Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
3. Paribbājaka Vagga

Sutta 74

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[497]

[1][pts][chlm][than][upal][olds] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati||
Gijjhakūṭe Sūkarakhatāyaṃ.|| ||

Atha kho Dīghanakho paribbājako yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaṃ ṭhito kho Dīghanakho paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Ahaṃ hi bho Gotama evaṃ-vādī evaṃ diṭṭhī:|| ||

‘Sabbaṃ me na khamatī'” ti.|| ||

“Yā pi kho te esā Aggivessana diṭṭhi:|| ||

‘Sabbaṃ me na khamatī’ ti,||
esā pi te diṭṭhi na khamatī” ti?|| ||

“Esā ce me bho Gotama diṭṭhi khameyya||
taṃ p’assa tādisam’eva,||
taṃ p’assa [498] tādisam’evā” ti.|| ||

“Ato kho te Aggivessana bahūhi bahutarā lokasmiṃ ye evam’āhaṃsu:||
‘Taṃ p’assa tādisam’eva,||
taṃ p’assa tādisam’evā’ ti||
te tañ’c’eva diṭṭhiṃ na-p-pajahanti,||
aññañ’ca diṭṭhiṃ upādiyanti.|| ||

Ato kho te Aggivessana tanūhi tanutarā lokasmiṃ ye evam’āhaṃsu:||
‘Taṃ p’assa tādisam’eva,||
taṃ p’assa tādisam’evā’ ti,||
te tañ’c’eva diṭṭhiṃ pajahanti,||
aññañ’ca diṭṭhiṃ na upādiyanti.|| ||

Sant’Aggivessana eke samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Sabbaṃ me khamatī’ ti.|| ||

Sant’Aggivessana eke samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Sabbaṃ me na khamatī’ ti.|| ||

Sant’Aggivessana eke samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Ekaccaṃ me khamati,||
ekaccaṃ me na khamatī’ ti.|| ||

Tatr’Aggivessana ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Sabbaṃ me khamatī’ ti,||
tesam’ayaṃ diṭṭhi||
sārāgāya santike||
saṃyogāya santike||
abhinandanāya santike||
ajjhosānāya santike||
upādānāya santike.|| ||

Tatr’Aggivessana ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Sabbaṃ me na khamatī’ ti,||
tesam’ayaṃ diṭṭhi||
asārāgāya santike||
asaṃyogāya santike||
anabhinandanāya santike||
anajjhosānāya santike||
an-upādānāya santike” ti.|| ||

Evaṃ vutte Dīghanakho paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Ukkaṃsati me bhavaṃ Gotamo diṭṭhi-gataṃ||
samukkaṃsati me bhavaṃ Gotamo diṭṭhi-gatan” ti.|| ||

“Tatr’Aggivessana ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Ekaccaṃ me khamati,||
ekaccaṃ me na khamatī’ ti,||
yā hi kho n’esaṃ khamati sā’yaṃ diṭṭhi||
sārāgāya santike||
saṃyogāya santike||
abhinandanāya santike||
ajjhosānāya santike||
upādānāya santike,||
yā hi kho n’esaṃ na khamati sā’yaṃ diṭṭhi||
asārāgāya santike||
asaṃyogāya santike||
anabhinandanāya santike||
anajjhosānāya santike||
an-upādānāya santike.|| ||

Tatr’Aggivessana ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Sabbaṃ me khamatī’ ti,||
tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati:|| ||

‘Yā kho me ayaṃ diṭṭhi:||
“Sabbaṃ me khamatī” ti,||
imañ’ce ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṃ:||
“Idam’eva saccaṃ,||
mogham’aññan” ti,||
dvīhi me assa viggaho||
yo c’āyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ-vādī [499] evaṃ diṭṭhī:||
“Sabbaṃ me na khamatī” ti,||
yo c’āyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ-vādī evaṃ diṭṭhī:||
“Ekaccaṃ me khamati,||
ekaccaṃ me na khamatī” ti||
imehi me assa dvīhi viggaho.|| ||

Iti viggahe sati vivādo,||
vivāde sati vighāto,||
vighāte sati vihesā” ti.[ed1]|| ||

Iti so viggahañ ca||
vivādañ ca||
vighātañ ca||
vihesañ ca||
attani sampassamāno tañ’c’eva diṭṭhiṃ pajahati||
aññañ ca diṭṭhiṃ na upādiyati.|| ||

Evam’etāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti.|| ||

Evam’etāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti.|| ||

Tatr’Aggivessana ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Sabbaṃ me na khamatī’ ti,||
tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati:|| ||

‘Yā kho me ayaṃ diṭṭhi||
“sabbaṃ me na khamatī” ti,||
imañ’ce ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṃ:||
“Idam’eva saccaṃ,||
mogham’aññan” ti,||
dvīhi me assa viggaho||
yo c’āyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ-vādī evaṃ diṭṭhī:||
“Sabbaṃ me khamatī” ti,||
yo c’āyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ-vādī evaṃ diṭṭhī:||
“Ekaccaṃ me khamati,||
ekaccaṃ me na khamatī” ti.||
Imehi me assa dvīhi viggaho.|| ||

Iti viggahe sati vivādo,||
vivāde sati vighāto,||
vighāte sati vihesā’ ti.|| ||

Iti so viggahañ ca||
vivādañ ca||
vighātañ ca||
vihesañ ca||
attani sampassamāno tañ’c’eva diṭṭhiṃ pajahati,||
aññañ ca diṭṭhiṃ na upādiyati.|| ||

Evam’etāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti.|| ||

Evam’etāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti.|| ||

Tatr’Aggivessana ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:||
‘Ekaccaṃ me khamati,||
ekaccaṃ me na khamatī’ ti||
tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati:|| ||

