Kinh Trường Bộ 30 Pali : Kinh Tướng (Lakkhana sutta)

Kinh Trường Bộ 30 Pali : Kinh Tướng (Lakkhana sutta)

Dīgha Nikāya

Sutta 30

Lakkhaṇa Suttantaṃ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series


[142]

[1][rhyt] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi ‘bhikkhavo’ ti.|| ||

“Bhadante” ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.|| ||

Bhagavā etad avoca:

[2][rhyt] Dvattiṃs’imāni bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dve gatiyo bhavanti anaññā:|| ||

Sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti Cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti seyyath’īdaṃ:|| ||

Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena [samena] abhivijīya ajjhā-vasati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammā Sambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||

[3][rhyt] Katamāni ca tāni bhikkhave mahā- [143] purisassa dvattiṃsa mahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dve [va] gatiyo honti anaññā?|| ||

Sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti Cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti seyyath’īdaṃ:|| ||

Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena [samena] abhivijīya ajjhā-vasati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammā Sambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||

[1.] Idha, bhikkhave, mahā-puriso suppati-ṭ-ṭhita-pādo hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso suppati-ṭ-ṭhita-pādo hoti|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[2.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-purisassa heṭṭhā-pāda-talesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripūrāni suvibhatt-antarāni.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-purisassa heṭṭhā-pāda-talesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripūrāni,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[3.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso āyata-paṇhī hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso āyata-paṇhī hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purissa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[4.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso dīgh’aṅgulī hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso dīghaṅgulī hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[5.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso mudu-taluṇa-hattha-pādo hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso mudu-taluṇa-hattha-pādo hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[6.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso jāla-hattha-pādo hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso jāla-hattha-pādo hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[7.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso ussaṅkha-pādo hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso ussaṅkha-pādo hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[8.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso eṇi-jaṅgho hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso eṇi-jaṅgho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[9.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso ṭhitako’va anonamanto ubhohi pāṇi-talehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso ṭhitako’va anonamanto ubhohi pāṇi-talehi jaṇṇukāni parimasati parimaccati,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[10.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso kosohita-vattha-guyho hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso kosohita-vattha-guyho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[11.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso suvaṇṇa-vaṇṇo hoti|| kañcana-sannibha-ttaco hoti..|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso suvaṇṇa-vaṇṇo hoti,|| kañcana-sannibha-ttaco hoti.|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[12.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso sukhuma-cchavi hoti|| sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso sukhuma-cchavi hoti,|| sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[144] [13.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso ekeka-lomo hoti,|| ekekāni lo-māni lomakūpesu jātāni honti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso ekeka-lomo hoti,|| ekekāni lo-māni lomakūpesu jātāni hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[14.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso uddhagg-lomo hoti,|| uddhaggāni lo-māni jātāni nīlāni añjana-vaṇṇāni kuṇḍalā-vattāni padakkhiṇā-vattaka-jātāni honti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso uddhagga-lomo hoti,|| uddhaggāni lo-māni jātāni nīlāni añjana-vaṇṇāni kuṇḍaḍalā-vattāni padakkhiṇā-vattaka-jātāni honti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[15.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso brahm’-ujju-gatto hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso brahm’-ujju-gatto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[16.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso satt’-ussado hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso satt’-ussado hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[17.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso sīha-pubbaddha-kāyo hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso sīha-pubbaddha-kāyo hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[18.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso cit’-antaraṃso hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso cit’-antaraṃso hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[19.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso nigrodha-parimaṇḍalo hoti,|| yāvatakv assa kāyo|| tāvatakv assa vyāmo,|| yāvatakv assa vyāmo|| tāvatakv assa kāyo.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso nigrodha-parimaṇḍalo hoti,|| yāvatakavassa kāyo,|| tāvatakv assa vyāmo,|| yāvatakv assa vyāmo|| tāvatakv assa kāyo,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[20.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso samavatta-k-khandho hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso samavatta-k-khandho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[21.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso easaggas’-aggī hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso easaggas’-aggī hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[22.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso sīha-hanu hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso sīha-hanu hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[23.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso cattārīsa-danto hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso cattārīsa-danto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[24.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso sama-danto hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso sama-danto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[25.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso avivara-danto hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso avivara-danto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[26.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso susukka-dāṭho hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso susukka-dāṭho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[27.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso pahūta-jivho hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso pahūta-jivho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[28.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso brahma-ssaro hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso brahma-ssaro hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[29.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso karavīkabhiṇī hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso karavīkabhiṇī hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[30.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso abhinīla-netto hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso abhinīla-netto hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[32.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso go-pamukho hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso go-pamukho hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[32.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso uṇṇā bhamuk-antare jātā hoti odātā mudu-tūla-sannibhā.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso uṇṇā bhamuk-antare jātā hoti odātā mudu-tula-sannibhā,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati.|| ||

[145] [33.] Puna ca paraṃ bhikkhave mahā-puriso uṇhīsa-sīso hoti.|| ||

Yam pi bhikkhave mahā-puriso uṇhīsa-sīso hoti,|| idam pi bhikkhave mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇaṃ bhavati|| ||

