MN 49: Brahmā-Nimantaṇika Suttaṃ

Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
5. Cūḷa Yamaka Vagga

Sutta 49

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[326]

[1][chlm][pts][than][upal] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti.|| ||

“Bhadante” ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Ekam idāhaṃ bhikkhave samayaṃ Ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi SuBhagavane sāl-arāja-mūle.|| ||

Tena kho pana bhikkhave samayena Bakassa brahmuno eva-rūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ uppannaṃ hoti:

‘Idaṃ niccaṃ||
idaṃ dhuvaṃ||
idaṃ sassataṃ||
ida kevalaṃ||
idaṃ acavana-dhammaṃ,||
idaṃ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na uppajjati,||
ito ca pan’aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ n’atthī’ ti.|| ||

3. Atha khv’āhaṃ bhikkhave Bakassa brahmuno cetasā ceto-parivitakkam-aññāya||
seyyathā pi nāma balavā puriso||
samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya||
pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya||
evam evaṃ Ukkaṭṭhāyaṃ SuBhagavane sāl-arāja-mūle antara-hito||
tasmiṃ Brahma-loke pātu-r-ahosiṃ.|| ||

Addasā kho maṃ bhikkhave Bako Brahmā dūrato va āga-c-chantaṃ,||
disvāna maṃ etad-avoca:|| ||

‘Ehi kho mārisa,||
sāgataṃ mārisa,||
cirassaṃ kho mārisa||
imaṃ pariyāyam-akāsi||
yad idaṃ idh’āgamanāya.|| ||

Idaṃ hi mārisa niccaṃ||
idaṃ dhuvaṃ||
idaṃ sassataṃ||
idaṃ kevalaṃ||
idaṃ acavana-dhammaṃ,||
idaṃ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na uppajjati,||
ito ca pan’aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ n’atthī’ ti.|| ||

4. Evaṃ vutte aham-bhikkhave Bakaṃ Brahmānaṃ etad-avocaṃ:|| ||

‘Avijjā-gato vata bho Bako Brahmā,||
avijjā-gato vata bho Bako Brahmā,||
yatra hi nāma aniccaṃ||
yeva samānaṃ ‘niccan’ ti vakkhati,||
addhuvaṃ yeva samānaṃ ‘dhuvan’ ti vakkhati,||
asassataṃ yeva samānaṃ ‘sassatan’ ti vakkhati,||
akevalaṃ yeva samānaṃ ‘kevalan’ ti vakkhati,||
cavana-dhammaṃ yeva samānaṃ ‘acavana-dhamm’ ti vakkhati,||
yattha ca pana jāyati ca||
jīyati ca||
mīyati ca||
cavati ca||
uppajjati ca||
taṃ tathā vakkhati:||
‘iḍaṃ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na upapajjatī’ ti,||
santañ ca pan’aññaṃ uttariṃ nis-saraṇaṃ:||
‘n’atth’aññaṃ uttariṃ nis saraṇan’ ti vakkhatī” ti.|| ||

5. Atha kho bhikkhave Māro pāpimā aññataraṃ Brahma-pārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ etad-avoca:

‘Bhikkhu bhikkhu,||
metam-āsado,||
metam-āsado,||
eso hi bhikkhu Brahmā Mahā- [327] Brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sañjitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ.|| ||

Ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiṃ||
paṭhavī-garahakā paṭhavī-jigucchakā,||
āpa-garahakā āpa-jigucchakā,||
teja-garahakā teja-jigucchakā,||
vāya-garahakā vāya-jigucchakā,||
bhūta-garahakā bhūta-jigucchakā,||
deva-garhakā deva-jigucchakā,||
Pajāpati-garahakā Pajāpati-jigucchakā,||
Brahma-garahakā Brahma-jigucchakā,||
te kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye pati-ṭ-ṭhitā.|| ||

