Phần I  –  Phần II  –  Phần III


Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
1. Gahapati Vagga

Sutta 54

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[359]

[1][pts][chlm][than][ntbb][upal] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Aṅguttarāpesu viharati||
Āpaṇaṃ nāma Aṅguttarāpānaṃ nigamo.|| ||

Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya Āpaṇaṃ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Āpaṇe piṇḍāyā caritvā pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yen’aññataro vana-saṇḍo ten’upasaṅkami divā-vihārāya.|| ||

Taṃ vana-saṇḍaṃ ajjhoga-hetvā aññatarasmiṃ rukkha-mūle divā-vihāraṃ nisīdi.|| ||

Potaliyo pi kho gahapati sampannanivāsanapāpuraṇo chattupāhanāhi jaṅghā-vihāraṃ anuvicaramāno anucaṅkamamāno yena so vana-saṇḍo ten’upasaṅkami.|| ||

Taṃ vana-saṇḍaṃ ajjhoga-hetvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi.|| ||

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaṃ ṭhitaṃ kho Potaliyaṃ gahapatiṃ Bhagavā etad avoca:|| ||

‘Saṅvijjante kho gahapati āsanāni,||
sace ākaṅkhasi nisīdā’ ti.|| ||

Evaṃ vutte Potaliyo gahapati||
‘gahapativādena maṃ Samaṇo Gotamo samudā-caratī’ ti||
kupito anatta-mano tuṇhī ahosi.|| ||

Dutiyam pi kho Bhagavā Potaliyaṃ gahapatiṃ etad avoca:|| ||

‘Saṅvijjante kho gahapati āsanāni,||
sace ākaṅkhasi nisīdā’ ti.|| ||

Dutiyam pi kho Potaliyo gahapati||
‘gahapativādena maṃ Samaṇo Gotamo samudā-caratī’ ti||
kupito anatta-mano tuṇhī ahosi.|| ||

Tatiyam pi kho Bhagavā Potaliyaṃ gahapatiṃ etad avoca:|| ||

‘Saṅvijjante kho gahapati āsanāni,||
sace ākaṅkhasi nisidā’ ti.|| ||

Evaṃ vutte Potaliyo gahapati||
‘gahapati-vādena maṃ Samaṇo Gotamo samudā-cara’ ti||
pi kupito anatta-mano Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

‘Ta-y-idaṃ [360] bho Gotama na-cchannaṃ,||
ta-y-idaṃ na-ppaṭirūpaṃ,||
yaṃ maṃ tvaṃ gahapati-vādena samudā-carasī’ ti.|| ||

‘Te hi te gahapati ākārā te liṅgā te nimittā yathā taṃ gahapatissā’ ti.|| ||

‘Tathā hi pana me bho Gotama sabbe kammantā paṭikkhittā,||
sabbe vohārā samucchinnā’ ti.|| ||

‘Yathā kathaṃ pana te gahapati sabbe kammantā paṭikkhittā,||
sabbe vohārā samucchinnā’ ti?|| ||

‘Idha me bho Gotama yaṃ ahosi dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jāta-rūpaṃ vā sabbaṃ taṃ puttānaṃ dāyajjaṃ niyyātaṃ,||
tatth-ā-haṃ anovādī anupavādī ghāsa-c-chādanaparamo viharāmi.|| ||

Evaṃ kho me bho Gotama sabbe kammantā paṭikkhittā sabbe vohārā samucchinnā’ ti.|| ||

‘Aññathā kho tvaṃ gahapati vohārasamucchedaṃ vadesi1 aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī’ ti.|| ||

‘Yathā kathaṃ pana bhante ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti.|| ||

Sādhu me bhante Bhagavā tathā dhammaṃ desetu||
yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī’ ti.|| ||

‘Tena hi gahapati suṇāhi sādhukaṃ mana-sikarohi bhāsissāmī’ ti.|| ||

‘Evaṃ bhante’ ti kho Potaliyo gahapati Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

‘Aṭṭha kho ime gahapati dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Katame aṭṭha?|| ||

Apāṇ-ā-tipātaṃ nissāya pāṇ-ā-tipāto pahātabbo,||
dinnādānaṃ nissāya adinn’ādānaṃ pahātabbaṃ,||
saccaṃ vācaṃ nissāya musā-vādo pahātabbo,||
apisunaṃ vācaṃ nissāya pisunā vācā pahātabbā,||
agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo,||
anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo,||
akodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo,||
anati-mānaṃ nissāya ati-māno pahātabbo.|| ||

Ime kho gahapati aṭṭhadhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvaṭṭantī’ ti.

