MN 22: Alagadd’Ūpama Suttaṃ

Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
3. Tatiya Vagga

Sutta 22

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[130]

[1][chlm][pts][nypo][than][ntbb][upal][olds] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthīyaṃ viharati||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena Ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddha-bādhi-pubbassa||
eva-rūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ hoti:|| ||

“Tathā’haṃ Bhagavatā Dhammāṃ desitaṃ ājānāmi —||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā” ti.|| ||

Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū:|| ||

Ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddha-bādhi-pubbassa eva-rūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ:|| ||

“Tathā’haṃ Bhagavatā dhammāṃ desitaṃ ājānāmi —||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā” ti.|| ||

[2] Atha kho te bhikkhū yena Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ etad avocuṃ:|| ||

“Saccaṃ kira te āvuso Ariṭṭha eva-rūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ:|| ||

‘Tathā’haṃ Bhagavatā dhammāṃ desitaṃ ājānāmi —||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti?'”|| ||

[3] “Evaṃ byā kho ahaṃ āvuso Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi -||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā” ti.|| ||

[4] Atha kho te bhikkhū Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecetukāmā||
samanuyuñjanti||
samanugāhanti||
samanubhāsanti:|| ||

“Mā evaṃ āvuso Ariṭṭha avaca,||
mā evaṃ āvuso Ariṭṭha avaca.|| ||

Mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ||
na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||

An-eka-pariyāyena h’āvuso Ariṭṭha antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
alañ ca pana te paṭisevato antarāyāya.|| ||

[5] App’assādā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṭṭhikaṅ-khal’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Maṃsapes’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Tiṇukk’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṅgārakās’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Supinak’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Yācitak’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Rukkha-phal’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Asisūn’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Satti-sūl’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahūdukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Sappasir’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo” ti.|| ||

[6] Evam pi kho Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo tehi bhikkhūhi||
samanuyuñjiyamāno||
samanugāhiyamāno||
samanubhāsiyamāno||
tad’eva pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati:|| ||

Evaṃ byā kho ahaṃ āvuso Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi -||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā” ti|| ||

[7] Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gad- [131] dhabādhi-pubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecetuṃ,||
atha te bhikkhū yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ:|| ||

[8] “Ariṭṭhassa nāma bhante bhikkhuno gaddha-bādhi-pubbassa eva-rūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ:|| ||

“Tathā’haṃ Bhagavatā dhammāṃ desitaṃ ājānāmi —||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā” ti.|| ||

Assumha kho mayaṃ bhante:||
Ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddha-bādhi-pubbassa eva-rūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ:|| ||

‘Tathā’haṃ Bhagavatā dhammāṃ desitaṃ ājānāmi —||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ ti.|| ||

[9] Atha kho mayaṃ bhante yena Ariṭṭho bhikkhū gaddha-bādhi-pubbo ten’upasaṅkamimha.|| ||

Upasaṅkamitvā Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ etad avocumha:|| ||

“Saccaṃ kira te āvuso Ariṭṭha eva-rūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ:|| ||

‘Tathā’haṃ Bhagavatā dhammāṃ desitaṃ ājānāmi —||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā'” ti?|| ||

[10] Evaṃ vutte bhante Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo amhe etad avoca:|| ||

“‘Evaṃ vyā kho ahaṃ āvuso Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi,||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ ti.|| ||

[11] Atha kho mayaṃ bhante Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecetukāmā||
samanuyuñjimha||
samanugāhimha||
samanubhāsimbha:|| ||

Mā evaṃ āvuso Ariṭṭha avaca,||
mā evaṃ āvuso Ariṭṭha avaca.|| ||

Mā Bhagavantaṃ abbh’ācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṃ||
na hi Bhagavā evaṃ vadeyya.|| ||

An-eka-pariyāyena h’āvuso Ariṭṭha antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
alañ ca pana te paṭisevato antarāyāya.|| ||

App’assādā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṭṭhikaṅ-khal’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Maṃsapes’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Tiṇukk’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṅgārakās’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Supinak’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Yācitak’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Rukkha-phal’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Asisūn’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Satti-sūl’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahūdukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Sappasir’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo ti.|| ||

[12] Evam pi kho bhante Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo amhehi||
samanuyuñjiyamāno||
samanugāhiyamāno||
samanubhāsiyamāno||
tad eva pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati:|| ||

‘Evaṃ vyā kho ahaṃ āvuso Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ ti|| ||

Yato kho mayaṃ bhante nāsakkhimha Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecetuṃ atha mayaṃ etam atthaṃ Bhagavato ārocemā” ti.|| ||

[13] Atha kho Bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi:|| ||

“Ehi tvaṃ bhikkhu,||
mama vacanena Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ āmantehi:|| ||

