MN 36: Mahā Saccaka Suttaṃ

Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
4. Mahā Yamaka Vagga

Sutta 36

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[237]

[1][chlm][pts][than][ntbb][upal] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Vesāliyaṃ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālayaṃ.|| ||

Tena kho pana samayena Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ sunivattho hoti patta-cīvaraṃ ādāya Vesāliṃ piṇḍāya pavisitukāmo.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇṭha-putto jaṅghā-vihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena Mahāvanaṃ Kūṭāgarasālā ten’upasaṅkami.|| ||

Addasā kho āyasmā Ānando Saccakaṃ Nigaṇṭha-puttaṃ dūrato va āga-c-chantaṃ,||
disvāna Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Ayaṃ bhante Saccako Nigaṇṭha-putto āgacchati bhassappavādiko paṇḍitavādo,||
sādhusammato bahu-janassa.|| ||

Eso kho bhante avaṇṇakāmo Buddhassa,||
avaṇṇakāmo Dhammassa,||
avaṇṇakāmo Saṅghassa.|| ||

Sādhu bhante Bhagavā muhuttaṃ nisīdatu anukampaṃ upādāyā” ti.|| ||

Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇḍa-putto yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

2. “Santi bho Gotama eke samaṇa-brāhmaṇā kāya-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti||
no citta-bhāvanaṃ.|| ||

Phusanti hi te bho Gotama sārīrikaṃ dukkhaṃ vedanaṃ.|| ||

Bhūta-pubbaṃ bho Gotama sārīrikāya dukkhāya vedanāya puṭṭhassa sato ūrukkhambho pi nāma bhavissati,||
hadayam pi nāma phālissati||
uṇham pi lohitaṃ mukhato uggamissati,||
ummādam pi pāpuṇissati cittakkhepaṃ.|| ||

Tassa kho etaṃ bho Gotama kāyanv’ayaṃ cittaṃ hoti,||
kāyassa vasena vattati.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

[238] Abhāvitattā cittassa.|| ||

Santi pana bho Gotama eke samaṇa-brāhmaṇā citta-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti,||
no kāya-bhāvanaṃ.|| ||

Phusanti hi te bho Gotama cetasikaṃ dukkhaṃ vedanaṃ.|| ||

Bhūta-pubbaṃ bho Gotama cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambho pi nāma bhavissati,||
hadayam pi nāma phālissati,||
uṇham pi lohitaṃ mukhato uggamissati,||
ummādam pi pāpuṇissati cittakkhepaṃ.|| ||

Tassa kho eso bho Gotama cittanvayo kāyo hoti,||
cittassa vasena vattati.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Abhāvitattā kāyassa.|| ||

Tassa mayhaṃ bho Gotama evaṃ hoti:|| ||

Addhā bhoto Gotamassa sāvakā citta-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti,||
no kāya-bhāvanan” ti.|| ||

3. “Kinti pana te Aggivessana kāya-bhāvanā sutā” ti?|| ||

“Seyyath’īdaṃ:||
Nando Vaccho,||
Kiso Saṃkicco,||
Makkhali Gosālo -||
ete hi bho Gotama acelakā mutt’ācārā hatth-ā-palekhanā,||
na ehi-bhadantikā,||
na tiṭṭha-bhadantikā,||
na abhihaṭaṃ||
na uddissa-kaṭaṃ||
na nimantaṇaṃ sādiyanti.|| ||

Te na kumbhi-mukhā patigaṇhanti,||
na kaḷopi-mukhā patigaṇhanti,||
na eḷaka-mantaraṃ,||
na daṇḍa-mantaraṃ,||
na musalamantaraṃ,||
na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saṅkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍacārinī,||
na macchaṃ,||
na maṃsaṃ||
na suraṃ||
na merayaṃ||
na thusodakaṃ pipanti.|| ||

Te ekāgārikā vā honti ekālopikā,||
dvāgārikā vā honti dvālopikā,||
sattāgārikā vā honti sattālopikā.|| ||

Ekissā pi dattiyā yāpenti,||
dvīhi pi dattīhi yāpenti,||
sattahi pi dantīhi yāpenti.|| ||

