Kinh Trường Bộ 32 Pali : Kinh A-sá-nang-chi (Atānātiya sutta)

Kinh Trường Bộ 32 Pali : Kinh A-sá-nang-chi (Atānātiya sutta)

Dīgha Nikāya

Sutta 32

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series


[194]

[1][pts][grim][piya] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate.|| ||

Atha kho Cattāro Mahārājā mahatiyā ca Yakkha-senāya|| mahatiyā ca Gandhabba-senāya|| mahatiyā ca Kumbhaṇḍa-senāya|| mahatiyā ca Nāga-senāya,|| catudadisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā,|| catuddisaṃ gumbaṃ ṭhapetvā,|| catuddisaṃ ovaraṇaṃ ṭhapetvā,|| abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇā kevala-kappaṃ Gijjha-kūṭaṃ obhāsetvā,|| yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā app’ekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu,|| app’ekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

App ekacce yena Bhagavā ten’añjaliṃ panāmetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

App ekacce nāma-gottaṃ sāvetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu|| app’ekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.

2. Eka-m-antaṃ nisinno kho Vessavaṇo Mahārājā Bhagavantaṃ etad avoca:

“Santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato appa-sannā,|| santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato pasannā.|| ||

Santi [195] hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato appa-sannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato pasannā,|| santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato appa-sannā|| santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato pasannā.

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appa-sannā yeva Bhagavato.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Bhagavā hi bhante pāṇ-ā-tipātā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| adinn’ādānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| kāmesu micchā-cārā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| musā-vādā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti.|| ||

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appaṭiviratā yeva pāṇ-ā-tipātā,|| appaṭiviratā adinn’ādānā,|| appaṭiviratā kāmesu micchā-cārā,|| appaṭiviratā musā-vādā,|| appaṭiviratā surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā.|| ||

Tesan taṃ hoti appiyaṃ amanāpaṃ.|| ||

Santi hi bhante Bhagavato sāvakā,|| araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallāna-sāruppāni.|| ||

Tattha santi uḷārā Yakkhā nivāsino ye imasmiṃ Bhagavato pāvacane appa-sannā.|| ||

Tesaṃ pāsādāya uggaṇhātu bhante Bhagavā Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā” ti.

3. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||

Atha kho Vessavaṇo Mahārājā Bhagavato adhivāsanaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsi:|| ||

“Vipassissa nam’atthu|| cakkhu-mantassa sirīmato.|| ||

Sikhissa pi nam’atthu|| sabba-bhūtānukampino.|| ||

Vessabhussa nam’atthu|| nahātakassa tapassino;|| [196] nam’atthu Kakusandhassa|| Māra-senā-pamaddino.|| ||

Koṇāgamanassa nam’atthu|| brāhmaṇassa vusīmato;|| Kassapassa nam’atthu|| vippamuttassa sabbadhi.|| ||

Aṅgīrasassa nam’atthu|| Sakya-puttassa sirīmato,|| yo imaṃ dhammam adesesi|| sabba-dukkhāpanūdanaṃ.|| ||

Ye cāpi nibbutā loke|| yathā-bhūtaṃ vipassisuṃ,|| te janā apisunā|| mahantā vīta-sāradā.|| ||

Hitaṃ deva-manussānaṃ|| yaṃ namassanti Gotamaṃ|| Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

4. Yato uggacchati suriyo|| ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c’uggacchamānassa|| saṃvarī pi nirujjhati,|| yassa c’uggate suriye|| divaso ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhīro|| samuddo saritodako;|| evaṃ taṃ tattha jānanti|| samuddo saritodako.|| ||

[197] Ito sā purimā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano;|| yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassi so.|| ||

Gandhabbānaṃ ādhipati|| Dhataraṭṭho iti nāma so,|| ramatī nacca-gītehi|| Gandhabbehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

5. Yena Petā pavuccanti|| pisuṇā piṭṭhi-maṃsikā.|| ||

Pāṇ-ā-tipātino luddhā|| corā nekatikā janā,|| [198] ito sā dakkhiṇā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano.|| ||

Yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassī so.|| ||

Kumbhaṇḍānaṃ ādhipati,|| Virūḷho iti nāma so,|| ramati nacca-gītehi,|| Kumbhaṇḍehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

6. Yattha c’oggacchati suriyo|| ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c’oggacchamānassa|| divaso pi nirujjhati,|| yassa c’oggate suriye|| saṃvarī ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhiro|| samuddo saritodako.|| Evaṃ taṃ tattha jānanti|| samuddo saritodako.|| ||

Ito sā pacchimā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano|| [199] yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassī so.|| ||

Nāgānañc a ādhipati,|| Virūpakkho iti nāma so,|| ramati nacca-gītehi,|| Nāgehehi purekkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

7. Yena Uttara-kuru rammā|| Mahā-Neru sudassano.|| ||

Manussā tattha jāyanti|| amamā apariggahā.|| ||

Na te bījaṃ pavapanti,|| na pi nīyanti naṅgalā,|| Akaṭṭha-pākimaṃ sāliṃ,|| paribhuñjanti mānusā.|| ||

Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ|| sugandhaṃ taṇḍula-pphalaṃ,|| [200] tuṇḍi-kīre pacitvāna,|| tato bhuñjanti bhojanaṃ.|| ||

Gāviṃ eka-khuraṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ,|| Pasuṃ eka-khuraṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Itthi-vāhanaṃ katvā|| anuyanti disodisaṃ,|| purisa-vāhanaṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Kumāri-vāhanaṃ katvā|| anuyanti disodisaṃ,|| Kumāra-vāhanaṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Te yāne abhirūhitvā,|| sabbā disā anupariyanti|| pacārā tassa rājino.|| ||

Hatthi-yānaṃ assa-yānaṃ|| dibbaṃ yānaṃ upatthikaṃ,|| pāsādā sivikā c’eva|| mahārājassa yasassino.|| ||

Tassa ca nagarā ahu,|| antalikkhe sumāpitā,|| Āṭānāṭā Kusināṭā|| Parakusināṭā,|| Nāṭapuriyā|| Parakusita nāṭā.|| ||

[201] Uttarena Kapīvanto|| Janogham aparena ca,|| Navanavatiyo|| Ambara-Ambaravatiyo,|| Āḷakamadā nāma rāja-dhānī.|| ||

Kuverassa kho pana|| mārisa, mahārājassa|| Visāṇā nāma rāja-dhānī;|| tasmā Kuvero mahārājā|| ‘Vessavaṇo’ ti pavuccati.|| ||

Paccesanto pakāsento,|| Tatolā Tattalā Tatotalā|| Ojasi Tejasi Tatojasī|| Sūro Rājā Ariṭṭho Nemi.|| ||

Rahado pi tattha Dharaṇī nāma,|| yato meghā pavassanti,|| vassā yato patāyanti.|| ||

Sabhā pi tattha Bhagalavatī nāma|| yattha Yakkhā payirupāsanti.|| ||

Tattha nicca-phalā rukkhā;|| nānā-dija-gaṇāyutā|| Mayūra-koñcābhirudā|| kokilābīhi vaggubhi.|| ||

Jīvaṃ jīvaka-sadd’ettha,|| atho oṭṭhava-cittakā|| [202] kukutthakā kuḷīrakā,|| vane pokkhara-sātakā.|| ||

Suka-sāḷika-sadd’ettha,|| daṇḍa-māṇavakāni ca|| sobhati sabba-kālaṃ sā,|| Kuvera-naḷinī sadā.|| ||

Ito’sā uttarā disā,|| iti naṃ ācikkhatī jano,|| yaṃ disaṃ abhipāleti,|| mahārājā yasassīso.|| ||

Yakkhānaṃ ādhipati,|| ‘Kuvero’ iti nāma so;|| ramatī nacca-gītehi,|| Yakkhehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