Ahesuṃ pana bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiṃ||
paṭhavī-pasaṃsakā paṭhav’ābhinandino,||
āpa-pasaṃsakā āp’ābhinandino,||
teja-pasaṃsakā tej’ābhinandino,||
vāya-pasaṃsakā vāy’ābhinandino,||
bhūta-pasaṃsakā bhūt’ābhinandino,||
deva-pasaṃsakā dev’ābhinandino,||
Pajāpati-pasaṃsakā Pajāpat’ābhinandino,||
Brahma-pasaṃsakā Brahm’ābhinandino,||
te kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye pati-ṭ-ṭhitā’ ti.|| ||

Tan-tāhaṃ bhikkhu evaṃ vadāmi:

‘Iṅgha tvaṃ mārisa yad-eva te Brahmā āha tad-eva tvaṃ karohi,||
mā tvaṃ Brahmuno vacanaṃ upātivattittho.|| ||

Sace kho tvaṃ bhikkhu Brahmuno vacanaṃ upātivattissasi,||
seyyathā pi nāma puriso siriṃ āga-c-chantiṃ daṇḍena paṭippaṇāmeyya,||
seyyathā pi vā pana bhikkhu puriso narakappapāte papatanto hatthehi ca pādehi ca paṭhaviṃ virāgeyya,||
evaṃ-sampadam-idaṃ bhikkhu tuyhaṃ bhavissati.|| ||

Iṅgha tvaṃ mārisa yad-eva te Brahmā āha tad-eva tvaṃ karohi,||
mā tvaṃ Brahmuno vacanaṃ upātivattittho.|| ||

Nanu tvaṃ bhikkhu passasi brahmiṃ parisaṃ sannisinnan’ ti.|| ||

Iti kho maṃ bhikkhave Māro pāpimā brahmiṃ parisaṃ upanesi.|| ||

Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave Māraṃ pāpimantaṃ etad-avocaṃ:|| ||

‘Jānāmi kho tāhaṃ pāpima,||
mā tvaṃ maññittho:||
“na maṃ jānātī” ti.|| ||

Māro tvam-asi pāpima,||
yo c’eva pāpima Brahmā||
yā ca Brahma-parisā||
ye ca Brahmapārisajjā sabb’eva tava hatthagatā,||
sabb’eva tava vasagatā.|| ||

Tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti:|| ||

“Eso pi me assa hatthagato,||
eso pi me assa vasagato” ti.|| ||

Ahaṃ kho pana pāpima n’eva tava hatthagato,||
n’eva tava vasagato’ ti.|| ||

6. Evaṃ vutte bhikkhave Bako Brahmā maṃ etad-avoca:|| ||

‘Ahaṃ hi mārisa||
niccaṃ yeva samānaṃ “niccan” ti vadāmi,||
[328] dhuvaṃ yeva samānaṃ “dhuvan” ti vadāmi,||
sassataṃ yeva samānaṃ “sassatan” ti vadāmi,||
kevalaṃ yeva samānaṃ “kevalan” ti vadāmi,||
acavana-dhammaṃ yeva samānaṃ “acavana-dhamman” ti vadāmi,||
yattha ca pana||
na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na uppajjati||
tad-evāhaṃ vadāmi:||
“idaṃ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na uppajjati,”||
asantañ ca pan’aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ:||
“na-tth’aññaṃ uttariṃ nissaraṇan” ti vadāmi.|| ||

Ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiṃ,||
yāvatakaṃ tuyhaṃ kasiṇaṃ āyu tāvatakaṃ tesaṃ tapokammam-eva ahosi,||
te kho evaṃ jāneyyuṃ:||
santaṃ vā aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ:||
“atth’aññaṃ uttariṃ nissaraṇan” ti,||
asantaṃ vā aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ:||
“na-tth’aññaṃ uttariṃ nissaraṇan” ti.|| ||

Tan-tāhaṃ bhikkhu evaṃ vadāmi:|| ||

Na c’ev’aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ dakkhi’ssasi,||
yāva-d-eva ca pana kilamathassa vighātassa bhāgī bhavissasi.|| ||