Ekāhikam pi āhāraṃ āhārenti,||
dvīhikam pi āhāraṃ āhārenti,||
sattāhikam pi āhāraṃ āhārenti.|| ||

Iti eva-rūpaṃ addhamāsikam pi pariyāya-bhatta-bhojanānuyogam-anuyuttā viharantī” ti.|| ||

4. “Kiṃ pana te Aggivessana tāvataken’eva yāpentī” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.|| ||

App’ekadā bho Gotama uḷārāni uḷārāni khādanīyānī khādanni||
uḷārāni uḷārāni bhojanīyāni bhuñjanti||
uḷārāni uḷārāni sāyaniyāni sāyanti||
uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti.|| ||

Te imehi kāyaṃ balaṃ gāhenti nāma,||
brūhenti nāma,||
medenti nāmā” ti.|| ||

“Yaṃ kho te Aggivessana purimaṃ pahāya pacchā upacinanti.|| ||

Evaṃ imassa kāyassa ācayāpacayo hoti.|| ||

5. Kinni pana te Aggivessana citta-bhāvanā sutā” ti?|| ||

Citta-bhāvanāya [239] kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi.|| ||

6. Atha kho Bhagavā Saccakaṃ Nigaṇṭha-puttaṃ etad avoca:

“Yā pi kho te esā Aggivessana purimā kāya-bhāvanā bhāsitā,||
sā pi ariyassa vinaye no dhammikā kāya-bhāvanā.|| ||

Kāya-bhāvanaṃ hi kho tvaṃ Aggivessana na aññāsi,||
kuto pana tvaṃ citta-bhāvanaṃ jānissasi.|| ||

Api ca Aggivessana yathā abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca,||
bhāvita-kāyo ca bhāvita-citto ca,||
taṃ suṇāhi,||
sādhukaṃ mana-sikarohi,||
bhāsissāmī” ti.|| ||

“Evaṃ bho” ti kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

7. “Kathañ ca Aggivessana abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca?|| ||

Idha Aggivessana a-s-sutavato puthu-j-janassa uppajjati sukhā vedanā.|| ||

So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti,||
sukhasārāgitañ ca āpajjati||
tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.|| ||

Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā.|| ||

So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno||
socati||
kilamati||
paridevati||
urattāḷiṃ kandati,||
sammohaṃ āpajjati.|| ||

Tassa kho esā Aggivessana uppannā pi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa.|| ||

Uppannā pi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannā pi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa,||
uppannā pi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa,||
evaṃ kho Aggivessana abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca.|| ||

8. Kathañ ca Aggivessana abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca?|| ||

Idha Aggivessana sutavato ariya-sāvakassa uppajjati sukhā vedanā.|| ||

So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno no sukhasārāgī hoti,||
na sukhasārāgitaṃ āpajjati||
tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.|| ||

Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā.|| ||

So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno||
na socati||
na kilamati||
na paridevati||
na urattāḷiṃ kandati,||
na sammohaṃ āpajjati.|| ||

Tassa kho esā Aggivessana uppannā pi sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa.|| ||

Uppannā pi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannā pi sukhā vedanā [240] cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa,||
uppannā pi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa.|| ||

Evaṃ kho Aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvita-citto cā” ti.|| ||

9. “Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto Gotamassa:||
bhavaṃ hi Gotamo bhāvita-kāyo ca bhāvita-citto cā” ti.|| ||

“Addhā kho te ayaṃ Aggivessana āsajja upanīya vācā bhāsitā.|| ||

Api ca te ahaṃ vyākarissāmi:|| ||

Yato kho ahaṃ Aggivessana kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito,||
taṃ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya ṭhassati,||
uppannā vā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti n’etaṃ kho ṭhānaṃ vijjatī” ti.|| ||

“Na ha nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathā-rūpā sukhā vedanā yathā-rūpā uppannā sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭheyya,||
na ha nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathā-rūpā dukkhā vedanā,||
yathā-rūpā uppannā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyyā” ti?|| ||