‘Satthā taṃ āvuso Ariṭṭha āmantetī’ ti”.|| ||

[132] “Evaṃ bhante” ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭi-s-sutvā yena Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ etad avoca:|| ||

“Satthā taṃ āvuso Ariṭṭha āmantetī” ti.|| ||

[14] “Evam āvuso” ti kho Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo tassa bhikkhuno paṭi-s-sutvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ Bhagavā etad avoca:|| ||

“Saccaṃ kira te Ariṭṭha,||
eva-rūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ:|| ||

‘Tathā’haṃ Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi,||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ ti?|| ||

[15] “Evaṃ byā kho ahaṃ bhante Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi,||
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā,||
te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā” ti.|| ||

[16] “Kassa kho nāma tvaṃ mogha-purisa,||
mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi?|| ||

Nanu mayā mogha-purisa,||
aneka-pariyāyena antarāyikā dhammā vuttā||
alañ ca pana te paṭisevato antarāyāya?|| ||

App’assādā kāmā vuttā mayā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṭṭhikaṅ-khal’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

An-eka-pariyāyena h’āvuso Ariṭṭha antarāyikā dhammā vuttā mayā,||
alañ ca pana te paṭisevato antarāyāya.|| ||

App’assādā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṭṭhikaṅ-khal’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Maṃsapes’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Tiṇukk’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṅgārakās’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Supinak’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Yācitak’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Rukkha-phal’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Asisūn’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Satti-sūl’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahūdukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Sappasir’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Atha ca pana tvaṃ mogha-purisa,||
attanā duggahītena amhe c’eva abbh’ācikkhasi||
attāṇañ ca khaṇasi||
bahuñ ca apuññaṃ pāsavasi.|| ||

Taṃ hi te mogha-purisa,||
bhavissati dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāyā” ti.|| ||

[17] Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

“Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave?|| ||

Api nāyaṃ Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo usmīkato pi imasmiṃ Dhamma-Vinaye” ti?|| ||

“Kiṃ hi siyā bhante?|| ||

No h’etaṃ bhante” ti.|| ||

Evaṃ vutte Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo||
tuṇhī-bhūto||
maṅku-bhūto||
patta-k-khandho||
adho-mukho||
pajjhāyanto||
appaṭibhāṇo nisīdi.|| ||

Atha kho Bhagavā||
Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ||
tuṇhī-bhūtaṃ||
maṅku-bhūtaṃ||
patta-k-khandhaṃ||
adho-mukhaṃ||
pajjhāyantaṃ||
appaṭibhānaṃ||
viditvā||
Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddha-bādhi-pubbaṃ||
etad avoca:|| ||

“Paññāyissasi kho tvaṃ mogha-purisa etena sakena pāpakena diṭṭhigatena.|| ||

Idhāhaṃ bhikkhū paṭipucchissāmī” ti.|| ||

[18] Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

“Tumhe pi me [133] bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha,||
yathā’yaṃ Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo||
attanā duggahītena amhe c’eva abbh’ācikkhati attāṇañ ca||
khaṇati bahuñ ca apuññaṃ pasavatī” ti?|| ||

“No h’etaṃ bhante,||
aneka-pariyāyena hi no bhante antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā||
alañ ca pana te paṭisevato antarāyāya.|| ||

App’assādā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

App’assādā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṭṭhikaṅ-khal’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Maṃsapes’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Tiṇukk’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṅgārakās’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Supinak’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Yācitak’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Rukkha-phal’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Asisūn’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Satti-sūl’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahūdukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Sappasir’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo” ti.|| ||

[19] Sādhu bhikkhave,||
sādhu kho me tumhe bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha.|| ||

Aneka-pariyāyena hi vo bhikkhave antarāyikā dhammā vuttā mayā,||
alañ ca pana te paṭisevato antarāyāya.|| ||

App’assādā kāmā vuttā mayā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṭṭhikaṅ-khal’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Maṃsapes’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Tiṇukk’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Aṅgārakās’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Supinak’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Yācitak’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Rukkha-phal’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Asisūn’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Satti-sūl’ūpamā kāmā vuttā mayā,||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Sappasir’ūpamā kāmā vuttā mayā||
bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo.|| ||

Atha ca panāyaṃ Ariṭṭho bhikkhu gaddha-bādhi-pubbo attanā duggahītena amhe c’eva abbh’ācikkhati,||
attāṇañ ca khaṇati||
bahuñ ca apuññaṃ pasavati.|| ||

Taṃ hi tassa mogha-purisassa bhavissati dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya.|| ||

So vata bhikkhave aññatr’eva kāmehi||
aññatra kāma-saññāya||
aññatra kāma-vitakkehi||
kāme paṭisevissatī ti||
n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||

[20] Idha,||
bhikkhave,||
ekacce mogha-purisā dhammaṃ pariyāpuṇanti:|| ||

Suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ iti-vuttakaṃ jātakaṃ abbhuta-dhammaṃ vedallaṃ.|| ||

Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upapari-k-khanti.|| ||

Tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupapari-k-khataṃ na nijjhānaṃ khamanti.|| ||

Te upārambhā-nisaṃsā c’eva dhammaṃ pariyāpuṇanti iti-vāda-p-pamokkhā-nisaṃsā ca.|| ||

Yassa c’atthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañ-c’assa atthaṃ nānubhonti.|| ||

Tesaṃ te dhammā duggahītā dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Duggahītattā bhikkhave dhammānaṃ.|| ||

[21] Seyyathā pi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno,||
so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ,||
tam enaṃ bhoge vā||
naṅguṭṭhe vā gaṇheyya,||
tassa so alagaddo paṭipari-vattitvā||
hatthe vā||
bāhāya vā||
aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaseyya,||
so tato- [134] nidānaṃ maraṇaṃ vā||
niga-c-cheyya maraṇa-mattaṃ vā dukkhaṃ.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Duggahītattā bhikkhave alagaddassa.|| ||

Evam eva kho bhikkhave idh’ekacce mogha-purisā dhammaṃ pariyāpuṇanti:|| ||

Suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ iti-vuttakaṃ jātakaṃ abbhuta-dhammaṃ vedallaṃ.|| ||

Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upapari-k-khanti.|| ||

Tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupapari-k-khataṃ na nijjhānaṃ khamanti.|| ||

Te upārambhānisaṃsā c’eva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivāda-p-pamokkhānisaṃsā ca.|| ||

Yassa c’atthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañ-c’assa atthaṃ nānubhonti.|| ||

Tesaṃ te dhammā duggahītā dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Duggahītattā bhikkhave dhammānaṃ.|| ||

[22] Idha pana bhikkhave ekacce kula-puttā dhammaṃ pariyāpuṇanti:|| ||

Suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ iti-vuttakaṃ jātakaṃ abbhuta-dhammaṃ vedallaṃ.|| ||

Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upapari-k-khanti.|| ||

Tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ upapari-k-khataṃ nijjhānaṃ khamanti.|| ||

Te na c’eva upārambhānisaṃsā dhammaṃ pariyāpuṇanti itivāda-p-pamokkhānisaṃsā ca.|| ||

Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañ c’assa atthaṃ anubhonti.|| ||

Tesaṃ te dhammā suggahītā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Suggahītattā bhikkhave dhammānaṃ.|| ||

[23] Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno – so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ,||
tam enaṃ ajapadena daṇḍena suniggahītaṃ niggaṇheyya,||
ajapadena daṇḍena suniggahītaṃ niggahetvā||
gīvāya suggahītaṃ gaṇheyya,||
kiñcā pi so bhikkhave alagaddo tassa purisassa hatthaṃ vā bāhaṃ vā aññtaraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhogehi paliveṭheyya,||
atha kho so n’eva tato-nidānaṃ maraṇaṃ vā niga-c-cheyya maraṇa-mattaṃ vā dukkhaṃ.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Suggahītattā bhikkhave alagaddassa.

Evam eva kho, bhikkhave,||
idh’ekacce kula-puttā dhammaṃ pariyāpuṇanti,||
suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ iti-vuttakaṃ jātakaṃ ababhūtadhammaṃ vedallaṃ.|| ||

Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upapari-k-khanti.|| ||

Tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ upapari-k-khataṃ nijjhānaṃ khamanti.|| ||

Te na c’eva upārambhānisaṃsā dhammaṃ pariyāpuṇanti na itivāda-p-pamokkhānisaṃsā ca.|| ||

Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañ c’assa atthaṃ anubhonti tesaṃ te dhammā suggahītā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Suggahītattā bhikkhave dhammānaṃ.|| ||

Tasmātiha bhikkhave yassa me bhāsitassa||
atthaṃ ājāneyyātha||
tathā naṃ dhāreyyātha.|| ||

Yassa ca pana me bhāsitassa||
atthaṃ na ājāneyyātha||
ahaṃ vo paṭipucchitabbo||
ye vā pan’assu viyattā bhikkhū.|| ||

 


 

[24] Kull’ūpamaṃ vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi||
nittharaṇatthāya||
no gahaṇatthāya.|| ||

Taṃ suṇātha,||
sādhukaṃ manasi karotha.|| ||

Bhāsissāmī” ti.|| ||

“Evaṃ bhante” ti ko te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

[25] “Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso addhāna-magga-paṭipanno,||
so passeyya mahantaṃ udakaṇṇavaṃ,||
orimaṃ tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ,||
pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ,||
na c’assa nāvā santāraṇī uttarasetu vā a-pāra-apāraṃ gamanāya.