Sace kho tvaṃ bhikkhu paṭhaviṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace āpaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace tejaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace vāyaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace bhūte ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace deve ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace Pajāpatiṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace Brahmaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo’ ti.|| ||

‘Aham-pi kho etaṃ Brahme jānāmi:

Sace paṭhaviṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace āpaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace tejaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace vāyaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace bhūte ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace deve ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace Pajāpatiṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace Brahmaṃ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathā-kāma-karaṇīyo||
bāhiteyyo.|| ||

Api ca te ahaṃ Brahme gatiñ ca pajānāmi jutiñ ca pajānāmi:||
evaṃ mahiddhiko Bako Brahmā,||
evaṃ mah-ā-nubhāvo Bako Brahmā,||
evaṃ mahesakkho Bako Brahmā’ ti.|| ||

Yathā-kathaṃ pana me tvaṃ mārisa gatiñ ca pajānāsi jutiñ ca pajānāsi:|| ||

‘Evaṃ mahiddhiko Bako Brahmā,||
evaṃ mah-ā-nubhāvo Bako Brahmā||
evaṃ mahesakkho Bako Brahmā’ ti:

9. Yāvatā candima-suriyā pariharanti disā bhanti virocanā
tāva sahassadhā loko,||
ettha te vattatī vaso.
Paroparañ ca jānāsi atho rāga-virāginaṃ,
itthabhāvaññathā-bhāvaṃ sattāṇaṃ āgatiṃ gatin’ ti.|| ||

Evaṃ kho te apaṃ Brahme gatiñ ca pajānāmi jutiñ ca pajānāmi:|| ||

‘Evaṃ mahiddhiko Bako Brahmā,||
evaṃ mah-ā-nubhāvo [329] Bako Brahmā,||
evaṃ mahesakkho Bako Brahmā’ ti.|| ||

10. Atthi kho Brahme aññe tayo kāyā,||
tattha tvaṃ na jānāsi na passasi,||
tyāhaṃ jānāmi passāmi.|| ||

Atthi kho Brahme Ābhassarā nāma kāyo yato tvaṃ cuto idh’ūpapanno,||
tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā,||
tena taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi,||
tam-ahaṃ jānāmi passāmi.|| ||

Evam-pi kho ahaṃ Brahme n’eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaṃ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo.|| ||

Atthi kho Brahme Subhakiṇṇā nāma kāyo yato tvaṃ cuto idh’ūpapanno,||
tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā,||
tena taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi,||
tam-ahaṃ jānāmi passāmi.|| ||

Evam-pi kho ahaṃ Brahme n’eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaṃ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo.|| ||

Atthi kho Brahme Vehapphalā nāma kāyo yato tvaṃ cuto idh’ūpapanno,||
tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā,||
tena taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi,||
tam-ahaṃ jānāmi passāmi.|| ||

Evam-pi kho ahaṃ Brahme n’eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaṃ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo.|| ||

11. Paṭhaviṃ kho ahaṃ Brahme paṭhavito||
abhiññāya yāvatā paṭhaviyā paṭhavattena ananubhūtaṃ||
tad abhiññāya||
“paṭhavī nāhosi,||
paṭhaviyā nāhosi,||
paṭhavito nāhosi,||
paṭhavī me” ti nāhosi,||
paṭhaviṃ nābhivadiṃ.|| ||

Evam-pi kho ahaṃ Brahme n’eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaṃ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo.|| ||

