MN 108: Gopaka-Moggallāna Suttaṃ

Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
III. Upari Paṇṇāsa
1. Devadaha Vagga

Sutta 108

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[7]

[1][chlm][pts][than][ntbb][upal] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ āyasmā Ānando Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe aciraparinibbute Bhagavati.|| ||

Tena kho pana samayena rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Rājagahaṃ paṭisaṅkhārāpeti rañño pajjotassa āsaṅkamāno.|| ||

Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: ‘atippago kho tāva Rājagahaṃ piṇḍāya carituṃ,||
yannun-ā-haṃ yena gopakaMoggallānassa brāhmaṇassa tammanto,||
yena Gopaka Moggallāno brāhmaṇo,||
ten’upasaṅkameyyan’ ti.|| ||

Atha kho āyasmā Ānando yena gopakaMoggallānassa brāhmaṇassa kammanto,||
yena Gopaka Moggallāno brāhmaṇo,||
ten’upasaṅkami.|| ||

Addasā kho Gopaka Moggallāno brāhmaṇo āyasmantaṃ Ānandaṃ dūrato va āga-c-chantaṃ.|| ||

Disvāna āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca:|| ||

‘Etu kho bhavaṃ Ānando,||
svāgataṃ bhoto Ānandassa,||
cirassaṃ kho bhavaṃ Ānando imaṃ pariyāyamkāsi yad idaṃ idh’āgamanāya.|| ||

Nisīdatu bhavaṃ Ānando,||
idam āsanaṃ paññattan’ ti.|| ||

Nisīdi kho āyasmā Ānando paññatte āsane.|| ||

Gopaka Moggallāno pi [8] kho brāhmaṇo aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho Gopaka Moggallāno brāhmaṇo āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca:|| ||

Atthi nu kho bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato,||
yehi dhammehi samannāgato so bhavaṃ Gotamo ahosi arahaṃ Sammā Sambuddho’ ti.|| ||

N’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato,||
yehi dhammehi samannāgato so Bhagavā ahosi arahaṃ Sammā Sambuddho.|| ||

So hi brāhmaṇa,||
Bhagavā anuppannassa Maggassa uppādetā,||
asañjātassa Maggassa sañjanetā anakkhātassa Maggassa akkhātā,||
Maggaññu Maggavidū Maggakovido.|| ||

Maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā’ ti.|| ||

Ayañ ca h’idaṃ āyasmato Ānandassa gopakaMoggallānena brāhmaṇena saddhiṃ antarā kathā vippakatā hoti1.|| ||

Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto Rājagahe kammante anusaññāyamāno yena gopakaMoggallānassa brāhmaṇassa kammanto yen’āyasmā Ānando ten’upasaṅkami,||
upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṃ sammodi,||
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: kāya nu’ttha bho Ānanda,||
etarahi kathāya sanni-sinnā,||
kā ca pana vo antarā kathā vippakatā’ ti?|| ||

Idha maṃ brāhmaṇa,||
Gopaka Moggallāno brāhmaṇo evam āha: ‘atthi nu kho bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato,||
yehi dhammehi samannāgato so bhavaṃ Gotamo ahosi arahaṃ Sammā Sambuddho’ ti.|| ||

Evaṃ vutte ahaṃ brāhmaṇa,||
gopakaMoggallānaṃ brāhmaṇaṃ etad avocaṃ: ‘n’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato,||
yehi dhammehi samannāgato so Bhagavā ahosi arahaṃ Sammā Sambuddho so hi brāhmaṇa,||
Bhagavā anuppannassa Maggassa uppādetā,||
[9] asañjātassa Maggassa sañjanetā,||
anakkhātassa Maggassa akkhātā,||
Maggaññu Maggavidū Maggakovido,||
maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā’ ti.|| ||

Ayaṃ kho no brāhmaṇa,||
gopakaMoggallānena brāhmaṇena saddhiṃ antarā kathā vippakatā.|| ||

Atha tvaṃ anuppatto’ ti.|| ||

Atthi nu kho bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi tena bhotā Gotamena ṭhapito: ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthāti4?|| ||

N’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena ṭhapito: ‘ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmā’ ti.|| ||

Atthi pana kho bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito: ‘ayaṃ no Bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti,||
yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā’ti4?|| ||

N’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhuhi ṭhapito,||
ayaṃ no Bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti,||
yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmā’ti4.|| ||