“Kiṃ hi no siyā Aggivessana?|| ||

10. Idha me Aggivessana pubbe va sambodhā anabhi-sambuddhassa bodhisattass’eva sato etad ahosi:|| ||

‘Sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā||
na’y’daṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṃ ekanta-parisuddhaṃ saṅkha-likhitaṃ Brahma-cariyaṃ carituṃ.|| ||

Yan’nūn-ā-haṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana aparena samayena daharova samāno susu kāḷakeso bhaddena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā,||
akāmakānaṃ mātā-pitunnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ,||
kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena Āḷāro Kālāmo ten’upasaṅkamiṃ,||
upasaṅkamitvā Āḷāraṃ Kālāmaṃ etad avocaṃ:|| ||

‘Icchām’ahaṃ āvuso Kālāma imasmiṃ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaṃ caritun’ ti.|| ||

Evaṃ vutte Aggivessana Āḷāro Kālāmo maṃ etad avoca:|| ||

‘Viharat’āyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirass’eva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā’ ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana nacirass’eva khippam’eva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana tāvataken’eva oṭṭhapahatamattena lapita-lāpana-mattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi Theravādañ ca,||
jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañ c’eva aññe ca.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Na kho Āḷāro Kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhā-mattakena:||
sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedeti||
addhā Āḷāro Kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatī’ ti.|| ||

Atha khv’āhaṃ Aggivessana yena Āḷāro Kālāmo ten’upasaṅkamiṃ.|| ||

Upasaṅkamitvā Āḷāraṃ Kālāmaṃ etad avoca:|| ||

‘Kittāvatā no āvuso Kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī’ ti?|| ||

Evaṃ vutte Aggivessana Āḷāro Kālāmo Ākiñcaññ’āyatanaṃ pavedesi.||
|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Na kho Āḷārass’eva Kālāmassa atthi saddhā,||
mayham p’atthi saddhā,||
na kho Āḷārass’eva Kālāmassa atthi viriyaṃ,||
mayham p’atthi viriyaṃ,||
na kho Āḷārass’eva Kālāmassa atthi sati,||
mayham p’atthi sati,.|| ||

Na kho Āḷārass’eva Kālāmassa atthi samādhi,||
mayham p’atthi samādhi.|| ||

Na kho Āḷārass’eva Kālāmassa atthi paññā,||
mayham p’atthi paññā.|| ||

Yan’nūn-ā-haṃ yaṃ dhammaṃ Āḷāro Kālāmo:|| ||

‘Sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan’ ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana nacirass’eva khippam’eva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiṃ.|| ||

Atha khv’āhaṃ Aggivessana yena Āḷāro Kālāmo ten’upasaṅkamiṃ.|| ||

Upasaṅkamitvā Āḷāraṃ Kālāmaṃ etad avocaṃ:|| ||

‘Ettāvatā no āvuso Kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī’ ti.|| ||

‘Ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī’ ti.|| ||

Aham pi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti.|| ||

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaṃ no āvuso,||
ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahma-cāriṃ passāma.|| ||

Iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi,||
taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.|| ||

Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
tam ahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi.|| ||

Iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi,||
taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi.|| ||

Yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi,||
tam ahaṃ dhammaṃ jānāmi.|| ||

Iti yādiso ahaṃ,||
tādiso tvaṃ.|| ||

Yādiso tvaṃ,||
tādiso ahaṃ.|| ||

Ehi dāni āvuso,||
ubho va santā imaṃ gaṇaṃ pariharāmā’ ti.|| ||

Iti kho Aggivessana Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attano samasamaṃ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na Nibbānāya saṃvaṭṭati,||
yāva-d-eva Ākiñ caññ’āyatanūpapattiyā’ ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana taṃ dhammaṃ analaṃkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana kiṃ kusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena Uddako Rāmaputto ten’upasaṅkamiṃ.|| ||

Upasaṅkamitvā Uddakaṃ Rāmaputtaṃ etad avocaṃ:|| ||

‘Icchām’ahaṃ āvuso imasmiṃ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaṃ caritun’ ti.|| ||