12-23. Āpaṃ kho ahaṃ Brahme …||
tejaṃ kho ahaṃ Brahme …||
vāyaṃ kho ahaṃ Brahme . . .||
bhūte kho ahaṃ Brahme …||
deve kho ahaṃ Brahme …||
Pajāpatiṃ kho ahaṃ Brahme …||
Brahmaṃ kho ahaṃ Brahme …||
Ābhassare kho ahaṃ Brahme …||
Subhakiṇṇe kho ahaṃ Brahme …||
Vehapphale kho ahaṃ Brahme …||
Abhibhuṃ kho ahaṃ Brahme …||
sabbaṃ kho ahaṃ Brahme sabbato||
abhiññāya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ||
tad … abhiññāya||
“sabbaṃ nāhosi,||
sabbasmiṃ nāhosi,||
sabbato nāhosi,||
sabbam-me” ti nāhosi,||
sabbaṃ nābhivadiṃ.|| ||

Evam-pi kho ahaṃ Brahme n’eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaṃ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo” ti.|| ||

24. “Sace kho te mārisa sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ,||
mā h’eva te rittakam-eva ahosi tucchakam-eva ahosi.|| ||

25. Viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbatopabhaṃ,||
taṃ paṭhaviyā paṭhavattena ananubhūtaṃ,||
āpassa āpattena ananubhūtaṃ,||
tejassa tejattena ananubhūtaṃ,||
vāyassa vāyattena ananubhūtaṃ,||
bhūtānaṃ bhūtattena ananubhūtaṃ,||
devānaṃ devattena ananubhūtaṃ,||
Pajāpatissa Pajāpatattena ananubhūtaṃ,||
Brahmānaṃ brahmattena ananubhūtaṃ,||
Ābhassarānaṃ Ābhassa-rattena ananubhūtaṃ,||
Subhakiṇṇānaṃ Subhakiṇṇattena ananubhūtaṃ,||
Vehapphalānaṃ Vehapphalat- [330] tena ananubhūtaṃ,||
Abhibhussa Abhibhat tena ananubhūtaṃ,[1]||
sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ.|| ||

Handa ca hi te mārisa antara-dhāyāmi’ ti.|| ||

‘Handa ca hi me tvaṃ Brahme antara-dhāyassu sace visahasī’ ti.|| ||

Atha kho bhikkhave Bako Brahmā:|| ||

‘Antaradhāyissāmi samaṇassa Gotamassa.|| ||

Antaradhāyissāmi samaṇassa Gotamassā’ ti.|| ||

n’eva-ssu me Sakkoti antara-dhāyituṃ.|| ||

Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave Bakaṃ Brahmānaṃ etad-avocaṃ:|| ||

‘Handa ca hi te Brahme antara-dhāyāmī’ ti.|| ||

‘Handa ca hi me tvaṃ mārisa antara-dhāyassu sace visahasī’ ti.|| ||

Atha khv’āhaṃ bhikkhave tathā- rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsiṃ:|| ||

‘Ettāvatā Brahmā ca||
Brahma-parisā ca||
Brahmapārisajjā ca||
saddañ ca me sossanti||
na ca maṃ dakkhintī’ ti|| ||

antara-hito imaṃ gāthaṃ abhāsiṃ:

‘Bhave vāhaṃ bhayaṃ disvā bhavañ-ca vibhavesinaṃ
bhavaṃ nābhivadiṃ kañci nandiñ ca na upādiyin’ ti|| ||

28. Atha kho bhikkhave Brahmā ca||
Brahma-parisā ca||
Brahma-pārisajjā ca||
acchariyabbhuta-citta-jātā ahesuṃ:|| ||

‘Acchariyaṃ vata bho,||
abbhutaṃ vata bho||
samaṇassa Gotamassa mahiddhi-katā mah-ā-nubhāvatā,||
na vata no ito pubbe diṭṭho vā suto vā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ mahiddhiko evaṃ mah-ā-nubhāvo yathā’yaṃ Samaṇo Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito.|| ||

Bhavarāmāya vata bho pajāya bhava-ratāya bhava-sammuditāya samūlaṃ bhavaṃ udabbahī’ ti.|| ||

29. Atha kho bhikkhave Māro pāpimā aññataraṃ Brahma-pārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ etad-avoca:|| ||