Tassa evam [135] assa:|| ||

“Ayaṃ kho mahā udakaṇṇavo,||
orimaṃ tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ||
pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ||
n’atthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā a-pāra-apāraṃ gamanāya||
yan nūn-ā-haṃ tiṇa-kaṭṭha-sākhā-palāsaṃ saṅkaḍḍhitvā kullaṃ bandhitvā||
taṃ kullaṃ nissāya||
hatthehi ca||
pādehi ca||
vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttareyyan” ti.|| ||

[26] Atha kho so bhikkhave puriso||
tiṇa-kaṭṭha-sākhā-palāsaṃ saṅkaḍḍhitvā kullaṃ bandhitvā||
taṃ kullaṃ nissāya||
hatthehi ca||
pādehi ca||
vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttareyya.|| ||

Tassa tiṇṇassa pāraṃ gatassa evam assa:|| ||

‘Bahukāro kho me ayaṃ kullo.|| ||

Imāhaṃ kullaṃ nissāya||
hatthehi ca||
pādehi ca||
vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ imaṃ kullaṃ||
sīse vā āropetvā||
khandhe vā uccāretvā||
yena kāmaṃ pakkameyyan’ ti?|| ||

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave?|| ||

Api nu so puriso evaṃ kārī tasmiṃ kulle kiccakārī assā” ti?|| ||

“No h’etaṃ bhante”.|| ||

[27] “Kathaṃkārī ca so bhikkhave puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa?|| ||

Idha, bhikkhave, tassa purisassa tiṇṇassa pāraṃ gatassa evam assa:|| ||

‘Bahukāro kho me ayaṃ kullo.|| ||

Imāhaṃ kullaṃ nissāya||
hatthehi ca||
pādehi ca||
vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ imaṃ kullaṃ||
thale vā ussādetvā||
udake vā uplāpetvā||
yena kāmaṃ pakkameyyan’ ti?|| ||

Evaṃ kārī kho so bhikkhave puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa.|| ||

Evam eva kho bhikkhave kullūpamo mayā dhammo desito||
nittharaṇatthāya||
no gahaṇatthāya.|| ||

Kull’ūpamaṃ vo bhikkhave ājānantehi||
dhammā pi vo pahātabbā,||
pageva adhammā.”|| ||

 


 

[28] “Cha-y-imāni bhikkhave diṭṭhiṭ-ṭhānāni.|| ||

Katamāni cha?|| ||

Idha, bhikkhave, a-s-sutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī||
ariya-dhammassa akovido||
ariya-Dhamme avinīto,||
sappurisānaṃ adassāvī||
sappurisa-dhammassa||
akovido sappurisa-dhamme avinīto:|| ||

Rūpaṃ:||
‘etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti||
samanupassati.|| ||

Vedanaṃ:||
‘etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti||
samanupassati.|| ||

Saññaṃ:||
‘etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti||
samanupassati.|| ||

Saṅkhāre:||
‘etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti||
samanupassati.|| ||

Yam p’idaṃ||
diṭṭhaṃ||
sutaṃ||
mutaṃ||
viññātaṃ||
pattaṃ||
pariyesitaṃ||
anuvicaritaṃ||
manasā,||
tam pi||
‘etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti||
samanupassati.|| ||

Yam p’idaṃ diṭṭhi-ṭ-ṭhānaṃ:|| ||

‘So loko,||
so attā,||
so pecca bhavissāmi:||
nicco dhuvo sassato avipariṇāma- [136] dhammo,||
sassata-samaṃ tath’eva ṭhassāmīti,||
tam pi ‘etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti samanupassati.|| ||

[29] Sutavā ca kho bhikkhave ariya-sāvako ariyānaṃ dassāvī||
ariya-dhammassa kovido||
ariya-dhamme suvinīto,||
sappurisānaṃ dassāvī||
sappurisa-dhammassa kovido||
sappurisa-dhamme suvinīto -|| ||

Rūpaṃ: ‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na meso me attā’ ti samanupassati.|| ||

Vedanaṃ: ‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti samanupassati.|| ||

Saññaṃ: ‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti samanupassati.|| ||

Saṅkhāre: ‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti samanupassati.|| ||

Yam p’idaṃ||
diṭṭhaṃ||
sutaṃ||
mutaṃ||
viññātaṃ||
pattaṃ||
pariyesitaṃ||
anuvicaritaṃ||
manasā,||
tam pi||
‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti||
samanupassati.|| ||

Yam p’idaṃ diṭṭhi-ṭ-ṭhānaṃ:|| ||

‘So loko, so attā,||
so pecca bhavissāmi:||
nicco dhuvo sassato avipariṇāma-dhammo,||
sassata-samaṃ tath’eva ṭhassāmī’ ti||
tampi||
‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti||
samanupassati.|| ||

So evaṃ samanupassanto asati||
na paritassatī” ti.|| ||

[30] Evaṃ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Siyā nu kho bhante bahiddhā asati paritassanā” ti?|| ||