 


 

‘Ye’me bhante Bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Sādhu me bhante Bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyā’ ti.|| ||

‘Tena hi gahapati suṇāhi sādhukaṃ mana-sikarohi bhāsissāmī’ ti.|| ||

‘Evaṃ bhante’ ti kho Potaliyo gahapati Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:

[361] ‘Apāṇ-ā-tipātaṃ nissāya pāṇ-ā-tipāto pahātabbo’ ti||
iti kho pan’etaṃ vuttaṃ,||
kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||

Idha gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pāṇ-ā-tipāti assaṃ,||
tes’āhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samūcchedāya paṭipanno,||
ahañ c’eva kho pana pāṇ-ā-tipāti assaṃ||
attā pi maṃ upavadeyya pāṇ-ā-tipāta-paccayā,||
anuvicca viññū garaheyyuṃ pāṇ-ā-tipāta-paccayā,||
kāyassa bhedā param maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇ-ā-tipāta-paccayā.|| ||

Etad eva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yad idaṃ pāṇ-ā-tipāto,||
ye ca pāṇ-ā-tipāta-paccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighāta-pariḷāhā,||
pāṇ-ā-tipātā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighāta-pariḷāhā na honti.”|| ||

‘Apāṇ-ā-tipātaṃ nissāya pāṇ-ā-tipāto pahātabbo’ ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ,||
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||

‘Dinnādānaṃ nissāya adinn’ādānaṃ pahātabban’ ti||
iti kho pan’etaṃ vuttaṃ,||
kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||

Idha gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu adinn’ādāyī assaṃ,||
tes’āhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucrachedāya paṭipanno||
ahañ c’eva kho pana adinn’ādāyī assaṃ,||
attā pi maṃ upavadeyya adinn’ādāna-paccayā,||
anuvicca viññū garaheyyuṃ adinn’ādāna-paccayā,||
kāyassa bhedā param maraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinn’ādāna-paccayā.|| ||

Etad eva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yad idaṃ adinn’ādānaṃ,||
ye ca adinn’ādāna-paccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighāta-pariḷāhā,||
adinn’ādānā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighāta-pariḷāhā na honti.”|| ||

‘Dinnādānaṃ nissāya adinn’ādānaṃ pahātabban’ ti||
iti yaṃ taṃ vuttaṃ,||
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||

‘Saccaṃ vācaṃ nissāya musā-vādo pahātabbo’ ti||
iti kho pan’etaṃ vuttaṃ||
kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?

Idha gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu musā-vādī assaṃ,||
tes’āhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno||
ahañ c’eva kho pana musā-vādī assaṃ,||
attā pi maṃ upavādeyya musā-vāda-paccayā,||
anuvicca viññū garaheyyuṃ musā-vāda-paccayā,||
kāyassa bhedā param maraṇā duggati pāṭikaṅkhā musā-vāda-paccayā.|| ||

Etad eva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yad idaṃ musā-vādo,||
[362] ye ca musā-vāda-paccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighāta-pariḷāhā||
musā-vādā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighāta-pariḷāhā na honti.|| ||

‘Saccaṃ vācaṃ nissāya musā-vādo pahātabbo’ti||
iti yaṃ taṃ,||
vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||

‘Apisunaṃ vācaṃ nissāya pisunā vācā pahātabbā’ ti||
iti kho pan’etaṃ vuttaṃ,||
kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||