Evaṃ appaṭi-saraṇe ca pana bho Ānanda,||
ko hetu sāmaggiyā’ ti?|| ||

Na kho mayaṃ brāhmaṇa,||
appaṭi-saraṇā,||
sappaṭi-saraṇā mayaṃ brāhmaṇa dhammapaṭisaraṇā’ ti.|| ||

‘Atthi nu kho bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi tena bhotā Gotamena ṭhapito: ‘ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā’ ti.|| ||

Iti puṭṭho samāno: ‘n’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena ṭhapito: ‘ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmā’ti vadesi.|| ||

‘Atthi pana bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi saṅghena sammato sambahulehi therehi [10] bhikkhūhi ṭhapito: ayaṃ no Bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā’ ti.|| ||

Iti puṭṭho samāno: ‘n’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhuhi ṭhapito: ‘ayaṃ no Bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmā’ti vadesi.|| ||

‘Evaṃ appaṭi-saraṇe ca pana bho Ānanda,||
ko hetu sāmaggiyā’ ti.|| ||

Iti puṭṭho samāno: “na kho mayaṃ brāhmaṇa,||
appaṭi-saraṇā sappaṭi-saraṇā mayaṃ brāhmaṇa,||
dhammapaṭisaraṇā’ti vadesi.|| ||

Imassa pana bho Ānanda,||
bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo’ ti?|| ||

Atthi kho brāhmaṇa,||
tena Bhagavā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ,||
Pātimokkhaṃ uddiṭṭhaṃ.|| ||

Te mayaṃ tadah’uposathe yāvatikā ekaṃ gāmakkhettaṃ upanissāya viharāma.|| ||

Te sabbe ekajjhaṃ sannipatāma,||
sanni-patitvā yassa taṃ pavattati.|| ||

Taṃ ajjhasāma.|| ||

Tasmiṃ ce bhaññamāne hoti bhikkhussa āpatti,||
hoti vītikkamo,||
taṃ mayaṃ yathā-dhammaṃ yath’ānusiṭṭhaṃ kāremā’ ti.|| ||

Na kira no bhavanto kārenti.|| ||

Dhammo no kāretī ti.|| ||

Atthi nu kho bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi yaṃ tumhe etarahi sakkarotha,||
garukarotha1,||
mānetha,||
pūjetha,||
sakkatvā garukatvā upanissāya viharathā’ ti?|| ||

‘N’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi yaṃ mayaṃ etarahi sakkaroma,||
garukaroma,||
mānema,||
pūjema,||
sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmā’ ti.|| ||

‘Atthi nu kho bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi tena bhotā Gotamena ṭhapito: ‘ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā’ ti.|| ||

Iti puṭṭho samāno: ‘n’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena ṭhapito: ‘ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmā’ti vadesi.|| ||

‘Atthi pana bho Ānanda,||
eka bhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito:|| ||

‘Ayaṃ no Bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthāti.|| ||

[11] iti puṭṭho samāno: ‘n’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhuhi ṭhapito: ayaṃ no Bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī’ti,||
yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmā’ti vadesi.|| ||

Atthi nu kho bho Ānanda,||
eka bhikkhū pi yaṃ tumhe etarahi sakkarotha.|| ||

Garukarotha,||
mānetha,||
pūjetha,||
sakkatvā garukatvā upanissāya viharathā’ti iti puṭṭho samāno: ‘n’atthi kho brāhmaṇa,||
eka bhikkhū pi yaṃ mayaṃ etarahi sakkaroma garukaroma mānema pūjema.|| ||

Sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmā’ti vadesi.|| ||

Imassa pana bho Ānanda,||
bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti.|| ||

Atthi kho brāhmaṇa,||
tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena dasa pasādanīyā dhammā akkhātā,||
yasmiṃ no ime dhammā saṃvijjanti.|| ||

Taṃ mayaṃ etarahi sakkaroma garukaroma mānema pūjema.|| ||

Sakkatvā garukatvā upanissāya viharāma.|| ||

Katame dasa?|| ||

Idha brāhmaṇa,||
bhikkhu sīlavā hoti Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Bahu-s-suto hoti suta-dharo suta-sanni-cayo,||
ye te dhammā ādi-kalyāṇā majjhe-kalyāṇā pariyosāna-kalyāṇā sātthā savyañjanā1 kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ abhivadanti,||
tathā-rūpāssa dhammā bahusutā honti,||
dhatā2 vacasā parivitā manas-ā-nupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-viddhā.|| ||