“Siyā bhikkhū” ti Bhagavā avoca.|| ||

“Idha bhikkhu ekaccassa evaṃ hoti:|| ||

‘Ahu vata me,||
taṃ vata me n’atthi,||
siyā vata me,||
taṃ vatāhaṃ na labhāmī’ ti.|| ||

So socati kilamati paridevati,||
urattāḷiṃ kandati,||
sammohaṃ āpajjati.|| ||

Evaṃ kho bhikkhu bahiddhā asati paritassanā hotī” ti.|| ||

[31] “Siyā pana bhante bahiddhā asati aparitassānā” ti?|| ||

Siyā bhikkhūti Bhagavā avoca:|| ||

“Idha bhikkhu ekaccassa na evaṃ hoti:|| ||

‘Ahu vata me,||
taṃ vata me n’atthi,||
siyā vata me,||
taṃ vatāhaṃ na labhāmī’ ti.|| ||

So na socati na kilamati na paridevati,||
na urattāḷiṃ kandati,||
na sammohaṃ āpajjati.|| ||

Evaṃ kho bhikkhu bahiddhā asati aparitassanā hotī” ti.|| ||

[32] “Siyā nukho bhante ajjhattaṃ asati paritassanā” ti?|| ||

Siyā bhikkhūti Bhagavā avoca:|| ||

“Idha bhikkhu ekaccassa evaṃ diṭṭhi hoti:|| ||

‘So loko,||
so attā,||
so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāma-dhammo||
sassatisamaṃ tath’eva ṭhassāmī’ ti.|| ||

So suṇāti Tathāgatassa vā||
Tathāgata-sāvakassa vā||
sabbesaṃ||
diṭṭhi-ṭ-ṭhān-ā-dhi-ṭ-ṭhāna-pariyuṭṭhān-ā-bhinives-ā-nusayānaṃ||
samugghātāya||
sabba-saṅkhāra-samathāya||
sabb’ūpadhi-paṭinissaggāya||
taṇha-k-khayāya||
virāgāya||
nirodhāya||
Nibbānāya||
dhammaṃ desentassa.|| ||

Tassa evaṃ [137] hoti:|| ||

‘Ucchijjissāmi nāma su,||
vinassissāmi nāma su,||
na su nāma bhavissāmī’ ti.|| ||

So socati kilamati paridevati,||
urattāḷiṃ kandati,||
sammohaṃ āpajjati.|| ||

Evaṃ kho bhikkhu ajjhattaṃ asati paritassanā hotī” ti.|| ||

[33] “Siyā pana bhante ajjhattaṃ asati aparitassanā” ti?|| ||

Siyā bhikkhūti Bhagavā avoca:|| ||

“Idha bhikkhu ekaccassa na evaṃ diṭṭhi hoti:|| ||

‘So loko,||
so attā,||
so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāma-dhammo,||
sassatisamaṃ tath’eva ṭhassāmī’ ti.|| ||

So suṇāti Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṃ samugghātāya sabba-saṅkhāra-samathāya sabb’ūpadhi-paṭinissaggāya taṇha-k-khayāya virāgāya nirodhāya Nibbānāya dhammaṃ desentassa.|| ||

Tassa na evaṃ hoti:|| ||

‘Ucchijjissāmi nāma su,||
vinassissāmi nāma su,||
na su nāma bhavissāmī’ ti.|| ||

So na socati na kilamati na paridevati,||
na urattāḷiṃ kandati||
na sammohaṃ āpajjati.|| ||

Evaṃ kho bhikkhu ajjhattaṃ asati aparitassanā hoti.”|| ||

[34] Taṃ bhikkhave pariggahaṃ parigaṇheyyātha yvāssa pariggaho||
nicco||
dhuvo||
sassato||
avipariṇāma-dhammo,||
sassata-samaṃ tath’eva tiṭṭheyya||
passatha no tumhe bhikkhave||
taṃ pariggahaṃ yvāssa pariggaho||
nicco||
dhuvo||
sassato||
avipariṇāma-dhammo,||
sassata-samaṃ tath’eva tiṭṭheyyā” ti?|| ||

“No h’etaṃ bhante.”|| ||

“Sādhu bhikkhave,||
aham pi kho taṃ bhikkhave pariggahaṃ na samanupassāmi yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāma-dhammo,||
sassata-samaṃ tath’eva tiṭṭheyya.|| ||

[35] Taṃ bhikkhave att’avād’ūpādānaṃ upādiyetha yaṃ sa att’avād’ūpādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ soka-parideva-dukkha-domanass’upāyāsā.|| ||

Passatha no tumhe bhikkhave taṃ atta-vādupādānaṃ yaṃ sa att’avād’ūpādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ soka-parideva-dukkha-domanass’upāyāsā” ti?|| ||