[4][rhyt] Imāni kho tāni bhikkhave dvattiṃsa mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā.|| ||

Sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti Cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado|| ||

Imāni kho bhikkhave dvattiṃsa mahā-purisassa mahā-purisa-lakkhaṇāni bāhirakā pi isayo dhārenti.|| ||

No ca kho te jānanti ‘imassa kammassa katattā imaṃ lakkhaṇaṃ paṭilabhantī’ ti.|| ||

Suppati-ṭ-ṭhitapādalakkhaṇaṃ (1)

[5][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ puramaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno daḷha-samādāno ahosi,|| kusalesu dhammesu avatthita samādāno,|| kāya-sucarite vacī-sucarite mano-sucarite,|| dāna-saṃvibhāge sīla-samādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu [146] dhammesu,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulantā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gadhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| suppati-ṭ-ṭhita-pādo hoti,|| samaṃ pādaṃ bhūmiyaṃ nikkhipati,|| samaṃ uddharati,|| samaṃ sabbā-vantehi pāda-talehi bhūmiṃ phusati.|| ||

[6][rhyt] So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni sattaratanāni bhavanti,|| seyyath’īdaṃ:|| Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti surā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā,|| so imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena ahivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Avikkhamhiyo hoti kenaci manussabhūtena paccattikena paccāmittena.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado,|| Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Avikkhamabhiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccatthikehi paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena [147] vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Sacce ca dhamme ca dame ca saṃyame|| Soceyya sīlālayuposathesu ca,|| Dāne ahiṃsāya asāhase rato|| daḷhaṃ samādāya samattamācari|| ||

So tena kammena divaṃ apakkami|| Sukhaṃ ca khiḍḍāratiyo ca avahi tato cavitvā punarāgato idha|| Samehi pādehi phusī vasundharaṃ|| ||

Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā|| Samappatiṭṭhassa na hoti khambhanā,|| Gihi’ssa vā pabba-jitassa vā puna|| Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakaṃ|| ||

Akkhambhiyo hoti agāramāvasaṃ|| Parābhibhu sattubhī sattumaddano,|| Manussabhūtenidha hoti kenaci|| Akkhamhiyo tassa phalena kammuno|| ||

Sace ca pabbajjamupeti tādiso|| Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo,|| Aggo na so gacchati jātu khambhataṃ|| Naruttamo esahi tassa dhammatā’ ti|| ||

Pādatalesu cakkalakkhaṇaṃ (2)

[7][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno [148] bahu-janassa sukhāvaho ahosi,|| ubbegaṃ uttāsaṃ bhayaṃ apanuditā dhammikaṃ ca rakkāvaraṇaguttiṃ saṃvidhātā saparivāraṃ ca dānaṃ adāsi.|| ||

So tassakammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gadhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati.|| ||

Heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripūrāni suvihattantarāni.|| ||

So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakkavatatī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Mahāparivāro hoti,|| mahā’ssa honti parivārā brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Mahāparivāro hoti,|| mahā’ssa honti parivārā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā gadhabbā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca Tatth’etaṃ vuccati:

Pure puratthā purimāsu jātisu|| manussa-bhūto bahunaṃ sukhāvaho,|| Ubbega-uttāsa-bhayāpanūdano|| Guttīsu rakkhāvaraṇesu ussuko|| ||

[149] So tena kammena divaṃ samakkami|| Sukhañca khiḍḍā ratiyo ca anvabhī,|| Tato civitvā punarāgato idha|| Cakkāni pādesu duvesu vindati|| Samantanemīni sahassarāni ca|| ||

Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā,|| Disvā kumāraṃ satapuññalakkhaṇaṃ|| Parivāravā hessati sattumaddano|| Tathā hi cakkāni samantanemini|| ||

Sace na pabbajjamupeti tādiso,|| Vatteti cakkaṃ paṭhaviṃ pasāsati|| Tassānuyuttā’dha1 bhavanti khattiyā|| Mahāyasaṃ samparivārayanti naṃ|| ||

Sace ca pabbajjamupeti tādiso,|| Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo|| Devāmanussā surasakka rakkhasā|| Gadhabbanāgā vihagā catu-p-padā|| Anuttaraṃ deva-manussapūjitaṃ|| Mahāyasaṃ samparivārayanti nanti|| ||

Āyatapaṇahitādini tīni lakkhaṇāni (3-5)

[8][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato ahosi,|| nihitadaṇeḍā nihita-sattho lajjī dayāpanto sabba-pāṇabhūtahitānukampi vihāsi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussantattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gadhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi māhā-purisa- [150] lakkhaṇāni paṭilabhati,|| āyata-paṇhī ca hoti dīghaṅgulī ca Brahmuju-gatto ca.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato,|| sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti Cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Dīghāyuko hoti viraṭṭhitiko,|| dīghamāyumpāleti.|| ||