Santuṭṭho hoti itarītarehi cīvara-piṇḍa-pāta-sen’āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi.|| ||

Catuṇṇaṃ jhānānaṃ ābhiceta-sikānaṃ diṭṭha-dhamma-sukha-vihārānaṃ nikāma-lābhī hoti akiccha-lābhī akasira-lābhī.|| ||

Akenavihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti: ekopi hutvā bahudhā hoti,||
bahudhāpi hutvā eko hoti,||
āvibhāvaṃ tiro-bhāvaṃ tiro-kuḍḍaṃ tiro-pākāraṃ tiro-pabbataṃ asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyāpi ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathā pi udake.|| ||

Udakepi abhijja-māne4 gacchati seyyathā pi paṭhaviyaṃ.|| ||

Ākāsepi [12] pallaṅkena caṅkamati5 seyyathā pi pakkhī sakuṇo.|| ||

Imepi candima-suriye evaṃ mahiddhike evaṃmah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati,||
parimajjati.|| ||

Yāva Brahma-lokāpi kāyena vasaṃ vatteti.|| ||

Dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta mānusa-kāya1 ubho sadde suṇāti dibbe ca manuse ca ye dūre santike ca.|| ||

Parasattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Vīta-rāgaṃ vā cittaṃ vīta-rāgaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Vīta-dosaṃ vā cittaṃ vīta-dosaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Vīta-mohaṃ vā cittaṃ vīta-mohaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti.|| ||

Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti sa-uttaraṃ vā cittaṃ sa-uttaraṃ cittanti pajānāti.|| ||

Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti.|| ||

Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti.|| ||

Anekavihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ: ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo Tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekepi saṃvaṭṭa-kappe anekepi vivaṭṭa-kappe anekepi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
amutrāsiṃ evaṃ-nāmo evaṃ-gotto evaṃ-vaṇṇo evam-āhāro evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra udapādiṃ2,||
tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ-gotto evaṃ vaṇṇo evam-āhāro evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno’ti,||
iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

Dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||

Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttiṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||

Ime kho brāhmaṇa,||
tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena dasa pasādanīyā dhammā akkhātā.|| ||

Yasmiṃ no ime dhammā saṃvijjanti,||
taṃ mayaṃ etarahi sakkaroma garukaroma3 mānema pūjema,||
sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmāti.|| ||

[13]Evaṃ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto upĀnandaṃ senāpatiṃ āmantesi.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi bhavaṃ senāpati1,||
yadime evaṃ bhonto2 sakkātabbaṃ sakkaronti,||
garukātabbaṃ garu-karonti.|| ||

Mānetabbaṃ mānenti,||
pūjetabbaṃ pūjenti.|| ||

Tagghime bhonto sakkātabbaṃ sakkaronti,||
garukātabbaṃ garu-karonti,||
mānetabbaṃ mānenti,||
pūjetabbaṃ pūjenti.|| ||

Imañ ca hi te bhonto na sakkareyyuṃ,||
na garu-kareyyuṃ,||
na māneyyuṃ,||
na pūjeyyuṃ,||
atha kiñ carahi te bhonto sakkareyyuṃ,||
garu-kareyyuṃ,||
māneyyuṃ,||
pūjeyyuṃ,||
sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyunti.|| ||

Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: ‘kahaṃ pana bhavaṃ Ānando etarahi viharatī’ ti.|| ||

Veluvane kho ahaṃ brāhmaṇa etarahi viharāmīti.|| ||

Kacci pana bho Ānanda,||
veluvanaṃ ramaṇīyañc’eva appa-saddañca appa-nigghosañca vijanavātaṃ manussarāhaseyyakaṃ3 paṭisallānasāruppanti.|| ||

Taggha brāhmaṇa,||
veluvanaṃ ramaṇīyañc’eva appa-saddañca appa-nigghosañca vijanavātaṃ manussarāhaseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ yathā taṃ tumhādisehi rakkhakehi gopakehīti.|| ||

Taggha bho Ānanda,||
veluvanaṃ ramaṇīyañc’eva appa-saddañca appa-nigghosañca vijanavātaṃ manussarāhaseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ yathā taṃ bhavantehi jhānasīlīhi.|| ||