8. [203] Ayaṃ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā ti.|| ||

Yassa kassaci mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā|| upāsakassa vā upāsikāya vā|| ayaṃ Āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā,|| tañ ce amanusso Yakkho vā Yakkhiṇī vā,|| Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,|| Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjo vā Yakkha-pacāro vā,|| Gandhabbo vā Gandhabbī vā,|| Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,|| Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gandhabba-pacāro vā,|| Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,|| Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,|| Kumbhaṇḍa-mahāmatto vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,|| Nāgo vā Nāginī vā,|| Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,|| Nāga-mahāmatto vā Nāga-pārisajjo vā Nāga-pacāro vā,|| paduṭṭha-citto bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ|| vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā|| gacchantaṃ vā anugaccheyya,|| ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya,|| nisinnaṃ vā upanisīdeyya,|| nipannaṃ vā upa-ni-pajjeyya,|| na me so mārisa amanusso labheyya,|| gāmesu vā nigamesu vā,|| sakkāraṃ vā garukāraṃ vā.|| ||

Na me so mārisa amanusso labheyya,|| Āḷakamandāya rāja-dhāniyā vatthuṃ vā vāsaṃ vā.|| ||

Na me so mārisa amanussā labheyya,|| Yakkhānaṃ samitiṃ gantuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| anavayham pi naṃ kareyyuṃ avivayhaṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| attāhi pi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| rittam pi pattaṃ sīse nikkujjeyyuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| sattadhā pi’ssa muddhaṃ phāleyyuṃ.

9. Santi hi mārisa amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n’eva mahārājānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ [204] avaruddhā nāma vuccanti.

Seyyathā pi mārisa rañño Māgadhsasa vijite mahā-corā,|| te n’eva rañño Māgadhassa ādiyanti,|| na rañño Māgadhassa purisakānaṃ ādiyanti,|| na rañño Māgadhassa purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| te kho te mārisa mahā-corā rañño Māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti,|| — evam eva kho mārisa santi hi amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n’eva mahārājānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ avarudhā nāma vuccanti.

Yo hi koci mārisa amanusso,|| Yakkho vā Yakkhiṇī vā,|| Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,|| Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjovā Yakkha-pacāro vā,|| Gandhabbo vā Gandhabbī vā,|| Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,|| Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gadhabba-pacāro vā,|| Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,|| Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,|| Kumbhaṇḍa-mahāmatetā vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,|| Nāgo vā Nāginī vā,|| Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,|| Nāgamahāmatto vā Nāgapārisajjo vā Nāgapacāro vā,|| paduṭṭha-citto:|| ||

Bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ vā,|| upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā,|| gacchantaṃ vā anugaccheyya,|| ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya,|| nisinnaṃ vā upanisīdeyya,|| nipannaṃ vā upa-ni-pajjeyya,|| imesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ,|| senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ,|| ujjhāpetabbaṃ vikkanditabbaṃ viravitabbaṃ:|| ||

“Ayaṃ Yakkho gaṇhāti,|| ayaṃ Yakkho āvisati,|| ayaṃ Yakkho heṭheti,|| ayaṃ Yakkho viheṭheti,|| ayaṃ Yakkho hiṃsati,|| ayaṃ Yakkho vihiṃsati,|| ayaṃ Yakkho na muñcatī” ti.

10. Katamesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ?|| ||

Indo Somo Varuṇo ca|| Bhāradvājo Pajāpati,|| Candano Kāmaseṭṭho ca|| Kinnighaṇḍu Nighaṇḍu ca,|| Panādo Opamañño ca|| Devasūto ca Mātali,|| Cittaseno ca Gandhabbo|| Naḷo Rājā Janesaho,|| Sātāgiro Hemavato|| Puṇṇako Karatiyo Guḷo,|| [205] Sīvako Mucalindo ca|| Vessāmitto Yugavdharo,|| Gopālo Suppagedho ca|| Hiri Netti ca Madiyo,|| Pañcāla-caṇḍo Āḷavako|| Pajjanto Sumano Sumukho|| Dadhīmukho Maṇi Māṇicaro Dīgho|| atho Serissako saha.

Imesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ,|| senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkaditabbaṃ viravitabbaṃ:|| ||

“Ayaṃ Yakkho gaṇhāti,|| ayaṃ Yakkhā āvisati,|| ayaṃ Yakkho heṭṭheti,|| ayaṃ Yakkho viheṭheti,|| ayaṃ Yakkho hiṃsati,|| ayaṃ Yakkho vihiṃsati,|| ayaṃ Yakkho na muñcatī” ti.

