MN 39: Mahā Assapura Suttaṃ

Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
4. Mahā Yamaka Vagga

Sutta 39

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[271]

[1][chlm][pts][than][upal] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Aṅgesu viharati||
Assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

“Bhikkhavo” ti.|| ||

“Bhadante” ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ||
Bhagavā etad avoca:|| ||

2. “‘Samaṇā samaṇā’ ti vo bhikkhave jano sañjānāti||
tumhe ca pana:||
ke tumheti puṭṭhā samaṇā:||
‘samaṇā’mhā’ ti paṭijānātha.|| ||

Tesaṃ vo bhikkhave evaṃ samaññānaṃ sataṃ evam paṭiññānaṃ sataṃ:|| ||

‘Ye’dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇa-karaṇā ca||
te dhamme samādāya vattissāma,||
evaṃ no ayaṃ amhākaṃ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā,||
yesañ ca mayaṃ cīvara-piṇḍa-pāta-sen’āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhāraṃ paribhuñjāma||
tesaṃ te kārā amhesu maha-p-phalā bhavissanti mahā-nisaṃsā,||
amhākañ c’evāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā sa-udayā’ ti.|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

3. Katame ca bhikkhave dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇa-karaṇā ca?|| ||

4. ‘Hir’ottappena samannāgatā bhavissāmā’ ti.|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

5. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

6. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

‘Parisuddho no [272] kāya-samā-cāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saṃvuto ca,||
tāya ca pana parisuddha-kāya-samā-cāratāya n’ev’attān’ukkaṃsissāma,||
na paraṃ vambhissāmā’ ti|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro;||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

8. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

‘Parisuddho no vacī-samā-cāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saṃvuto ca||
tāya ca pana parisuddha-vacī-samā-cāratāya||
n’ev’attān’ukkaṃsissāma||
na paraṃ vambhissāmā’ ti|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro;||
parisuddho vacī-samā-cāro||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

8. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

‘Parisuddho no mano-samā-cāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saṃvuto ca,||
tāya ca pana parisuddha-mano-samā-cāratāya||
n’ev’attān’ukkaṃsissāma,||
na paraṃ vambhissāmā’ ti|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

9. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro;||
parisuddho vacī-samā-cāro||
parisuddho mano-samā-cāro||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

10. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

‘Parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saṃvuto ca,||
tāya ca pana parisuddhā-jīvatāya||
n’ev’attān’ukkaṃsissāma,||
na paraṃ vambhissāmā’ ti|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

11. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro;||
parisuddho vacī-samā-cāro||
parisuddho mano-samā-cāro||
parisuddho ājīvo||
[273] alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

12. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

‘Indriyesu gutta-dvārā bhavissāma:|| ||

Cakkhunā rūpaṃ disvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṃ cakkhu’ndriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,||
tassa saṃvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma cakkhu’ndriyaṃ,||
cakkhu’ndriye saṃvaraṃ āpajjissāma.|| ||

Sotena saddaṃ sutvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṃ sot’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,||
tassa saṃvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma sot’indriyaṃ,||
sot’indriye saṃvaraṃ āpajjissāma.|| ||

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṃ ghān’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,||
tassa saṃvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma ghān’indriyaṃ,||
ghān’indriye saṃvaraṃ āpajjissāma.|| ||

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṃ jivh’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,||
tassa saṃvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma jivh’indriyaṃ,||
jivh’indriye saṃvaraṃ āpajjissāma.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṃ kāy’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,||
tassa saṃvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma kāy’indriyaṃ,||
kāy’indriye saṃvaraṃ āpajjissāma.|| ||

Manasā dhammaṃ viññāya na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṃ man’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,||
tassa saṃvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma man’indriyaṃ,||
man’indriye saṃvaraṃ āpajjissāmā’ ti.|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

15. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro,||
parisuddho vacī-samā-cāro,||
parisuddho mano-samā-cāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu’mha gutta-dvārā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

16. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

‘Bhojane mattaññuno bhavissāma,||
paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āharissāma:||
‘n’eva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya,||
yāva-d-eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya,||
vihiṃs’ūparatiyā brahma-cariyānuggahāya:|| ||

‘Iti purāṇañ ca vedanaṃ paṭihankhāmi navañ ca vedanaṃ na uppādessāmi||
yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsu-vihāro cā’ ti.|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

17. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro,||
parisuddho vacī-samā-cāro,||
parisuddho mano-samā-cāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu’mha gutta-dvārā||
bhojane mattaññuno||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

18. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

Jāgariyaṃ anuyuttā bhavissāma:|| ||

Divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāma,||
rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ [274] caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāma,||
rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappessāma pāde pādaṃ accādhāya satā sampajānā uṭṭhāna-saññaṃ mana-sikaritvā,||
rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccu-ṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāmā’ ti.|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

19. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro,||
parisuddho vacī-samā-cāro,||
parisuddho mano-samā-cāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu’mha gutta-dvārā||
bhojane mattaññuno||
jāgariyaṃ anuyuttā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

20. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

Sati-sampajaññena samannāgatā bhavissāma:||
abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī,||
ālokite vilokite sampajāna-kārī,||
sammiñjite pasārite sampajāna-kārī,||
saṅghāṭipatta-cīvaradhāraṇe sampajāna-kārī,||
asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī,||
uccāra-passāvakamme sampajāna-kārī,||
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī’ ti.|| ||

Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.|| ||

21. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evam assa:|| ||

‘Hir’ottappen’amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro,||
parisuddho vacī-samā-cāro,||
parisuddho mano-samā-cāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu’mha gutta-dvārā||
bhojane mattaññuno||
jāgariyaṃ anuyuttā||
sati-sampajaññena samannāgatā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyan’ ti;|| ||

tāvataken’eva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.|| ||

22. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati:||
araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.|| ||

So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā,||
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya,||
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||

So abhijjhaṃ loke pahāya||
vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati||
abhijjhāya cittaṃ parisodheti||
Vyāpāda-padosaṃ pahāya||
avyāpanna-citto viharati,||
sabba-pāṇa-[275] bhūta-hit-ā-nukampī||
vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaṃ pahāya||
vigata-thīna-middho viharati,||
āloka-saññī sato sampajāno||
thīna-middhā cittaṃ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaṃ pahāya||
anuddhato viharati,||
ajjhattaṃ vūpasanta-citto,||
uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaṃ pahāya||
tiṇṇa-vici-kiccho viharati,||
akathaṃ-kathī kusalesu dhammesu,||
vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||

23. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuṃ,||
so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca vyantīkareyya,||
siyā c’assa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārābharaṇāya,||
tassa evam assa:|| ||

‘Ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ,||
tassa me kammantā samijjhiṃsu,||
so ahaṃ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni,||
tāni ca byantiakāsiṃ,||
atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārābhāraṇāyā’ ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,||
adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

24. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,||
bhattañ c’assa na-cchādeyya,||
na c’assa kāye balamattā,||
so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,||
bhattañ c’assa chādeyya,||
siyā c’assa kāye balamattā,||
tassa evam assa:|| ||

‘Ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷha-gilāno,||
bhattañ ca me nacchādesi,||
na ca me āsi kāye balamattā,||
so’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto,||
bhattañ ca me chādeti,||
atthi ca me kāye balamattā’ ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,||
adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

25. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya,||
sotthinā abyayena,||
na c’assa koci bhogānaṃ vayo,||
tassa evam assa:|| ||

‘Ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ||
so’mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā abyayena||
n’atthi ca me koci bhogānaṃ vayo’ ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,||
adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

16. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yena kām’aṅgamo,||
so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya,||
attādhīno aparādhīno bhujisso yena kām’aṅgamo;||
tassa evam assa:|| ||

‘Ahaṃ kho pubbe dāso āhosiṃ anattādhīno parādhīno na yena kām’aṅgamo,||
so’mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno [276] aparādhīno bhujisso yenakām’aṅgamo’ ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,||
adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

26. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjeyya,||
so aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abyayena,||
na c’assa kiñci bhogānaṃ vayo;||
tassa evam assa:|| ||

‘Ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjiṃ,||
so’mhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abyayena,||
n’atthi ca me kiñci bhogānaṃ vayo’ ti.|| ||

So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,||
adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||

27. Evam eva kho bhikkhave bhikkhu yathā iṇaṃ,||
yathā rogaṃ,||
yathā bandhanāgāraṃ,||
yathā dāsabyaṃ,||
yathā kantāraddhāna-maggaṃ,||
ime pañca nīvaraṇe a-p-pahīne attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave, yathā ānaṇyaṃ yathā ārogyaṃ,||
yathā bandhanā mokkhaṃ,||
yathā bhujissaṃ,||
yathā khemantabhūmiṃ,||
evam evaṃ bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.|| ||

28. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe||
vivicc’eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṃ||
sa-vicāraṃ||
viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ||
paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena||
abhisandeti||
parisandeti||
paripūreti||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
dakkho nahāpako vā||
nāhāpakantevāsī vā||
kaṃsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena||
paripphosakaṃ||
paripphosakaṃ sanneyya,||
sā’ssa nahānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā,||
santara-bāhirā phuṭā snehena,||
na ca paggharaṇī.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

29. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā||
ajjhattaṃ sampasādanaṃ||
cetaso ekodi-bhāvaṃ||
avitakkaṃ||
avicāraṃ||
samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ||
dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaṃ samādhijena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
udaka-rahado ubbhi- [277] dodako,||
tassa n’ev’assa puratthimāya disāya udakass’āya-mukhaṃ,||
na pacchi-māya disāya udakass’āya-mukhaṃ,||
na uttarāya disāya udakass’āya-mukhaṃ,||
na dakkhiṇāya disāya udakass’āya-mukhaṃ,||
devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya.|| ||

Atha kho tamhā va udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam-eva udaka-rahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaṃ samādhijena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

30. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharati||
sato ca sampajāno,||
sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti.|| ||