Na sakkā hoti antarā jīvitā vorepetuṃ kenaci manussabhūtena pacc’atthi-kena paccāmittena.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Dīghāyuko hoti cira-ṭ-ṭhitiko,|| dīghamāyumpāleti,|| na sakkā hoti antarā jīvitā voropetuṃ paccatthikehi paccāmittehi samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Maraṇavadha bhayattano viditvā|| Paṭivirato paramāraṇāyahosi|| Tena sucaritena saggamagamā|| Sukataphalavipākamanuhosi|| ||

Caviya punaridhāgato samāno|| Paṭilabhati idha tīṇi lakkhaṇāni,|| Bhavati vipuladīghapāsaṇabhiko|| Brahmā’va sūju subho sujātagatto|| ||

Subhujo susu susaṇṭhito sujāto|| Mudu-taeṇaṅ-guliy’assa honti dīghā,|| [151] tīhi purisa-varagga-lakkhaṇehi|| Cira-yapanāya kumāramādiyanti|| ||

Bhavati yadi gihī ciraṃ yapeti|| Cirataraṃ pabbajati yadi tato hi|| Yāpayati vasiddhi bhāvanāya|| Iti dīghāyukatāya tannimittanti|| ||

Satatussadatālakkhaṇaṃ (6)

[9][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno dātā ahosi paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| satt’-ussado hoti.|| ||

Sattassa ussadā honti: uhosu hatthesu ussadā honti,|| uhosu pādosu ussadā honti,|| uhosu aṃsakūṭesu ussadā honti,|| khadhe ussadā hoti.|| ||

So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni sattaratanāni bhavanti,|| seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

[152] Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Khajjabhojanaṃ atha leyyasāyiyaṃ|| Uttamaggarasadāyako ahu|| Tena so sucaritena kammunā|| Nandane ciramahippamodati|| ||

Sattavussado idhādhigacchati|| Hatthapādamudutalañca vindati,|| Āhu byañjana-nimittakovidā|| Khajja bhojja rasa-lābhitāya naṃ|| ||

Taṃ gihi’ssapi tadatthajotakaṃ|| Pabbajampi ca tadādhigacchati,|| Khajjabhojanassa lābhiruttamaṃ|| Āhu sabbagihibadhanacchidanti|| ||

Karacaraṇamudutājālatālakkhaṇāni (7-8)

[10][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ saṅgāhako ahosi dānena peyyavajjena1 attha-cariyāya samān’attatāya,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni [153] dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| mudutaeṇahatthapādo ca hoti jāla-hattha-pādo ca.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato,|| sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni sattaratanāni bhavanti,|| seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā,|| so imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Susaṅgahita-parijano hoti,|| susaṅgahitāssa honti brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Susaṅgahita-parijano hoti,|| susaṅgahitā’ssa honti bhikkhū bhikkhūṇiyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavāavoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Dānampi c’atthacariyatañ ca|| Piyavadanaṃ ca samānachandataṃ ca|| Kariya cariya susaṅgahaṃ bahunnaṃ|| Anavamatena guṇena yāti saggaṃ|| ||

Vacīya punaridhāgato samāno|| Karacaraṇamudutalañca jālino ca,|| Atirucirasuvaggudassaneyyaṃ|| Paṭilabhati daharo susu kumāro|| ||

[154] Bhavati parijanassavo vidheyyo|| Mahimiva māvasate1 susaṅgahīto,|| Piyavadu hitasukhataṃ jigiṃsamāno|| Agirucitāni guṇāni ācaranto.|| ||

Yadi ca jahati sabba-kāma-bhogaṃ|| Kathayati dhammakathaṃ jino janassa,|| Vacanapaṭikarassabhi-p-pasannā|| Sutvā dhammanu-Dhammamācarantī ti

Ussaṅkhapādauddhaggalomatālakkhaṇāni (9-10)

[11][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno bahuno janassa atthūpasaṃhitaṃ dhamm’ūpasaṃhitaṃ vācambhāsitā ahosi,|| bahu-janaṃ nidaṃsesi,|| pāṇīnaṃ hitasukhāvaho dhammayāgī,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| ussaṅkha-pādo ca hoti uddhagga-lomo ca.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaroca kāma-bhogīnaṃ.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca sabbasattāṇaṃ.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

[155] Attha-dhamma-saṃhitaṃ pure giraṃ|| Erayaṃ bahu-janaṃ nidaṃsayī,|| Pāṇīnaṃ hitasukhāvaho ahū|| Dhammayāgamayajī6 amaccharī|| ||

Tena so sucaritena kammunā|| Sugatiṃ vajati tattha modati|| Lakkhaṇāni ca duve idhāgato|| Uttamappamukhatāya1 vindati|| ||

Ubbhamuppatitalomavāsaso|| Pādagaṇṭhirahū sādu saṇṭhitā,|| Maṃsalohitā citā tacotthaṭā|| Uparivāraṇā ca sohanā2ahu|| ||