Idha gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pisunā-vāco assaṃ,||
tes’āhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno||
ahañ c’eva kho pana pisunā vāco assaṃ,||
attā pi maṃ upavādeyya pisunā vācapaccayā,||
anuvicca viññū garaheyyuṃ pisunā vācapaccayā,||
kāyassa bhedā param maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisunā vācapaccayā.|| ||

Etad eva kho pana saṃyojaganaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yad idaṃ suna pisunā vācā,||
ye ca pisunā vācapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighāta-pariḷāhā||
pisunā vācā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighāta-pariḷāhā na honti.|| ||

‘Apisunaṃ vācaṃ nissāya pisunā vācā pahātabbā’ ti||
iti yaṃ taṃ vuttaṃ,||
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||

Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo’ ti||
iti kho pan’etaṃ vuttaṃ,||
kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||

Idha gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu giddhilobhī assaṃ,||
tes’āhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno||
ahañ c’eva kho pana giddhilobhī assaṃ,||
attā pi maṃ upavadeyya giddhilobhapaccayā,||
anuvicca viññū garaheyyuṃ giddhilobhapaccayā,||
kāyassa bhedā param maraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā.|| ||

Etad eva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yad idaṃ giddhilobho,||
ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighāta-pariḷāhā||
agiddhilobhi’ssa evaṃsa te āsavā vighāta-pariḷāhā na honti.|| ||

‘Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo’ ti||
iti yaṃ taṃ vuttaṃ,||
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||

‘Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo’ ti||
iti kho pan’etaṃ vuttaṃ,||
kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||

Idha gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu nindārosī assaṃ,||
tes’āhaṃ saṃyojanānaṃ [363] pahānāya samucchedāya paṭipanno||
ahañ c’eva kho pana nindārosī assaṃ,||
attā pi maṃ upavadeyya nindārosapaccayā||
anuvicca viññū garaheyyuṃ nindārosapaccayā,||
kāyassa bhedā param maraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā.|| ||

Etad eva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yad idaṃ nindāroso||
ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighāta-pariḷāhā||
anindārosissa evaṃsa te āsavā vighāta-pariḷāhā na honti.|| ||

‘Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo’ti||
iti yaṃ taṃ vuttaṃ,||
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||

‘Akodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ ti||
iti kho pan’etaṃ vuttaṃ,||
kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||

Idha gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu kodhūpāyāsī assaṃ,||
tes’āhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno||
ahañ c’eva kho pana kodhūpāyāsī assaṃ,||
attā pi maṃ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā,||
anuvicca viññū garaheyyuṃ kodhūpāyāsa paccayā,||
kāyassa bhedā param maraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā.|| ||

Etad eva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yad idaṃ kodhūpāyāso,||
ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighāta-pariḷāhā||
akodhūpāyāsissa evaṃsa te āsavā vighāta-pariḷāhā na honti|| ||

‘Akodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ ti||
iti yaṃ taṃ vuttaṃ,||
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||

‘Anati-mānaṃ nissāya ati-māno pahātabbo’ ti||
iti kho pan’etaṃ vuttaṃ,||
kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||

Idha gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu ati-mānī assaṃ,||
tes’āhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno||
ahañ c’eva kho pana ati-mānī assaṃ,||
attā pi maṃ upavadeyya ati-mānapaccayā,||
anuvicca viññū garaheyyuṃ ati-mānapaccayā,||
kāyassa bhedā param maraṇā duggati pāṭikaṅkhā ati-mānapaccayā.|| ||

Etad eva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yad idaṃ ati-māno,||
ye ca ati-mānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighāta-pariḷāhā,||
anati-mānissa evaṃsa te āsavā vighāta-pariḷāhā na honti.|| ||

‘Anati-mānaṃ nissāya ati-māno pahātabbo’ ti||
iti yaṃ taṃ vuttaṃ||
idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.