11. Ayaṃ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā’ ti.

‘Handa ca dāni mayaṃ mārisa gacchāma,|| bahu-kiccā mayaṃ,|| bahu-karaṇīyā’ ti.

‘Yassa dāni tumhe mahārājāno kālaṃ maññathā’ ti.

Atha kho Cattāro mahārājāno uṭṭhāy’āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā uṭṭhāy’āsanā app ekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu;|| app ekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu,|| sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā,|| tatth’ev’- [206] antara-dhāyiṃsu;|| app ekacce yena Bhagavā ten’añjalim paṇāmetvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu:|| app ekacce nāmagottaṃ sāvetvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu,|| app ekacce tuṇhī-bhūtā tatth’ev’antara-dhāyiṃsū’ ti.


12. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi:

Imaṃ bhikkhave rattiṃ Cattāro mahārājāno mahatiyā ca Yakkha senāya,|| mahatiyā ca Gandhabba-senāya|| mahatiyā ca Kumbhaṇḍa-senāya|| mahatiyā ca Nāga-senāya,|| catudadisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā,|| catuddisaṃ gumbaṃ ṭhapetvā,|| catuddisaṃ ovaraṇaṃ ṭhapetvā,|| abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇā kevala-kappaṃ Gijjha-kūṭaṃ obhāsetvā,|| yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Te pi kho, bhikkhave, Yakkhā app’ekacce maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu,|| app’ekacce mayā saddhiṃ sammodiṃsu.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

App ekacce yenāhaṃ ten’añjaliṃ panāmetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

App ekacce nāma-gottaṃ sāvetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu|| app’ekacce tuṇhī-bhūtā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.

\\

13. Eka-m-antaṃ nisinno kho bhikkhave Vessavaṇo Mahārājā maṃ etad avoca:

“Santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato appa-sannā,|| santi hi bhante uḷārā Yakkhā Bhagavato pasannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato appa-sannā.|| ||

Santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato pasannā,|| santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato appa-sannā|| santi hi bhante nīcā Yakkhā Bhagavato pasannā.

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appa-sannā yeva Bhagavato.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Bhagavā hi bhante pāṇ-ā-tipātā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| adinn’ādānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| kāmesu micchā-cārā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| musā-vādā veramaṇiyā dhammaṃ deseti,|| surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti.|| ||

Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appaṭiviratā yeva pāṇ-ā-tipātā,|| appaṭiviratā adinn’ādānā,|| appaṭiviratā kāmesu micchā-cārā,|| appaṭiviratā musā-vādā,|| appaṭiviratā surā-meraya-majja-ppamādaṭṭhānā.|| ||

Tesan taṃ hoti appiyaṃ amanāpaṃ.|| ||

Santi hi bhante Bhagavato sāvakā,|| araññe vana-pa-t-thāni pantāni sen’āsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paṭisallāna-sāruppāni.|| ||

Tattha santi uḷārā Yakkhā nivāsino ye imasmiṃ Bhagavato pāvacane appa-sannā.|| ||

Tesaṃ pāsādāya uggaṇhātu bhante Bhagavā Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā” ti.

Adhivāsesiṃ kho ahaṃ bhikkhave tuṇhī-bhāvena.

14. Atha kho bhikkhave Vessavaṇo Mahārājā maṃ adhivāsanaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsi:

“Vipassissa nam’atthu|| cakkhu-mantassa sirīmato.|| ||

Sikhissa pi nam’atthu|| sabba-bhūtānukampino.|| ||

Vessabhussa nam’atthu|| nahātakassa tapassino;|| nam’atthu Kakusandhassa|| Māra-senā-pamaddino.|| ||

Koṇāgamanassa nam’atthu|| brāhmaṇassa vusīmato;|| Kassapassa nam’atthu|| vippamuttassa sabbadhi.|| ||

Aṅgīrasassa nam’atthu|| Sakya-puttassa sirīmato,|| yo imaṃ dhammam adesesi|| sabba-dukkhāpanūdanaṃ.|| ||

Ye cāpi nibbutā loke|| yathā-bhūtaṃ vipassisuṃ,|| te janā apisunā|| mahantā vīta-sāradā.|| ||