Gehamāvasati ce tathāvidho|| Aggataṃ vajati kāma-bhoginaṃ,|| Tena uttarītaro na vijjati|| Jambudīpam ahibhuyya irīyati|| ||

[156] Pabbajam pi ca anomanikkamo|| Aggataṃ vajati sabbapāṇinaṃ,|| Tena uttarītaro na vijjati|| Sabba-lokamahibhuyya viharatī’ti|| ||

Eṇījaṅghalakkhaṇaṃ (11)

[12][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno sakkaccaṃ vācetā ahosi sippaṃ vā vijjaṃ vā caraṇaṃ vā kammaṃ vā,|| ‘kinti me khippaṃ vijāneyyuṃ,|| kin’ ti.e khippaṃ paṭipajjeyyuṃ na ciraṃ kilisseyyunti|| ||

So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno idaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| eṇi-jaṅgho hoti.|| ||

So tena lakkhaṇe samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Yāni tāni rājā-rahāni rājaṅgāni rājūpabhogāni rājanucchavikāni,|| tāni khippaṃ paṭilabhati.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Yāni tāni samaṇārahāni samaṇaṅgāni samanūpabhogāni samaṇānucchavikāni,|| tāni khippaṃ paṭilabhati.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Sippesu vijjā-caraṇesu kammasu|| Kathaṃ vijāneyyu lahun ti? icchati|| [157] yatūpaghātāya na hoti kassaci|| Vāceti khippaṃ na ciraṃ kilissati|| ||

Taṃ kammaṃ katvā kusalaṃ sukhudrayaṃ|| Chaṅghā manuññā labhate susaṇṭhitā,|| Vaṭṭā sujātā anupubbamuggatā|| Uddhaggalomā sukhumattacotthaṭā|| ||

Eṇeyyajaṅgho’ti tamāhu puggalaṃ|| Sampattiyā khippamidāhu lakkhaṇaṃ,|| Gehānulo-māni yadābhikaṅkhati|| Apabbajaṃ khippamidhādhigacchati|| ||

Sace va pabbajjamupeti tādiso|| Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo,|| Anucchavikassa yadānulomikaṃ|| Taṃ vindati khippamanomavikkamo’ ti.

Subumacchavilakkhaṇaṃ (12)

[13][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā ahosi: kiṃ bhante kusalaṃ,|| kiṃ akusalaṃ,|| kiṃ sāvajjaṃ,|| kiṃ anavajjaṃ,|| kiṃ sevitabbaṃ,|| kiṃ nasevitabbaṃ,|| kimme karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya assa,|| kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya assā’ ti?|| ||

So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno idaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| [158] sukhuma-cchavī hoti,|| sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati.|| ||

So tena lakkhaṇena samannāgato,|| sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Mahāpañño hoti,|| nāssa hoti koci paññāya sadiso vā,|| seṭṭho vā kāma-bhoginaṃ.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Mahāpañño hoti,|| puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhika-pañño.|| ||

Nāssa hoti koci paññāya sadiso vā,|| seṭṭho vā sabbasattāṇaṃ.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Pure puratthā purimāsu jātisu|| Aññātu-kāmo paripucchitā ahu,|| Sussūsitā pabba-jitaṃ upāsitā|| Atthantaro atthakathaṃ nisāmayi|| ||

Paññāpaṭilābhagatena1 kammunā|| manussa-bhūto sukhumacchavī ahu,|| Byākaṃsu uppāda-nimittakovidā|| Sukhumāni atthāni avecca dakkhati|| ||

Sace na pabbajjamupeti tādiso|| Vatteti cakkaṃ paṭhaviṃ passāti|| Atthānusatthīsu pariggahesu ca|| Na tena seyyo sadiso va vijjati|| ||

[159] Sace ca pabbajjam upeti tādiso|| Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇe,|| Paññāvisiṭṭhaṃ labhate anuttaraṃ|| Pappoti bodhiṃ varabhurimedhaso’ ti|| ||

Suvaṇṇavaṇṇatālakkhaṇaṃ (13)

[14][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno akkodhano ahosi anupāyāsabahulo,|| bahumpi vutto samāno nābhisajji,|| na kuppi,|| na vyāpajji,|| nappatitthayi,|| na kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Dātā ca ahosi sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāpuraṇānaṃ khoma-sukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ.|| ||

So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno idaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| suvaṇṇavaṇno hoti kañcana-sannibha-ttaco.|| ||

So tena lakkhaṇe samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāpuraṇānaṃ khoma-sukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāpuraṇānaṃ khoma-sukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Akko’dhañ ca adhiṭṭhahi adāsi ca|| dānaṃ vatthāni ca sukhumāni succhavīni.|| [160] purimatara-bhave thito abhivissajji|| mahim iva suro abhivassaṃ

Taṃ katvāna ito cuto divaṃ|| Uppajja sukataphalavipākamanubhutvā,|| Kaṇakatanusannibho idhābhibhavati|| Suravarataroriva Indo|| ||