[364] Ime kho gahapati aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena vibhattā ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvaṭṭanti.|| ||

Na tv’eva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotī’ ti.|| ||

‘Yathā kathaṃ pana bhante ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti.|| ||

Sādhu me bhante Bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotī’ ti.|| ||

‘Tena hi gahapati suṇāhi,||
sādhukaṃ mana-sikarohi||
bhāsissāmi’ ti.|| ||

‘Evaṃ bhante’ ti kho Potaliyo gahapati Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

 


 

‘Seyyathā pi gahapati kukkuro jigha-c-chā-du-b-balyapareto go-ghātakasūṇaṃ pacc’upaṭṭhito assa.|| ||

Tam enaṃ dakkho go-ghātako vā go-ghātakantevāsī vā atthikaṅkalaṃ sunikantaṃ nikantaṃ nimmaṃsaṃ lohita-makkhittaṃ upacchubheyya.|| ||

Taṃ kim maññasi gahapati?|| ||

Api nu so kukkuro amuṃ atthikaṅkalaṃ sunikantaṃ nikantaṃ nimmaṃsaṃ lohita-makkhittaṃ palikhādento jigha-c-chā-du-b-balyaṃ paṭivineyyā’ ti?|| ||

‘No h’etaṃ bhante.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Aduṃ hi bhante atthikaṅkalaṃ sunikantaṃ nikantaṃ nimmaṃsaṃ lohita-makkhittaṃ,||
yāva-d-eva ca pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assā’ ti.|| ||

‘Evam eva kho gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo’ ti.|| ||

Evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya disvā||
yā’yaṃ upekkhā nānattā nānattasitā||
taṃ abhini-vajchetvā||
yā’yaṃ upekkhā ekattā ekattasitā,||
yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti||
tam ev’upekkhaṃ bhāveti.|| ||

Seyyathā pi gahapati gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṃsapesiṃ ādāya uḍḍiyeyya,||
tam enaṃ gijjhā pi kaṅkā pi kulalā pi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṃ virājeyyuṃ.|| ||

Taṃ kim maññasi gahapati?|| ||

Sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṃ maṃsapesiṃ na khippam eva paṭinissajjeyya||
so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā niga-c-cheyya maraṇa-mattaṃ vā dukkhan’ ti?|| ||

“Evaṃ bhante” ti.|| ||

‘Evam eva kho gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Maṃsapes’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo” ti.|| ||

[365] Evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya disvā yā’yaṃ upekkhā nānattā nānattasitā,||
taṃ abhini-vajchetvā yā’yaṃ||
upekkhā ekattā ekattasitā,||
yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti,||
tam ev’upekkhaṃ bhāveti.|| ||

Seyyathā pi gahapati puriso ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya paṭivātaṃ gaccheyya.|| ||

Taṃ kim maññasi gahapati?|| ||

Sace so puriso taṃ ādittaṃ tiṇukkaṃ na khippam’eva paṭinissajjeyya||
tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṃ vā daheyya bāhaṃ vā daheyya||
aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ daheyya,||
so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā niga-c-cheyya maraṇa-mattaṃ vā dukkhan’ ti?|| ||

“Evaṃ bhante” ti.|| ||

‘Evam eva kho gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Tiṇukk’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo” ti.|| ||

Evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya disvā||
yā’yaṃ upekkhā nānattā nānattasitā,||
taṃ abhini-vajchetvā||
yā’yaṃ upekkhā ekattā ekattasitā||
yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti||
tam ev’upekkhaṃ bhāveti.|| ||

Seyyathā pi gahapati aṅg’ārakāsu sādhika-porisā pūrā aṅgārānaṃ vīt’accikānaṃ vīta-dhūmānaṃ,||
atha puriso āgaccheyya jīvit-u-kāmo amarit-u-kāmo sukha-kāmo dukkha-paṭikkūlo.|| ||

Tam enaṃ dve balavanto purisā nānā bāhāsu gahetvā aṅg’ārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ.|| ||

Taṃ kim maññasi gahapati?|| ||

Api nu so puriso iti c’iti c’eva kāyaṃ sannāmeyyāti.|| ||

‘Evaṃ bhante.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Viditaṃ hi bhante tassa purisassa:|| ||