‘Sace kho tvaṃ mārisa evaṃ jānāsi,||
sace tvaṃ evam-anu-Buddho,||
mā sāvake upanesi||
mā pabba-jite,||
mā sāvakānaṃ dhammaṃ desesi||
mā pabba-jitānaṃ,||
mā sāvakesu gedhim-akāsi||
mā pabba-jitesu.|| ||

Ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiṃ Arahanto Sammā Sambuddhā paṭijānamānā,||
te sāvake upanesuṃ||
pabba-jite,||
sāvakānaṃ dhammaṃ desesuṃ||
pabba-jitānaṃ,||
sāvakesu gedhim-akaṃsu||
pabba-jitesu.|| ||

Te sāvake upanetvā||
pabba-jite,||
sāvakānaṃ dhammaṃ desetvā||
pabba-jitānaṃ,||
sāvakesu gedhikata-cittā||
pabba-jitesu,||
kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye pati-ṭ-ṭhitā.|| ||

Ahesuṃ pana bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiṃ Arahanto Sammā Sambuddhā [331] paṭijānamānā,||
te na sāvake upanesuṃ
na pabba-jite,||
na sāvakānaṃ dhammaṃ desesuṃ||
na pabba-jitānaṃ,||
na sāvakesu gedhim-akaṃsu||
na pabba-jitesu.|| ||

Te na sāvake upanetvā||
na pabba-jite,||
na sāvakānaṃ dhammaṃ desetvā||
na pabba-jitānaṃ,||
na sāvakesu gedhi-kata-cittā||
na pabba-jitesu,||
kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye pati-ṭ-ṭhitā.|| ||

30. Tan-tāhaṃ bhikkhu evaṃ vadāmi:|| ||

Iṅgha tvaṃ mārisa appossukko diṭṭha-dhamma-sukha-vihāraṃ anuyutto viharassu,||
anakkhātaṃ kusalaṃ hi mārisa,||
mā paraṃ ovadāhī’ ti.|| ||

Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave Māraṃ pāpimantaṃ etad-avocaṃ:|| ||

‘”Jānāmi kho tāhaṃ pāpima,||
mā tvaṃ maññittho:||
na maṃ jānātī” ti.|| ||

Māro tvam-asi pāpima,||
na maṃ tvaṃ pāpima hit-ā-nukampī evaṃ vadesi,||
ahit-ā-nukampī maṃ tvaṃ pāpima evaṃ vadesi,||
tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti:|| ||

‘Yesaṃ Samaṇo Gotamo dhammaṃ desissati||
te me visayaṃ upātivattissantī’ ti.|| ||

ASammā Sambuddhā ca pana te pāpima samaṇa-brāhmaṇā samānā:|| ||

‘Sammāsambuddh’amhā’ ti paṭijāniṃsu.|| ||

Ahaṃ kho pana pāpima Sammāsambuddho va samāno:||
‘Sammā Sambuddho’mhī’ ti paṭijānāmi.|| ||

Desento pi hi pāpima Tathāgato sāvakānaṃ dhammaṃ tādiso va,||
adesento pi hi pāpima Tathāgato sāvakānaṃ dhammaṃ tādiso va; upanento pi hi pāpima Tathāgato sāvake tādiso va,||
anupanento pi hi pāpima Tathāgato sāvake tādiso va.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Tathāgatassa pāpima ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇiyā te pahīnā ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Seyyathā pi pāpima tālo matthakācchinno abhabbo puna virūḷhiyā,||
evam eva kho pāpima Tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṃ jāti-jarā-maraṇiyā te pahīnā ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṃ anuppāda-dhammā’ ti.|| ||

31. Itih’idaṃ Mārassa ca anālapanatāya Brahmuno ca abhinimantanatāya tasmā imassa veyyākaraṇassa Brahma-nimantaṇikan-t’eva adhivacanan” ti.|| ||

Brahmā-Nimantaṇika Suttaṃ

 


[1] Why is this not the full list as found in the Mulapariyaya?



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 2

Post Views: 539