Hitaṃ deva-manussānaṃ|| yaṃ namassanti Gotamaṃ|| Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

15. Yato uggacchati suriyo|| ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c’uggacchamānassa|| saṃvarī pi nirujjhati,|| yassa c’uggate suriye|| divaso ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhīro|| samuddo saritodako;|| evaṃ taṃ tattha jānanti|| samuddo saritodako.|| ||

Ito sā purimā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano;|| yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassi so.|| ||

Gandhabbānaṃ ādhipati|| Dhataraṭṭho iti nāma so,|| ramatī nacca-gītehi|| Gandhabbehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

16. Yena Petā pavuccanti|| pisuṇā piṭṭhi-maṃsikā.|| ||

Pāṇ-ā-tipātino luddhā|| corā nekatikā janā,|| ito sā dakkhiṇā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano.|| ||

Yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassī so.|| ||

Kumbhaṇḍānaṃ ādhipati,|| Virūḷho iti nāma so,|| ramati nacca-gītehi,|| Kumbhaṇḍehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

17. Yattha c’oggacchati suriyo|| ādicco maṇḍalī mahā.|| ||

Yassa c’oggacchamānassa|| divaso pi nirujjhati,|| yassa c’oggate suriye|| saṃvarī ti pavuccati.|| ||

Rahado pi tattha gambhiro|| samuddo saritodako.|| Evaṃ taṃ tattha jānanti|| samuddo saritodako.|| ||

Ito sā pacchimā disā|| iti naṃ ācikkhatī jano|| yaṃ disaṃ abhipāleti|| mahārājā yasassī so.|| ||

Nāgānañc a ādhipati,|| Virūpakkho iti nāma so,|| ramati nacca-gītehi,|| Nāgehehi purekkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

18. Yena Uttara-kuru rammā|| Mahā-Neru sudassano.|| ||

Manussā tattha jāyanti|| amamā apariggahā.|| ||

Na te bījaṃ pavapanti,|| na pi nīyanti naṅgalā,|| Akaṭṭha-pākimaṃ sāliṃ,|| paribhuñjanti mānusā.|| ||

Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ|| sugandhaṃ taṇḍula-pphalaṃ,|| tuṇḍi-kīre pacitvāna,|| tato bhuñjanti bhojanaṃ.|| ||

Gāviṃ eka-khuraṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ,|| Pasuṃ eka-khuraṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Itthi-vāhanaṃ katvā|| anuyanti disodisaṃ,|| purisa-vāhanaṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Kumāri-vāhanaṃ katvā|| anuyanti disodisaṃ,|| Kumāra-vāhanaṃ katvā|| anuyanti diso disaṃ.|| ||

Te yāne abhirūhitvā,|| sabbā disā anupariyanti|| pacārā tassa rājino.|| ||

Hatthi-yānaṃ assa-yānaṃ|| dibbaṃ yānaṃ upatthikaṃ,|| pāsādā sivikā c’eva|| mahārājassa yasassino.|| ||

Tassa ca nagarā ahu,|| antalikkhe sumāpitā,|| Āṭānāṭā Kusināṭā|| Parakusināṭā,|| Nāṭapuriyā|| Parakusita nāṭā.|| ||

Uttarena Kapīvanto|| Janogham aparena ca,|| Navanavatiyo|| Ambara-Ambaravatiyo,|| Āḷakamadā nāma rāja-dhānī.|| ||

Kuverassa kho pana|| mārisa, mahārājassa|| Visāṇā nāma rāja-dhānī;|| tasmā Kuvero mahārājā|| ‘Vessavaṇo’ ti pavuccati.|| ||

Paccesanto pakāsento,|| Tatolā Tattalā Tatotalā|| Ojasi Tejasi Tatojasī|| Sūro Rājā Ariṭṭho Nemi.|| ||

Rahado pi tattha Dharaṇī nāma,|| yato meghā pavassanti,|| vassā yato patāyanti.|| ||

Sabhā pi tattha Bhagalavatī nāma|| yattha Yakkhā payirupāsanti.|| ||

Tattha nicca-phalā rukkhā;|| nānā-dija-gaṇāyutā|| Mayūra-koñcābhirudā|| kokilābīhi vaggubhi.|| ||