Gehamā vasati naro apabbajja|| Micchā mahati-mahiṃ anusāsatī|| Pasayha sa hī ca sattaratanaṃ|| Paṭilabhati vimala sukhuma-cchaviṃ suciñca|| ||

Lābhī acchādana-vattha-mokkha-pāpuraṇānaṃ|| Bhavati sadi anagāriyataṃ upeti|| Sa hi purima-kata-phalaṃ anubhavati|| Na bhavati katassa panāso’ ti|| ||

Kosohitavatthaguyhatālakkhaṇaṃ (14)

[15][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbemanussa-bhūto samāno cirappanaṭṭhe sucirappavāsino ñātī mitte suhajje sakhino samānetā ahosi,|| mātarampi puttena samānetā ahosi,|| puttampi mātarā samānetā ahosi,|| pitarampī [161] puttena samānetā ahosi,|| puttampi pitarā samānetā ahosi,|| bhātarampi bhātarā samānetā ahosi,|| bhātarampi bhaginiyā samānetā ahosi,|| bhaginimpi bhātarā samānetā ahosi,|| samaṅgīkatvā ca abbhanumoditā ahosi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno idaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| kosohita-vattha-guyho hoti.|| ||

So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Pahūtaputto hoti,|| Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Pahūtaputto hoti anekasahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Pure puratthā purimāsu jātisu|| Cirappanaṭṭhe sucirappavāsino,|| ñātī suhajje sakhino samānayī|| Samaṅgikatvā5 anumoditā ahu

So tena kammena divaṃ apakkami2|| Sukhañca khiḍḍā ratiyo ca avabhī|| |||| Tato cavitvā punarāgato idha|| Kosohitaṃ vindati vattha-chādiyaṃ|| ||

[162] Pahūtaputto bhavatī tathāvidho|| Paro-sahassaṃ ca bhavanti atrajā|| |||| Sūrā ca vīrā ca amittatāpanā|| Gihi’ssa pītiṃ jananā piyaṃvadā|| ||

Bahutarā pabba-jitassa irīyato|| Bhavanti puttā vacanānusārino|| |||| Gihi’ssa vā pabba-jitassa vā puna|| Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadattha-jotakan ti|| ||

[16][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno mahājanasaṅgahaṃ same-k-khamāno samaṃ jānāti,|| sāmaṃ jānāti,|| purisaṃ jānāti,|| purisavisesaṃ jānāti ayamidamarahati ayamidamarahatī’ti.|| ||

Tattha tattha purisavisesakaro pure ahosi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| nigrodha-parimaṇḍalo ca hoti ṭhitako’va anonamanto ubhohī pāṇītalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ [163] labhati?|| ||

Aḍḍho hoti maha-d-dhano mahā-bhogo pahūta-jāta-rūpa-rajato pahūta-vitt’upakaraṇo pahūta-dhana-dhañño paripuṇṇa-kosa-koṭṭh’āgāro.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Aḍḍho hoti maha-d-dhano mahā-bhogo.|| ||

Tass’imāni dhanāni honti,|| seyyath’īdaṃ saddhā-dhanaṃ sīla-dhanaṃ hirī-dhanaṃ ottappa-dhanaṃ suta-dhanaṃ cāga-dhanaṃ paññā-dhanaṃ,|| Buddho samāno idaṃ labhati.|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Tuliya paṭiviciya cinnayitvā|| Maha-jana-saṅgahanaṃ same-k-khamāno,|| Ayamidamarahatīti tattha tattha|| Purisavisesakaro pure ahosi|| ||

Sa hi ca pana ṭhito anonamanto|| Phusati karehi ubhohi jaṇṇukāni,|| Mahiruhaparimaṇḍalo ahosi|| Sucaritakamma-vipākasesakena|| ||

Bahuvividha nimitta lakkhaṇaññū|| Abhinipuṇā manujā viyākariṃsu,|| Bahuvividhāni gihīnamarahāni|| Paṭilabhati daharo susū kumāro,

[164] Idha mahīpa’ ti.sa kāma-bhogī|| Gihipaṭirūpakā bahū bhavanti,|| Yadi ca jahati sabba-kāma-bhogaṃ|| Labhati anuttaramuttamaṃ dhanagganti|| ||

Sīhapubbaddhakāyādīni tīṇi lakkhaṇāni (17-19)

[17][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno bahuno janassa atthakāmo ahosi hitakāmo phāsukāmo yoga-k-khemakāmo ‘kinti me saddhāya vaḍḍheyyuṃ,|| sīlena vaḍḍheyyuṃ,|| sutena vaḍḍheyyuṃ,|| cāgena caḍḍheyyuṃ,|| dhammena vaḍḍheyyuṃ,|| paññāya vaḍḍheyyuṃ dhana-dhaññena caḍḍheyyuṃ,|| khetta-vatthunā vaḍḍheyyuṃ,|| dvi-padacatu-p-padehi vaḍḍheyyuṃ,|| putta-dārehi vaḍḍheyyuṃ,|| dāsakammakaraporisehi vaḍḍheyyuṃ,|| ñātīhi vaḍḍheyyuṃ,|| mittehi vaḍḍheyyuṃ,|| bandhavehi vaḍḍheyyunti|| ||

