaco hoti sovacassa-karaṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇa-ggāhī anusāsaniṃ.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu subbaco hoti sovacassa-karaṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇa-ggāhī anusāsaniṃ.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(5) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahma-cārīnaṃ uccāvacāni kiṃ-karaṇīyāni,|| tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato,|| alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahma-cārīnaṃ uccāvacāni kiṃ-karaṇīyāni,|| tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato,|| alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(6) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu dhammakāmo hoti piya-samudāhāro,|| abhidhamme abhivinaye uḷāra-pāmojjo.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu dhammakāmo hoti piya-samudāhāro,|| abhidhamme abhivinaye uḷāra-pāmojjo.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(7) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi-cīvara-piṇḍa-pāta-sen’āsana-gilāna-ppaccaya-bhesajja-parikkārehi.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi-cīvara-piṇḍa-pāta-sen’āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(8) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu āraddha-viriyo viharati,|| akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,|| kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya,|| thāmavā daḷha-parakkamo,|| anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu āraddha-viriyo virahati,|| akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,|| kusalānaṃ dhammānaṃ upasampādaya,|| thāmavā daḷha-parakkamo,|| anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(9) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi sarītā anussaritā.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi sarītā anussaritā.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

(10) Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu paññavā hoti uday’attha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā dukkha-k-khaya-gāminiyā.|| ||

Yam p’āvuso bhikkhu paññavā hoti uday’attha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā dukkha-k-khaya-gāminiyā.|| ||

Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||

Ime dasa dhammā bahu-kārā.|| ||

ii. Katame dasa dhammā bhāvetabbā?|| ||

Dasa kasiṇ’āyatanāni:|| paṭhavī-kasiṇam eko sañjānāti uddhaṃ adho tirayaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Āpo-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Tejo-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Vāyo-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Nīla-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Pīta-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Lohita-kasiṇameko sañjanāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Odāta-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Ākāsa-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Viññāṇa-kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.|| ||

Ime dasa dhammā bhāvetabbā.|| ||

iii. Katame dasa dhammā pariññeyyā?|| ||

Das’āyatanāni:|| cakkh’āyatanaṃ,|| rūp’āyatanaṃ,|| sot’āyatanaṃ,|| saddāyatanaṃ,|| ghān’āyatanaṃ,|| gadhāyatanaṃ,|| jivh-ā-yatanaṃ,|| ras’āyatanaṃ,|| kāy’āyatanaṃ,|| phoṭṭhabb’āyatanaṃ.|| ||

Ime dasa dhammā pariññeyyā.|| ||

iv. Katame dasa dhammā pahātabbā?|| ||

Dasa micchattā:|| micchā-diṭṭhi,|| micchā-saṅkappo,|| micchā-vācā,|| micchā-kammanto,|| micchā-ājīvo,|| micchā-vāyāmo,|| micchā-sati,|| micchā-samādhi,|| micchā-ñāṇaṃ,|| micchā-vimutti.|| ||

Ime dasa dhammā pahātabbā.|| ||

v. Katame dasa dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||

Dasa akusala-kamma-pathā:|| pāṇ-ā-tipāto,|| adinn’ādānaṃ,|| kāmesu micchā-cāro,|| musā-vādo,|| pisuṇā vācā,|| pharusā vācā,|| sampha-p-palāpo,|| abhijjhā,|| vyāpādo,|| micchā-diṭṭhi.|| ||

Ime dasa dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||

[291] vi. Katame dasa dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||

Dasa kusala-kamma-pathā:|| pāṇ-ā-tipātā veramaṇī,|| adinn’ādānā veramaṇī,|| kāmesu micchā-cārā veramaṇī,|| musā-vādā veramaṇī,|| pisuṇāya vācāya veramaṇī,|| pharusāya vācāya veramaṇī,|| samaphappalāpā veramaṇī,|| anabhijjdhā,|| avyāpādo,|| sammā-diṭṭhi.|| ||

Ime dasa dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||

vii. Katame dasa dammā duppaṭi-vijjhā?|| ||

Dasa ariya-vāsā:|| (1) Idh’āvuso bhikkhu pañc’aṅga-vi-p-pahīno hoti|| (2) chaḷ-aṅga-samannāgato|| (3) ek’ārakkho|| (4) catur’āpasseno|| (5) panunna-pacceka-sacco|| (6) samavaya-saṭṭh’esano|| (7) anāvila-saṅkappo|| (8) pa-s-saddha-kāya-saṅkhāro|| (9) su-vimutta-citto|| (10) su-vimutta-pañño.|| ||

(1) Kathañ ca āvuso bhikkhu pañc’aṅga-vi-p-pahīno hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhuno kāma-c-chando pahīno hoti,|| vyāpādo pahīno hoti,|| thīna-middhaṃ pahīnaṃ hoti,|| uddhacca-kukkuccaṃ pahīnaṃ hoti,|| viciki-c-chā pahīnā hoti.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu pañc’aṅga-vi-p-pahīno hoti.|| ||

(2) Kathañ ca āvuso bhikkhu chaḷ-aṅga-samannāgato hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno,|| sotena saddaṃ sutvā n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno,|| ghānena gadhaṃ ghāyitvā n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno,|| kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno,|| manasā dhammaṃ viññāya n’eva sumano hoti na dummano,|| upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu chaḷ-aṅga-samannāgato hoti.|| ||