Evaṃ vutte Aggivessana Uddako Rāmaputto maṃ etad avoca:|| ||

‘Viharat’āyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirass’eva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā’ ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana nacirass’eva khippam’eva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana tāvataken’eva oṭṭhapahatamattena lapita-lāpana-mattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi Theravādañ ca||
‘jānāmi, passāmī’ ti ca paṭijānāmi ahañ c’eva aññe ca.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Na kho Rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhā-mattakena:||
sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedesi,||
addhā Rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsīti.|| ||

Atha khv’āhaṃ Aggivessana yena Uddako Rāmaputto ten’upasaṅkamiṃ.|| ||

Upasaṅkamitvā Uddakaṃ Rāmaputtaṃ etad avocaṃ:|| ||

‘Kittāvatā no āvuso Rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī’ ti?|| ||

Evaṃ vutte Aggivessana Uddako Rāmaputto N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ pavedesi.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Na kho Rāmass’eva ahosi saddhā,||
mayham p’atthi saddhā.|| ||

Na kho Rāmass’eva ahosi viriyaṃ,||
mayham p’atthi viriyaṃ.|| ||

Na kho Rāmass’eva ahosi sati,||
mayham p’atthi sati.|| ||

Na kho Rāmass’eva ahosi samādhi,||
mayham p’atthi samādhi.|| ||

Na kho Rāmass’eva ahosi paññā,||
mayham p’atthi paññā.|| ||

Yan’nūn-ā-haṃ yaṃ dhammaṃ Rāmo:||
sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedesi,||
tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan” ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana nacirass’eva khippam’eva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiṃ.|| ||

Atha khv’āhaṃ Aggivessana yena Uddako Rāmaputto ten’upasaṅkamiṃ.|| ||

Upasaṅkamitvā Uddakaṃ Rāmaputtaṃ etad avocaṃ:|| ||

‘Ettāvatā no āvuso Rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī’ ti?|| ||

‘Ettāvatā kho Rāmo āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī’ ti.|| ||

‘Aham pi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti.|| ||

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaṃ no āvuso,||
ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahma-cāriṃ passāma.|| ||

Iti yaṃ dhammaṃ Rāmo sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi,||
taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.|| ||

Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
taṃ dhammaṃ Rāmo sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi.|| ||

Iti yaṃ dhammaṃ Rāmo aññāsi,||
taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi||
yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi||
taṃ dhammaṃ Rāmo aññāsi.|| ||

Iti yādiso Rāmo ahosi,||
tādiso tvaṃ,||
yādiso tvaṃ,||
tādiso Rāmo ahosi.|| ||

Ehi dāni āvuso,||
tvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā’ ti.

Iti kho Aggivessana Uddako Rāmaputto sabrahma-cārī me samāno ācariyaṭṭhāne va maṃ ṭhapesi||
uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na Nibbānāya saṃvaṭṭati,||
yāva-d-eva N’eva-saññā-nāsaññāyatanūpapattiyā’ ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana taṃ dhammaṃ analaṃkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena Uruvelā senānigamo tad’avasariṃ.|| ||

Tatth’addasaṃ rāmaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ,||
pāsādikañ ca vana-saṇḍaṃ,||
nadiñ ca sandantiṃ setakaṃ supatitthaṃ rāmaṇīyaṃ,||
samantā ca gocaragāmaṃ.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Rāmaṇīyo vata bhūmibhāgo pāsādiko ca vana-saṇḍo,||
nadī ca sandati setakā supatitthā rāmaṇīyā,||
samantā ca gocaragāmo;||
alaṃ vat’idaṃ kula-puttassa padhān’atthikassa padhānāyā” ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana tatth’eva nisīdiṃ alam’idaṃ padhānāyāti.|| ||

23. Api’ssu maṃ Aggivessana tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya:|| ||

‘Aggiṃ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī’ ti.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Aduṃ hi bho Gotama allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ.|| ||