‘Yā kho me ayaṃ diṭṭhi:||
“Ekaccaṃ me khamati,||
ekaccaṃ me na khamatī” ti,||
imañ’ce ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṃ:||
“Idam’eva saccaṃ,||
mogham aññan” ti,||
dvīhi me assa viggaho’ ti.||
yo c’āyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ-vādī evaṃ diṭṭhī:||
“sabbaṃ me khamatī” ti.||
Yo c’āyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ-vādī evaṃ diṭṭhī:||
“sabbaṃ me na khamatī” ti,||
imehi me assa dvīhi viggaho.|| ||

Iti viggahe sati vivādo,||
vivāde sati vighāto,||
vighāte sati vihesā’ ti.|| ||

Iti so viggahañ ca||
vivādañ ca||
vighātañ ca||
vihesañ ca||
attani sampassamāno tañ’c’eva diṭṭhiṃ pajahati,||
aññañ ca diṭṭhiṃ na upādiyati.|| ||

Evam’etāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti.|| ||

Evam’etāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti.|| ||

[500] Ayaṃ kho pan’Aggivessana kāyo||
rūpī||
cātum-mahā-bhūtiko||
mātā-pettika-sambhavo||
odana-kummās-ūpacayo||
anicc’ucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaṃsana-dhammo||
aniccato||
dukkhato||
rogato||
gaṇḍato||
sallato||
aghato||
ābādhato||
parato||
palokato||
suññato||
anattato||
samanupassitabbo.|| ||

Tass’imaṃ kāyaṃ aniccato||
dukkhato||
rogato||
gaṇḍato||
sallato||
aghato||
ābādhato||
parato||
palokato||
suññato||
anattato||
samanupassato||
yo kāyasmiṃ kāya-c-chando||
kāya-sneho||
kāy’anvayatā||
sā pahīyati.|| ||

Tisso kho imā Aggivessana vedanā:|| ||

Sukhā vedanā||
dukkhā vedanā||
adukkha-m-asukhā vedanā.|| ||

Yasmiṃ Aggivessana samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti,||
n’eva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti,||
na adukkha-m-asukhaṃ vedanaṃ vedeti||
sukhaṃ yeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti.|| ||

Yasmiṃ Aggivessana samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti,||
n’eva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti,||
na adukkha-m-asukhaṃ vedanaṃ vedeti||
dukkhaṃ yeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti.|| ||

Yasmiṃ Aggivessana samaye adukkha-m-asukhaṃ vedanaṃ vedeti,||
n’eva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti,||
na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti.||
adukkha-m-asukhaṃ yeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti.|| ||

Sukhā pi kho Aggivessana vedanā aniccā||
saṅkhatā||
paṭicca-samuppannā||
khaya-dhammā||
vaya-dhammā||
virāga-dhammā||
nirodha-dhammā.|| ||

Dukkhā pi kho Aggivessana vedanā aniccā||
saṅkhatā||
paṭicca-samuppannā||
khaya-dhammā||
vaya-dhammā||
virāga-dhammā||
nirodha-dhammā.|| ||

Adukkha-m-asukhā pi kho Aggivessana vedanā||
saṅkhatā||
paṭicca-samuppannā||
khaya-Dhammā||
vaya-Dhammā||
virāga-Dhammā||
nirodha-Dhammā.|| ||

Evaṃ passaṃ Aggivessana sutavā ariya-sāvako||
sukhāya pi vedanāya nibbindati,||
dukkhāya pi vedanāya nibbindati,||
adukkha-m-asukhāya pi vedanāya nibbindati.|| ||

Nibbindaṃ virajjati,||
virāgā vimuccati,||
vimuttasmiṃ||
‘vimuttami’ ti ñāṇaṃ hoti.|| ||

‘Khīṇā jāti,||
vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,||
kataṃ karaṇīyaṃ||
nāparaṃ itthattāyā’ ti pajānāti.|| ||

Evaṃ vimutta-citto kho Aggivessana bhikkhu||
na kenaci saṃvadati,||
na kenaci vivadati,||
yañ ca loke vuttaṃ tena voharati aparāmasan” ti.|| ||

Tena kho pana samayen’āyasmā Sāriputto Bhagavato [501] piṭṭhito ṭhito hoti Bhagavantaṃ vījayamāno.

Atha kho āyasmato Sāriputtassa etad ahosi:|| ||

“Tesaṃ tesaṃ kira no Bhagavā dhammānaṃ abhiññā pahāṇam āha.|| ||

Tesaṃ tesaṃ kira no Sugato dhammānaṃ abhiññā paṭinissaggam āhā” ti.|| ||

Itih’idaṃ āyasmato Sāriputtassa paṭisañcikkhato anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci.

Dīghanakhassa pana paribbājakassa virajaṃ vīta-malaṃ Dhamma-cakkhuṃ udapādi:

‘Yaṃ kiñci samudaya dhammaṃ,||
sabban’taṃ nirodha-dhamman’ ti.|| ||

Atha kho Dīghanakho paribbājako||
diṭṭha-dhammo||
patta-dhammo||
vidita-dhammo||
pariyogāḷha-dhammo||
tiṇṇa-vici-kiccho||
vigata-kathaṃ-katho||
vesārajja-p-patto||
apara-p-paccayo||
satthu sāsane||
Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Abhikkantaṃ bho Gotama||
abhikkantaṃ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya’ andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya,||
‘cakkhu-manto rūpāni dakkhintī’ ti,||
evam’evaṃ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es’āhaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi||
Dhammañ ca||
bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan” ti.|| ||

Dīghanakha Suttaṃ

 


[ed1] Ms. Horner notes the lack here of a concluding ‘ti’. I place it here in consideration of the fact that this thought would otherwise remain inconclusive for the thinker of it.



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 13

Post Views: 747