“No h’etaṃ bhante”.|| ||

“Sādhu bhikkhave, aham pi kho taṃ bhikkhave att’avād’ūpādānaṃ na samanupassāmi yaṃ sa att’avād’ūpādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ soka-parideva-dukkha-domanass’upāyāsā.|| ||

[36] Taṃ bhikkhave diṭṭhinissayaṃ nisseyyātha yaṃ sa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ soka-parideva-dukkha-domanass’upāyāsā.|| ||

Passatha no tumhe bhikkhave taṃ diṭṭhinissayaṃ yaṃ sa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ soka-parideva-dukkha-domanass’upāyāsā’ ti?|| ||

“No h’etaṃ bhante.”|| ||

“Sādhu bhikkhave, aham pi kho taṃ bhikkhave diṭṭhinissayaṃ na samanupassāmi yaṃ sa diṭṭhinissayaṃ [138] nissayato na uppajjeyyuṃ soka-parideva-dukkha-domanass’upāyāsā.|| ||

[37] Attani vā bhikkhave sati ‘attaniyaṃ me’ ti assā” ti?|| ||

“Evaṃ bhante.”|| ||

“Attaniye vā bhikkhave sati ‘attā me’ ti assā” ti?|| ||

“Evaṃ bhante” ti.|| ||

“Attani ca bhikkhave attaniye ca saccato thetato anupalabbhamāne yam-p’idaṃ diṭṭhi-ṭ-ṭhānaṃ|| ||

‘So loko,||
so attā,||
so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāma-dhammo,||
sassata-samaṃ tath’eva ṭhassāmī ti,||
nanāyaṃ bhikkhave kevalo paripūro bāladhammo’ ti?|| ||

‘Kiṃ hi no siyā bhante,||
kevalo paripūro bāladhammo’ ti?|| ||

[38] Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave?|| ||

Rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’ ti?|| ||

‘Aniccaṃ bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ ti?|| ||

‘Dukkhaṃ bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ dukkhaṃ vipariṇāma-dhammaṃ kallan’nu taṃ samanupassituṃ:|| ||

‘Etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti?|| ||

‘No h’etaṃ bhante.’|| ||

[39] ‘Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave?|| ||

Vedanā niccā vā aniccā vā’ ti?|| ||

‘Aniccā bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ ti?|| ||

‘Dukkhaṃ bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ||
dukkhaṃ||
vipariṇāma-dhammaṃ||
kallan-nu taṃ samanupassituṃ:|| ||

‘Etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti?|| ||

‘No h’etaṃ bhante.’|| ||

[40] ‘Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave?|| ||

Saññā niccā vā aniccā vā’ ti?|| ||

‘Aniccā bhante.’|| ||

Yam pan-ā-niccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ ti?|| ||

‘Dukkhaṃ bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ||
dukkhaṃ||
vipariṇāma-dhammaṃ||
kallan-nu taṃ samanupassituṃ:|| ||

‘Etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti?|| ||

‘No h’etaṃ bhante.’|| ||

[41] ‘Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave?|| ||

Saṅkhārā niccā vā aniccā vāti?|| ||

‘Aniccā bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ ti?|| ||

‘Dukkhaṃ bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ||
dukkhaṃ||
vipariṇāma-dhammaṃ||
kallan-nu taṃ samanupassituṃ:|| ||

‘Etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti?|| ||

‘No h’etaṃ bhante.’|| ||

[42] ‘Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave?|| ||

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’ ti?|| ||

‘Aniccaṃ bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ ti?|| ||

‘Dukkhaṃ bhante.’|| ||

‘Yam pan-ā-niccaṃ||
dukkhaṃ||
vipariṇāma-dhammaṃ||
kallan-nu taṃ samanupassituṃ:|| ||

‘Etaṃ mama,||
eso’ham asmi,||
eso me attā’ ti?|| ||

‘No h’etaṃ bhante.’|| ||

[43] Tasmātiha bhikkhave yaṃ kiñci rūpaṃ atīt-ā-nāgata-pacc’uppannaṃ,||
ajjhattaṃ vā bahiddhā [139] vā,||
oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā,||
hīnaṃ vā paṇītaṃ vā,||
yaṃ dūre santike vā,||
sabbaṃ rūpaṃ||
‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti||
evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṃ.|| ||

Yā kāci vedanā atīt-ā-nāgatapacc’uppannā,||
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā,||
oḷārikā vā sukhumā vā,||
hīnā vā paṇītā vā,||
yā dūre santike vā,||
sabbā vedanā||
‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti||
evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṃ.|| ||

Yā kāci saññā atīt-ā-nāgatapacc’uppannā,||
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā,||
oḷārikā vā sukhumā vā,||
hīnā vā paṇītā vā,||
yā dūre santike vā,||
sabbā saññā||
‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti||
evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṃ.|| ||