Jhāyino c’eva bhavanto jhānasilinoca.|| ||

Ekam idāhaṃ bho Ānanda,||
samayaṃ so bhavaṃ Gotamo Vesāliyaṃ viharati Mahāvane Kūṭāgāra-sālāyaṃ.|| ||

Atha kho ahaṃ bho Ānanda,||
yena Mahāvanaṃ kūṭā-gārasālā,||
yena so bhavaṃ Gotamo,||
ten’upasaṅkamiṃ.|| ||

Tatra ca pana so bhavaṃ Gotamo aneka-pariyāyena jhānakathaṃ kathesi.|| ||

Jhāyī c’eva so bhavaṃ Gotamo ahosi jhānasīlī ca sabbañ ca pana so bhavaṃ Gotamo jhānaṃ vaṇṇesīti.|| ||

Na kho brāhmaṇa,||
so Bhagavā sabbaṃ jhānaṃ vaṇṇesi.|| ||

Nāpi so Bhagavā sabbaṃ jhānaṃ na vaṇṇesīti.|| ||

Kathaṃ-rūpañca [14] brāhmaṇa,||
so Bhagavā jhānaṃ na vaṇṇesi.|| ||

Idha brāhmaṇa,||
ekacco kāma-rāga-pariyuṭṭhitena cetasā viharati kāma-rāgaparetena.|| ||

Uppannassa ca kāma-rāgassa nissaraṇaṃ yathā-bhūtaṃ na-p-pajānāti.|| ||

So kāma-rāgaṃ yeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.|| ||

vyāpāda-pariyuṭṭhitena cetasā viharati byapādaparetena.|| ||

Uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaṃ yathā-bhūtaṃ na-p-pajānāti.|| ||

So vyāpādaṃ yeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.|| ||

Thīna-middhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīna-middhaparetena.|| ||

Uppannassa ca thīna-middhassa nissaraṇaṃ yathā-bhūtaṃ na-p-pajānāti.|| ||

So thīna-middhaṃ yeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.|| ||

Uddhacca-kukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhacca-kukkuccaparetena.|| ||

Uppannassa ca uddhacca-kukkuccassa nissaraṇaṃ yathā-bhūtaṃ na-p-pajānāti.So uddhacca-kukkuccaṃ yeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.|| ||

Vicikicchā-pariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena.|| ||

Uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathā-bhūtaṃ na-p-pajānāti so vici-kicchaṃ yeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.|| ||

Eva-rūpaṃ kho brāhmaṇa,||
so Bhagavā jhānaṃ na vaṇṇesi.|| ||

Kathaṃ-rūpañca brāhmaṇa,||
so Bhagavā jhānaṃ vaṇṇesi.|| ||

Idha brāhmaṇa,||
bhikkhu vivicc’eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhi-jaṃ pītsukhaṃ dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Pitiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti,||
yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukha-vihārī’ti taṃ tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā adukkha-ṃ-asukhaṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Eva-rūpaṃ kho brāhmaṇa so Bhagavā jhānaṃ vaṇṇesīti.|| ||

Gārayhaṃ kira bho Ānanda,||
so bhavaṃ Gotamo jhānaṃ garahi.|| ||

Pāsaṃsaṃ pasaṃsi.|| ||

Handa ca’dāni mayaṃ bho Ānanda gacchāma bahu-kiccā mayaṃ bahu-karaṇiyāti.|| ||

Yassa dāni tvaṃ brāhmaṇa kālaṃ maññasīti.|| ||

[15] Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmato Ānandassa bhāsitaṃ abhinan’ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy āsanā pakkāmi.|| ||

Atha kho gopakaMoggallano brāhmaṇo acīrapakkante vassakāre brāhmaṇe magadhamahāmatte āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: ‘yaṃ no mayaṃ bhavantaṃ Ānandaṃ apucchimha1 taṃ no bhavaṃ Ānando na vyākāsīti.|| ||

Api nu te1 brāhmaṇa,||
avocumha: n’atthi kho brāhmaṇa eka bhikkhū pi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato,||
yehi dhammehi samannāgato so Bhagavā ahosi arahaṃ samāsambuddho.|| ||

So hi brāhmaṇa,||
Bhagavā anuppannassa Maggassa uppādetā,||
asañjātassa Maggassa sañjanetā,||
anakkhātassa Maggassa akkhātā,||
Maggaññu Maggavidu Maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti.|| ||

Gopaka-Moggallāna Suttaṃ



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 2

Post Views: 551