Jīvaṃ jīvaka-sadd’ettha,|| atho oṭṭhava-cittakā|| kukutthakā kuḷīrakā,|| vane pokkhara-sātakā.|| ||

Suka-sāḷika-sadd’ettha,|| daṇḍa-māṇavakāni ca|| sobhati sabba-kālaṃ sā,|| Kuvera-naḷinī sadā.|| ||

Ito’sā uttarā disā,|| iti naṃ ācikkhatī jano,|| yaṃ disaṃ abhipāleti,|| mahārājā yasassīso.|| ||

Yakkhānaṃ ādhipati,|| ‘Kuvero’ iti nāma so;|| ramatī nacca-gītehi,|| Yakkhehi purakkhato.|| ||

Puttā pi tassa bahāvo,|| eka-nāmā ti me sutaṃ,|| asīti dasa eko ca|| Inda-nāmā mahabbalā.|| ||

Te cāpi Buddhaṃ disvāna,|| Buddhaṃ ādicca-bandhunaṃ,|| dūrato va namassanti|| mahantaṃ vīta-sāradaṃ.|| ||

Namo te purisājañña!|| Namo te purisuttama!|| ||

Kusalena samekkhasi,|| amanussā pi taṃ vandanti!|| ||

Sutaṃ n’etaṃ abhiṇhaso,|| tasmā evaṃ vademase.|| ||

‘Jinaṃ vandatha Gotamaṃ’|| ‘Jinaṃ vandāma Gotamaṃ’|| “Vijjā-caraṇa-sampannaṃ|| Buddhaṃ vandāma Gotamaṃ.”|| ||

19. Ayaṃ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā ti.|| ||

Yassa kassaci mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā|| upāsakassa vā upāsikāya vā|| ayaṃ Āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā,|| tañ ce amanusso Yakkho vā Yakkhiṇī vā,|| Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,|| Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjo vā Yakkha-pacāro vā,|| Gandhabbo vā Gandhabbī vā,|| Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,|| Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gandhabba-pacāro vā,|| Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,|| Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,|| Kumbhaṇḍa-mahāmatto vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,|| Nāgo vā Nāginī vā,|| Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,|| Nāga-mahāmatto vā Nāga-pārisajjo vā Nāga-pacāro vā,|| paduṭṭha-citto bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ|| vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā|| gacchantaṃ vā anugaccheyya,|| ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya,|| nisinnaṃ vā upanisīdeyya,|| nipannaṃ vā upa-ni-pajjeyya,|| na me so mārisa amanusso labheyya,|| gāmesu vā nigamesu vā,|| sakkāraṃ vā garukāraṃ vā.|| ||

Na me so mārisa amanusso labheyya,|| Āḷakamandāya rāja-dhāniyā vatthuṃ vā vāsaṃ vā.|| ||

Na me so mārisa amanussā labheyya,|| Yakkhānaṃ samitiṃ gantuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| anavayham pi naṃ kareyyuṃ avivayhaṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| attāhi pi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| rittam pi pattaṃ sīse nikkujjeyyuṃ.|| ||

Api ssu naṃ mārisa amanussā,|| sattadhā pi’ssa muddhaṃ phāleyyuṃ.

20. Santi hi mārisa amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n’eva mahārājānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti.

Seyyathā pi mārisa rañño Māgadhsasa vijite mahā-corā,|| te n’eva rañño Māgadhassa ādiyanti,|| na rañño Māgadhassa purisakānaṃ ādiyanti,|| na rañño Māgadhassa purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| te kho te mārisa mahā-corā rañño Māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti,|| — evam eva kho mārisa santi hi amanussā caṇḍā ruddā rabhasā.|| ||

Te n’eva mahārājānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti,|| na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti.|| ||

Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ avarudhā nāma vuccanti.