Ye keci saṅkhārā atīt-ā-nāgatapacc’uppannā,||
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā,||
oḷārikā vā sukhumā vā,||
hīnā vā paṇītā vā,||
yaṃ dūre santike vā,||
sabbe saṅkhārā,||
‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti||
evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṃ.|| ||

Yaṃ keci viññāṇaṃ atīt-ā-nāgata-pacc’uppannaṃ,||
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā,||
oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā,||
hīnaṃ vā paṇītaṃ vā,||
yaṃ dūre santike vā,||
sabbaṃ viññāṇaṃ,||
‘n’etaṃ mama,||
n’eso’ham asmi,||
na m’eso attā’ ti,||
evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṃ.|| ||

[44] Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariya-sāvako||
rūpasmiṃ nibbindati,||
vedanāya nibbindati,||
saññāya nibbindati,||
saṅkhāresu nibbindati,||
viññāṇasmiṃ nibbindati||
nibbindaṃ virajjati,||
virāgā vimuccati||
vimuttasmiṃ vimuttam iti ñāṇaṃ hoti:|| ||

‘Khīṇā jāti,||
vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,||
kataṃ karaṇīyaṃ,||
nāparaṃ itthattāyā’ ti pajānāti.|| ||

Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu||
ukkhitta-paligho iti pi,||
saṅkiṇṇa-parikho iti pi,||
abbūḷh-esiko iti pi,||
niraggaḷo iti pi,||
ariyo pannaddhajo||
pannabhāro||
visaṃyutto iti pi.|| ||

[45] Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ukkhitta-paligho hoti?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti||
ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ukkhitta-paligho hoti.|| ||

[46] Kathañ ca bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇa-parikho hoti?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhuno pono-bhaviko jāti-saṃsāro pahīno hoti||
ucchinna-mūlo tālā-vatthu-kato anabhāva-kato āyatiṃ anuppāda-dhammo.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇa-parikho hoti.|| ||

[47] Kathañ ca bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti||
ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti.|| ||

[48] Kathañ ca bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhuno pañc’ora-m-bhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti||
ucchinna-mūlāni tālā-vatthu-katāni anabhāva-katāni āyatiṃ anuppāda-dhammāni.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti.|| ||

[49] Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti||
ucchinna-mūlo tālā-vatthu-kato anabhāva-kato āyatiṃ anup- [140] pādadhammo.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti.|| ||

[50] Evaṃ vimutta-cittṃ kho bhikkhave bhikkhuṃ||
sa-Indā devā||
sa-Brahmakā||
sa-Pajāpatikā||
anvesaṃ nādhigacchanti:|| ||

‘Idaṃ nissitaṃ Tathāgatassa viññāṇan’ ti.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Diṭṭhe v-ā-haṃ bhikkhave dhamme||
Tathāgataṃ ananuvejjo||
ti vadāmi.|| ||

[51] Evaṃ vādiṃ kho maṃ bhikkhave||
evam akkhāyiṃ||
eke samaṇa-brāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti:|| ||

‘Venayiko samaṇo Gotamo,||
sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpetī’ ti.|| ||

Yathā vāhaṃ bhikkhave na,||
yathā c’āhaṃ na vadāmi,||
tathā maṃ te bhonto samaṇa-brāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbh’ācikkhanti:|| ||

Venayiko samaṇo Gotamo,||
sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpetī ti.|| ||

[52] Pubbe c’āhaṃ bhikkhave etarahi ca||
dukkhañ c’eva paññāpemi||
dukkhassa ca nirodhaṃ.|| ||

Tatra ce bhikkhave||
pare Tathāgataṃ akkosanti||
paribhāsanti||
rosenti,||
tatra bhikkhave Tathāgatassa||
na hoti āghāto||
na appaccayo||
na cetaso anabhiraddhi.|| ||

Tatra ce bhikkhave||
pare Tathāgataṃ sakkaronti||
garu-karonti||
mānenti||
pūjenti,||
tatra bhikkhave Tathāgatassa||
na hoti ānando somanassaṃ||
na cetaso ubbilāvitattaṃ.|| ||

Tatra ce bhikkhave||
pare Tathāgataṃ sakkaronti||
garu-karonti||
mānenti||
pūjenti,||
tatra bhikkhave Tathāgatassa evaṃ hoti:|| ||

‘Yaṃ kho idaṃ pubbe pariññātaṃ,||
tattha me eva-rūpā kārā karīyantī’ ti.|| ||

[53] Tasmātiha bhikkhave tumhe ce pi pare akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ,||
tatra tumhehi na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā.|| ||

Tasmātiha bhikkhave tumhe ce pi pare sakkareyyuṃ garu-kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ,||
tatra tumhehi na ānando na somanassaṃ na cetaso ubbilāvitattaṃ karaṇīyaṃ.|| ||