(3) Kathañ ca āvuso bhikkhu ek’ārakkho hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhu sat’ārakkhena cetasā samannāgato hoti.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu ek’ārakkho hoti.|| ||

(4) Kathañ ca āvuso bhikkhu catu-rāpasseno hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhu saṅkhāy’ekaṃ paṭisevati,|| saṅkhāy’ekaṃ adhivāseti,|| saṅkhāy’ekaṃ parivajjeti,|| saṅkhāy’ekaṃ vinodeti.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu catur’āpasseno hoti.|| ||

(5) Kathañ ca āvuso bhikkhu panunna-pacceka-sacco hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhuno yāni hi puthu-samaṇa-brāhmaṇānaṃ puthu-ppacceka-saccāni sabbāni’ssa tāni nunnāni honti panunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni.|| ||

Evaṃ kho āvuso bikkhu panunnapacceka-sacco hoti.|| ||

(6) Katañ ca āvuso bhikkhu samavaya-saṭṭh’esano hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhuno kām’esanā pahīnā hoti,|| bhav’esanā pahīnā hoti,|| brahma-cariy’esanā paṭippassaddhā hoti.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu sama-vaya-saṭṭh’esano hoti.|| ||

(7) Kathañ c’āvuso bhikkhu anāvila-saṅkappo hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhuno kāma-saṅkappo pahīno hoti,|| vyāpāda-saṅkappo pahīno hoti,|| vihiṃsā-saṅkappo pahīno hoti.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu anāvila-saṅkappo hoti.|| ||

(8) Kathañ c’āvuso bhikkhu pa-s-saddha-kāya-saṅkhāro hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb’eva somanassa-domanassānaṃ attha-gamā adukkha-m-asukhaṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu pa-s-saddha-kāya-saṅkhāro hoti.|| ||

(9) Kathañ c’āvuso bhikkhu su-vimutta-citto hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti,|| mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu su-vimutta-citto hoti.|| ||

(10) Kathañ c’āvuso bhikkhu su-vimutta-pañño hoti?|| ||

Idh’āvuso bhikkhu ‘Rāgo me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthu-kato anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppāda-dhammo’ ti pajānāti,|| ‘Doso me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthu-kato anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppāda-dhammo’ ti pajānāti,|| ‘Moho me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthu-kato anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppāda-dhammo’ ti pajānāti.|| ||

Evaṃ kho āvuso bhikkhu su-vimuttappañño hoti.|| ||

Ime dasa dhammā duppaṭi-vijjhā.|| ||

viii. Katame dasa dhammā uppādetabbā?|| ||

Dasa saññā:|| asubha-saññā,|| maraṇa-saññā,|| āhāre paṭikkūla-saññā,|| sabba-loke anabhirata-saññā,|| anicca-saññā,|| anicce dukkha-saññā,|| dukkhe anatta-saññā,|| pahāna-saññā,|| virāga-saññā,|| nirodha-saññā.|| ||

Ime dasa dhammā uppādetabbā.|| ||

ix. Katame dasa dhammā abhiññeyyā?|| ||

(1) Dasa nijjara-vatthūni:|| sammā-diṭṭhissa micchā-diṭṭhi nijjiṇṇā hoti,|| ye ca micchā-diṭṭhi-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti|| sammā-diṭṭhi-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(2) Sammā-saṅkappassa micchā-saṅkappo nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā-saṅkappa-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammāsaṅka-paccayā ca aneka kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(3) Sammā-vācassa micchā-vācā nijjiṇṇā hoti,|| ye ca micchā-vāca-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-vāca-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(4) Sammā-kammantassa micchā-kammanto nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā-kammanta-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-kammanta-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(5) Sammā-ājīvassa micchā-ājīvo nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā ājīva-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā ājīva-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(6) Sammā-vāyāmassa micchā-vāyāmo nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā-vāyāma-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā vāyāma-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(7) Sammā-satissa micchā-sati nijjiṇṇā hoti,|| ye ca micchā-sati-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-sati-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(8) Sammā-samādhissa micchā-samādhi nijjiṇṇo hoti,|| ye ca micchā-samādhi-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-samādhi-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(9) Sammā-ñāṇassa micchā-ñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti,|| ye ca micchā-ñāṇa-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-ñāṇa-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

(10) Sammā-vimuttissa micchā-vimutti nijjiṇṇā hoti,|| ye ca micchā-vimutti-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,|| te c’assa nijjiṇṇā honti,|| sammā-vimutti-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriṃ gacchanti.|| ||

Ime dasa dhammā abhiññeyyā,

[292] x. Katame dasa dhammā sacchi-kātabbā?|| ||

Dasa asekkhā dhammā:|| asekkhā sammā-diṭṭhi,|| asekkho sammā-saṅkappo,|| asekkhā sammā-vācā,|| asekkho sammā-kammanto,|| asekkho sammā-ājīvo,|| asekkho sammā-vāyāmo,|| asekkhā sammā-sati,|| asekkho sammā-samādhi,|| asekkhaṃ sammā-ñāṇaṃ,|| asekkhā sammā-vimutti.|| ||

Ime dasa dhammā sacchi-kātabbā.|| ||

Iti ime sata dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā’ti.|| ||

Idam avocā yasmā Sāriputto.|| ||

Attamanā te bhikkhu āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.|| ||

DAS’UTTARA SUTTANTAṂ

Nguồn : Source link https://obo.genaud.net/

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 58

Post Views: 256