Yo hi koci mārisa amanusso,|| Yakkho vā Yakkhiṇī vā,|| Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā,|| Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjovā Yakkha-pacāro vā,|| Gandhabbo vā Gandhabbī vā,|| Gandhabba-potako vā Gandhabba-potikā vā,|| Gandhabba-mahāmatto vā Gandhabba-pārisajjo vā Gadhabba-pacāro vā,|| Kumbhaṇḍo vā Kumbhaṇḍī vā,|| Kumbhaṇḍa-potako vā Kumbhaṇḍa-potikā vā,|| Kumbhaṇḍa-mahāmatetā vā Kumbhaṇḍa-pārisajjo vā Kumbhaṇḍa-pacāro vā,|| Nāgo vā Nāginī vā,|| Nāga-potako vā Nāga-potikā vā,|| Nāgamahāmatto vā Nāgapārisajjo vā Nāgapacāro vā,|| paduṭṭha-citto:|| ||

Bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ vā,|| upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā,|| gacchantaṃ vā anugaccheyya,|| ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya,|| nisinnaṃ vā upanisīdeyya,|| nipannaṃ vā upa-ni-pajjeyya,|| imesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ,|| senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ,|| ujjhāpetabbaṃ vikkanditabbaṃ viravitabbaṃ:|| ||

“Ayaṃ Yakkho gaṇhāti,|| ayaṃ Yakkho āvisati,|| ayaṃ Yakkho heṭheti,|| ayaṃ Yakkho viheṭheti,|| ayaṃ Yakkho hiṃsati,|| ayaṃ Yakkho vihiṃsati,|| ayaṃ Yakkho na muñcatī” ti.|| ||

21. Katamesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ?|| ||

Indo Somo Varuṇo ca|| Bhāradvājo Pajāpati,|| Candano Kāmaseṭṭho ca|| Kinnighaṇḍu Nighaṇḍu ca,|| Panādo Opamañño ca|| Devasūto ca Mātali,|| Cittaseno ca Gandhabbo|| Naḷo Rājā Janesaho,|| Sātāgiro Hemavato|| Puṇṇako Karatiyo Guḷo,|| Sīvako Mucalindo ca|| Vessāmitto Yugavdharo,|| Gopālo Suppagedho ca|| Hiri Netti ca Madiyo,|| Pañcāla-caṇḍo Āḷavako|| Pajjanto Sumano Sumukho|| Dadhīmukho Maṇi Māṇicaro Dīgho|| atho Serissako saha.|| ||

Imesaṃ Yakkhānaṃ Mahā-Yakkhānaṃ,|| senāpatīnaṃ mahā-senāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkaditabbaṃ viravitabbaṃ:|| ||

“Ayaṃ Yakkho gaṇhāti,|| ayaṃ Yakkhā āvisati,|| ayaṃ Yakkho heṭṭheti,|| ayaṃ Yakkho viheṭheti,|| ayaṃ Yakkho hiṃsati,|| ayaṃ Yakkho vihiṃsati,|| ayaṃ Yakkho na muñcatī” ti.|| ||

22. Ayaṃ kho sā mārisa Āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā’ ti.|| ||

‘Handa ca dāni mayaṃ mārisa gacchāma,|| bahu-kiccā mayaṃ,|| bahu-karaṇīyā’ ti.|| ||

‘Yassa dāni tumhe mahārājāno kālaṃ maññathā’ ti.|| ||

Atha kho Cattāro mahārājāno uṭṭhāy’āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu.|| ||

Te pi kho Yakkhā uṭṭhāy’āsanā app ekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu;|| app ekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu,|| sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā,|| tatth’ev’- antara-dhāyiṃsu;|| app ekacce yena Bhagavā ten’añjalim paṇāmetvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu:|| app ekacce nāmagottaṃ sāvetvā tatth’ev’antara-dhāyiṃsu,|| app ekacce tuṇhī-bhūtā tatth’ev’antara-dhāyiṃsū’ ti.|| ||

23. Uggaṇhātha bhikkhave Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ.|| ||

Pariyāpuṇātha bhikkhave Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ.|| ||

Dhāretha bhikkhave Āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ.|| ||

Attha-saṃhitā bhikkhave Āṭānāṭiyā rakkhā,|| bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu-vihārāyā” ti.

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ ‘abhinandun’ ti.

Āṭānāṭiya Suttaṃ

Nguồn : Source link https://obo.genaud.net/

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 2

Post Views: 55