Yan taṃ ariyā ācikkhanti:|| ||

‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti|| ||

tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaṃ nippītikena sukhena,||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
uppaliniyaṃ vā,||
paduminiyaṃ vā,||
puṇḍarīkiniyaṃ vā,||
app’ekaccāni uppalāni vā,||
padumāni vā,||
puṇḍarīkāni vā,||
udake jātāni,||
udake saṃvaddhāni,||
udakā’nuggatāni,||
antonimuggaposīni,||
tāni yāva c’aggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni||
nāssa kiñci sabbā-vataṃ||
uppalānaṃ vā||
padumānaṃ vā||
puṇḍarīkānaṃ vā||
sītena vārinā apphuṭaṃ assa.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaṃ nippītikena sukhena,||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||

31. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu,||
sukhassa ca pahānā,||
dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā,||
adukkha-m-asukhaṃ,||
upekkhā-sati-pārisuddhiṃ,||
catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa,||
nāssa kiñci sabbā- [278] vato kāyassa odātena vattena apphuṭaṃ assa,||
evam eva kho, bhikkhave,||
bhikkhu imam-eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.|| ||

32. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati||
seyyath’īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiṃsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi-jāti sata-sahassam pi,||
aneke pi saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
‘amutr’āsiṃ evaṃ-nāmo,||
evaṃ-gotto,||
evaṃ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||

Tatra p’āsiṃ,||
evaṃ-nāmo,||
evaṃ gotto,||
evaṃ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno’ ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,||
tamhā pi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,||
so tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgaccheyya,||
tassa evam assa:|| ||

‘Ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agañchiṃ,||
tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ,||
evaṃ nisīdiṃ,||
evaṃ abhāsiṃ,||
evaṃ tuṇhī ahosiṃ,||
tamhā pi gāmā amuṃ gāmaṃ agañchiṃ.|| ||

Tatrā pi evaṃ aṭṭhāsiṃ,||
evaṃ nisīdiṃ,||
evaṃ abhāsiṃ,||
evaṃ tuṇhī ahosiṃ.|| ||

So’mhi tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgato’ ti.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati||
seyyath’īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiṃsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi-jāti sata-sahassam pi,||
aneke pi saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
‘amutr’āsiṃ evaṃ-nāmo,||
evaṃ-gotto,||
evaṃ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||

Tatra p’āsiṃ,||
evaṃ-nāmo,||
evaṃ gotto,||
evaṃ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno’ ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

33. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati:||
cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:-|| ||

“Ime vata [279] bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā” ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||

Seyyathā p’assu bhikkhave dve agārā sadvārā,||
tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisante pi||
ni-k-khamante pi||
anusaṅcarante pi||
anuvicarante pi,||
evam eva kho, bhikkhave, bhikkhu||
dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:-|| ||

“Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā” ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||

34. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.|| ||

So:|| ||

“Idaṃ dukkhan” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ dukkha-samudayo” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ dukkha-nirodho” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ime āsavā” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ āsava-samudayo” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ āsava-nirodho” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsāvā pi cittaṃ vimuccati,||
bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,||
avijj-ā-savā pi cittaṃ vimuccati||
vimuttasmiṃ vimuttam iti ñāṇaṃ hoti:|| ||

“Khīṇā jāti,||
vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,||
kataṃ karaṇīyaṃ,||
nāparaṃ itthattāyā” ti pajānāti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
pabbatasaṅkhepe udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo,||
tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya||
sippi-sambukam pi,||
sakkhara-kaṭhalam pi,||
macchagumbam pi,||
carantam pi,||
tiṭṭhantam pi,||
tassa evam assa:|| ||

“Ayaṃ kho udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo,||
tatir’ime sippi- [280] sambukā pi||
sakkhara-kaṭhalā pi||
macchagumbā pi||
caranti pi||
tiṭṭhanti pī’ ti.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu:|| ||

“Idaṃ dukkhan” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ dukkha-samudayo” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ dukkha-nirodho” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ime āsavā” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ āsava-samudayo” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ āsava-nirodho” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

“Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā” ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||

Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsāvā pi cittaṃ vimuccati,||
bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,||
avijj-ā-savā pi cittaṃ vimuccati||
vimuttasmiṃ vimuttam iti ñāṇaṃ hoti:|| ||

“Khīṇā jāti,||
vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,||
kataṃ karaṇīyaṃ,||
nāparaṃ itthattāyā” ti pajānāti.|| ||

35. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu samaṇo iti pi,||
brāhmaṇo iti pi,||
nahātako iti pi,||
vedagū iti pi,||
sottiyo iti pi,||
ariyo iti pi,||
arahaṃ iti pi.|| ||

36. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti?|| ||

Samitā’ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti.|| ||

37. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti?|| ||

Bāhitā’ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti.|| ||

38. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu nahātako hoti?|| ||

Nahātā’ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu nahātako hoti.|| ||

39. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vedagū hoti?|| ||

Viditā’ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vedagū hoti.|| ||

40. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti?|| ||

Nissutā’ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti.|| ||

41. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ariyo hoti?|| ||

Ārakā’ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ariyo hoti.|| ||

42. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti?|| ||

Ārakā’ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti.”|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.

Mahā Assapura Suttaṃ



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 3

Post Views: 414