So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| sīha-pubbaddha-kāyo ca hoti cit’-antaraṃso ca samavatta-k-khandho ca.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

[165] Aparihāna-dhammo hoti,|| na parihāyati dhana-dhaññena khetta-vatthunā dīpadacatu-p-padehi putta-dārehi dāsakammakaraporisehi ñātīhi mittehi bandhavehi.|| ||

Na parihāyati sabbasampattiyā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Aparihāna-dhammo hoti,|| na parihāyati saddhāya sīlena sutena cāgena paññāye na parihāyati sabbasampattiyā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati|| |||| Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Saddhāya sīlena sutena buddhiyā|| Cāgena dhammena bahūhi sādhuhi|| Dhanena dhaññena ca khetta-vatthunā|| Puttehi dārehi catu-p-padehi ca|| ||

ñātīhi mittemi ca bandhavehi ca|| Balena vaṇṇena sukhena cūbhayaṃ,|| Kathaṃ na hāyyeṃ pare’ti icchati|| Idaṃ samiddhaṃ ca2 panābhikaṅkhati|| ||

Sa sīhapubbaddhasusaṇṭhito ahu|| Samavattak-khandho ca cit’-antaraṃso|| Pubbe suciṇṇena katena kammunā|| Aha niyaṃ pubba-nimittamassataṃ|| ||

Gihī pi dhaññena dhanena vaḍḍhati|| Puttehi dārehi catu-p-padehi ca,|| Akiñ cano pabba-jito anuttaraṃ|| Pappoti bodhiṃ asahāna-dhammatan ti.

Rasaggasaggitālakkhaṇaṃ (20)

[166] [18][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno sattāṇaṃ aviheṭhakajātiko ahosi pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| easaggas’-aggī hoti,|| uddhaggāssa rasaharaṇīyo gīvāya jātā honti samāvāhiniyo.|| ||

So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaniyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Na pāṇidaṇḍehi panātha leḍḍunā|| Satthena vā maraṇavadhena vā puna,|| Ubbādhanāya paritajjanāya vā|| Na heṭhayī janatamaheṭhako ahu|| ||

Ten’eva so sugatisu pecca modati|| Sukhapphalaṃ kariya sukhāni vivdati,|| [167] sampajjasā rasa-haraṇī susaṇaṭhitā|| Idhāgato labhati ras’aggasaggitaṃ|| ||

Tenāhu naṃ atinipuṇā vicakkhaṇā|| Ayaṃ naro sukha-bahulo bhavissati|| Gihi’ssa vā pabba-jitassa vā puna3|| Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakanti|| ||

Abhinīlanetta- gopakhumalakkhaṇāni (21, 22)

[19][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno na ca visaṭaṃ na ca visācī na ca pana viceyya pekkhitā, ujū.|| ||

Tathā pasaṭamujumano piyacakkhunā bahu-janaṃ udikkhitā ahosi.|| ||

So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| abhinīla-netto ca hoti go-pamukho ca.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Piyadassano hoti,|| bahuno janassa piyo hoti manāpo brāhmaṇa-gahapatikānaṃ negama-jāna-padānaṃ [168] gaṇakānaṃ mahāmattāṇaṃ anīkaṭṭhānaṃ dovārikānaṃ amaccānaṃ pārisajjānaṃ rājūnaṃ bhogiyānaṃ kumārānaṃ,|| rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Piyadassano hoti,|| bahuno janassa piyo hoti manāpo bhikkhunaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ devānaṃ manussānaṃ Asurānaṃ nāgānaṃ Gandhabbānaṃ.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Na ca visaṭaṃ na ca visācī|| Na ca pana viceyya pekkhitā|| Ujuṃ tathā pasaṭamujumano|| Piyacakkhunā bahu-janaṃ udikkhitā|| ||

Sugatīsu so phalavipākaṃ|| Anubhavati tattha modati|| |||| Idha ca pana bhavati go-pamukho|| Abhinīlanettanayano sudassano|| ||

Abhiyogino ca nipuṇā|| Bahū pana nimittakovidā|| Sukhumanayanakusala manujā|| Piyadassano’ti abhiniddisanti naṃ|| ||

Piyadassano gihī pi santo ca|| Bhavati bahu-janapiyāṭhito,|| [169] yadi ca na bhavati gihī samano hoti|| Piyo bahūnaṃ sokanāsano’ ti|| ||

Uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ (23)

[20][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno bahu-janapubbaṅ-game ahosi kusalesu dhammesu bahu-janānaṃ pāmokkho kāya-sucarite vacī-sucarite mano-sucarite dāna-saṃvibhāge sīlasamādāne uposathūpavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu dhammesu.|| ||