Tañ ca pana [241] udake nikkhittaṃ.|| ||

Yāvad eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā” ti.|| ||

“Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c’eva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n’esaṃ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma pariḷāho,||
so ca ajjhattaṃ na suppahīno hoti na suppaṭi-p-passaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
Abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

No ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaṃ kho maṃ Aggivessana paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

24. Aparā pi kho maṃ Aggivessana dutiyā upamaṃ paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya:|| ||

‘Aggiṃ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu karissāmī’ ti.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā” ti?|| ||

“No h’idaṃ bho Gotama.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Aduṃ hi bho Gotama allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ,||
kiñ cāpi ārakā udakā thale nikkhittaṃ,||
yāva-d-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā” ti.|| ||

“Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c’eva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n’esaṃ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho so ca ajjhattaṃ na suppahīno hoti na suppaṭi-p-passaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

No ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaṃ kho maṃ Aggivessana dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

25. Aparā pi kho maṃ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi [242] anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya:|| ||

‘Aggiṃ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu karissāmī’ ti.|| ||

Taṃ kiṃ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā” ti?|| ||

“Evaṃ bho Gotama.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Aduṃ hi bho Gotama sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ,||
tañ ca pana ārakā udakā thale nikkhittan” ti.|| ||

“Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c’eva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n’esaṃ kāmesu||
kāma-c-chando||
kāmasneho||
kāma-mucchā||
kāma-pipāsā||
kāma pariḷāho,||
so ca ajjhattaṃ suppahīno hoti suppaṭi-p-passaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti||
bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya||
no ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaṃ kho maṃ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

Imā kho maṃ Aggivessana tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

26. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Yan nūn-ā-haṃ dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyyan’ ti?|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya,||
evam eva kho me Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.|| ||

Āraddhaṃ kho pana me Aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me [243] kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten’eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na paridāya tiṭṭha” ti.

27. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Yan nūn-ā-haṃ appāṇakaṃ jhānaṃ jhāyeyyan’ ti?|| ||

“So kho ahaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ ni-k-khamantānaṃ adhimatto saddo hoti.|| ||

Seyyathā pi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ ni-k-khamantānaṃ adhimatto saddo hoti.|| ||

Āraddhaṃ kho pana me Aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten’eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭha” ti.|| ||

28. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Yan nūn-ā-haṃ appāṇakaṃ yeva jhānaṃ jhāyeyyan’ ti?|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ ūhananti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso tiṇhena sikharena muddhāni abhimantheyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ ūhananti.|| ||

Āraddhaṃ kho pana me Aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho tene ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

29. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Yan nūn-ā-haṃ appāṇakaṃ yeva jhānaṃ jhāyeyyan’ ti?|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso [244] daḷhena varattakabaṇḍhanena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.|| ||

Āraddhaṃ kho pana me Aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho tene ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

30. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Yan nūn-ā-haṃ appāṇakaṃ yeva jhānaṃ jhāyeyyan’ ti?|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana dakkho go-ghātako vā go-ghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti.|| ||

Āraddhaṃ kho pana me Aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten’eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

31. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Yan nūn-ā-haṃ appāṇakaṃ yeva jhānaṃ jhāyeyyan’ ti?|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana,||
dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānā bāhāsu gahetvā aṅg’ārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ.|| ||

Evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti.|| ||

Āraddhaṃ kho pana me Aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho tene va dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

Api’ssu maṃ Aggivessana [245] devatā disvā evam āhaṃsu:|| ||

‘Kālakato Samaṇo Gotamo’ ti.|| ||

Ekaccā devatā evam āhaṃsu:|| ||

‘Na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
api ca kālaṃ karotī’ ti.|| ||

Ekaccā devatā evam āhaṃsu:|| ||

‘Na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
na pi kālaṃ karoti.|| ||

Arahaṃ Samaṇo Gotamo.|| ||

Vihāro tv’eve so arahato eva-rūpo hotī’ ti.|| ||

32. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Yan nūn-ā-haṃ sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjeyyan’ ti.|| ||

Atha kho maṃ Aggivessana devatā upasaṅkamitvā etad avocuṃ:

‘Mā kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji,||
sace kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjissasi,||
tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāressāma,||
tāva tvaṃ yāpessasī’ ti.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Ahañ c’eva kho pana sabbaso ajaddhukā paṭijāneyyaṃ,||
imā ca me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāreyyuṃ,||
tāya c’āhaṃ yāpeyyaṃ,||
taṃ mama assa musā’ ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana tā devatā paccācikkhāmi,||
‘Halan’ ti vadāmi.|| ||

33. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Yan nūn-ā-haṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ pasataṃ pasataṃ -||
yadi vā muggayūsaṃ||
yadi vā kulatthayūsaṃ||
yadi vā kaḷāyayūsaṃ||
yadi vā hareṇukayūsan’ ti?|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ pasataṃ -||
yadi vā muggayūsaṃ||
yadi vā kulatthayūsaṃ||
yadi vā kaḷāyayūsaṃ||
yadi vā hareṇukayūsaṃ.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ -||
yadi vā muggayūsaṃ||
yadi vā kulatthayūsaṃ||
yadi vā kaḷāyayūsaṃ||
yadi vā hareṇukayūsaṃ,||
adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti.|| ||

Seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kālāpabbāni vā,||
evam eva’ssu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma oṭṭhapadaṃ,||
evam eva’ssu me ānisadaṃ hoti tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī,||
evam eva’ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti,||
tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evam eva’ssu me phāsuḷiyo olugga-viluggā bhavanti tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva’ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma titta- [246] kālāpu āmakacchinno vāt’ātapena sampuṭito hoti sammilāto,||
evam eva’ssu me sīsacchavi sampuṭitā hoti sammilātā tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

34. So kho ahaṃ Aggivessana udaracchaviṃ parāmasissāmīti pi-ṭ-ṭhikaṇṭakaṃ yeva parigaṇhāmi,||
pi-ṭ-ṭhikaṇṭakaṃ parāmasissāmīti udaracchaviṃ yeva parigaṇhāmi .|| ||

Yāva’ssu me Aggivessana udaracchavi pi-ṭ-ṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana:||
vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tatth’eva avakujjo papatāmi tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana imam eva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

Api’ssu maṃ Aggivessana manussā disvā evam āhaṃsu:

‘Kāḷo Samaṇo Gotamo’ ti.|| ||

Ekacce manussā evam āhaṃsu:|| ||

‘Na kāḷo Samaṇo Gotamo,||
sāmo Samaṇo Gotamo’ ti.|| ||

Ekacce manussā evam āhaṃsu:|| ||

‘Na kāḷo Samaṇo Gotamo na pi sāmo,||
maṅguracchavī Samaṇo Gotamo’ ti.|| ||

Yāva’ssu me Aggivessana tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāy’ev’appāhāratāya.|| ||

35. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

“Ye kho keci atītam addhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṃsu,||
etāvaparamaṃ na-y-ito bhiyyo.|| ||

Ye pi hi keci anāgatam addhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyissanti,||
etāvaparamaṃ,||
na-y-ito bhiyyo.|| ||

Ye pi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
etāvaparamaṃ,||
na-y-ito bhiyyo.|| ||

Na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya du-k-kara-kāri-kāya adhigacchāmi uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-visesaṃ,||
siyā nu kho añño Maggo bodhāyāti.|| ||

36. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Abhijānāmi kho paṇāhaṃ pitu Sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno||
vivicc’eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṃ||
sa-vicāraṃ||
viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ||
paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharitā.|| ||

Siyā nu kho eso Maggo bodhāyā’ ti.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana satānusāriviññāṇaṃ ahosi:|| ||

‘Eso va Maggo bodhāyā’ ti.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Kin nu kho [247] ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yan taṃ sukhaṃ aññatr’eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ ti.|| ||

37. Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yan taṃ sukhaṃ aññatr’eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ ti.|| ||

Tassa mayhaṃ Aggivessana etad ahosi:|| ||

‘Na kho taṃ sukaraṃ sukhaṃ adhigantuṃ evaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyena,||
yan nūn-ā-haṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyya odanakummāsan’ ti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ.|| ||