Tasamātiha bhikkhave tumhe ce pi pare sakkareyyuṃ garu-kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ,||
tatra tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Yaṃ kho idaṃ pubbe pariññātaṃ,||
tattha no eva-rūpā kārā karīyantī’ ti.|| ||

[54] Tasmā’ti ha bhikkhave yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha,||
taṃ vo pahīnaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

Kiñ ca bhikkhave na tumhākaṃ?|| ||

Rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ||
taṃ pajahatha.|| ||

Taṃ vo pahīnaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ [141] taṃ pajahatha.|| ||

Sā vo pahīnā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

Saññā bhikkhave na tumhākaṃ||
taṃ pajagahatha.|| ||

Sā vo pahīnā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṃ||
te pajahatha.|| ||

Te vo pahīnā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavisasanti.|| ||

Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ||
taṃ pajahatha.|| ||

Taṃ vo pahīnā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

[55] Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave?|| ||

Yaṃ imasmiṃ Jetavane tiṇa-kaṭṭha-sākhā-palāsaṃ,||
taṃ jano hareyya vā||
ḍaheyya vā||
yathā-paccayaṃ vā kareyya,||
api nu tumhākaṃ evam assa:|| ||

Amhe jano harati vā||
ḍahati vā||
yathā-paccayaṃ karotī’ ti?”|| ||

“No h’etaṃ bhante.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Na hi no etaṃ bhante attā vā attaniyaṃ vā” ti.|| ||

“Evam eva kho bhikkhave yaṃ na tumhākaṃ||
taṃ pajahatha.|| ||

Taṃ vo pahīnaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

Kiñ ca bhikkhave na tumhākaṃ?|| ||

Rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ,||
taṃ pajahatha.|| ||

Taṃ vo pahīnaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ,||
taṃ pajahatha.|| ||

Sā vo pahīnā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

Saññā bhikkhave na tumhākaṃ,||
taṃ pajahatha.|| ||

Sā vo pahīnā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṃ,||
te pajahatha.|| ||

Te vo pahīnā dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissanti.|| ||

Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ,||
taṃ pajahatha.|| ||

Taṃ vo pahīnaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.|| ||

 


 

[56] Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo,||
uttāno,||
vivaṭo,||
pakāsito,||
chinnapilotiko.|| ||

Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme,||
uttāne,||
vivaṭe,||
pakāsite,||
chinnapilotike,||
ye te bhikkhū Arahanto khīṇ’āsavā,||
vusitavanto,||
kata-karaṇīyā,||
ohita-bhārā,||
anuppatta-sadatthā,||
parikkhīṇa-bhava-saṃyojanā,||
samma-d-aññā vimuttā,||
vaṭṭaṃ tesaṃ n’atthi paññāpanāya.|| ||

[57] Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo,||
uttāno,||
vivaṭo,||
pakāsito,||
chinnapilotiko.|| ||

Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme,||
uttāne,||
vivaṭe,||
pakāsite,||
chinnapilotike,||
yesaṃ bhikkhūnaṃ pañc’ora-m-bhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni,||
sabbe te opapātikā tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.|| ||

[58] Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo,||
uttāno,||
vivaṭo,||
pakāsito,||
chinnapilotiko.|| ||

Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme,||
uttāne,||
vivaṭe,||
pakāsite,||
chinnapilotike,||
yesaṃ bhikkhūnaṃ tīṇi saṃyojanāni pahīnāni||
rāga-dosa-mohā tanubhūtā,||
sabbe te Sakad-āgāmino,||
saki-d-eva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhass’antaṃ karissanti.|| ||

[59] Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo,||
uttāno,||
vivaṭo,||
pakāsito,||
chinnapilotiko.|| ||

Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme,||
uttāne,||
vivaṭe,||
pakāsite,||
chinnapilotike,||
yesaṃ bhikkhūnaṃ tīṇi saṃyojanāni pahīnāni||
sabbe te Sot’āpannā avini- [142] pātadhammā||
niyatā sambodhi-parāyanā.|| ||

[60] Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo,||
uttāno,||
vivaṭo,||
pakāsito,||
chinnapilotiko.|| ||

Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme,||
uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike,||
ye te bhikkhū Dhamm-ā-nusārino saddh-ā-nusārino sabbe te sambodhi-parāyanā.|| ||

[61] Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo,||
uttāno,||
vivaṭo,||
pakāsito,||
chinnapilotiko.|| ||

Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme,||
uttāne,||
vivaṭe,||
pakāsite,||
chinnapilotike,||
yesaṃ mayi saddhāmattaṃ||
pemamattaṃ||
sabbe te saggaparāyanāti.|| ||

[62] Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ “abhinandun” ti.|| ||

Alagadd’Ūpama Suttaṃ



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 3

Post Views: 546