“Imañ ce ahaṃ aṅg’ārakāsuṃ patissāmi,||
tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchāmi maraṇa-mattaṃ vā dukkhan”‘ ti.|| ||

‘Evam eva kho gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Aṅgārakās’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahupāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo” ti.|| ||

Evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya disvā yā’yaṃ upekkhā nānattā nānattasitā,||
taṃ abhini-vajchetvā yā’yaṃ||
upekkhā ekattā ekattasitā||
yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti||
tam ev’upekkhaṃ bhāveti.|| ||

Seyyathā pi gahapati puriso supinakaṃ passeyya||
ārāma-rāmaṇeyyakaṃ vana-rāmaṇeyyakaṃ bhūmi-rāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ so paṭiBuddho na kiñci passeyya.|| ||

Evam eva kho gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Supinak’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bahupāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyo” ti.|| ||

Evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya disvā yā’yaṃ upekkhā nānattā nānattasitā,||
taṃ abhini-vajchetvā yā’yaṃ||
upekkhā ekattā ekattasitā||
yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti||
tam ev’upekkhaṃ bhāveti.|| ||

Seyyathā pi gahapati puriso yācitakaṃ bhogaṃ yācitvā [366] yānaṃ vā poroseyyaṃ pavaramaṇikuṇḍalaṃ||
so tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaṇaṃ paṭipajjeyya.|| ||

Tam enaṃ jano disvā evaṃ vadeyya:|| ||

“Bhogī vata bho puriso,||
evaṃ kira bhogino bhogāni bhuñjantī” ti.|| ||

Tam enaṃ sāmikā yattha yatth’eva passeyyuṃ||
tattha tatth’eva sāni hareyyuṃ.|| ||

Taṃ kim maññasi gahapati?|| ||

Alan nu kho tassa purisassa aññathattāyā’ ti?|| ||

‘Evaṃ bhante.|| ||

Taṃ kissa hetu?|| ||

Sāmino hi bhante sāni hArahantī’ ti.|| ||

‘Evam eva kho gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Yācitak’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyoti.|| ||

Evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya disvā yā’yaṃ upekkhā nānattā nānattasitā,||
taṃ abhini-vajchetvā yā’yaṃ||
upekkhā ekattā ekattasitā||
yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti||
tam ev’upekkhaṃ bhāveti.|| ||

Seyyathā pi gahapati gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vana-saṇḍo,||
tatr’assa rukkho sampannaphalo ca uppannaphalo ca,||
na cāssu kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni,||
atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesi phalapariyesanaṃ caramāno.|| ||

So taṃ vana-saṇḍaṃ ajjhoga-hetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampannaphalañ ca upapannaphalañ ca,||
n’atthi ca kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni,||
jānāmi kho panāhaṃ rukkhaṃ āruhituṃ,||
yan’nūn-ā-haṃ imaṃ rukkhaṃ āruhitvā yāva-datthañ ca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyyanti.|| ||

So taṃ rukkhaṃ āruhitvā yāva-datthañ ca||
khādeyya ucchaṅgañ ca pūreyya.|| ||

Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesi phalapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya.|| ||

So taṃ vana-saṇḍaṃ ajjhoga-hetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampanna phalañ ca uppannaphalañ ca||
tassa evam assa:|| ||

“Ayaṃ kho rukkho sampannapalo ca,||
uppannaphalo ca,||
n’atthi ca kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni,||
na kho panāhaṃ jānāmi rukkhaṃ āruhituṃ,||
yan’nūn-ā-haṃ imaṃ rukkhaṃ mūlato chetvā yāva-datthañ ca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyyanti.|| ||

So taṃ rukkhaṃ mūlato chindeyya.|| ||

Taṃ kim maññasi gahapati?|| ||

Asu yo so puriso paṭhamaṃ rukkhaṃ ārūḷho,||
sace so na khippam’eva oroheyya tassa so rukkho papatanto hatthaṃ vā bhañjeyya||
aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhañjeyya,||
so tato [367] nidānaṃ maraṇaṃ vā niga-c-cheyya maraṇa-mattaṃ vā dukkhan’ ti?|| ||