Tena kho pana maṃ Aggivessana samayena pañca bhikkhū pacc’upaṭṭhitā honti:|| ||

‘Yaṃ kho Samaṇo Gotamo dhammaṃ adhigamissati taṃ no ārocessatī’ ti.|| ||

Yato kho ahaṃ Aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ,||
atha me te pañca bhikkhū nibbijja pakkamiṃsu:|| ||

‘Bāhuliko Samaṇo Gotamo padhāna-vibbhanto āvatto bāhullāyā’ ti.|| ||

38. So kho ahaṃ Aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhārito balaṃ gahetvā||
vivicc’eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṃ||
sa-vicāraṃ||
viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ||
paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

39. Vitakka-vicārānaṃ vūpasamā||
ajjhattaṃ sampasādanaṃ||
cetaso ekodi-bhāvaṃ||
avitakkaṃ||
avicāraṃ||
samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ||
dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

40. Pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca vihāsiṃ||
sato ca sampajāno||
sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedesiṃ||
yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti:||
‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti||
tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

Sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubbe va somanassa-domanassānaṃ attha-gamā||
adukkha-ṃ-asukhaṃ||
upekkhā-sati-pārisuddhiṃ||
catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte [248] pubbe nivās’ānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarāmi seyyath’īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyo,||
tiṃsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi,||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saṃvaṭṭa-kappe,||
aneke pi vivaṭṭa-kappe,||
aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
‘amutr’āsiṃ evaṃ-nāmo||
evaṃ gotto||
evaṃ vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī||
evam-āyu-pariyanto,||
so tato cuto||
amutra udapādiṃ.

Tatrā p’āsiṃ||
evaṃ-nāmo||
evaṃ gotto||
evaṃ vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī||
evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto||
idh’ūpapanno’ ti.

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarāmi.|| ||

Ayaṃ kho me brāhmaṇa rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

So evaṃ samāhite citte parisuddhe,||
pariyodāte,||
an-aṅgaṇe,||
vigat’ūpakkilese,||
mudubhūte,||
kammaniye,||
ṭhite,||
ānejjappatte,||
sattāṇaṃ cut’ūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.

Yathā kamm’ūpage satte pajānāmi:|| ||

‘Ime vata bhonto sattā||
kāya-du-c-caritena samannāgatā,||
vacī-du-c-caritena samannāgatā,||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṃ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaṃ duggatiṃ||
vinipātaṃ||
Nirayaṃ upapannā.

Ime vā pana bhonto sattā||
kāya-sucaritena samannāgatā,||
vacī-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaṃ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiṃ||
saggaṃ lokaṃ upapannāti.

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.

Yathā-kamm’ūpage satte pajānāmi.|| ||

Ayaṃ kho me brāhmaṇa rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
[249] vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

So evaṃ samāhite citte parisuddhe,||
pariyodāte,||
an-aṅgaṇe,||
vigat’ūpakkilese,||
mudubhūte,||
kammaniye,||
ṭhite,||
ānejjappatte,||
āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.

So:|| ||

‘Idaṃ dukkhan’ ti||
yathā-bhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti||
yathā-bhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti||
yathā-bhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā’ ti||
yathā-bhūtaṃ abbhaññāsiṃ.|| ||

‘Ime āsavā’ ti||
yathā-bhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti||
yathā-bhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti||
yathā-bhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā’ ti||
yathā-bhūtaṃ abbhaññāsiṃ.|| ||

32. Tassa me evaṃ jānato||
evaṃ passato kām’āsavā pi cittaṃ vimuccittha.

Bhavāsavā pi cittaṃ vimuccittha.

Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccittha.