So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| uṇhīsa-sīso hoti.|| ||

So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Mahā’ssa jano anvāyiko hoti,|| brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Mahāssa jano avvāyiko hoti,|| bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā gadhabbā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Pubbaṅgamo sucaritesu ahū|| Dhammesu Dhamma-cariyāya1 abhirato,|| Anavāyiko bahu-janassa ahū|| Saggesu vedayittha puñña-phalaṃ|| ||

[170] Vediyitvā so su-caritassa phalaṃ|| Uṇhīsa sīsattamidhajjhagamā|| Byākaṃsu byañjana nimittadharā|| Pubbaṅgamo bahu-janassa hessati|| ||

Paṭibhogiyā manujesu idha|| Pubbeva tassa abhiharanati tadā|| Yadikhattiyo bhavati bhūmipati|| Paṭihārakabahu-jane labhati|| ||

Atha ce pi pabbajati so manujo|| Dhammesu hoti paguno visāvī|| |||| Tassānusāsaniguṇābhirato|| Anvāyiko bahu-jano bhavatī ti|| ||

[21][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno musā-vādaṃ pahāya musā-vādā paṭivirato ahosi sacca-vādī saccasadho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| ekeka-lomo ca hoti,|| uṇṇā ca bhamuk-antare jātā hoti odātā mudutūlasannihā.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Mahā’ssa jano upavattati brāhmaṇa-gahapatikā netamajāna-padā [171] gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Mahā’ssa jano upavattati bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati,

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Saccappaṭiñño purimāsu jātisu|| Advejjhavāco alikaṃ avajjayī|| Na so visaṃvādayitā pi kassaci|| Bhūtena tacchena tathena bhāsayi. 1

Setā susukkā mudutūlasannibhā|| Uṇṇāsujātā bhamuk-antare ahū|| Na lomakūpesu duve ajāyisuṃ|| Ekekalomūpacitaṅgavā ahū|| ||

Taṃ lakkhaṇaññū bahavo samāgatā|| Byākaṃsu uppāda-nimittakovidā|| Uṇṇā ca lomā ca yathā susaṇṭhitā|| Upavattatī īdisakaṃ bahujjano|| ||

Gihimpi santaṃ upavattatī jano|| Bahū puratthā pakatena kammunā|| Akiñ canaṃ pabba-jitaṃ anuttaraṃ|| Buddhampī santaṃ upavattatī jano’ti|| ||

[22][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato ahosi.|| ||

Ito sutvā na amutra akkhātā imesam bhedāya,|| amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsam bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaṃ vā sandhātā [172] saṃhitānaṃ vā anuppadātā samagg’ārāmo samagga-rato samagga-nandi samagga-karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| cattārīsa-danto ca hoti avivara-danto ca.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Abhejjapariso hoti abhejjā’ssa honti parisā brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā aṇīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Abhejjapariso hoti abejjā’ssa honti parisā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati|| |||| Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Vebhūtiyaṃ saṃhitabhedakāriṃ1|| Bhedappavaḍḍhana vivādakāriṃ|| Kalahappavaḍḍhana akiccakāriṃ|| Saṃhitānaṃ bhedajananīṃ na bhaṇi|| ||

Avivādavaḍḍhanakāriṃ sugiraṃ|| Bhinnānaṃ sandhijanniṃ ahaṇi|| [173] kalahaṃ janassa panudi samaṅgi|| Saṃhitehi nandati pamodati ca|| ||

Sugatīsu so phalavipākaṃ|| Anubhavati tattha modati|| |||| Dantā idha honti acira’ā sahitā|| Caturo dasassa mukhajā susaṇṭhitā|| ||

Yadi khattiyo bhavati bhūmipati|| Avibhediyā’ssa parisā bhavanti|| Samano ca hoti virajo vītamalo|| Parisā’ssa hoti anugatā acalā’ti|| ||

Pahūtajivhā- brahmassara lakkhaṇāni (28, 29)

[23][rhyt] Yam pi bhikkhave purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato ahosi,|| yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaṃ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,|| tathārupiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| pahūta jivho ca hoti brahma-ssaro ca karavīkabhāṇī.|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Tāni dvattiṃsa sace ratanāni rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Ādeyyavāco hoti,|| ādīyan’ ti.sa vacanaṃ brāhmaṇa-gahapatikā negamajāna-padā gaṇakā mahāmattā aṇīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

[174] Ādeyya-vāco hoti,|| ādiyan’ ti.sa vacanaṃ bhikkhū bhakkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā āvoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Akkosa-bhaṇḍana-vihesakāriṃ|| Ubbādhakaṃ1 bahu-janamaddanaṃ|| Bā’haṃ2 giraṃ so na bhaṇi pharusaṃ|| Madhuraṃ bhaṇī sūsañhitaṃ sakhilaṃ|| ||

Manaso piyā hadayagāminiyo|| Vācā so erayati kaṇṇasubā|| Vācā suciṇṇaphalamanubhavi|| Saggesu vedaya puññaphalaṃ|| ||