“Evaṃ bhante” ti.|| ||

‘Evam eva kho gahapati ariya-sāvako iti paṭisañcikkhati:|| ||

“Rukkha-phal’ūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahu-dukkhā bah’ūpāyāsā,||
ādīnavo ettha bhiyyoti.|| ||

Evam etaṃ yathā-bhūtaṃ samma-p-paññāya disvā yā’yaṃ upekkhā nānattā nānattasitā,||
taṃ abhini-vajchetvā yā’yaṃ||
upekkhā ekattā ekattasitā||
yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti||
tam ev’upekkhaṃ bhāveti.|| ||

 


 

Sa kho so gahapati ariya-sāvako imaṃ yeva anuttaraṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ āgamma aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

Seyyath’īdaṃ:|| ||

Ekam pi jātiṃ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiṃsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi-jāti sata-sahassam pi,||
aneke pi saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
‘amutr’āsiṃ evaṃ-nāmo,||
evaṃ-gotto,||
evaṃ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||

Tatra p’āsiṃ,||
evaṃ-nāmo,||
evaṃ gotto,||
evaṃ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh’ūpapanno’ ti.|| ||

Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||

Sa kho so gahapati ariya-sāvako imaṃ yeva anuttaraṃ upekkhā sati-pārisuddhiṃ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati:||
cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:-|| ||

“Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā” ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||

Sa kho so gahapati ariya-sāvako imaṃ yeva anuttaraṃ upekkhā sati-pārisuddhiṃ āgamma āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttiṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||

 


 

Ettāvatā kho gahapati ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti.|| ||

Taṃ kim maññasi gahapati?|| ||

Yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ vohārasamucchedo hoti,||
api nu tvaṃ eva-rūpaṃ vohārasamucchedaṃ attani samanupassasī’ ti?|| ||

‘Ko c’āhaṃ bhante ko ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo.|| ||

Mayaṃ hi bhante pubbe añña-titthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha.|| ||

Anājānīyeva samāne ājānīya-bhojanaṃ bhojimha.|| ||

Anājānīyeva samāne ājānīya-ṭ-ṭhāne ṭhapimha.|| ||

Bhikkhū pana mayaṃ bhante ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha.|| ||

Ājānīyeva samāne anājānīya-bhojanaṃ bhojimha.|| ||

Ājānīyeva samāne anājānīya-ṭ-ṭhāne ṭhapimha.|| ||

Idāni pana mayaṃ bhante añña-titthiye [368] paribbājake anājāniyeva samāne anājānīyāti jānissāma.|| ||

Anājānīyeva samāne anājānīya-bhojanaṃ bhojessāma anājānīyeva samāne anājānīya-ṭ-ṭhāne ṭhapessāma bhikkhū pana mayaṃ bhante ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma ājānīyeva samāne ājānīya-bhojanaṃ bhojessāma,||
ājānīyeva samāne ājānīya-ṭ-ṭhāne ṭhapessāma ajanesi vata me bhante Bhagavā samaṇesu samaṇapemaṃ samaṇesu samaṇa-p-pasādaṃ samaṇesu samaṇagāravaṃ.|| ||

Abhikkantaṃ bhante,||
abhikkantaṃ bhante,||
seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ4 vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya,||
cakkhu-manto rūpāni dakkhintīti,||
evam evaṃ5 Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es’āhaṃ bhante Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||

Upāsakaṃ maṃ Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.|| ||

Potaliya Suttaṃ



Nguồn : Source link

Tìm hiểu Kinh tạng Nikaya – Tâm học là cuốn sách Online giới thiệu về bộ kinh Nikaya , các bản dịch và chú giải được Tâm Học soạn từ các nguồn đáng tín cậy trên mạng internet.

Tuy nhiên đây vẫn là sách chỉ có giá trị tham khảo , mang tính chủ quan của tác giả  Tâm học.

Hits: 2

Post Views: 556