Vimuttasmiṃ vimuttam-iti ñāṇaṃ ahosi:

‘Khīṇā jāti,||
vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,||
kataṃ karaṇīyaṃ,||
nāparaṃ itthattāyā’ ti abbhaññāsiṃ.|| ||

Ayaṃ kho me brāhmaṇa rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.”|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

45. Abhijānāmi kho panāhaṃ Aggivessana anekasatāya parisāya dhammaṃ desetā.|| ||

Api’ssu maṃ ekameko evaṃ maññati:|| ||

‘Mam’ev’ārabbha Samaṇo Gotamo dhammaṃ desetī’ ti.|| ||

Na kho pan’etaṃ Aggivessana evaṃ daṭṭhabbaṃ.|| ||

Yāvad eva viññāpanatthāya Tathāgato paresaṃ dhammaṃ deseti.|| ||

So kho ahaṃ Aggivessana tassā yeva kathāya pariyosāne tasmiṃ yeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattam’eva cittaṃ saṇṭhapemi sannisīdāpemi ekodiṃ karomi samādahāmi,||
yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī” ti.|| ||

46. “Okappaniyam etaṃ bhoto Gotamassa yathā taṃ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

Abhijānāti pana bhavaṃ Gotamo divā supitā” ti.|| ||

“Abhijānām’ahaṃ Aggivessana gimhānaṃ pacchime māse pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññā-petvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā” ti.|| ||

“Etaṃ kho bho Gotama eke samaṇa-brahmaṇā sa-m-moha-vihārasmiṃ [250] vadantī” ti.|| ||

“Na kho Aggivessana ettāvatā sammūḷho vā hoti asa-m-mūḷho vā.|| ||

Api ca Aggivessana yathā ca sammūḷho ca hoti asa-m-mūḷho ca,||
taṃ suṇāhi,||
sādhukaṃ manasi karohi,||
bhāsissāmī” ti.|| ||

“Evaṃ bho Gotamā” ti kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

47. “Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarāmaraṇīyā a-p-pahīnā,||
tam’ahaṃ sammūḷho ti vadāmi.|| ||

Āsavānaṃ hi Aggivessana appahānā sammūḷho hoti.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarāmaraṇīyā pahīnā,||
tam’ahaṃ asa-m-mūḷho ti vadāmi.|| ||

Āsavānaṃ hi Aggivessana pahānā asa-m-mūḷho hoti.|| ||

Tathāgatassa kho Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarāmaraṇīyā pahīnā ucchinna-mūlā tālavatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā,||
evam eva kho Aggivessana Tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti jarāmaraṇīyā pahīnā ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā” ti.|| ||

48. Evaṃ vutte Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Acchariyaṃ bho Gotama,||
abbhutaṃ bho Gotama,||
yāvañ c’idaṃ bhoto Gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c’eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṃ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

49. Abhijānām’ahaṃ bho Gotama Pūraṇaṃ Kassapaṃ vādena vādaṃ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari,||
bahiddhā kathaṃ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c’eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṃ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

50. Abhijānāmahaṃ bho Gotama Makkhaliṃ Gosālaṃ vādena vādaṃ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari,||
bahiddhā kathaṃ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c’eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṃ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

Abhijānāmahaṃ bho Gotama Ajitaṃ Kesakambalaṃ vādena vādaṃ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari,||
bahiddhā kathaṃ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c’eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṃ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

Abhijānāmahaṃ bho Gotama Pakudhaṃ Kaccāyanaṃ vādena vādaṃ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari,||
bahiddhā kathaṃ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c’eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṃ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

Abhijānāmahaṃ bho Gotama Sañjayaṃ Belaṭṭhiputtaṃ vādena vādaṃ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari,||
bahiddhā kathaṃ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c’eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṃ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

“Abhijānāmahaṃ bho Gotama Nigaṇṭhaṃ Nātaputtaṃ vādena vādaṃ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññena [251] aññaṃ paṭicari,||
bahiddhā kathaṃ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c’eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṃ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

51. Handa ca dāni mayaṃ bho Gotama gacchāma,||
bahu-kiccā mayaṃ bahu-karaṇīyā” ti.|| ||

“Yassa dāni tvaṃ Aggivessana kālaṃ maññasī” ti.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato bhāsitaṃ abhinan’ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy’āsanā pakkāmīti.|| ||

Mahā Saccaka Suttaṃ



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 3

Post Views: 431