Veditvā so su-caritassa phalaṃ|| Brahmassarattamidhajjhagamā|| Jivhā’ssa hoti vipulā puthulā|| Ādeyyavākyavacano bhavati|| ||

Gihino pi ijjhati yathā bhaṇato|| Atha ce pabbajati so manujo|| [175] ādiyantī’ssa vacanaṃ janatā|| Bahuno bahuṃ subhaṇitaṃ bhaṇato’ti|| ||

[24][rhyt] Yam pi bikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussa-bhūto samāno sampha-p-palāpaṃ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato ahosi,|| kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī nidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyannavatiṃ attha-saṃhitaṃ,|| so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahā-purisa-lakkhaṇaṃ paṭilabhati,|| sīha-hanu hoti.|| ||

So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlamaṇimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Tass’imāni rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Appadhaṃsiyo hoti kenaci manussabhūtena pacc’atthi-kena paccāmittena.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,|| arahaṃ hoti sammasambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Appadhaṃsiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccattikehi paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Sampha-p-palāpaṃ na aBuddhatantiṃ3|| Avikiṇṇavacanabyappato ahosi|| Ahitampi ca apanudi|| Hitampi ca bahu-jana-sukhañ ca abhaṇi|| ||

[176] Taṃ katvā ito cuto divamupapajji|| Sukataphalavipākamanubhosi|| Caviya punaridhāgato samāno|| Dviduggamavaratarahanuttamalattha|| ||

Rājā hoti suduppadhaṃsiyo|| Manujindo manujādhipatī mah-ā-nubhāvo,|| Tidivapuravarasamo bhavati|| Suravarataroriva Indo|| ||

Gandhabbāsurayakkharakkhasehi|| Surehi na hi bhavati suppadhaṃsiyo,|| Tathatto yadi bhavati tathāvidho|| Idha disā ca paṭidisā ca vidisā cā ti|| ||

[25][rhyt] Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe munassabhūto samāno micchā ājīvaṃ pahāya sammā ājīvena jivikaṃ kappesi.|| ||

Tulā-kūṭa- kaṃsa-kūṭa- mānakūṭa – ukkoṭana – vañcana- nikati- – sāci-yoga- chedana- vadha-bandhana viparāmosa- ālopa – sahasākārā paṭivirato ahosi,|| so tassa kammassa [177] katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.|| ||

So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti,|| dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi.|| ||

So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahā-purisa-lakkhaṇāni paṭilabhati,|| sama-danto ca hoti susukka-dāṭho ca|| ||

So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhā-vasati,|| rājā hoti cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass’imāni satta ratanāni bhavanti.|| ||

Seyyath’īdaṃ: Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan’assa puttā bhavanti,|| sūrā vīr’-aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ akhīlama-nimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena ahivijiya ajjhā-vasati.|| ||

Rājā samāno kiṃ labhati?|| ||

Suviparivāro hoti,|| sucī’ssa honti parivārā brāhmaṇa-gahapatikā negama jāna-padā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.|| ||

Rājā samāno idaṃ labhati.|| ||

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammāsam-Buddho loke vivatta-c-chado.|| ||

Buddho samāno kiṃ labhati?|| ||

Suciparivāro hoti,|| suci’ssa honti parivārā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā Asurā nāgā Gandhabbā.|| ||

Buddho samāno idaṃ labhati|| ||

Etam atthaṃ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth’etaṃ vuccati:

Micchājīvañca avassaji samena|| vuttiṃ sucinā so janayittha dhammikena|| [178] ahitam pi ca apānudi|| Hitam pi ca bahu-jana-sukhañ ca ācari|| Sagge vedayati naro sukhaphalāni|| Karitvā nipuṇehi vudūhi|| Sabbhī vaṇṇitāni tidivapuravarasamo|| Abhiramati ratikhiḍḍāsamaṅgī|| ||

Laddhā mānusakaṃ bhavaṃ tato|| Cavitvā sukataphalavipākaṃ|| Sesakena paṭilabhati lapanajaṃ|| Samamapi suci susukkaṃ|| ||

Taṃ veyyañjanikā samāgatā|| Bahavo vyākaṃsu nipuṇasammatā manujā|| Sucijanaparivāragaṇo bhavati|| Dijasamasukkasucisobhanadanto|| ||

Rañño hoti bahu-jano|| Suciparivāro mahatiṃ mahiṃ anusāsako,|| [179] pasayha na ca jana-pada-tudanaṃ|| Hitampi ca bahu-jana-sukhañca caranti|| ||

Atha ce pabbajati bhavati vipāpo|| Samaṇo samitarajo vivattachaddo,|| Vigatadarathakilamatho|| Imampi ca parampi ca1 passati lokaṃ|| ||

Tassovādakarā bahū gihī ca pabba-jitā ca|| Asucigarahitaṃ dhunanti pāpaṃ,|| Sa hi sucihi parivuto bhavati|| Malakhīlakalikilese panudetī ti.

Lakkhaṇasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ

Nguồn : Source link https://obo.genaud.net/

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 12

Post Views: 258